Court partially allowed consumer loan claim, awarding principal, interest, and court costs but rejecting excessive contract penalty.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the consumer loan claim, ordering the defendant to pay the principal debt, accrued interest, and court costs while rejecting the full contract penalty. The plaintiff successfully proved the loan agreement and partial payments made by the defendant, establishing the existence of the debt. Although the court acknowledged the agreed penalty rate, it reduced the awarded penalty amount to a reasonable level, thereby partially satisfying the plaintiff's request for enforcement.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 1587., 1590., 1591., 1652., 1716., 1720., 1756., 1765. un 1946. panta pirmā daļa; prasība par parāda piedziņu ir apmierināma daļēji, ja galvenais parāds un procenti tiek atzīti par pastāvošiem, bet līgumsods tiek samazināts līdz saprātīgam apmēram.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. /lietas numurs/
Lietas arhīva Nr. /lietas arhīva numurs/
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2014.gada 16.septembrī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese I.Strautiņa,
rakstveida procesā izskatīja civillietu AS „Lateko Līzings” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Konstatēja:
2013.gada 8.oktobrī prasītājs- AS „Lateko Līzings”, cēlis tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu, norādot, ka 2012.gada
21.februārī puses noslēgušas Patērētāju kreditēšanas līgumu Nr.L453008, saskaņā ar kuru atbildētājai izsniegts aizdevums Ls 318,00 apmērā, veicot
atbildētājas vietā samaksu pārdevējam par preci.
Atbildētāja apņēmusies maksāt par aizdevuma izmantošanu procentus 23,00% gadā no neatmaksātās aizdevuma summas. Aizdevuma atmaksas
termiņš noteikts līdz 2013.gada 21.februārim.
Prasītājs savas saistības ir izpildījis, kas pierādīts ar maksājuma uzdevumu par prasītāja veikto samaksu preces pārdevējiem un atbildētājas
parakstu par preces saņemšanu. Savukārt atbildētāja savas saistības pret prasītāju ir izpildījusi daļēji. No līguma noslēgšanas brīža atbildētāja ir veikusi
četrus maksājumus Ls 130,44 apmērā.
Prasītājs un atbildētāja ir vienojušies, ka par katru termiņā neatmaksāto aizdevuma summu atbildētājam jāmaksā prasītājam līgumsods 1% dienā
no nesamaksātās summas.
Prasītājs atbildētājai vairākkārt atgādinājis par saistībām, kas izriet no līguma, izmantojot paziņoto tālruņa numuru, kā arī 2013.gada 6.ferbuārī
nosūtot brīdinājumu. Atbildētāja nav reaģējusi uz atgādinājumiem un brīdinājumiem, nav veikusi aizdevuma, procentu un līgumsoda atmaksu, kā arī nav
cēlusi iebildumus.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., 1591., 1652., 1716., 1720., 1756., 1765. un 1946.panta pirmo daļu, lūdz piedzīt no atbildētājas
galveno parādu Ls 219,79 apmērā, maksu par saistību izpildes kontroli Ls 21,60, aizdevuma lietošanas procentus par laika periodu līdz 2013.gada
21.februārim Ls 19,45 apmērā, līgumsodu Ls 219,79 apmērā, kopā Ls 480,63. Atzīt prasītājam tiesības saņemt likumiskos procentus pēc likmes 6%
gadā no galvenā parāda par laika periodu no sprieduma taisīšanas dienas līdz sprieduma izpildei, kā arī visus tiesāšanās izdevumus.
2013.gada 17.oktobrī atbildētājai uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa. Atbilstoši
Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajā daļā noteiktajam, atbildētājai izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā,
kā arī par to, ka atbildētāja var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses,
bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc
kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā
papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Savukārt Civilprocesa likuma 56.1panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas
dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto
adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek
nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.
Tiesa atzīst, ka ir uzskatāms, ka par tiesvedību atbildētājai ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1 pantā noteiktajam.
Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus nav sniegusi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu
lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad
sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2013.gada 17.decembrī pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un
sprieduma noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā 2014.gada 13.jūnijā.
Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.
2014.gada 10.jūnijā lietas izskatīšana tika noņemta no izskatīšanas. 2014.gada 18.jūnijā pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā
2014.gada 16.septembrī.
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra
puse.
Ar lietas materiālos esošo līgumu ir pierādīts, ka 2012.gada 21.februārī starp AS „Lateko Līzings” un atbildētāju noslēgts Patērētāju kreditēšanas
līgums Nr.L453008 (turpmāk arī - Līgums) (l.l. 12-13). Tādējādi abas puses uzņēmās saistības viena pret otru. Atbildētāja noslēgto Līgumu nav
apstrīdējusi.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013.gada 9.jūlija lēmumu par euro ieviešanu Latvijas Republikā ar
2014.gada 1.janvāri un Euro ieviešanas kārtības likumu, noteiktais maiņas valūtas kurss ir 1 euro = 0,702804 lati, līdz ar to spriedumā summas latos ir
konvertējamas euro valūtā atbilstoši minētajam valūtas maiņas kursam.
No Līguma 1. un 2.punkta izriet, ka aizdevējs piešķir aizņēmējam aizdevumu, aizņēmēja vietā samaksājot aizņēmēja iegādātās preces pirkuma
maksu. Preces pirkuma maksa ir Ls 338,00 jeb 480,93 euro.
Līguma 4.punktā puses ir vienojušās, ka piešķirtā aizdevuma summa ir Ls 318,00 jeb 452,47 euro un Līguma 6.punktā aizdevuma atmaksas
termiņš ir noteikts 2013.gada 21.februārim.
Prasītājs norāda, ka ir izsniedzis atbildētājai aizdevumu, apmaksājot preci aizņēmējas vietā.
Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš ir saņēmis.
Līguma 19.punktā puses ir vienojušās, ka Līgums stājas spēkā ar preces saņemšanas brīdi. Tā kā Līgumā ir atzīme par preces saņemšanu, ko ir
parakstījusi atbildētāja, tiesa atzīst, ka atbildētāja ir saņēmusi līgumā norādīto preci. Savukārt ar 2012.gada 6.marta maksājuma uzdevumu ir pierādīts, ka
prasītājs ir veicis maksājumu saistībā ar Līgumu Nr. 453008.
Tiesa secina, ka lietā ir gūti pietiekami pierādījumi, ka prasītājs, apmaksājot atbildētājas vietā preci, ir izsniedzis atbildētājai aizdevumu Ls 318,00
apmērā un atbilstoši Civillikuma 1943.pantam, atbildētājai ir pienākums atmaksāt aizdevumu.
Prasītājs lūdz piedzīt galveno parādu Ls 219,79 jeb 312,73 euro un maksu par saistību izpildes kontroli Ls 21,60 jeb 30,73 euro apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,
ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Ar prasības pieteikumam pievienoto Patērētāju kreditēšanas līguma Nr. L4530008 maksājumu grafiku apstiprinās, ka atbildētājai bija pienākums
norēķināties ar prasītāju, atbilstoši abu pušu parakstītajam minētajam grafikam, kurā pēdējais maksājuma datums ir noteikts 2013.gada 21.ferbuāris.
No 2013.gada 6.februāra brīdinājuma Nr.583/2013 (l.l. 17) ir redzams, ka prasītājs ir lūdzis atmaksāt visu parādu 15 dienu laikā no brīdinājuma
nosūtīšanas dienas un paziņojis atbildētājai par griešanu tiesā ar prasību par parāda summas, līgumsoda un tiesvedības izdevumu piedziņu, gadījumā, ja
pieprasītais parāds netiks atmaksāts.
Saskaņā ar Līguma 5.punktu puses ir vienojušās, ka par aizdevuma izmantošanu aizņēmējs maksā maksu par aizņēmēja saistību izpildes kontroli
– 0,80% apmērā no preces pirkuma maksas, kas sastāda Ls 2,70 jeb 3,84 euro mēnesī.
