Court dismisses appeal against administrative order allowing unauthorized construction continuation under Building Law.

Lietas Nr. A420123525

A42-01235-25/5

ECLI:LV:ADRJRIT:2025:1212.A420123525.2.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2025.gada 12.decembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Aija Tauriņa,

piedaloties pieteicēja /Persona A/ pārstāvei zvērinātai advokātei /Persona C/, atbildētājas Ropažu novada

pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Ropažu novada pašvaldības Administratīvo aktu strīdu komisijas

pilnvarotajam pārstāvim /Persona B/,

atklātā tiesas sēdē, izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /Persona A/ pieteikuma par Ropažu

novada pašvaldības 2025.gada 21.janvāra Administratīvo aktu strīdu komisijas lēmuma Nr.RN/2025/1.3.1/3

atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar 2024.gada 13.maija Ropažu novada pašvaldības būvvaldes (turpmāk – būvvalde) būvinspektora

atzinumu par būves pārbaudi Nr.BIS-BV-19.9-2024-1953 (turpmāk – atzinums), konstatēts:

- būvvaldes būvinspektore, piedaloties pieteicējam /Persona A/, apsekojot nekustamo īpašumu /Adrese I/

(kadastra numurs /numurs Nr.1/)” (turpmāk – nekustamais īpašums) konstatēja, ka uzsākta 2007.gada 5.februāra

akceptētā tehniskā projekta Nr.11 “Administratīvās ēkas rekonstrukcijas projekts/Adrese G/ (turpmāk – projekts) un

2007.gada 15.februārī izdotās būvatļaujas Nr.10-12/12 administratīvās ēkas ar kadastra Nr./numurs Nr.2/ pārbūve

(turpmāk – ēka) uzbūvēts otrais stāvs, pirmā stāvā ir izbūvēts vestibils un vairākas telpas, izbūvētas kāpnes uz otro

stāvu, fasādes apdares būvdarbi nav pabeigti, ēkā ir izbūvēta virtuve par ko liecina telpas aprīkojums, vestibilā

novietotas mēbeles, krēsli, drēbes, apavi un citi priekšmeti, izbūvēta ar ēku bloķēta nojume un terase, kas nav

paredzēta projekta risinājumos, izbūvēts blīvs un necaurredzams žogs un iebraucamie vārti ceļa pusē.

- vizuālās apsekošanas laikā īpašuma teritorijā un ēkās ar kadastra apzīmējumu /numurs Nr.2/ un kadastra

apzīmējumu /numurs Nr.3/ atradās suņi, kas brīvi pārvietojas pa ēkas telpām. Ņemot vērā, ka apsekojamā objektā

atradās neierobežoti suņi, pilnvērtīga objekta pārbaude nebija iespējama drošības apsvērumu dēļ. Ēkā foto fiksācija

veikta no ieejas mezgla vestibila, tai skaitā caur durvju stiklu, un no teritorijas pie ēkas. Iepriekš minēto apsvērumu

dēļ ēka ar kadastra apzīmējumu /numurs Nr.3/ netika apsekota. Vizuālās apsekošanas laikā būvdarbi nenotika.

Vizuālās apsekošanas laikā veikta fotofiksācija.

- Ēkas būvniecība veikta ar atkāpēm no projekta, līdz ar to ir pārkāpta Būvniecības likuma 17.panta otrā

daļa. Tādējādi, minētie būvdarbi atbilstoši Būvniecības likuma 18.panta otrajai daļai kvalificējami kā patvaļīga

būvniecība. Turpmāka patvaļīga būvniecība īpašumā nav pieļaujama un pieteicējam uzdodams līdz 2024.gada

7.jūnijam sniegt būvvaldei rakstisku paskaidrojumu par patvaļīgi veiktajiem būvdarbiem nekustamajā īpašumā un

turpmāko rīcību patvaļīgās būvniecības seku novēršanai.

