Legislator Case Law & Legislation
11087143118 / K30-0560-20 ECLI:LV:RVPT:2020:0730.11087143118.2.S AI generated

Court convicts defendant of theft and imposes fine and restitution for stolen wheel lock device.

Case Number 11087143118 / K30-0560-20
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of theft for stealing a wheel lock device worth 443.45 EUR from a public transport company vehicle. Although the defendant repeatedly failed to appear at scheduled hearings without justification, the trial proceeded in his absence with the assistance of a state-funded lawyer. The court ruled that the defendant was guilty, imposed a fine of 1,290 EUR, and ordered restitution to the victim and payment of legal costs.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 175. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 464. panta 1. daļa: Apsūdzētais, kurš atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas tiesas sēdēs, var tikt tiesots par noziedzīgu nodarījumu bez viņa klātbūtnes, ja tiesas sēdē piedalās aizstāvis.

Keywords

AI generated
theft of movable property criminal trial in absentia repeated absence from court state-funded legal aid restitution of stolen goods criminal fine imposition safety measures retention

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 175. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 464. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 520. pants
Kriminālprocesa likuma 84. pants
Kriminālprocesa likuma 367. pants
Kriminālprocesa likuma 85. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. K30-0560-20/4

ECLI:LV:RVPT:2020:0730.11087143118.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 30.jūlijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,

tiesnese Z. Studente,

piedaloties prokuroram K. Tretjukam,

/pers. A/ aizstāvim zvērinātam advokātam R. Priedem,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas,

Aprakstošā daļa

/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), un konkrēti:

2018.gada 28.novembrī, ap pulksten 23.00 /pers. A/, atrodoties pie nama Nr.27 pēc adreses Blaumaņa ielā, Rīgā, konstatēja, ka pie viņa

lietošanā esošas automašīnas Ford ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/ riteņa ir piestiprināta Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme”

piederošā riteņu bloķēšanas iekārta Nr.M017 443,45 EUR vērtībā. Ņemot vērā, ka /pers. A/ bija nepieciešams pārvietoties ar automašīnu Ford, bet

riteņu bloķēšanas iekārta Nr.M017 tam traucēja, viņam radās nodoms nozagt riteņu bloķēšanas iekārtu Nr. M017. Nolūkā īstenot savu noziedzīgo

nodomu, /pers. A/ iekāpa automašīnā Ford, piedarbināja to un uzsaka kustību atpakaļgaitā, veiktās kustības rezultātā riteņu bloķēšanas iekārta Nr.M017

atdalījās no automašīnas Ford riteņa. Pēc kā /pers. A/, nolūkā nozagt Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” piederošo riteņu bloķēšanas iekārtu

Nr.M017, ielika to automašīnas Ford bagāžas nodalījumā, pēc kā iekāpa automašīnā Ford un aizbrauca no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas.

Tādā veidā /pers. A/ tīši nolaupīja cietušajai Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” piederošo mantu, nodarot Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme”

materiālo zaudējumu 443,45 EUR apmērā.

Tādējādi /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Apsūdzētais /pers. A/ atkārtoti, bez attaisnojoša iemesla neieradās uz tiesas sēdēm.

Kriminālprocesa likuma 464.panta pirmā daļa paredz, ka krimināllietu par mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu var iztiesāt bez apsūdzētā

klātbūtnes, ja apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi. Krimināllietu tiesa var iztiesāt, ja tiesas sēdē piedalās aizstāvis.

Tiesa atzina, ka apsūdzētais /pers. A/ atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neieradās uz tiesas sēdi un izskatīja lietu bez apsūdzētā piedalīšanas.

Motīvu daļa

Kriminālprocesa likuma 464.panta pirmā daļa noteic, ka krimināllietu par kriminālpārkāpumu, mazāk smagu noziegumu un smagu noziegumu tiesa

var iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi.

Apsūdzētais uz tiesas sēdi 2019.gada 29.jūlijā, 2019.gada 7.novembrī u n 2020.gada 29.jūlijā neieradās, par neierašanās iemesliem tiesu

neinformēja, neierašanās attaisnojoši dokumenti lietā netika iesniegti.

Apsūdzētajam /pers. A/ celta apsūdzība par Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kas saskaņā ar

Krimināllikuma 7.panta trešo daļu ir klasificējams kā mazāk smags noziegums. Tādējādi tiesa secināja, ka nepastāv procesuāli šķēršļi lietas iztiesāšanai

bez apsūdzētā piedalīšanās Kriminālprocesa likuma 464.panta kārtībā, jo apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neieradās uz tiesas sēdi.

Tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 83.panta trešās daļas nosacījumiem, piedalās apsūdzētā aizstāvis.

Iztiesājot lietu bez apsūdzētā piedalīšanās tiesas sēdē, tiesas izmeklēšanā veikta pilna pierādījumu pārbaude.

Saskaņā ar Krimināllikuma 1.panta pirmo daļu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva

pazīmes. Krimināllikuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka noziedzīgs nodarījums ir kaitīgs nodarījums (darbība vai bezdarbība), kas izdarīts ar nodomu (tīši)

vai aiz neuzmanības, kas paredzēts šajā likumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods.

Tiesa, pārbaudot un novērtējot lietā esošos pierādījumus saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.-130.pantu, secina, ka apsūdzētā /pers. A/ vaina

viņam celtajā apsūdzībā ir pierādīta.

No apsūdzētā /pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtā paskaidrojuma, kurš tiesas izmeklēšanā pārbaudīts nolasot saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 501.panta 6.punktu (lietas 37.lapa), izriet, ka 2018.gada 28.novembrī, ap plkst. 23.00 /adrese/, viņš konstatējis, ka uz viņa lietošanā esošās a/m

Ford, v.n. /reģistrācijas numurs/ ir uzlikta RP SIA “Rīgas satiksme” riteņa bloķēšanas iekārta, kā arī pie vējstikla ir piestiprināta soda kvīts 54 EUR

apmērā. Nav bijuši naudas līdzekļi, lai sodu apmaksātu, tādēļ, ar nodomu slēpt notikuma apstākļus un izvairīties no soda naudas nomaksas, nolēmis riteņa

bloķēšanas iekārtu nozagt. Cerējis, ka tādejādi nebūs jāmaksā soda nauda, jo automašīna nepieder, to īrējis sludinājuma portālā www.ss.lv un tad, kad

automašīnu būs atgriezis, soda naudu nebūs jāmaksā. Ar nodomu nozagt iekārtu piedarbinājis automašīnu un uzsācis kustību atpakaļgaitā, pēc kā iekārta

atdalījās no automašīnas riteņa un, lai slēptu pēdas, to ievietojis automašīnas bagāžas nodalījumā. Pēc tam devies uz Rīgu, Lielgabalu ielu 4, kur novietojis

automašīnu, soda kvīti aiznesis uz savu dzīves vietu un atgriezies pie automašīnas. Iekāpis automašīnā, pēc tam no tās izkāpis uzsmēķēt, un redzējis, ka

piebrauc apsardzes automašīna. Nopratis, ka zādzība tiks atklāta, tādēļ apsardzes darbiniekam labprātīgi atzinies zādzībā, pēc kā ticis nogādāts policijā.

Precizē, ka tika lūgts pašam doties uz policijas iecirkni apstākļu noskaidrošanai, ko arī darījis labprātīgi. Nozagto bloķēšanas iekārtu labprātīgi izsniedzis

policijas darbiniekiem. Izdarīto zādzību atzīst pilnībā un nožēlo. Piebilst, ka pieļāvis iespēju, ka iekārtu atgriezīs RP SIA “Rīgas satiksme”, kad būs līdzekļi

nomaksāt sodu. Iekārtu nozadzis, jo nevēlējies lai tā vienkārši paliktu uz ielas.