Kā izriet no Izziņas par parāda summas aprēķinu atbildētājai bija jāveic regulāri maksājumi katra mēneša 21.datumā, kopā veicot aizdevuma
parāda Ls 391,28 jeb 556,74 euro atmaksu. Atbildētāja ir veikusi maksājumus tikai daļēji, no kuriem pamatparāda apmaksai ir novirzīti Ls 98,21 jeb
139,74 euro, bet aizdevuma apkalpošanas apmaksai/saistību izpildes kontrolei Ls 10,80 jeb 15,37 euro.
Tādējādi neatmaksāta aizdevuma pamatsumma sastāda Ls 219,79 jeb 312,73 euro apmērā, bet maksa par aizdevuma apkalpošanu Ls 21,60
jeb 30,73 euro.
Tiesa secina, ka prasītājs ir pierādījis saistību neizpildi no atbildētājas puses un prasība par galvenā parāda Ls 241,39 jeb 343,47 euro apmērā
piedziņu, kas izriet no Patērētāju kreditēšanas līguma Nr.L453008, ir apmierināma. Atbildētāja nav izmantojusi savas procesuālās tiesības un prasītāja
norādītā parāda esamību nav apstrīdējusi.
Prasītājs lūdz piedzīt procentus Ls 19,45 jeb 27,67 euro apmērā, par laika periodu līdz 2013.gada 21.februārim.
Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā,
ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Patērētāju kreditēšanas līguma Nr.L453008 5.punktā puses ir vienojušās, ka par aizdevuma izmantošanu aizņēmējs maksā procentus par
aizdevuma izmantošanu 23,00% gadā no neatmaksātās aizdevuma summas.
Prasītājs lūdz piedzīt procentus par aizdevuma izmantošanu par laika periodu līdz 2013.gada 21.februārim, t.i. līdz aizdevuma atmaksas termiņam
pirms līguma izbeigšanas. Tiesa konstatē, ka prasītājs nav rēķinājis procentus pēc līguma izbeigšanas.
No Izziņas par parāda aprēķinu izriet, ka atbildētājas pienākums bija maksāt procentus par aizdevuma lietošanu kopā Ls 40,88 jeb 58,17 euro
apmērā. Tā kā atbilstoši prasītāja iesniegtajam aprēķinam samaksāto procentu apmērs sastāda Ls 21,43 jeb 30,49 euro, tad procenti ir piedzenami
prasītāja norādītajā apmērā Ls 19,45 jeb 27,67 euro apmērā.
Prasītājs lūdz piedzīt līgumsodu Ls 219,79 jeb 312,73 euro apmērā, par laika periodu no 2012.gada 21.marta līdz 2013.gada 3.septembrim.
Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās.
Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.
Patērētāju kreditēšanas līguma 13.punktā puses ir vienojušās, ka par katru maksājuma kavējuma dienu, aizņēmējs maksā līgumsodu 1% apmērā
no neapmaksātās summas.
Lietā nav strīda, ka samaksa nav veikta atbilstoši pušu pielīgtajam grafikam un atbildētāja ir pieļāvusi samaksas nokavējumu. Līdz ar to tiesa
secina, ka prasītājam ir tiesības prasīt no atbildētājas līgumsoda samaksu.
No Izziņas par parāda summas aprēķinu līgumam Nr.L453008 ir redzams, ka prasītājs ir aprēķinājis līgumsodu Ls 793,98 jeb 1129,73 euro
apmērā, bet kā norāda prasītājs savā prasības pieteikumā un ko likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi atbildētāja, līgumsods aprēķināts par laika
periodu no 2012.gada 21.marta līdz 2013.gada 3.septembrim un sastāda Ls 219,79 jeb 312,73 euro. Līdz ar to tiesa secina, ka prasītājs ir rēķinājis
līgumsodu pēc līguma izbeigšanas dienas.