Ar 2024.gada 12.novembra būvvaldes lēmumu Nr.BIS-BV-5.12-2024-570 (turpmāk – sākotnējais lēmums),

nekustamajā īpašumā konstatēta patvaļīga būvniecība un pieteicējam uzlikts par pienākumu līdz 2025.gada

12.maijam izstrādāt būvniecības dokumentāciju atzinumā fiksētajiem būvdarbiem un pamatojoties uz šajā

administratīvā aktā konstatēto vai atjaunot nekustamā īpašumā iepriekšējo tiesisko stāvokli.

Pieteicējs minēto lēmumu apstrīdēja.

Ar 2025.gada 21.janvāra Ropažu novada pašvaldības Administratīvo aktu strīdu komisijas (turpmāk –

komisija) lēmumu Nr.RN/2025/1.3.1/3 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk minēto.

[1.1] Atbilstoši Ropažu novada Ropažu pagasta teritorijas plānojumam nekustamajam īpašumam ir noteikts

funkcionālais zonējums – rūpnieciskās apbūves teritorija, teritorija, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un

kanalizācijas sistēmas (TIN15). Pieteicējs savā paskaidrojumā apliecina un norāda, ka šobrīd ēka tiek izmantota

pretēji teritorijas attīstības plānojumā noteiktajam funkcionālajam zonējumam un tā papildizmantošanai.

[1.2] Normatīvais regulējums attiecībā uz lēmuma pieņemšanu par patvaļīgās būvniecības radīto seku

novēršanu nenosaka termiņu, kādā tas būtu jāpieņem. Pieņemot sākotnējo lēmumu būvvalde, pirms tā pieņemšanas

saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu ir noskaidrojusi pieteicēja viedokli par atzinumā

konstatēto.

[1.3] Ņemot vērā, ka saskaņā ar atzinumu ir konstatēti būvniecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi un

ir ņemti vērā pieteicēja paskaidrojumā norādītie apstākļi, sākotnējā lēmumā uzdotā pienākuma izpildes termiņš ir

noteikts samērīgs.

[1.4] Administratīvās atbildības likums, uz kuru norādījis pieteicējs, ir piemērojams administratīvā

pārkāpuma procesa ietvaros.

[1.5] Būvniecību regulējošās normas kopumā ir vērstas uz to, lai nodrošinātu kvalitatīvu un drošu

būvniecības rezultātu. Tāpēc būvniecību regulējošo tiesību normu konsekventa un pareiza piemērošana ir cieši

saistīta ar visas sabiedrības interešu aizsardzību, tādējādi, būvvalde pieņemot lēmumu, ar kuru uzdots pieteicējam

novērst konstatēto patvaļīgo būvniecību, rīkojusies visas sabiedrības interešu aizsardzībai.

[1.6] Tiesu praksē ir atzīts, ka uzklausīšanas pienākums pastāv visos gadījumos, kad iestādei jāizdod

administratīvais akts, izņemot gadījumus, kas minēti likumā. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta

otrās daļas 2.punktu personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja gadījums ir objektīvi

mazsvarīgs.

Uzklausīšanas pienākums ietekmē administratīvā akta atcelšanu tikai tiktāl, ciktāl uzklausīšanas pienākuma

neievērošana ir ietekmējusi administratīvā akta saturu, t.i., vai uzklausīšana varēja novest pie satura ziņā citāda

administratīvā akta izdošanas. Ņemot vērā konstatētos faktus personas uzklausīšana neietekmētu lēmuma saturu,

līdz ar to atkārtota viedokļa noskaidrošana pirms lēmuma pieņemšanas nav jāveic.

[2] Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā norādīts

turpmāk minētais.

[2.1] Administratīvās atbildības likuma 133.pants nosaka lēmuma pieņemšanas termiņus, kas nevar

pārsniegt četrus mēnešus no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.

Konkrētajā lietā iestādes galīgā lēmuma – administratīvā akta pieņemšanas termiņš iestājās 2024 gada

13.septembrī.

Tādējādi ir pamats secināt, ka sākotnējais lēmums pieņemts prettiesiski, pārkāpjot Administratīvā procesa

likumā noteikto kārtību un termiņus un administratīvais process konkrētajā lietā ir izbeidzams.

Pārsūdzētajā lēmumā nav atrodams neviens arguments par norādītā būtiska procesuālā trūkuma izvērtēšanu.