No apsūdzētā /pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kura tiesas izmeklēšanā pārbaudīta nolasot saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

501.panta 6.punktu (lietas 60.lapa) izriet, ka 2018.gada 28.novembrī, precīzu laiku norādīt nevar, novietojis automašīnu Ford ar v.n /reģistrācijas

numurs//adrese/. Atstājot automašīnu autostāvvietā /adrese/ nezinājis, ka tā ir maksas stāvvieta. Atnākot /adrese/ ap plkst. 23.00, lai dotos savās

darīšanās, konstatējis, ka uz automašīnas riteņa ir uzlikta SIA “Rīgas Satiksme” riteņa bloķēšanas iekārta un uz vējstikla piestiprināta sodu kvīts.

Apskatot minēto, piezvanījis pa telefona numuru, kurš bija uzrādīts uz soda kvīts. Sarunas laikā lūdzis noņemt no automašīnas riteņa SIA “Rīgas

Satiksme” riteņa bloķēšanas iekārtu, sarunas laikā pateicis, ka apmaksās sodu, tomēr pretim atteica un pateica, ka šobrīd nevar palīdzēt. Sakarā ar to,

ka bija nepieciešams steidzami braukt prom un nebija laika gaidīt nākamo dienu, kad riteņa bloķēšanas iekārtu noņems SIA “Rīgas Satiksme” darbinieki,

pamēģinājis bloķēšanas iekārtu noņemt pats, bet necerējis uz to, ka sanāks to izdarīt. Tad kad iekārtu izdevās noņemt, vairs nezinājis ko ar to darīt,

tāpēc ielicis SIA “Rīgas Satiksme” piederošo riteņa bloķēšanas iekārtu automašīnas Ford ar v.n /reģistrācijas numurs/ bagāžas nodalījumā un devies

prom. Bija plānojis veikt savas darīšanas un tad atgriezt SIA “Rīgas Satiksme” piederošo riteņa bloķēšanas iekārtu SIA “Rīgas Satiksme” darbiniekiem

un apmaksāt sodu. Novietojot SIA “Rīgas Satiksme” piederošo riteņa bloķēšanas iekārtu automašīnas bagāžas nodalījumā, devies prom pēc plānotā

maršruta, bet kad jau bijis ceļā, apsardzes darbinieki no SIA “Koblenz” sekojuši, pēc kā labprātīgi apstādinājis automašīnu. Pēc kāda laika piebrauca

vīrietis uz evakuatora un izsauca Valsts policiju. Kad atbrauca Valsts policija, labprātīgi atdevis policijas darbiniekiem SIA “Rīgas Satiksme” piederošo

riteņa bloķēšanas iekārtu un kopā ar to nogādāts uz Valsts Policijas Rīgas Centra iecirkni. Savu vainu atzīst daļēji, par izdarīto nožēlo. Norāda, ka nebija

nodoma zagt SIA “Rīgas Satiksme” piederošo riteņa bloķēšanas iekārtu, jo bija domājis pēc kāda laika to atgriezt atpakaļ.

Pēc apsūdzības izsniegšanas /pers. A/ norādīja, ka apsūdzību atzīst daļēji, paliek pie savām policijā sniegtajām liecībām (lietas 66.lapa).

No liecinieka /pers. H/ liecībām, kuras tiesas izmeklēšanā pārbaudītas nolasot saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktu (lietas

13.lapa) izriet, ka viņš strādājis RP SIA “Rīgas Satiksme” par autovadītāju. 2018.gada 29.novembrī ap plkst. 00.20 saņēmis zvanu no sava priekšnieka

/pers. I/ t. /numurs/ par to, ka 2018.gada 28.novembrī ap plkst. 23.56 tika konstatēts, ka /adrese/ ir nozagta RP SIA “Rīgas Satiksme” piederošā

automašīnas riteņa bloķēšanas iekārta, kura uz to brīdi atradās Rīgā, Lielvārdes ielā. No /pers. I/ saņēmis rīkojumu steidzami doties uz to vietu.