Kaut arī puses ir pielīgušas līgumsoda maksājumu un atbildētāja līgumsodu nav apstrīdējusi, tiesa uzskata, ka prasība par līgumsoda piedziņu nav
apmierināma prasītāja norādītajā apmērā sekojošu apsvērumu dēļ.
Tiesa uzskata, ka ir pamats piemērot Patērētāju tiesību aizsardzības likuma noteikumus, jo atbildētāja ir uzskatāma par patērētāju. Minētais izriet
no paša līguma nosaukuma.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punkts nosaka, ka līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji nav
apspriedušas, ir netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un
pienākumos par sliktu patērētājam. Par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas (..) uzliek patērētājam, kurš neizpilda vai
nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi
salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.
Tiesa uzskata, ka Patērētāju kreditēšanas līguma 13.punktā norādītais līgumsods ir neproporcionāli liels un uzliek pārāk lielu slogu patērētajam,
kurš nepilda savas saistības. Tiesa par nesamērīgu atzīst līgumsodu, kas ir noteikts 1% apmērā no neapmaksātās summas par katru maksājuma kavējuma
dienu.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta 11.daļa nosaka, ka tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai
pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai
attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.
Tiesa uzskata, ka neatkarīgi no tā, ka atbildētāja ir parakstījusi šādu līgumu, līgumsods 1% apmērā ir atzīstams par netaisnīgu un pielīgtajā apmērā
tas nav piedzenams. Tomēr vērā ir ņemams apstāklis, ka puses līgumsodu ir pielīgušas, kas nozīmē, ka prasītājam ir tiesības saņemt tādu līgumsodu par
saistību neizpildi, kas atbilst samērīguma principam.
Tā kā atbildētāja maksājumus veikusi neregulāri, tad tiesa atzīst, ka līgumsods ir piedzenams 10% apmērā no neatmaksātās pamatparāda
summas, kas ir Ls 21,98 jeb 31,27 euro apmērā.
Prasība daļā par līgumsoda piedziņu Ls 197,81 jeb 281,46 euro apmērā ir noraidāma (Ls 219,79 jeb 312,73 euro – Ls 21,98 jeb 31,27 euro).
Prasītājs lūdz noteikt tiesības saņemt likumiskos 6% gadā par laika periodu līdz sprieduma izpildei.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma
veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku
līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā
veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.
Ņemot vērā to, ka ir pierādīta atbildētājas parāda esamība un tiesa ir atzinusi, ka no atbildētājas prasītāja labā ir piedzenama naudas summa, tad
ir apmierināms prasītāja lūgums par tiesību noteikšanu saņemt sešus procentus no neatmaksātās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu
apmēram(..).
Tā kā tiesa ir atzinusi, ka prasība ir apmierināma daļēji 402,40 euro, tad, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a”
apakšpunktam, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi: nomaksātā valsts nodeva 71,14 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā.
Uz sprieduma taisīšanas brīdi ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda 7,67 euro, tādējādi no atbildētājas valsts labā piedzenami ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 2,97 euro apmērā (7,67-4,70) (l.l. 2).
Civilprocesa likuma 204.¹ pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu
sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu., 96., 97., 193., 195., 204.¹ pantu, 250.25 un 250.27pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Lateko Līzings”, reģistrācijas Nr.40003366651, galveno parādu 343,46
euro, procentus 27,67 euro, līgumsodu 31,27 euro, valsts nodevu 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā piedzīt 478,24
euro.
Samaksa veicama AS „Lateko Līzings”, reģistrācijas Nr.40003366651, kontā LV98LATB0006010003592 AS „NORVIK BANKA”, kods:
LATBLV22.
Atzīt AS „Lateko Līzings”, reģistrācijas Nr.40003366651, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt sešus procentus gadā no
neatmaksātās parāda pamatsummas.
Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 281,46 euro apmērā piedziņu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,97 euro, samaksu veicot sekojošā
kontā:
Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,
iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds).
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu -
ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas rajona tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese