Court dismissed counterclaim and allowed landlord's claim for management fees and interest against tenant.

Lietas arhīva Nr. C-0164-19/24

ECLI:LV:RPPT:2019:0213.C31209516.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2019.gada 13.februārī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese E. Stelte-Auziņa,

ar tiesas sēžu sekretāri J.Šatunovu,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS “Hausmaster” prasībā pret /pers. A/ par dzīvojamās mājas, autostāvvietas pārvaldīšanas pakalpojumu

izdevumu, komunālo maksājumu, papildus pakalpojumu parāda un likumisko procentu piedziņu un /pers. A/ pretprasībā pret AS “Hausmaster” par

rēķinu atzīšanu par neatbilstošiem normatīvo aktu prasībām un pienākuma uzlikšanu veikt izrakstīto rēķinu pārrēķinu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

2016.gada 15.martā AS “Hausmaster” (turpmāk – prasītāja) cēlusi tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk - atbildētājs) par dzīvojamās mājas,

autostāvvietas pārvaldīšanas pakalpojumu izdevumu, komunālo maksājumu, papildus pakalpojumu parāda un likumisko procentu piedziņu.

2017.gada 11.janvārī prasītāja palielinājusi prasības summu, lūdzot piedzīt no atbildētāja 3932,97 euro.

Prasība pamatota ar Dzīvokļu īpašuma likuma 10., 13.panta pirmās un otrās daļas, 16.panta pirmās un trešās daļas, 18., 20., Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma 5., 10.panta, Civillikuma 864., 1071., 1652., 1765., 1805., 1808., 1828.pantu un Civilprocesa likuma 1., 9., 10., 24., 26.,

34.panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 1.punktu, 39.pantu, 41.panta pirmo daļu, 128., 195.pantu, 35.panta pirmās

daļas 1.punktu, 39., 41., 74., 82.panta otrās daļas, 93., 127.-130.pantiem un 195.pantu.

Prasītāja 21.02.2017. iesniegusi prasības summas samazinājumu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja parādu par dzīvojamās mājas, autostāvvietas

pārvaldīšanas pakalpojumu izdevumiem, komunāliem maksājumiem, papildus pakalpojumiem, kas saistīts ar dzīvokļa īpašumu /numurs/, /adrese C/ par

laika periodu no 2015.gada aprīļa līdz 2016.gada decembrim 1630,56 euro apmērā un likumiskos procentus par pārvaldīšanas periodā izveidojušos

parādu līdz 2017.gada 1.janvārim 80,81 euro, piedzīt visus tiesas izdevumus, kā arī lūdz atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no parāda summas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese s B.Strautas

lēmumu, Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr./numurs/ atbildētājam 2012.gada 9.augustā tika reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokļa

īpašumu/numurs/, kadastra nr. /numurs A/, /adrese/ (turpmāk – Dzīvokļa īpašums) ar kopējo platību 183,1 kv.m un 1831/120990 pie dzīvokļa īpašuma

piederošām kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas.

Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese s I.Zabarovskas lēmumu, Rīgas pilsētas

zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā /numurs/ atbildētājam 2012.gada 14.augustā tika reģistrētas īpašuma tiesības uz 1/14 domājamo daļu no

neapdzīvojamās telpas /numurs/, kadastra nr. /numurs B/, /adrese/. Lietošanā palīgtelpa – noliktavu bokss Nr.N69.

Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses L.Vecauziņas lēmumu, Rīgas pilsētas zemesgrāmatu

nodaļas nodalījumā /numurs/ atbildētājam 2012.gada 16.augustā tika reģistrētas īpašuma tiesības uz 8/554 domājamām daļām no neapdzīvojamās ēkas,

kadastra nr. /numurs C/, /adrese/. Lietošanā virszemes autostāvvieta Nr. /numurs/ un Nr./numurs/.