Pārsūdzētā lēmuma 2.-6.punktā komisija atreferē administratīvā procesa hronoloģisku gaitu, bet nekādu analīzi vai

secinājumu par iesniegto iebildumu nesniedz.

Tādējādi ir pamats uzskatīt, ka jau šī iemesla dēļ pārsūdzētais lēmums ir atceļams un lieta izbeidzama

sakarā ar procesuālā noilguma iestāšanos.

[2.2] Komisijas secinājums, ka šobrīd ēka tiek izmantota pretēji teritorijas attīstības plānojumā noteiktajam

funkcionālajam zonējumam un tā papildizmantošanai, ir nepareizs.

Pieteicējs kopš 2020.gada vērsa pašvaldības uzmanību uz to, ka pieteicēja ģimene nodarbojas ar

profesionālu suņu audzēšanu un pieskatīšanu, līdz ar to nepieciešams pastāvīgi uzturēties administratīvajā ēkā.

Pieteicējs arī daudzkārt vērsās pašvaldībā ar lūgumu mainīt konkrētas teritorijas atļautās izmantošanas veidu,

tostarp, uz dzīvojamo apbūvi, taču iesniegumi atstāti bez ievērības.

Ēkai ir jaukts statuss, līdz ar to saimnieciskās darbības ietvaros ir atļauts administratīvajā ēkā ierīkot

dzīvokli, kas nepieciešams pakalpojumu nodrošināšanai. Tā norādīja pati pašvaldība savā pēdējā vēstulē. Bez tam,

pieteicējs pašvaldības uzmanību vērsa uz apstākli, ka objektīvu iemeslu dēļ pieteicējs nevar pabeigt būvprojekta

sagatavošanu un saskaņošanu, jo starp nekustamā īpašuma kopīpašniekiem pastāv strīds un šobrīd notiek

tiesvedības process, proti, Rīgas rajona tiesas tiesvedībā atrodas civillieta Nr.C33526323 par nekustamā īpašuma

kopīpašuma izbeigšanu tieši sakarā ar to, ka kopīpašnieki nespēj vienoties par būvprojekta dokumentāciju.

Tāpat arī pašvaldībai vairākkārt norādīts, ka nekustamajam īpašumam nav atrisināts piebraucamā ceļa

jautājums, kas ir patstāvīgs un objektīvs šķērslis būvprojekta dokumentācijas sakārtošanai, kas nav atkarīgs no

pieteicēja, bet no pašvaldības. Ropažu novada pašvaldība Rīgas rajona tiesai ir norādījusi, ka nekustamajam

īpašumam piekļuve tiek nodrošināta caur Mucenieku ciemu – pa Celmu ielu, Zaļumu ielu, zemes vienību /Adrese

D/, taču norādītais ceļš faktiski neeksistē, iet cauri citu personu bloķētiem privātīpašumiem, līdz ar to nekad netika

izmantots piekļuvei. Turklāt, 2024.gada 24.oktobra vēstulē pašvaldība norāda atšķirīgu viedokli par piebraucamo

ceļu – pieteicējam piedāvāts izmantot esošo ceļu zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu /numurs Nr.4/ (pieder SIA

“Rīgas meži”), atsaucoties uz teritorijas plānojumu, bet nenorādot konkrētu risinājumu situācijas sakārtošanai.

[2.3] Komisija nepareizi secināja, ka lietā ir konstatējama patvaļīga būvniecība. Savukārt, priekšnoteikums

par lēmuma samērīgumu nav vērtēts vispār. Norāde pārsūdzētajā lēmumā par it kā izvērtētu samērīgumu ir bez

jebkāda pamatojuma vai argumentācijas.

[2.4] Ņemot vērā nekustamā īpašuma vēsturisko attīstību un to, ka kaimiņu nedraudzīgu attiecību sakarā un

pašvaldības prettiesiskas bezdarbības piebraucamā ceļa sakarā nav iespējams darīt neko nekustamā īpašuma

būvniecības projekta dokumentācijas sakārtošanai, konkrētajā gadījumā ir pamats vērtēt vai lietderīgi būs uzlikt par

pienākumu personai noteiktā laika periodā izstrādāt dokumentāciju pie apstākļa, ka nav atrisināts civilstrīds tiesā un

pašvaldība nav izlēmusi jautājumu par piebraucamā ceļa nodrošināšanu nekustamajam īpašumam.