2018.gada 29.novembrī ap plkst. 00.50 ieradies Rīgā, Lielvārdes ielā 4, kur konstatējis, ka tur atrodas “Koblenz” apsardzes darbinieki, kuri nobloķēja

automašīnu Ford ar v/n /reģistrācijas numurs/. Automašīnas Ford ar v/n /reģistrācijas numurs/ vadītājs vīrietis, kurš bija ģērbies tumšas krāsas vējjakā,

tumšas krāsas biksēs, tumšas krāsas sporta apavos. Vīrietim bija tumšas krāsas mati, tumšas krāsas neliela bārda. Minēto vīrieti spēs atpazīt. Pēc /pers.

I/ lūguma izsaucis Valsts policiju. Ieradās policijas darbinieki, kuri pārbaudot automašīnas Ford v/n /reģistrācijas numurs/ vadītāju konstatēja, ka pie

personas, automašīnā, atradās RP SIA “'Rīga Satiksme” piederošā automašīnas riteņa bloķēšanas iekārta. Uzskata, ka tieši šis vīrieti arī nozaga RP SIA

“Rīgas satiksme” piederošo automašīnas riteņa bloķēšanas iekārtu, jo pats to ir paziņojis, kā arī pie viņa šī iekārta tika konstatēta. Turpmāk vīrietis bija

nogādāts kopā ar automašīnas riteņa bloķēšanas iekārtu uz Valsts policijas Rīgas Centra iecirkni.

No cietušā RP SIA “Rīgas satiksme” pārstāves /pers. L/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām izriet, ka riteņa bloķēšanas iekārtas bojāšanas izdevumi

sastāda 243,31 EUR. Tika iesniegts akts un tāme par remonta izmaksām. Šo kompensāciju uztur. Liecināja, ka 2018.gada 28.novembrī kontrolieris

pielietoja riteņa bloķēšanas iekārtu Nr. M017. Transportlīdzeklim bija jau iepriekš izrakstīti divi pēcapmaksas paziņojumi. Tika konstatēts, ka no RP

SIA “Rīgas satiksme” autostāvvietas aizbraucis ar visu bloķēšanas iekārtu. Rīgas satiksme riteņa bloķēšanas iekārtu atguva, bet tā tika bojāta. Līdz ar to

RP SIA “Rīgas satiksme” radās zaudējumi. Transportlīdzeklim nav nomaksāti paziņojumi par autostāvvietas nelikumīgu novietošanu. Tiek uzturēta

kompensācija par riteņa bloķēšanas iekārtas remonta izdevumiem. Riteņa bloķēšana iekārta automašīnai tika uzlikta /adrese/. Rīgas satiksme bloķēšanas

iekārtu saņēma atpakaļ no policijas. Bloķēšanas iekārtas vērtību pateikt nevar, bet iekārta tika bojāta un bija nepieciešams remonts. Radītais kaitējums

nav samaksāts. Rīgas pašvaldībai spēkā ir Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.206, kuru 5.nodaļā norādīts, kā tiek pielietota un kā tiek noņemta riteņa

bloķēšanas iekārta. Pie trešā paziņojuma ir tiesības pielietot bloķēšanas iekārtu. Riteņa bloķēšanas iekārtu var noņemt, ja tiek apmaksāti pēcapmaksas

paziņojumi. Apmaksas kārtība ir izstrādāta un divu stundu laikā kontrolieris noņem bloķēšanas iekārtu. Zaudējumu summu veido materiāli – pamatne,

bīdstienis, specskrūve, porainā gumija, stieple metināšanai, ferrolina C25, pretpiedeguma aerosols, attaukotājs - tīrītājs, lapiņslīpdisks un remonta

izmaksas. Iekārta tika atjaunota. Riteņa bloķēšanas iekārta ir RP SIA “Rīgas satiksmes” īpašums. Kad iekārta tika iegādāta īpašumā, nevar atbildēt.

