Supreme Court reversed bankruptcy court for incorrectly applying debt discharge rules to tax debts incurred after bankruptcy filing.

Lieta Nr.C22019410

SPC – 2/2017

Civillietu departaments

Latvijas Republikas Augstākā tiesa

LĒMUMS

Rīgā 2017.gada 6.februārī

Augstākā tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis referents Normunds Salenieks,

tiesnese Anda Vītola,

tiesnese Mārīte Zāģere,

izskatīja rakstveida procesā civillietu sakarā ar Ģenerālprokuratūras Personas un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu

par Rēzeknes tiesas 2016.gada 10.februāra lēmumu, ar kuru apmierināts /pers. A/ pieteikums par bankrota procedūras pabeigšanu, atbrīvojot /pers. A/

no saistībām, kā arī izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Ludzas rajona tiesas 2010.gada 15.februāra lēmumu ierosināts fiziskās personas /pers. A/ maksātnespējas processs.

Ar Ludzas rajona tiesas 2010.gada 9.decembra spriedumu pasludināts fiziskās personas /pers. A/ maksātnespējas process, apstiprināts 2010.gada

27.oktobra mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns (turpmāk – Plāns) un uzsākta /pers. A/ bankrota procedūra, nosakot tās

termiņu – pieci gadi.

Plāns grozīts 2011.gada 1.septembrī, 2012.gada 9.maijā un 2015.gada 29.jūnijā.

[2] Ar Rēzeknes tiesas 2016.gada 10.februāra lēmumu pabeigta bankrota procedūra un izbeigts fiziskās personas /pers. A/ maksātnespējas

process, atbrīvojot viņu no parādsaistībām 246 376,96 EUR, tajā skaitā pret: Danska Bank A/S filiāle Latvijā 68 410,65 EUR; AS „Swedbank”

56 312,35 EUR; AS „ABLV Bank” 48 919,57 EUR; AS „Norvik banka” 25 496,37 EUR; Valsts ieņēmumu dienestu 46 155,53 EUR; Limbažu

novada pašvaldību 206,83 EUR; Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldi 217,83 EUR; SIA „Realia Saimnieks” 363,91 EUR; AAS „Baltikums

Vienna Insurance Group” 293,91 EUR.

[2.1] Tiesa konstatējusi, ka parādniecei maksātnespējas procesā nav nesegtu izdevumu un izmaksu, kā arī nav nenomaksātu nodokļu parādi, līdz

ar to viņa atbrīvojama no visām Plānā norādītajām atlikušajām parādsaistībām, tajā skaitā nodokļu parādiem pret VID, Limbažu novada pašvaldību un

Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldi, jo tie nav radušies parādnieces maksātnespējas procesa gaitā. Minētie parādi radušies līdz /pers. A/

maksātnespējas procesa pasludināšanai un uzskatāmi par kreditora prasījumiem nevis aktuālajiem izdevumiem (kārtējiem nodokļu maksājumiem).

Ņemot vērā, ka parādniece maksātnespējas procesa laikā ir segusi visus kārtējo nodokļu maksājumus, Plānā minētās parādsaistības pret VID,

Limbažu novada pašvaldību un Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldi nav atzīstamas par maksātnespējas procesa ietvaros nenomaksātiem

nodokļu parādiem Maksātnespējas likuma 177.panta otrās daļas izpratnē.

[2.2] Tiesa atzinusi, ka minēto secinājumu pamatotību apstiprina /pers. A/ maksātnespējas procesa administratora Haralda Velmera atzinumā par

maksātnespējas procesa virzību un pabeigšanu norādītais: „pēc analoģijas, samērīguma un taisnīguma principiem, parādnieces maksātnespējas procesam

piemērojamas arī pašreiz spēkā esošā Maksātnespējas likuma normas, proti, Maksātnespējas likuma 164.pants”.

[3] Par minēto lēmumu 2016.gada 24.martā protestu iesniedzis Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta

virsprokurors, lūdzot Rēzeknes tiesas 2016.gada 10.februāra lēmumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai, jo tiesa, pretēji Maksātnespējas likuma

(redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim) 177.panta pirmajai un otrajai daļai, /pers. A/ nepamatoti atbrīvojusi no nodokļu parādsaistībām

pret VID, Limbažu novada pašvaldību un Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldi.