Vērtējot lēmuma tiesiskumu, nepieciešams konstatēt nozīmīgu sabiedrības labumu, kas ar to ir iegūts, vai vismaz

sabiedrības interešu kaitējumu.

No iepriekš izklāstītā acīmredzami, ka atstājot pārsūdzēto lēmumu spēkā, sabiedrības labums būs nulle, bet

sabiedrības interešu kaitējuma vispār nav.

Līdz ar to, konkrētajā gadījumā administratīvā procesa pamatmērķim atbilstošs risinājums būtu atcelt

pārsūdzēto lēmumu un līdz pašvaldība atrisinās piebraucamā ceļa jautājumu un zemes lietošanas kārtības

jautājumu, un tiks izspriesta civillieta, kā dēļ objektīvu iemeslu sakarā nebija iespējas pabeigt būvniecības

dokumentāciju, bet jebkādi sodoši administratīvie akti ir prettiesiski un atceļami, jo esošās situācijas pamatā ir

pašvaldības prettiesiskā bezdarbība un nolaidība daudzu gadu garumā. Turklāt ņemot vērā, ka administratīvajā ēkā

ir atļauts ierīkot dzīvokli, kas nepieciešams pakalpojuma nodrošināšanai, līdz brīdim, kad tiks novērsti šķēršļi

būvprojekta dokumentācijas sakārtošanai.

[3] Komisija rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka uzskata pieteikumu par nepamatotu un lūdz to noraidīt,

pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādīto.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāve pieteikumu uzturēja uz pieteikumā norādīto argumentu pamata, komisijas

pilnvarotais pārstāvis pieteikumu neatzina uz pārsūdzētajā lēmumā norādīto argumentu pamata.

Motīvu daļa

[5] Izvērtējusi lietas materiālus un uzklausījusi procesa dalībniekus, tiesa secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[6] Ar lēmumu pieteicējam noteikts pienākums novērst patvaļīgās būvniecības sekas un līdz 2025.gada

12.maijam izstrādāt būvniecības dokumentāciju atzinumā fiksētajiem būvdarbiem un pamatojoties uz šajā

administratīvā aktā konstatēto vai atjaunot nekustamā īpašumā iepriekšējo tiesisko stāvokli, kam pieteicējs

nepiekrīt.

Tā kā pieteicējam noteikts tiesiskais pienākums ar administratīvo aktu, tiesai veicama pārbaude pār

nelabvēlīga administratīvā akta tiesiskumu un prasījums par tā atcelšanu.

[7] Būvniecības likuma 18.panta otrā daļa noteic, ka “būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvprojekta,

akceptētas apliecinājuma kartes vai akceptēta paskaidrojuma raksta, bez būvatļaujas vai pirms tam, kad izdarīta

atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir

nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga

būvniecība. Patvaļīga būvniecība ir arī būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas

veidam vai būvdarbi, kas uzsākti bez attiecīgas projekta dokumentācijas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar

normatīvajiem aktiem”.

No minētās tiesību normas skaidri izriet, ja dabā ir konstatējami būvdarbi vai būvniecības objekts, bet

persona nespēj uzrādīt būvniecības dokumentāciju, vai arī darbu apjoms pārsniedz būvniecības dokumentācijā

norādīto, ir pamats konstatēt patvaļīgu būvniecību. Minētais attiecināms arī uz situāciju, kad būvdarbi veikti pirms

būvatļaujas saņemšanas, neskatoties uz projektēšanas dokumentu esību.

Senāts ir norādījis, ka lietās, kurās ir strīds par patvaļīgu būvniecību, iestādei un tiesai vispirms ir

jāpārbauda, vai konkrētajos apstākļos tiešām konstatējama patvaļīga būvniecība. Proti, vispirms jāpārbauda, vai

konkrētie būvdarbi vispār pakļaujas būvniecības tiesiskajam regulējumam – vai tiem ir nepieciešama būvniecības

ieceres dokumentācija (sk. Senāta 2021.gada 24.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-365/2021 5.punktu).