Prece ir iegrāmatota un, kā visām iekārtām, preces vērtība samazinās pie ekpluatācijas. Sanākusi komisija, tika sagatavots akts, komisija konstatēja

bojājumus un kā iekārtu atjaunot. Iekārtas izmaksas ir lielākas nekā remonta izmaksas. Sods par stāvvietas izmantošanu tiek piemērots transportlīdzeklim

un maksā vadītājs. Uz iekārtas un paziņojuma ir informācija par telefona numuru, kur jāzvana, lai tiktu noņemta bloķēšanas iekārta. /pers. A/ nav zvanījis

uz šo tālruni. Zvani tiek fiksēti, informācija tiek uzglabāta.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ vaina viņam inkriminētā Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir

pierādīta gan ar paša apsūdzētā liecībām, kurās viņš norādījis uz darbībām – patvaļīgu riteņa bloķēšanas iekārtas noņemšanu, tās ielikšanu automašīnas

bagāžas nodalījumā un došanos prom no notikuma vietas, tas ir darbībām, kuras viņš veicis pēc tam, kad konstatējis, ka viņa automašīnai ir uzlikta riteņu

bloķēšanas iekārta, gan ar liecinieka un cietušā pārstāves sniegtajām liecībām.

Zādzība pierādīta arī ar rakstveida pierādījumos norādītajām ziņām par faktiem un visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā:

- ar Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” valdes priekšsēdētāja /pers. N/ iesniegumā fiksētajām ziņām (lietas 2.-3.lapa), no kurām izriet, ka

2018.gada 28.novembrī plkst. 18.32 transportlīdzeklim ar reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ RP SIA “Rīgas satiksme” autostāvvietā tika pielietota

riteņa bloķēšanas iekārta Nr.M017, transportlīdzeklis autostāvvietu atstājis un riteņa bloķēšanas iekārta nozagta;

- ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes virsnieka /pers. O/ ziņojumā fiksētajām ziņām

(lietas 8.lapa), no kurām izriet, ka 2018.gada 29.novembrī plkst.01.15 saņemta informācija, ka RP SIA “Rīgas satiksme” darbinieks ir aizkavējis

personu, kura patvaļīgi noņēmusi automašīnai Ford, v.n. /reģistrācijas numurs/ riteņa blokatoru, ielicis to automašīnas bagāžniekā un no notikuma vietas

aizbrauca. Pie automašīnas stūres atradās /pers. A/, kurš tika nogādāts uz Rīgas Centra policijas iecirknī;

- riteņu bloķēšanas iekārtas Nr.M017 apskates protokolā un tā pielikumos fiksētajām ziņām (lietas 16.-24.lapa), no kurām izriet, ka riteņa

bloķēšanas iekārtai ir skrāpējumi un to nolietojums, kā arī acīmredzami defekti, uz riteņa bloķēšanas iekārtas uzlīmēts uzraksts “Šī riteņu bloķēšanas

iekārta ir RP SIA “Rīgas satiksme” īpašums, kura pielietota saskaņā ar Rīgas domes 2013.gada 5.februāra saistošajiem noteikumiem Nr.206. Iekārtu

aizliegts patvaļīgi noņemt vai citādi bojāt. Atrašanas gadījumā nogādāt /adrese/, zvanīt 8585.”.

Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas dispozīcija paredz kriminālatbildību par zādzību.

Saskaņā ar krimināltiesību teoriju Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētais nodarījums – zādzība ir viens no mantas nolaupīšanas

veidiem, kas apdraud fizisko un juridisko personu mantiskās intereses.

Zādzība ir viens no mantas nolaupīšanas veidiem un no objektīvās puses izpaužas kā tīša, prettiesiska un bezatlīdzības svešas kustamas mantas

slepena vai atklāta paņemšana, lai ar to rīkotos kā ar savu. Zādzību var izdarīt tikai ar aktīvu darbību, kas vērsta uz mantas īpašnieka īpašuma masas

samazināšanos, tāpēc tās rezultātā cietušajam tiek nodarīts materiāls zaudējums. Zādzība ir materiāla sastāva noziegums un ir pabeigta ar brīdi, kad

vainīgais prettiesiski pārņēmis savā valdījumā svešu mantu neatkarīgi no tā, vai viņam bijusi reāla iespēja rīkoties pēc sava ieskata. Tālākā rīcība ar

nolaupīto mantu neietekmē noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju. (sk. U. Krastiņš, V. Liholaja, D. Hamkova. Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa.- Rīga:

Tiesu namu aģentūra, 2016, 23.-35.lapa).

