Court dismisses claim against property manager for water damage, finding no negligence due to regular inspections.

Lietas arhīva Nr. C-11496-23/18

ECLI:LV:RPT:2023:1115.C771149623.3.S

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2023.gada 15.novembrī

Rīgas pilsētas tiesa, tiesnese A.Feldmane

izskatīja rakstveida procesā civillietu AAS “BALTA” prasībā vienkāršotās procedūras lietā pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu

piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2023.gada 17.maijā AAS “BALTA” (turpmāk tekstā - Prasītājs) iesniedza tiesā prasību vienkāršotās procedūras lietā pret SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks” (turpmāk tekstā – Atbildētājs) par zaudējumu piedziņu.

[2] Prasības pieteikumā norādīts, ka starp Prasītāju un /pers. A/ noslēgts apdrošināšanas līgums un izsniegta Fizisko personu īpašuma

apdrošināšanas polise Nr./numurs/ (turpmāk tekstā – Polise), uz kuras pamata tika apdrošināts dzīvoklis Nr./adrese/ (turpmāk tekstā – Dzīvoklis).

Polises darbības termiņš bija noteikts no 07.02.2022. līdz 06.02.2023.

Polises darbības laikā Dzīvoklis tika appludināts, par ko dzīvojamas mājas apsaimniekotājs – Atbildētājs, sastādīja aktu, kurā tika konstatēts, ka

Dzīvokļa appludināšanas cēlonis ir ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas bojājumi (bojāts karstā ūdens stāvvads). Minētais ūdensvads atrodas

apsaimniekotāja – Atbildētāja, atbildības robežās.

Eksperts, izvērtējot apdrošināšanas lietas materiālus, sastādīja attiecīgo tāmi un aprēķināja būvizdevumus 966,78 EUR apmērā un saskaņā ar

apdrošināšanas līguma/polises īpašiem noteikumiem veica apdrošināšanas atlīdzības izmaksu 966,78 EUR apmērā.

Prasītājs norāda, ka nav pierādījumu, ka Atbildētājs atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.pantam un 6.panta otrās daļas 1.pkt. “d”

apakšpunkta nosacījumiem pirms avārijas kaut vienu reizi veica Dzīvokļa robežos esošo komunikāciju, kas ietilpst kopīpašumā, apsekošanu. Nav

nekādu pierādījumu tam, Dzīvoklī bija veikta nelikumīga pārbūve vai pārplānošana.

Nav pierādījumu, ka Atbildētājs veicis Ministru kabineta 11.07.2017. noteikumu Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

maksas aprēķināšanas noteikumi” 21.punktā noteiktās darbības, līdz ar ko Prasītājs uzskata, ka Atbildētāj bezdarbības rezultātā nodarīti zaudējumi

Dzīvoklim.

Ievērojot to, ka ūdens noplūdes cēlonis atradās komunikāciju posmā, kas ietilpst kopīpašuma daļā, Atbildētāja kā dzīvojamās mājas pārvaldnieks

noplūdes brīdī bija atbildīgs par šo komunikāciju uzturēšanu, kā arī par to bojājumu rezultātā nodarītiem zaudējumiem. Savukārt pienākums rūpēties par

komunikāciju uzturēšanu ietver sevī ne tikai pienākumu novērst komunikāciju bojājumus to rašanās gadījumā, bet arī regulāri pārbaudīt komunikāciju

stāvokli, savlaicīgi veikt to nomaiņu vai labošanu piesardzības apsvērumu dēļ, gādājot, lai komunikācijas pastāvīgi būtu tādā tehniskā stāvoklī; lai pēc

iespējas samazinātu avārijas situāciju risku un no tā izrietošus bojājumus.

Lai iestātos zaudējumu atlīdzības pienākums, nav nepieciešams konstatēt, ka zaudējumi būtu nodarīti ar ļaunu nodomu, Atbildētājam tīši bojājot

komunikācijas, vai rupju neuzmanību, nepievēršot nekādu vērību komunikāciju stāvoklim un izturoties pilnībā bezatbildīgi un nevērīgi pret acīmredzamu

bojājumu novēršanu. Atbildētājam ar likumu noteikts pienākums rūpēties par komunikāciju, tai skaitā komunikāciju tehnisko stāvokli. Pats ūdensvada

bojājuma fakts dod pamatu atzīt, ka Atbildētāja pārvaldībā esošās komunikācijas nebija pienācīgā kārtībā, ja bija iespējama avārijas situācijas rašanās.