Starp pusēm nav noslēgts individuālais apsaimniekošanas līgums. Prasītāja norāda, ka atbildētājam ir tiesības izvēlēties vai noslēgt individuālā kārtā

apsaimniekošanas līgumu vai arī nenoslēgt līgumu, tādā gadījumā pārvaldīšanas tiesiskās attiecības starp prasītāju un atbildētāju pastāv uz likuma un

dzīvokļa/nedzīvojamo telpu īpašnieku kopības lēmuma pamata.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, kā arī atlīdzību pārvaldniekam nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība (kopsapulce) ar savu lēmumu, un šie

nosacījumi tiek ietverti dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā ar mājas pārvaldnieku. Dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus, tai skaitā atlīdzību pārvaldniekam, atbilstoši dzīvokļa īpašnieka kopīpašuma domājamās daļas apmēram un neatkarīgi no tā, vai

pārvaldīšanas līgums ir noslēgts arī ar dzīvokļa īpašnieku, kā arī neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir dzīvokļu īpašuma sabiedrības (biedrības,

kooperatīvās sabiedrības) dalībnieks. Šāds pienākums ir arī dzīvojamās mājas neapdzīvojamo telpu un mākslinieku darbnīcas īpašniekiem (LR

Augstākas tiesas tiesu prakses apkopojums “Kopīpašums”, 2011.).

Nekustamo īpašumu/adreses/, Rīgā īpašnieku kopība laikā no 2014.gada 1.augusta līdz 2014.gada 24.augustam rakstveida aptaujas veidā

pieņēmusi sekojošus lēmumus:

1. ar 51,4% balsu vairākumu - atsaukt dzīvojamās mājas /adreses/, Rīgā, pārvaldīšanas uzdevumu SIA “LT” un no 2014.gada 1.oktobra par

dzīvojamās mājas pārvaldnieku nosakot SIA “Hausmaster”, nosakot pārvaldnieka ikmēneša pārvaldīšanas atlīdzību ( t.sk. dežuranta pakalpojumi) 0,53

euro mēnesī par dzīvokļa iekštelpu kvadrātmetru (bez PVN) un 0,18 euro mēnesī par dzīvokļa ārtelpu (t.i. balkonu/ terašu platības) kvadrātmetru (bez

PVN) un 2,35 euro no katras īpašumā esošās autostāvvietas;

2. ar 52,34 % balsu vairākumu - saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.3 panta otro daļu, uzdot pārvaldīšanas uzdevuma ietvaros

SIA “Hausmaster” dzīvojamās mājas /adreses/, dzīvokļu īpašnieku vārdā slēgt līgumus ar visiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem (t.sk., bet ne tikai,

siltumenerģijas, ūdens un kanalizācijas piegāde un lietošana) un organizēt maksājumu aprēķināšanu un saņemšanu no dzīvojamās mājas /adreses/, Rīgā,

dzīvokļu īpašniekiem par visiem dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem un faktiski saņemtos maksājumus novirzīt (pārskaitīt)

pakalpojumu sniedzējam (maksājumi ar pilnvarotas personas starpniecību);

3. ar 51,40% balsu vairākumu - sākot ar 2014.gada 1.oktobri, papildus šī balsojuma veidlapas lēmumu projektā Nr.1 noteiktajiem maksājumiem

apstiprināt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu izdevumu daļu plānotiem remontdarbiem 0,12 euro (bez PVN) apmērā no katra dzīvokļa

īpašuma atsevišķā īpašumā esošās iekštelpu platības kvadrātmetra un 0,06 euro (bez PVN) apmērā no katra dzīvokļa īpašuma atsevišķā īpašumā esošās

ārtelpu platības kvadrātmetra (t.i., no balkonu/terašu platības) ikmēneša iemaksu veidā;

Nekustamā īpašuma /adrese/, Rīgā kopīpašnieki laikā no 2014.gada 14.novembra līdz 2014.gada 30.novembrim rakstveida aptaujas veidā

pieņēmusi sekojošus lēmumus:

1. ar 72,56% balsu vairākumu - no 2014.gada 1.decembra par nekustamā īpašuma pārvaldnieku noteikt SIA “Hausmaster”, nosakot pārvaldnieka

ikmēneša pārvaldīšanas atlīdzību 1,00 euro no katras lietošanā nodotās autostāvvietas domājamās daļas (t.i, 4,00 euro (bez PVN) no autostāvvietas) un

papildus pārvaldnieka ikmēneša pārvaldīšanas pakalpojuma atlīdzībai visi nekustamā īpašuma /adrese/ kopīpašnieki proporcionāli kopīpašumā esošo

domājamo daļu skaitam sedz izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem;

