Appeal court dismissed request against environmental fund, upholding lower court's finding of proper administrative action.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court rejected the applicant's request for environmental rehabilitation funds, ruling that the fund's administrative actions were lawful. The applicant argued that funds were misallocated to a third party instead of directly to them for land reclamation. The appellate court affirmed the lower court's decision, stating the administrative body correctly analyzed its competence and the applicant's rights.
Legislator headnote
AI generatedAdministrative Procedure Law Art. 307; Art. 309: The appellate court may join the lower court's reasoning if the grounds are correct and sufficient, thereby dismissing the appeal when the administrative body acted within its competence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr. A42198704 AA43 – 112 – 07/8
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā, 2007.gada 27.martā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs V.Endzelis, tiesneši U.Bērziņš un Z.Kupce,
piedaloties pieteicēja pārstāvim G.E.C. un atbildētājas Latvijas Vides fonda administrācijas pārstāvim zvērinātam advokātam Jānim Vaitam, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz L.E.K. pieteikumu par Latvijas Vides fonda administrācijas faktisko rīcību, sakarā ar L.E.K. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2005.gada 30.maija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2004.gada 22.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts L.E.K. (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums, kurā lūgts uzlikt Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijai pienākumu nodrošināt Kuldīgas rajona Raņķu pagasta saimniecības /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ (bij. Skrundas RLS) nosusināšanas un ūdensnoteku rekonstrukcijas tehniskā projekta (Šifrs: 2366, ar projekta izpildes izmaksām 118,09 tūkst. LVL) realizāciju par Skrundas radiolokācijas stacijas apkārtnes vides rehabilitācijai un Krievijas militāro personu repatriācijai paredzētajiem Zviedrijas Karalistes valdības Swedish Board for Investment and Technical Support dāvātajiem līdzekļiem. Pieteikums pamatots ar šādiem apsvērumiem. [1.1] Pieteicējam piederošais nekustamais īpašums – Raņķu pagasta zemnieku saimniecība /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ – ar LPSR Ministru Padomes 1964.gada 24.februāra rīkojumu Nr.275pc tika nodots Baltijas kara apgabalam un izmantots Skrundas radiolokācijas stacijas būvju kompleksa celtniecībai. Kompleksa celtniecības rezultātā aizbēra trīs upītes
(strautus), līdz ar to aizsprostoti notekūdeņu ceļi no Lejaskurzemes augstienes uz Ventu. Saskaņā ar VAS „Valsts meži” 2000.gada 7.augusta atzinumu Nr.12/848 ir pārpludināta ne tikai pieteicējam piederošā zeme, bet arī ap 360 ha Valsts mežu zemes. Ņemot vērā to, ka pēc Skrundas radiolokācijas stacijas demontāžas nav veikta vides rehabilitācija, t.sk. zemju nosusināšana, īpašumu nav iespējams izmantot. [1.2] Ministru kabinets ar 1994.gada 3.maija lēmumu Nr.57 (prot.nr.24, 25.§) „Par Skrundas radiolokācijas stacijas apkārtnes vides rehabilitācijas un Krievijas militāro pensionāru repatriācijas fondu” izveidoja fondu un apstiprināja tā statūtus.
Atbilstoši statūtu 1.punktam fonds atradās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā. [1.3] Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadība ar 1995.gada 16.oktobra vēstuli Nr.7-07-1167 apsolīja lauksaimniecībā neizmantojamās zemes apmežot. [1.4] 1995.gadā Zviedrijas Karalistes valdības Swedish Board for Investment and Technical Support dāvāja Skrundas radiolokācijas stacijas apkārtnes vides rehabilitācijas un Krievijas militāro pensionāru repatriācijas fondam SEK 11608553,00 un USD 22681,00 (Ls 843280,00). [1.5] Skrundas radiolokācijas stacijas apkārtnes vides rehabilitācijas un Krievijas militāro pensionāru repatriācijas fonda tiesību un saistību pārņēmējs ir Latvijas Vides aizsardzības fonds.
Ar Ministru kabineta 2001.gada 23.maija rīkojumu Nr.266 „Par Skrundas radiolokācijas stacijas apkārtnes vides rehabilitācijas un Krievijas militāro pensionāru repatriācijas fonda finansu līdzekļu izmantošanu” 1.2.punktu noteikts, ka fondā ieskaitītie finansu līdzekļi izmantojami vides sanācijas un vides aizsardzības pasākumiem Skrundas radiolokācijas stacijas apkārtnē. [1.6] Latvijas Vides aizsardzības fonda padome ar 2002.gada 18.septembra lēmumu (sēdes protokols Nr.10 §3.8) piešķīra Ls 5487,00 Kuldīgas rajona Raņķu pagasta /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ ūdenssaimniecības rekonstrukcijas un nostiprināšanas tehniskā projekta izstrādei.