Prasītājs uzskata, ka komunikāciju bojājums, kas rada ievērojamu ūdens noplūdi, nav atzīstams ne par nejaušu notikumu, ne nepārvaramu varu, kas dotu

pamatu kvalificēt radītos zaudējumus kā nejaušus saskaņā ar Civillikuma 1773. pantu un 1775. pantu.

Apdrošināšanas līguma likuma 45.pants paredz, ka apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, ir subrogācijas tiesība, izņemot

personu apdrošināšanas gadījumus. Attiecīgi Prasītājam nodarītais zaudējums piedzenams no Atbildētāja.

Atbilstoši Civillikuma 1756. un 1765.panta nosacījumiem Prasītājam ir tiesības likumiskos nokavējuma procentus.

01.02.2023. Prasītājs nosūtīja Atbildētājam pretenziju par regresa prasības atlīdzību. Atbildētājs pretenziju noraidīja un nesedza zaudējumus.

[3] Prasītājs, pamatojoties uz Apdrošināšanas līguma likuma 45.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.-

6.pantu, Civillikuma 1635., 1652., 1753., 1756., 1775., 1779.pantu, “Dzīvojamas mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas

noteikumi" Nr.408, MK noteikumi Nr.907 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, MK noteikumu

“Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām” Nr.907, 2010.gada

28.septembra MK noteikumu Nr.905 “Kārtība, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības”

2.punktu , lūdz piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītajam galveno zaudējumu 966,78 EUR apmērā, piedzīt no Atbildētāja visus tiesas izdevumus, t.sk.

valsts nodevu 145,02 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, noteikt tiesības Prasītājam par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda.

[4] 2023.gada 22.jūnijā tiesā saņemts Atbildētāja rakstveida paskaidrojums, ar kuru prasību neatzīst.

Atbildētājs norāda, ka Prasītājs prasībā nav norādījis Dzīvokļa saliešanas datumu.

Atbildētāja kā pārvaldnieka speciālisti konstatēja (25.01.2023. Akts par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem Nr. 1-8/2502), ka

Dzīvokļa saliešana (appludināšana) notikusi karstā ūdens stāvvada bojājuma rezultātā augstāk esošajā dzīvoklī Nr./adrese B/. Pēc piekļuves

nodrošināšanas Atbildētājs nekavējoties veica bojātā stāvvada nomaiņu.

Pretēji apgalvotajam prasības pieteikumā Atbildētājs kā nama pārvaldnieks regulāri /adrese A/ (turpmāk tekstā – Dzīvojamā māja) veic

inženierkomunikāciju pārbaudi saskaņā ar spēkā esošajiem reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, proti, Dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas/apsaimniekošanas darbību izpildē rīkojas saskaņā ar Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumiem Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās

mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” (turpmāk tekstā – Noteikumi).

Pirms minētās avārijas Atbildētājs ir veicis Dzīvojamās mājas vizuālo apskati 14.11.2022., ko apliecina 29.12.2022. sastādītais akts par

dzīvojamās mājas vizuālo apskati Nr.8.2.6-5/41145 un veiktās fotofiksācijas.

Atbildētājs ir veicis Dzīvojamās mājas pilnu vizuālo apsekošanu 18.03.2022., ko apliecina 07.04.2022. sastādītais akts par dzīvojamās mājas

vizuālo apsekošanu Nr. 8.2.6-5/10152 un veiktās fotofiksācijas. Konstatēts, ka karstā ūdens stāvvadi ir neapmierinošā stāvoklī. Konkrēti bojājumi vai

avārijas situācija nav konstatēti. Atzīmēts, ka ieplānota karstā ūdens stāvvadu nomaiņa.

Dzīvojamās mājas vizuālo apsekošanu Atbildētājs ir regulāri ik gadu veicis arī iepriekš.

Tādējādi Atbildētājs ir izpildījis Noteikumu 6.punkta un 13.2. apakšpunkta prasības par ūdensapgādes sistēmas vizuālo pārbaudi.