Atbildētāja patvaļīgo būvniecību ir konstatējusi 2024.gada 13.maija atzinumā Nr.BIS-BV-19.0-2024-1953,

tajā norādot, ka veikti administratīvai ēkai, kuras lietošanas veids ir biroju ēka (nedzīvojamā ēka), pārbūves darbi –

uzbūvēts otrais stāvs; pirmajā stāvā izbūvēts vestibils un vairākas telpas; izbūvētas kāpnes uz otro stāvu. Fasādes

apdares būvdarbi nav pabeigti; ēkā izbūvēta virtuve, par ko liecina telpas aprīkojums; vestibilā novietotas mēbeles,

krēsli, drēbes un citi priekšmeti; izbūvēta ar ēku bloķēta nojume un terase, kas nav paredzēta projekta risinājumos;

izbūvēts blīvs un necaurredzams žogs un iebraucamie vārti ceļa pusē. Minēto apstiprina atzinumā esošās

fotofiksācijas.

Lietā nav strīda par to, ka būvvaldes rīcībā ir 2007.gada 5.februārī akceptēts tehniskais projekts Nr.11

“Administratīvās ēkas rekonstrukcijas projekts” /Adrese B/ un 2007.gada 15.februārī izdota būvatļauja Nr.10-12/12

administratīvās ēkas pārbūvei. Vienlaikus konstatējams, ka mainoties īpašuma īpašniekam, būvatļauja nav

pārreģistrēta. Saskaņā ar akceptēto projektu īpašumā paredzēta ēkas pārbūve: 1.stāvā paredzēts veikt telpu

pārplānojumu – izbūvēt apsardzes telpu, kāpņu telpu, vestibilu, tualeti, kantortelpu, boileru telpu un izbūvēt 2.stāvu

ar telpām: gaitenis, kabinets, tualete, priekštelpa ar dušu, sauna, saimniecības telpa, kabinets.

Izvērtējot apsekošanas laikā sastādītā atzinuma saturu kopsakarā ar projektā paredzēto plānoto pārbūvi,

tiesa secina, ka īpašumā ir veikta būvniecība, kas neatbilst projektam, tādējādi veiktie būvdarbi ir pamatoti atzīti kā

patvaļīga būvniecība Būvniecības likuma 18.panta otrās daļas izpratnē.

No atzinumā fiksētajiem faktiskajiem apstākļiem ir secināms, ka administratīvā (biroju) ēka pārbūves

rezultātā ir pārveidota par dzīvojamo māju, proti, tā tiek izmantota citam mērķim, nekā ir tās atļautais izmantošanas

veids, kā arī veiktie būvdarbi neatbilst apstiprinātajam projektam.

Ievērojot minēto tiesa atzīst, ka atbildētāja pamatoti konstatēja pieteicēja īpašumā veiktu patvaļīgu

būvniecību un uzdeva novērst patvaļīgās būvniecības sekas.

To, ka būvniecība ir veikta patvaļīgi bez nepieciešamajiem saskaņojumiem faktiski apstiprinājis arī pats

pieteicējs 2024.gada 7.jūnijā sniedzot atbildētajai paskaidrojumu par atzinumā konstatēto, norādot, ka tuvākajā

nākotnē plāno noformēt būvprojekta dokumentāciju mājas pārbūvei un skaidro, ka notiekot tiesvedība par īpašuma

reālu sadali, kuras ietvaros jāatrisina jautājums par piebraucamo ceļu katrai īpašuma daļai. Vienlaikus lūdz

pašvaldību neuzskatīt to par rupju pārkāpumu, ka viņa ģimene dzīvo labas kvalitātes mājā, kura joprojām formāli

skaitās kopmītne. Pēc iebraucamo ceļu juridiskas nodibināšanas, tuvāko divu gadu laikā, tiks pabeigta mājas

pārbūves projekta nokārtošana un nodošana ekspluatācijā. Tādējādi pieteicējs apzinājās, ka būvdarbiem ir

nepieciešams saskaņojums un, ka tie ir veikti bez tā.