Tiesa, novērtējot lietā esošos un tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, atzīst tos kā ticamus un pieļaujamus,

attiecināmus uz konkrēto kriminālprocesu, kā arī pietiekamus, lai konstatētu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošos juridiski nozīmīgos faktus, kas sastāda

apsūdzētajam /pers. A/ inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu. Izvērtēto apstākļu kopums un ar tiem saistītie fakti un palīgfakti izslēdz jebkādas

šaubas par /pers. A/ vainu un darbību kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas. Tas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520.panta pirmo

daļu ir pamats taisīt notiesājošu spriedumu, piespriežot apsūdzētajam /pers. A/ sodu.

Nosakot apsūdzētajam soda veidu un mēru, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām ņem vērā soda mērķi, izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme

taisnīga soda noteikšanā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētais /pers. A/ ir izdarījis vienu mazāk smagu noziegumu.

Tiesa lietā nekonstatē apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošus un atbildību mīkstinošus apstākļus.

Izvērtējot /pers. A/ personību noskaidrots, ka apsūdzētais ir Latvijas Republikas pilsonis, ar nepabeigtu augstāko izglītību, strādā SIA “Crevvplaet”

par jūrnieku, agrāk nesodīts, paziņotā dzīvesvietas adrese /adrese A/.

Krimināllikuma 175.panta pirmās daļās sankcija paredz sodu – brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai

piespiedu darbs, vai naudas sods.

Krimināllikuma 46.panta ceturtā daļa noteic, ka brīvības atņemšanas sodu par mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams,

nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Nosakot /pers. A/ piemērojamā soda veidu, tiesa ņem vērā apsūdzētā /pers. A/ raksturojošās ziņas, tajā skaitā to, ka apsūdzētais ir agrāk nesodīta

persona.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 35.pantā izvirzītā soda mērķa sasniegšana iespējama, notiesājot /pers. A/ ar naudas

sodu.

Krimināllikuma 41.panta 2.1daļa noteic, ka naudas sods nosakāms tādā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, kāds tas ir

sprieduma taisīšanas dienā, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās.

Sākot ar 2018.gada 1.janvāri Latvijas Republikā minimālā mēnešalga ir noteikta 430 EUR.

Krimināllikuma 41.panta otrās daļas otrais punkts noteic, ka naudas sods kā pamatsods atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam un vainīgā

mantiskajam stāvoklim par mazāk smagu noziegumu nosakāms trīs līdz tūkstoš Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.

Tiesa atzīst, ka ņemot apsūdzētā personību, to, ka apsūdzētais iepriekš nav bijis krimināli sodīts un viņam ir patstāvīga darba vieta, veids kā

sasniegt soda mērķi – sodīt un audzināt, un pasargāt sabiedrības intereses, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no

jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, /pers. A/ ir iespējams, nosakot /pers. A/ sodu naudas soda veidā 3 (trīs) Latvijas Republikā noteikto minimālo

mēnešalgu apmērā. Tiesa atzīst, ka šāds soda veids un mērs /pers. A/ būs taisnīgs, atbilstošs un samērīgs.

Tiesa norāda, ka naudas sods tiek noteikts minimālajā šī soda mēra apmērā, jo nav konstatēts neviens /pers. A/ atbildību pastiprinošais apstāklis un

/pers. A/ ir agrāk nesodīta persona.