No 07.04.2022. Akta par Dzīvojamās mājas vizuālo apsekošanu Nr. 8.2.6-5/10152 izriet, ka karstā ūdens stāvvadi ir neapmierinošā stāvoklī.

Bojājumi, kas minēti Noteikumu 17.punktā, kas ļautu pārvaldniekam (Atbildētājs) lemt par ārpuskārtas remontu (15.1. punkts) nav konstatēti. Fakts, ka

stāvvadiem ir beidzies vidējais kalpošanas termiņš, nav pamats automātiskam pieņēmumam, ka nepieciešama nekavējoša to nomaiņa bez konkrētu

bojājumu konstatēšanas.

Fakts, ka karstā ūdens stāvvadiem ir beidzies vidējais kalpošanas termiņš, nav pamats automātiskam pieņēmumam, ka nepieciešama nekavējoša to

nomaiņa bez konkrētu bojājumu konstatēšanas. No vizuālo apsekošanu rezultātiem, kas fiksēti aktos par Dzīvojamās mājas vizuālo apsekošanu, neizriet

(pretēji tam kā prasības pieteikumā vairākkārt norādījis Prasītājs), ka Dzīvojamā mājā pastāvēja apstākļi ārpuskārtas remonta veikšanai, kas izpaustos

kā nekavējoša karstā ūdens stāvvadu nomaiņa visā Dzīvojamā mājā.

Ja dzīvojamās mājas vizuālajā apskatē inženiertehnisko komunikāciju bojājumi netiek konstatēti, taču rodas komunikāciju bojājumi (plīsumi), tad

dzīvojamās mājas pārvaldniekam tie jānovērš steidzamības kārtībā, salabojot konkrētās komunikācijas bojāto posmu, nevis steidzamības kārtībā jāmaina

visa komunikācija (stāvvadi).

Saskaņā ar Noteikumu 3. punktu dzīvojamās mājas, tās konstrukciju, kā arī tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehnisko stāvokli nosaka vizuālajā

apskatē. Vizuāli neapskata dzīvojamās mājas konstrukcijas, kā arī iekārtu un inženiertīklu daļas, kurām būves tehniskā risinājuma dēļ nevar piekļūt.

Vizuāli nevar pārbaudīt un nepārbauda iekārtas, kuras ir iebūvētas šahtās, starpsienās, zem grīdām, starpstāvu pārsegumos vai ir nosegtas ar izolējošu

materiālu. Līdz ar to dzīvojamās mājas pārvaldītājam noteikts pienākums vizuāli apskatīt tikai tās dzīvojamās mājas konstrukcijas, kuras ir redzamas.

Atbildētājs kā pārvaldnieks par Prasītājam Dzīvokļa saliešanas laikā radītajiem zaudējumiem atbildību nenes, jo visu augstāk norādīto iemeslu dēļ

šajā konkrētajā gadījumā nav konstatējams viens no zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumiem – Atbildētāja vaina.

Ir nepamatota Prasītāja norāde, ka Atbildētājam, konstatējot, ka karstā ūdens stāvvadu ekspluatācijas termiņš ir beidzies, vajadzēja veikt

ārpuskārtas remontus, lai novērstu ūdens noplūdes. Apsekojot karstā ūdens stāvvadus, konkrēti bojājumi vai avārijas situācija netika konstatēti.

Konkrēto avāriju (stāvvada plīsumu konkrētajā vietā) Atbildētājs nevarēja iepriekš paredzēt un līdz ar to novērst.

Saskaņā ar Noteikumu 2. pielikumu, kurā noteikts konstruktīvo elementu, apdares un inženierietaišu vidējais kalpošanas ilgums,

inženierkomunikāciju, tajā skaitā karstā ūdens stāvvadu, ekspluatācijas termiņš Dzīvojamajā mājā bija beidzies. Mājas ekspluatācija uzsākta 1981.gadā.

