Court convicts drunk driver without license for compulsory labor and revokes driving rights.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving a vehicle while under the influence of alcohol and without a valid license. The defendant admitted guilt during the trial, leading the court to skip a formal evidence examination under procedural rules. Consequently, the court sentenced the defendant to 70 hours of compulsory labor, revoked driving rights for two years, and rejected the request for asset confiscation.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527., 528., 529. panti: When a defendant admits guilt and the court finds no reasonable doubt, evidence examination may be omitted, resulting in a conviction and appropriate sentencing including compulsory labor and license revocation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.11170035915
Lietvedības numurs Nr.K14-165/15/4
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Gulbenē 2015.gada 3.novembrī
Gulbenes rajona tiesa šādā sastāvā
tiesnese Rasma Medne,
ar tiesas sēdes sekretāri Lauru Petrovu
piedaloties prokurorei Dzintrai Boktai,
iztiesājusi atklātā tiesas sēdē Gulbenē, Ābeļu ielā 6, krimināllietu neatliekamības kārtībā, kurā
/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas.
Tiesa
k o ns t a t ē j a
Apsūdzētais/pers. A/, vadīja transportlīdzekli bez atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa
vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas) un atrazdamies alkohola ietekmē.
Un konkrēti: apsūdzētais /pers. A/ 2015.gada 13.oktobrī plkst.23.59, būdams alkoholisko dzērienu iespaidā (alkohola koncentrācija izelpā- 1,34
promiles) un bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, vadīja lietošanā nodoto automašīnu “AUDI A4” ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/
(īpašnieks- /pers. C/) Gulbenes novada Gulbenē pa Miera ielu virzienā no Zvaigžņu ielas uz Smilšu ielas pusi, tādā veidā, pārkāpjot LR Ministru kabineta
noteikumu Nr.571 “Ceļu satiksmes noteikumi” 39.4.punktu, kurš paredz, ka “transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja nav
atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību”, kā arī LR Ministru kabineta noteikumu Nr.571 “Ceļu satiksmes noteikumi” 39.1.1.punktu,
kurš paredz, ka “transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles- transportlīdzekļu
vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem”.
Ar šādu rīcību apsūdzētais /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.
Apsūdzētais/pers. A/ tiesas sēdē savu vainu atzina pilnībā un lūdza neizdarīt pierādījumu pārbaudi.
Ņemot vērā to, ka tiesai, lietas materiālu pārbaudes rezultātā nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu, kā arī ievērojot prokurores viedokli, tiesa,
izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolēma tiesas izmeklēšanā
pierādījumu pārbaudi neizdarīt, pārbaudot tikai apsūdzētā personību raksturojošos datus.
Tiesa atzīst, ka ir pilnībā pierādīts, ka /pers. A/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām un atrazdamies alkohola ietekmē,
tādējādi apsūdzētā darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas.
Ņemot vērā, ka tiesā netika veikta pierādījumu pārbaude, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešās daļas nosacījumiem pierādījumu
analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
Atzīstot apsūdzētā vainu par pierādītu, nodarījuma kvalifikāciju, kā tas norādīts apsūdzībā un spriedumā, par atbilstošu Krimināllikuma normām,
tiesa secina, ka apsūdzētais ir sodāms.
Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa vadās pēc Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, ņemot vērā soda
mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, viņa attieksmi pret apsūdzību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos
apstākļus, kā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzētais nodarījums klasificējams kā mazāk smags noziegums.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli atzīstama vaļsirdīga atzīšanās un izdarītā nožēlošana.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu apsūdzētā atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.
Novērtējot apsūdzētā /pers. A/ personību, pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā, ka iepriekš apsūdzētais pie kriminālatbildības nav saukts (lietas
27.lapa). Pēdējā gada laikā pie administratīvās atbildības saukts četras reizes (lietas 28., 29.lapa). Pēc paša paskaidrojumiem – neprecējies, apgādājamo
personu nav, nav deklarētas dzīvesvietas, bet dzīvo /adrese A/, strādā /uzņēmums/ par /amats/.
Krimināllikuma 262.panta otrās daļas sankcija paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu,
vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem un konfiscējot mantu vai bez mantas
konfiskācijas.
Nosakot soda veidu apsūdzētajam /pers. A/, tiesa ņem vērā minēto par apsūdzētā personību, apsūdzības uzturētāja viedokli par nosakāmo sodu,
un nosakot sodu tiesa secina, ka lai sasniegtu soda mērķi un vainīgo sodītu par izdarīto nodarījumu, kā arī, lai panāktu, lai citas personas pildītu likumus
un turpmāk atturētos no citu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, sods apsūdzētajam ir jānosaka piespiedu darbu veidā.
Vienlaicīgi tiesa atzīst, ka apsūdzētajam piemērojams obligātais papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana. Apsūdzētais
transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav ieguvis, bet viņš tomēr riskēja un vadīja transportlīdzekli alkohola reibumā, parādot ļoti
nenopietnu attieksmi pret ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu. Tiesa atzīst, ka papildsods nav nosakāms maksimālajā apmērā, jo jādod iespēja
apsūdzētajam turpmāk atgūt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.
Attiecībā uz Krimināllikuma 262.panta otrās daļas sankcijā minēto mantas konfiskāciju, tiesa uzskata, ka tā nav piemērojama, tiesa ņem vērā
apsūdzētā paskaidrojumu par to, ka automašīna, ar kuru izdarīts noziedzīgais nodarījums nepieder apsūdzētajam.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529.pantu, tiesa
no s p r ie d a
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu
darbu 70 (septiņdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadiem, bez mantas konfiskācijas.
/pers. A/ drošības līdzekli līdz spriedums stājas likumīgā spēkā, nenoteikt.
Spriedumu daļā par piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar procesuāliem pārkāpumiem var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā
Vidzemes apgabaltiesā iesniedzot sūdzību vai protestu Gulbenes rajona tiesā.
Pilns motivēts spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā no 2015.gada 3.novembra.
Tiesnese R.Medne