[4] Rakstveida paskaidrojumos saskaņā ar protestu /pers. A/ norādījusi, ka lēmums ir pareizs un tā atcelšanai nav pamata.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi lietas materiālus un apsvērusi protestā norādītos argumentus, Augstākā tiesa atzīst, ka Rēzeknes tiesas 2016.gada 10.februāra

lēmums atceļams, nododot /pers. A/ pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanu, viņas atbrīvošanu no saistībām un fiziskās personas

maksātnespējas procesa izbeigšanu jaunai izskatīšanai Rēzeknes tiesai.

[6] Augstākā tiesa piekrīt protesta iesniedzējam, ka pirmās instances tiesa, nepareizi piemērojot Maksātnespējas likuma (redakcijā, kas bija spēkā

līdz 2010.gada 31.oktobrim) 177.panta pirmo un otro daļu, nepamatoti atbrīvojusi /pers. A/ no nodokļu parādsaistībām.

[6.1] Maksātnespējas likuma (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim) 177.panta pirmā daļa noteica, ja fiziskā persona ir izpildījusi

savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu un šajā sadaļā norādītos pienākumus, kā arī bankrota procedūras laikā pilnībā

segusi visas maksātnespējas procesa izmaksas, šīs personas atlikušās parādsaistības (izņemot uzturlīdzekļu maksājumus), kas tika norādītas tās mantas

pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā, pilnā apmērā tiek dzēstas un kreditori zaudē prasījuma tiesības pret fizisko personu.

Savukārt šīs tiesību normas otrā daļa noteica, ka pēc fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšanas netiek dzēsti šīs procedūras ietvaros

nenomaksātie nodokļu parādi, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas.

[6.2] No Rēzeknes tiesas lēnuma redzams, ka tā Maksātnespējas likuma (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim) 177.panta otro

daļu kļūdaini attiecinājusi uz nodokļu maksājumiem, kas radušies pēc maksātnespējas pasludināšanas.

Maksātnespējas likuma 185.pantā izsmeļoši uzskaitīti fiziskās personas maksātnespējas procesa izdevumi un saskaņā ar minētā panta pirmās daļas

1.punktu šajos izdevumos iekļauj arī izdevumus par kārtējiem nodokļu un nodevu maksājumiem par laiku no dienas, kad pasludināts fiziskās personas

maksātnespējas process.

No minētā secināms, ka Maksātnespējas likuma 177.panta otrā daļa attiecas nevis uz kārtējiem nodokļu maksājumiem, bet gan uz tādiem nodokļu

parādiem, kas fiziskajai personai izveidojušies līdz maksātnespējas pasludināšanai un kas bankrota procedūras ietvaros, veicot mantas pārdošanas un

kreditoru prasījumu dzēšanas plānā norādītos maksājumus, nav tikuši samaksāti.

[6.3] Tāpat tiesa nepamatoti piemērojusi šobrīd spēkā esošā Maksātnespējas likuma (redakcijā, kas ir spēkā no 2010.gada 1.novembra)

164.pantu, kas vairs neparedz ierobežojumus nodokļu parādu dzēšanai.

Atbilstoši minētā likuma pārejas noteikumu 6.pantam fiziskai personai, kuras maksātnespējas process uzsākts saskaņā ar Maksātnespējas likumu,

kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim, ir dotas tiesības izvēlēties, pēc kura likuma normām pabeigt maksātnespējas procesu. Tikai tad, ja šī

persona saskaņā ar pārejas noteikumu 6.pantu ir veikusi saistību dzēšanas procedūru Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā, tā var tikt atbrīvota no

nodokļu parādiem, kas tai izveidojušies līdz maksātnespējas pasludināšanai.

/pers. A/ nav izvēlējusies piemērot saistību dzēšanas procedūru saskaņā ar minēto tiesību normu, līdz ar to nav tiesiska pamata Maksātnespējas

likuma 164.panta piemērošanai un nodokļu parādu dzēšanai.

[6.4] Ievērojot iepriekš minēto, Augstākā tiesa secina, ka Rēzeknes tiesas 2016.gada 10.februāra lēmumu nevar atzīt par tiesisku un pamatotu,

tādēļ tas ir atceļams.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 485., 474.panta 2.punktu, Augstākā tiesa

nolēma:

Atcelt Rēzeknes tiesas 2016.gada 10.februāra lēmumu, nododot /pers. A/ pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanu, viņas atbrīvošanu no

saistībām un fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu jaunai izskatīšanai Rēzeknes tiesai.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnesis N.Salenieks

Tiesnese A.Vītola

Tiesnese M.Zāģere