Ņemot vērā, ka karstā ūdens stāvvadu ekspluatācijas termiņš ir beidzies, Atbildētājs piedāvāja Dzīvojamās mājas iedzīvotājiem veikt uzkrājumus

karstā ūdens stāvvadu nomaiņai. Tā, piemēram, karstā ūdens stāvvadu nomaiņu kā nepieciešamu darbību Atbildētājs ir iekļāvis Dzīvojamajai mājai

nepieciešamo remonta darbu apkopojumos un Dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānos katru gadu, jau sākot ar 2019. gadu, aprēķinot un norādot

arī šo darbu izmaksas. Ar Dzīvojamajai mājai aprēķinātajiem pārvaldīšanas maksājumiem, tāmi un uzturēšanas darbu plānu kalendārajam gadam

iespējams iepazīties visos Atbildētāja klientu apkalpošanas centros un vortālā www.e-parvaldnieks.lv. Informācija par to sniegta Dzīvojamās mājas katra

dzīvokļa īpašnieka ikmēneša rēķinos.

Atbildētājs pievieno paskaidrojumam Dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānus 2021., 2022. un 2023. gadiem, kā arī, piemēram, Dzīvokļa

ikmēneša rēķinu par 2022.gada oktobra mēnesi.

Dzīvojamās mājas iedzīvotāji nav pieņēmuši lēmumu par līdzekļu uzkrāšanu šim mērķim, līdz ar to līdzekļi netika uzkrāti. Pārvaldnieks var veikt

darbus tikai, kad tam pietiks finansējuma, un finansējuma trūkuma dēļ nevar veikt karstā ūdens stāvvadu nomaiņu, kā arī nenes atbildību par avārijas

sekām, jo no savas puses informēja Dzīvojamās mājas iedzīvotājus par karstā ūdens stāvvadu nomaiņas nepieciešamību.

Saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 10. panta un 13. panta noteikumiem remontdarbi Dzīvojamajā mājā tiek veikti, t.sk. nepieciešamības

gadījumā arī karstā ūdens stāvvadu nomaiņa, ja dzīvokļu īpašnieki nodrošina tam finansējumu, tādēļ jāizvērtē, vai pie esošā attiecīgās Dzīvojamās mājas

finanšu stāvokļa, pastāvēja iespēja veikt nepieciešamos remontdarbus.

Atbildētāja kā pārvaldnieka finanšu plūsma veidojas no dzīvokļu īpašnieku maksājumiem, no kuriem daļa tiek iekļauta attiecīgās mājas bilancē, daļa

izmantota pārvaldnieka izdevumu segšanai un pārskaitīti pakalpojumu sniedzējiem. Saskaņā ar Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

faktisko ieņēmumu un izdevumu pārskatiem, pārvaldniekam nav iespējams veikt Dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānos visus iekļautos remontu

darbus, ja dzīvokļu īpašnieki nav nodrošinājuši finansējumu uzdoto pārvaldīšanas darbu veikšanai, t.sk. karstā ūdens stāvvadu nomaiņai. Atbildētājam

nav brīvu finanšu līdzekļu, kurus varētu ieguldīt Dzīvojamā mājā karstā ūdens stāvvadu nomaiņai. Pārvaldniekam nav tiesību izlietot šim mērķim arī citu

dzīvojamo māju uzkrātos līdzekļus. Mājas pārvaldnieks savus pienākumus var izpildīt tikai to naudas līdzekļu ietvaros, kurus šim nolūkam viņam

iemaksājuši dzīvokļu īpašnieki (sk. Senāta 29.10.2015. spriedums lietā Nr. SKC-211/2015).

Lai novērstu avārijas situāciju (piemēram, notikušo noplūdi) var pieprasīt kopībai atlīdzināt izdevumus, kas bija nepieciešami avārijas novēršanai,

bet šī norma nedot tiesības un neuzliek par pienākumu pēc ekspluatācijas termiņa beigām atzīt visas komunikācijas par avārijas stāvoklī esošām un pilnībā

tās nomainīt. Avārijas stāvokļa galvenā pazīme ir bojājums, kas šajā gadījumā pirms avārijas nav konstatēts - pretējais lietā nav pierādīts.

Atbildētājs uzskata, ka ir izpildījis savas likumiskās saistības un šajā gadījumā nav iestājušies zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi - nav

konstatēta Atbildētāja prettiesiska rīcība un vaina, līdz ar to Atbildētājam nav tiesiska pamata atlīdzināt radušos zaudējumus.