Pirmstiesas procesā cietušais pieteica kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu 443,45 EUR apmērā. Cietušā pārstāve tiesas sēdē uzturēja

pieteikto kaitējuma kompensāciju daļēji – 243,31 EUR apmērā – par riteņa bloķēšanas iekārtas remontu.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu ir radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Šī pantā

otrajā daļā ir noteikts, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma

pamata. Savukārt Kriminālprocesa likuma 352.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka kaitējuma nodarītājs var labprātīgi piekrist cietušā noteiktajam

kompensācijas apmēram, vai viņi var to noteikt, savstarpēji vienojoties. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa

pienākumu samaksāt kompensāciju var uzlikt pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Tiesa atzīst, ka cietušā pieteiktā un uzturētā kaitējuma kompensācija par mantisko zaudējumu 243,31 EUR apmērā ir apmierināmas pilnībā, jo

kaitējuma kompensācija ir pierādīta un pamatota, un cietušajam nodarīta ar apsūdzētā /pers. A/ prettiesisko darbību – zādzības rezultātā.

Tiesai nav pamata apšaubīt pieteiktās kaitējuma kompensācijas apmēru, kas saistīta riteņu bloķēšanas iekārtas remontu un ir pierādīta ar lietā

iesniegtajiem pierādījumiem – RP SIA “Rīgas satiksme” 2018.gada 11.decembra aktu par riteņa bloķētāja Nr.M017 remonta izmaksām un tāmi (lietas

111.-112.lapa).

Tādējādi no /pers. A/ par labu cietušajam RP SIA “Rīgas satiksme” piedzenama materiālā kaitējuma kompensācija 243,31 EUR.

Tiesas sēdēs pēc norīkojuma apsūdzētā /pers. A/ aizstāvību realizēja zvērināts advokāts R. Priede, kuram saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.

un 367.pantu pienākas atlīdzība par veikto darbu 120 EUR apmērā, ko apliecina lietā esošie paziņojumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības

sniegšanu kriminālprocesā. Minētā summa advokātam izmaksājama no valsts līdzekļiem un piedzenama par labu valstij no apsūdzētā /pers. A/. Lietā nav

konstatēti Kriminālprocesa likuma 85.pantā paredzētie apstākļi apsūdzētā atbrīvošanai no samaksas par aizstāvja palīdzību.

Pirmstiesas izmeklēšanas procesā /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā – un papildus drošības līdzeklis – aizliegums

izbraukt no valsts. Piemērotie drošības līdzekļi /pers. A/ saglabājami līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 464.panta pirmo daļu un 520.pantu,

nosprieda:

Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā

daļā, un sodīt ar naudas sodu 3 (trīs) minimālo mēnešalgu apmērā – 1290 EUR (viens tūkstotis divi simti deviņdesmit euro) apmērā.

Naudas sods 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas ieskaitāms saņēmējam: Valsts kase, NMR 90000050138, konts

LV34TREL1060191011100, kods TRELLV22 (norādīt datus personas vai lietas identificēšanai).

/pers. A/, personas kods /personas kods/, piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā – un papildus drošības līdzekli – aizliegums

izbraukt no valsts – atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Apmierināt cietušā Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme”, reģistrācijas Nr. 40003619950, pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme”, reģistrācijas Nr. 40003619950, labā materiālā

kaitējuma kompensāciju 242,31 EUR (divi simti četrdesmit divi euro, 31 cents) apmērā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij procesuālos izdevumus 120 EUR (viens simts divdesmit euro) par valsts

nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā tiesā. Procesuālie izdevumi iemaksājami Valsts kases kontā: reģistrācijas

Nr. 900000050138; Saņēmēja iestāde Valsts kase, Bankas kods: TRELLLV22, konta numurs LV68TREL1060001239300 (maksājuma uzdevuma

mērķī norādīt notiesātā vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī krimināllietas numuru).

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par kaitējuma kompensācijas un procesuālo

izdevumu piedziņu – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Uzlikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par pienākumu iesniegt tiesai dokumentus, kas apliecina naudas soda samaksu, kaitējuma

kompensācijas atlīdzināšanu un procesuālo izdevumu samaksu.

Spriedumu 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas – 2020.gada 19.augusta – var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu kolēģijā, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese Z. Studente