[8] Pieteicējs atsaucas uz Administratīvās atbildības likuma normām norādot, ka atbildētāja nav pieņēmusi

sākotnējo lēmumu četru mēnešu laikā pēc administratīvā procesa uzsākšanas, kas beidzās 2024.gada 13.septembrī,

līdz ar to administratīvais process lietā ir izbeidzams.

Tiesa vērš pieteicēja uzmanību uz to, ka konkrētajā procesā nav piemērots Administratīvās atbildības

likums, līdz ar to ir nepamatota atsaukšanās uz tajā ietvertajiem termiņiem.

Konkrētajā gadījumā administratīvais process ir uzsākts pamatojoties uz 2024.gada 13.maija atzinumu, kurā

konstatēta patvaļīga būvniecība, proti, administratīvais process ir uzsākts pēc iestādes iniciatīvas (Administratīvā

procesa likuma 57.pants).

Pēc administratīvā procesa uzsākšanas iestāde saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.pantu uzklausīja

pieteicēja viedokli, proti, pieteicējs līdz atzinumā norādītajam termiņam (2024.gada 7.jūnijs) aicināts sniegt

rakstveida paskaidrojumu par patvaļīgo būvniecību un patvaļīgās būvniecības seku novēršanu.

Savukārt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 63.pantu pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un

administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas iestāde izvērtē lietas apstākļus un izdod obligāto vai brīvo

administratīvo aktu, vai izbeidz lietu faktu trūkuma vai nelietderīguma dēļ. Minētā likuma 64.pants noteic termiņu,

kādā administratīvais akts ir izdodams, ja administratīvais process ir uzsākts uz personas iesnieguma pamata, bet

nenosaka termiņu, kādā akts jāizdod, ja administratīvais process uzsākts pēc iestādes iniciatīvas, līdz ar to nav

konstatējams, ka iestāde būtu pārkāpusi tai noteikto administratīvā akta izdošanas termiņu. Vienlaikus norādāms, ka

pat gadījumā, ja iestāde, izdodot administratīvo aktu, nav ievērojusi akta izdošanas termiņu, šāds procesuāls

pārkāpums ir vērtējams pēc tā būtiskuma, proti, jāvērtē vai termiņa nokavējums ietekmē administratīvā akta saturu.

Izskatāmajā lietā, pat, ja tiesa atzītu, ka administratīvais akts ir izdots nokavējot termiņu, nebūtu konstatējams, ka

tas ietekmēja izdotā administratīvā akta saturu, jo patvaļīgas būvniecības konstatēšanas gadījumā iestādei ir jāizdod

akts par patvaļīgās būvniecības seku novēršanu. Tāpat termiņa nokavējums nerada personai tiesisko paļāvību, ka

patvaļīgas būvniecības esības gadījumā netiks izdots akts par patvaļīgās būvniecības seku novēršanu.

[9] Nav nozīmes pieteikumā norādītajam, ka pieteicējam nav iespējams sakārtot būvniecības dokumentus

civiltiesiska strīda ar kopīpašnieku dēļ, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem, būvniecību ir atļauts uzsākt tikai pēc

tam, kad ir izsniegta būvatļauja un tai ir jābūt atbilstošai apstiprinātajam projektam. Līdz ar to jebkuri būvdarbi, kas

ir veikti bez būvatļaujas vai neatbilst apstiprinātajam projektam ir uzskatāmi par patvaļīgu būvniecību. Konkrētajā

gadījumā, ja pieteicējam civiltiesiska strīda dēļ nav iespējams sakārtot būvniecības dokumentus, tad vispirms bija

atrisināms civiltiesiskais strīds, pēc tam sakārtojama būvniecības dokumentācija un tikai pēc tam veicami būvdarbi.

[10] Pieteicējs norāda uz pašvaldības atbildību jautājumā par piebraucamā ceļa neesamību un neiespējamību

to sakārtot, taču minētais jautājums tieši neattiecas uz lietā izskatāmo strīdu, jo neietekmē fakta par patvaļīgas

būvniecības konstatēšanu un pienākumu to novērst.

Tāpat pieteicējs norādījis, ka pašvaldība ir sniegusi pieteicējam atbildi (2023.gada 7.jūlija atbilde

Nr.BUV/2023/2.2-1/150), kurā norādīts, ka administratīvajā ēkā drīkst izveidot dzīvokli, tomēr tiesa konstatē, ka no

minētās atbildes šāds secinājums nav izdarāms. Proti, būvvalde ir norādījusi, ka pieteicēja īpašums atrodas uz

zemes, kurā paredzētais lietošanas mērķis ir jauktas ražošanas un darījuma iestāžu teritorijas, kas nozīmē, ka zemes

un būvju galvenais izmantošanas veids ir ekoloģiski tīra ražošana, kā arī dažāda rakstura iestādes, kas ietver vieglās

rūpniecības uzņēmumus, vairumtirdzniecības iestādes, kravu stacijas, noliktavas, sabiedriskās garāžas, tehniskās

apkopes stacijas, auto tirdzniecības iestādes, inženierkomunikāciju objektus, pārvaldes iestādes, zinātnes iestādes,

darījumu iestādes, mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektus, degvielas uzpildes stacijas, sporta un atpūtas

objektus, inženiertehniskās apgādes tīklus un to objektus.

Kā papildizmantošanas minētajā teritorijā atļauta atsevišķā zemesgabalā, ja to pamato ar detālplānojumu,

atļauts dzīvoklis kā palīgizmantošana pamatfunkcijas nodrošināšanai.

Tiesa secina, ka konkrētajā gadījumā šāds izmantošanas veids nav pamatots ar detālplānojumu, līdz ar to

pieteicējs nepamatoti uz to atsaucas, turklāt arī būvvalde atbildē norādījusi, ka atbilstoši apbūves noteikumiem

nekustamā īpašumā /Adrese A/ nevar būt dzīvojamās ēkas vai ēkas, kuru galvenais izmantošanas mērķis ir

dzīvojamās ēkas funkcija.

[11] Vērtējot pieteicējam uzliktā pienākuma novērst patvaļīgās būvniecības sekas samērīgumu, tiesa

konstatē turpmāk minēto.

Lietā nav strīda, ka pieteicējs ir patvaļīgā būvniecības objekta īpašnieks, bet Senāts attiecībā uz minēto ir

norādījis, ka “nekustamā īpašuma īpašnieks uzskatāms par personu, kuras ekskluzīvā varā ir lemt par sava īpašuma

izmantošanu, uzturēšanu un attiecīgi arī apbūvi. Savukārt līdzās nekustamā īpašuma īpašnieka tiesībām pastāv arī

pienākums atbildēt par īpašuma izmantošanas (apbūves) atbilstību tiesību normu prasībām. Tāpēc tieši nekustamā

īpašuma īpašnieks uzskatāms par to personu, kurai gan no vispārīgajiem Civillikuma noteikumiem, gan speciālā

būvniecības regulējuma izriet tiesības un pienākums lemt un atbildēt par sava nekustamā īpašuma apbūvi. Minētais,

kā atzīts Senāta praksē, vērtējot kopsakarā ar patvaļīgas būvniecības institūtu un tā jēgu, nozīmē, ka pamatā tieši

nekustamā īpašuma īpašnieks uzskatāms par personu, kuras uzdevums ir novērst tās īpašumā esošu patvaļīgu

būvniecību. (sk. Senāta 2019.gada 26.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-262/2019 9. un 10.punktu, 2019.gada

16.septembra sprieduma lietā Nr. SKA- 201/2019 7.punktu).

Tieši nekustamā īpašuma īpašnieki ir personas, kuras ir atbildīgas Būvniecības likuma 19.panta trešās daļas

kontekstā, jo norma noteic, ka “par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu atbild zemes gabala īpašnieks vai, ja

tāda nav, — tiesiskais valdītājs, bet, ja šādi būvdarbi veikti būvē, tad būves īpašnieks vai, ja tāda nav, — tiesiskais

valdītājs. Apbūves tiesības gadījumā par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu atbild apbūves tiesīgais. Ja

būvdarbi veikti neatbilstoši būvprojektam, uz kura pamata būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas,

ir izdevusi būvatļauju vai akceptējusi būvniecības ieceri, tad par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu atbild

būvniecības ierosinātājs vai tā tiesību pārņēmējs”.