2. ar 64,98% balsu vairākumu - nekustamā īpašuma /adrese/ kopīpašnieki laikā no 2015.gada 15.maija līdz 2015.gada 31.maijam rakstveida

aptaujas veidā pieņēmusi lēmumu sākot no 2015.gada 1.jūnija – papildus noteiktajiem maksājumiem apstiprināt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

pakalpojumu izdevumu daļu plānotiem remontdarbiem 0,20 euro par kvadrātmetru mēnesī no katras lietošanā nodotās autostāvvietas un noliktavas

domājamās daļas no autostāvvietas un 0,40 euro ikmēneša iemaksu veidā.

Tā kā atbildētājs norēķinus nav veicis pilnā apmērā, viņam par periodu no 2015.gada aprīļa līdz 2016.gada decembrim (ieskaitot) radies parāds

1630,56 euro un par laiku līdz 2017.gada 1.janvārim aprēķināti likumiskie nokavējuma procenti 80,81 euro. Prasības summas samazinājums radies, jo

atbildētājs veicis cedētā no SIA “LT” parāda 2221,60 euro apmērā samaksu, par ko prasītājai iepriekš nebija zināms.

2016.gada 13.maijā tiesā no atbildētāja saņemti rakstveida paskaidrojumi, norādot, ka prasītājai nav tiesību pieprasīt no atbildētāja uzkrājumu

maksājumus, jo starp pusēm nav līgumisko attiecību, visas saistības izriet no protokola Nr.28082014 (pieņemts laikā no 2014.gada 1.augusta līdz

2014.gada 24.augustam), kas paredz veikt maksājumus plānotiem remontdarbiem, bet ne citiem mērķiem. Prasītājai nav tiesību saņemt naudas līdzekļus

par dežuranta pakalpojumiem, jo pret to nobalsojusi lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku (2014.gada 16.decembra balsošanas protokols). Prasītāja iekasē

nepamatotas naudas summas par patērēto ūdeni koplietošanas vajadzībām. Atbildētājs papildus norāda, ka prasītājai nav prasījuma tiesības pret

atbildētāju par rēķinu apmaksu attiecināmu uz visiem komunālajiem maksājumiem, kur prasītājs nav tā tiešais sniedzējs, uzskata, ka tie izslēdzami no

prasības kopsummas. Atbildētājs nav saņēmis paziņojumu par parāda saistību nodošanu no SIA “LT” uz prasītāju. Atbildētājam nav parādsaistību pret

SIA “LT”, 2014.gada 14.novembrī starp pusēm sastādīta Vienošanās, kur atbildētājs, samaksājot norādīto summu līdz 2014.gada 30.novembrim, ir

pilnībā norēķinājies ar SIA “LT”.

2016.gada 24.oktobrī prasītāja iesniegusi rakstveida atsauksmi par atbildētāja iebildumiem. Norāda, ka atbildētājs apelē uz rēķinos iekļauto

pozīciju un lēmumā pieņemto vārdu lietojumu, lai gan to jēga un iekasēšanas mērķis ir vienāds. Attiecībā par atbildētāja iebildumiem par dežuranta

pakalpojumiem, jo 90% no visiem dzīvokļu īpašniekiem nobalsojusi pret dežuranta pakalpojumiem – atbildētājs savu šo apgalvojumu nav pierādījis.