Saskaņā ar 2002.gada 14.oktobra līgumu Nr.160 „Par projekta finansēšanu” projektēšanas un informācijas valsts uzņēmums „MELIOPROJEKTS” izstrādāja Kuldīgas rajona Raņķu pagasta saimniecības /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ nosusināšanas un ūdensnoteku rekonstrukcijas tehnisko projektu (šifrs: 2366) ar projektā paredzēto darbu izpildes izmaksām 118,06.tūkst.LVL.
Pēc šā projekta saņemšanas pieteicējs vairākkārt lūdza Fonda administrāciju piešķirt tā realizācijai nepieciešamos līdzekļus un uzsākt projekta realizāciju. Uz pieteicēja 2004.gada 25.februāra iesniegumu Fonda administrācija 2004.gada 1.marta vēstulē Nr.1-06/136 paziņoja, ka no Fondam dāvinātajiem līdzekļiem izmantoti tikai Ls 172663,66. No atlikušajiem Ls 670600,00 atbildētājs nepamatoti atsakās piešķirt līdzekļus Tehniskā projekta realizācijai.
[2] Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija tiesai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos norāda, ka pieteikumu uzskata pat nepamatotu un noraidāmu šādu apsvērumu dēļ. [2.1] Fonda administrācijai nav tiesību ne piešķirt, ne nepiešķirt pieteicēja norādītos līdzekļus. Latvijas Vides aizsardzības fonda padome nav lēmusi par Skrundas radiolokācijas stacijas apkārtnes vides rehabilitācijas un Krievijas militāro pensionāru repatriācijas fonda finanšu līdzekļu izmantošanu, piešķirot tos Kuldīgas rajona Raņķu pagasta saimniecības /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ nosusināšanai un ūdens noteku rekonstrukcijai. [2.2] Latvijas Vides aizsardzības fonda padome ir lēmusi par finanšu līdzekļu piešķiršanu Kuldīgas rajona Raņķu pagasta saimniecības /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ ūdenssaimniecības rekonstrukcijas un nostiprināšanas tehniskā projekta izstrādei. Naudas līdzekļi tika piešķirti nevis pieteicējam, bet gan SIA „Celtne”, kuru kā direktors pārstāvēja L.E.K. [2.3] Pieteicējs sagroza Fonda administrācijas 2004.gada 1.marta vēstulē Nr.1-06/136 sniegto informāciju. Fonda sākotnējie līdzekļi sastādīja tikai Ls 174187,88, no kuriem vēstules sagatavošanas brīdī bija izlietoti Ls 172663,66 un līdzekļu atlikums bija Ls 1524,22. Uz rakstveida paskaidrojumu sastādīšanas brīdi Fondā līdzekļu atlikums ir Ls 133,50. Pārējie līdzekļi saskaņā ar Fonda padomes lēmumiem ir izmaksāti atbilstošajam mērķim.
[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2005.gada 30.maija spriedumu L.E.K. pieteikums noraidīts. Tiesas spriedums pamatots ar šādiem argumentiem. [3.1] No lietas materiāliem izriet, ka ar Latvijas vides aizsardzības fonda padomes 2002.gada 18.septembra lēmumu (sēdes protokols Nr.10, §3.8) tika nolemts piešķirt līdzekļus projekta „Kuldīgas rajona Raņķu pagasta saimniecības /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ (bij. Skrundas RLS) ūdenssaimniecības rekonstrukcijas un nosusināšanas tehniskais projekts” realizācijai Ls 5487,00 apmērā (lietas 61.lp.; turpmāk arī – Pirmais projekts).
2002.gada 14.oktobrī starp Latvijas vides aizsardzības fondu un SIA „Celtne” (tās direktora L.E.K. apelācijas sūdzība ir nepamatota.
[7] APL 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt. Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz APL 307.panta ceturto daļu, pievienojas Administratīvās rajona tiesas sprieduma motivācijai, jo atzīst, ka pirmās instances tiesa ir izvērsti analizējusi gan atbildētāja kompetenci, gan iespējamo pieteicēja tiesību aizskārumu un pamatoti nonākusi līdz secinājumam, ka E.K. pieteikums noraidāms. Kā uzskata Administratīvā apgabaltiesa, Administratīvās rajona tiesas spriedumā ietvertais pamatojums uzskatāms par pareizu un pilnībā pietiekamu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda:
L.E.K. pieteikumu par Latvijas Vides fonda administrācijas faktisko rīcību noraidīt. Spriedumu 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) V.Endzelis
Tiesneši (paraksts) U.Bērziņš
(paraksts) Z.Kupce
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis V.Endzelis Rīgā, 2007.gada 27.martā