Tas nozīmē, ka patvaļīgā būvniecība, ja vien nav tieši konstatējami kādi no tiesību normām izrietoši

izņēmumi, nenoilgst un nezūd arī tad, ja ir mainījies īpašnieks. Tieši īpašnieks ir persona, kura ir pilnībā atbildīga

par to, lai tās īpašums izpildītu visas publiskās varas prasības. Turklāt tā nav atbildība un tas nav sods, ko aprobežo

termiņš administratīvo pārkāpumu jomā, bet gan atbildība, kas pastāv, kamēr vien personai piemīt īpašnieka tiesība,

jo īpašums ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi.

Senāta judikatūrā atzīts, ka “iestādes pilnvarām vērsties pret patvaļīgo būvniecību nav noteikta termiņa” (sk.

Senāta 2013.gada 27.novembra lēmuma lietā Nr.SKA-1106/2013 7. un 8.punkts). Tas nozīmē, ka personām nav

pamata paļauties, ka uzreiz nepamanīta prettiesiska rīcība arī turpmāk netiks pamanīta vai arī atbildība noilgs.

Administratīvā rajona tiesa vēlreiz uzsver, ka minētais pienākums pieteicējam noteikts ar administratīvo

aktu, nevis pieteicējs ir sodīts par administratīvu pārkāpumu, un šī atbildība nevar tikt atcelta, ja vien netiek mainīti

normatīvie akti.

Tādējādi, konstatējot patvaļīgu būvniecību, atbildētājai ir gan pienākums, gan tiesības izdot administratīvo

aktu saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta piekto daļu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu vai būvniecības

turpināšanu.

[12] Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 1. un 2.punktu, kas nepārprotami norāda, “ja būvinspektors

saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu konstatē patvaļīgu būvniecību, viņš aptur būvdarbus un sagatavo

atzinumu, bet iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā

objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas par

projektēšanas nosacījumu izpildi — neatkarīgi no apstākļiem, kādēļ attiecīgā darbība nav tikusi veikta” (sk.

Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 1.punktu), piemēram, būvniecības objekts izvietots dabas pamatnes

teritorijā vai aizsargjoslā, ir atjaunojams iepriekšējais stāvoklis, “2) par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību

regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes (sk. Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 2.punktu), kā tas ir

pieteicēja gadījumā, proti, pieteicējam izdots administratīvais akts nevis par nekavējošu īpašumā esošās patvaļīgās

būvniecības objektu nojaukšanu (iepriekšējā stāvokļa atjaunošana), bet gan dota iespēja būvniecības objektu

saglabāt (dota atļauja veikt būvniecību). Tālākais ir atkarīgs no personas gribas, jo, arī pastāvot šādam

administratīvajam aktam, kas atļauj būvniecību, persona saglabā izvēles tiesības – atjaunot iepriekšējo stāvokli un

patvaļīgo būvniecību nojaukt, vai arī realizēt tiesisku būvniecības procedūru, kāda piemērojama attiecīgam

objektam, lai nodrošinātu būvvaldes uzraudzību un kontroli par būvobjekta atbilstību tiesību normām.

Tiesas ieskatā tiesību normām atbilstošas būvniecības nodrošināšana ir visas sabiedrības interesēs, tādējādi

tiesa atzīst, ka pieteicējam uzliktais pienākums ir samērīgs un atbilst sabiedrības interesēm.

[13] Kopumā, izvērtējot atbildētājas izdotu administratīvo aktu, tiesa to atzīst par tiesisku, bet pieteicēja

argumentus par nepamatotiem un pieteikumu par noraidāmu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 254.pantu Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /Persona A/ pieteikumu par Ropažu novada pašvaldības Administratīvo aktu strīdu komisijas 2025.gada

21.janvāra lēmuma Nr.RN/2025/1.3.1/3 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese A. Tauriņa