[5] Ar Rīgas pilsētas tiesas 2023.gada 15.novembra saīsinātu spriedumu izskatīta lieta un 2023.gada 16.novembrī tiesā no Prasītāja saņemts pilna

sprieduma sastādīšanas lūgums, tādējādi tiesa sastāda pilnu spriedumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193.panta nosacījumiem.

[6] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi civillietas materiālus, celto prasību atzīst par nepamatotu un noraidāmu turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Motīvu daļa

[7] Lietā nav strīds, ka starp Prasītāju un /pers. A/ noslēgts apdrošināšanas līgums un izsniegta Fizisko personu īpašuma apdrošināšanas polise

Nr./numurs/ (termiņš no 07.02.2022. līdz 06.02.2023.), uz kuras pamata tika apdrošināts Dzīvoklis.

[7.1.] Lietā nav strīds, ka Atbildētājs ir Dzīvojamās mājas, kurā atrodas Dzīvokli, apsaimniekotājs.

[7.2.] Tāpat lietā nav strīda, ka 2023.gada 21.janvārī cauruļvadu, to ierīču sabojāšanās, avārijas ēkā un šķidruma noplūdes rezultātā Dzīvoklim tika

nodarīti bojājumi.

/pers. A/ 23.01.202023. iesniegusi Prasītājam atlīdzības pieteikumu sakarā ar Dzīvoklim nodarītajiem bojājumiem un Prasītājs saskaņā ar

30.01.2023. tāmi Nr./numurs/, pamatojoties uz Polises noteikumiem, izmaksāja /pers. A/ apdrošināšanas atlīdzu 966,78 EUR apmērā, kas ir Prasītājam

radītie zaudējumi.

Starp pusēm par šiem faktiem strīda nav – Atbildētājs tos nav apstrīdējis.

[7.3.] Starp pusēm pastāv strīds par zaudējumu 966,78 EUR atlīdzināšanas pienākuma attiecināmību uz Atbildētāju – Dzīvojamās mājās

apsaimniekotāju.

Civillikuma 1770.pants noteic, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā

tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums (Civillikuma 1772.pants). Civillikuma 1775.pants paredz, ka katrs zaudējums,

kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Atbilstoši Civillikuma 1775.pantam katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Tomēr zaudējumu atlīdzības prasības apmierināšanai

nepieciešams iegūt pierādījumus, kas apstiprina noteiktu priekšnosacījumu pastāvēšanu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 2.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKC–143 norādīts, ka zaudējumu

atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv trīs priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos

gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; zaudējumu esamība; cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību.

Tiesību teorijā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums rodas sakarā ar neatļautu darbību, ka zaudējuma atlīdzības pamati ir: 1) nodarītāja

prettiesiska rīcība, 2) zaudējumu esamība, 3) cēloniskais sakars (Kalvis Torgāns, Saistību tiesības, TNA, Rīga, 2014, 217.lpp.).

[7.4.] Prasītājs prasības pamatam norādījis Dzīvojamās mājās pārvaldnieka – Atbildētāja, nepienācīgu Ministru kabineta 11.07.2017. noteikumos

Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”, Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumos Nr.907

“Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu” un Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumos Nr.905 “Kārtība,

kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības” noteikto dzīvojamās mājas apsaimniekotāja

pienākumu izpildīšanu.

[7.5.] Atbildētājs, savu iebildumi pamatotībai iesniedzis lietā 29.12.2022. Aktu par dzīvojamās mājas vizuālo apskati Nr.8.2.6-5/41145, no kura

izriet, ka 14.11.2022., veicot Dzīvojamās mājas apskati, konstatēts, ka beidzies ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas termiņš.

[7.6.] Atbildētāja paskaidrojumam pievienots 28.11.2022. Koriģēts 2 dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plāns 2022.gadam /adrese A/, ēkas

kadastra apzīmējums /numurs A/, no kura izriet, ka uzturēšanas darbu sarakstā 2022.gadam iekļauta karstā ūdens, aukstā ūdens un kanalizācijas

stāvvadu nomaiņa dzīvokļos Nr./adrese/ (Dzīvoklis), /dz.numuri/ un šīm izmaksām 3390,17 EUR apmērā ir jāveido uzkrājums – iedzīvotājiem jāpieņem

lēmums par uzturēšanas darbu finansēšanas avotu un uzturēšanas darbus iespējams veikt, ja dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu par ikmēneša

abonēšanas maksas iekļaušanu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu apmaksas rēķinos.

[7.7.] No prasības pieteikumam pievienotā 10.10.2012. rēķina par pakalpojumiem 2022.gada oktobrim, kas izrakstīts Dzīvoklim, redzams, ka

sākot ar 2022.gada 15.oktobri visos klientu apkalpošanas centros un vortālā www.e-parvaldnieks.lv RNP (Atbildētājs) klienti varēs iepazīties ar

aprēķinātajiem pārvaldīšanas maksājumiem, tāmi un uzturēšanas darba plānu 2023.gadam.

[7.8.] Atbildētāja paskaidrojumam pievienotajā 12.12.2022. Koriģēts 1 dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānā 2023-2025.gadam /adrese A/,

ēkas kadastra apzīmējums /numurs A/iekļauta karstā ūdens, aukstā ūdens un kanalizācijas stāvvadu nomaiņa dzīvokļos Nr./adrese/ (Dzīvoklis),

/dz.numuri/.

[7.9.] Tiesa, pārbaudot un izvērtējot civillietā esošo materiālus (sprieduma 7.5.pkt.), atzīsts, ka Atbildētājs atbilstoši Ministru kabineta 28.09.2010.

noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu” 6.pkt. ir veicis Dzīvojamās mājas un tajā esošo

iekārtu un inženiertīklu tehnisko apkopi, vizuālo apskati, tehnisko apsekošanu.

[7.10.] Tiesa, izvērtējot Atbildētāja iesniegtos dokumentus (sprieduma 7.6.-7.8.pkt.), atzīst, ka Atbildētājs kā Dzīvojamās mājas pārvaldnieks

atbilstoši Ministru kabineta 11.07.2017. noteikumu Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” 1.,

2., 5., 7.pkt. un Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumu Nr.905 “Kārtība, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un

rekonstrukciju saistītās darbības” 2.pkt ir sastājis Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi, ir informējis Dzīvojamās mājas, tajā

skaitā Dzīvokļa, dzīvokļu īpašniekus par tāmē paredzētajām izmaksām, tāmē norādījis maksājumus par turpmākajā periodā veicamajiem uzturēšanas

darbiem un šī informācija ir pieejama dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, tajā skaitā Dzīvokļa īpašniekam.

Tiesa atzīst, ka ar prasībā norādīto un prasības pieteikumam pievienotajiem pierādījumiem nav pierādītā Atbildētāja kā Dzīvojamās mājas

pārvaldnieka bezdarbība, savukārt Atbildētājs kā Dzīvojamās mājas pārvaldnieks ir veicis normatīvajos aktos noteiktos pienākumus (sprieduma 7.9. un

7.10.pkt.), līdz ar ko tiesa nevar atzīt Atbildētāja rīcību par apzinātu bezdarbību, no kā secināms, kas izskatāmajā lietā esošie zaudējumi ir nejauši, kurus

tiesai nav pamata piedzīt no Atbildētāja.

[8] Tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 192.pantu, Ministru kabineta 11.07.2017. noteikumu Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” 1., 2., 5., 7.pkt., Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās

mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu” 6.pkt., Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumu Nr.905 “Kārtība, kādā tiek plānotas un

organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības” 2.pkt. un Civillikuma 1635.panta pirmajā daļā, 1775., 1779.pantā

iekļauto regulējumu, atzīst, ka Prasītāja prasījums par zaudējumu 966,78 EUR apmērā piedziņu no Atbildētāja par labu Prasītājam ir nepamatots un ir

noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 93., 97., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 panta, tiesa

nosprieda:

noraidīt AAS “BALTA”, reģistrācijas Nr.40003049409, prasību pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, par

zaudējumu 966,78 EUR apmērā piedziņu.

Sprieduma pilns teksts sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2023.gada 15.decembrī.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā.

Tiesnese A.Feldmane

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.