Īpašnieku kopība lēma no 01.08.2014. līdz 24.08.2014. noteikt arī dežuranta pakalpojumus. Attiecībā par atbildētāja iebildumiem par pozīciju

“Elektroenerģijas patēriņš koplietošanas vajadzībām, t.sk. teritorijas apgaismojums”, ja ar atbildētāju nav noslēgts atsevišķs līgums par atbildētāja

nekustamā kopīpašuma domājamās daļas apgaismošanu, tad prasītājam nav tiesības pieprasīt elektroenerģijas patēriņu par teritorijas apgaismojumu, un,

ka no prasības kopsummas ir izslēdzama maksa par elektroenerģijas patēriņu koplietošanas vajadzībām: aprēķina metode tiek veikta, saskaņā ar

dzīvokļu īpašnieku vairākumu apstiprināto algoritmu. Attiecībā par atbildētāja iebildumiem par patērēto ūdeni koplietošanas vajadzībām un iebildumiem

par aprēķina metodiku: tā tiek veikta, saskaņā ar nekustamā īpašuma /adrese C/ dzīvokļu īpašnieku vairākumu apstiprināto algoritmu, kas atrunāts

pārvaldīšanas pakalpojumu līguma 5.1.3.punktā (līguma redakciju parakstījuši vairāk kā 51% dzīvokļu īpašnieku). Attiecībā par atbildētāja iebildumiem

par to, ka viņš nekad nav saņēmis paziņojumu par parāda saistību nodošanu no SIA “LT” uz prasītāju: kā izriet no prasības pieteikumam pievienotās

VAS “Latvijas pasts” 28.04.2015. nodoto reģistrēto sūtījumu saraksta, 2015.gada 28.aprīlī paziņojums Nr.2240166 par parāda saistību prasījuma

tiesību nodošanu (cesijas līgums) atbildētājam nosūtīts 28.04.2015. uz atbildētāja deklarēto adresi. Prasītāja norāda, ka laika posmā no prasības

iesniegšanas dienas līdz pieteikuma par prasības summas palielinājumu sagatavošanas dienai, atbildētājs ir veicis daļējus maksājumus, taču tie nav bijuši

pietiekami, lai pilnā apmērā segtu parādu un tekošus rēķinus. Atbildētājs nav sazinājies ar prasītāju, lai vienotos par parāda apmaksu. Līdz ar to laika

periodā no 03.2016. līdz 09.2016. (ieskaitot) parāds ir pieaudzis 771,65 EUR apmērā un uz 01.10.2016. ir 1461,41 EUR apmērā.

2017.gada 11.janvārī tiesā saņemts prasītājas prasības summas palielinājums Nr.2, norāda, ka atbildētājs nepilda savas saistības, bet prasītāja

turpina nodrošināt pārvaldīšanu un noteikto komunālo pakalpojumu piegādi dzīvokļa īpašumam un kopīpašumam pilnā apmērā, par laika periodu no

10.2016. līdz 12.2016. (ieskaitot) parāds ir pieaudzis 249,96 EUR apmērā un uz 01.01.2017. veido 3932,97 EUR apmērā.

2017.gada 8.februārī un 9.februārī tiesā no atbildētāja saņemti paskaidrojumi, kuros norāda, ka ir gatavs pilnībā apmaksāt ar apsaimniekošanu

veiktos maksājumus, bet atbilstošus normatīvajiem aktiem par apsaimniekošanu. Uzskata, ka prasītājai jāpārrēķina visi izstādītie rēķini atbilstoši

normatīvajiem aktiem, lai tie būtu saprotami. Norāda, ka prasītāja lūdz piedzīt no viņa neeksistējošu parādu, kas izriet no SIA “LT” un atbildētāja

noslēgtās Vienošanās, kuru atbildētājs izpildīja un jau veica visu samaksu, ko apliecina pievienotā 2014.gada 14.novembra Vienošanās Nr.LT-ZO/75-

4/26c un maksājuma uzdevumus par veiktajām samaksām.

2017.gada 21.februārī tiesas sēdes laikā prasītājas pilnvarotā pārstāve /pers. B/ iesniedza tiesai pieteikumu par prasības summas samazinājumu,

paskaidroja, ka prasītājai nebija zināms par Vienošanos, kas noslēgta starp SIA “LT” un atbildētāju par parāda, kas izveidojies periodā no 01.10.2013.

līdz 01.10.2014. apmaksu un tā samaksu. Līdz ar to, prasītāja samazina parāda summu par 2221,60 EUR apmērā, kas tika cedēts no SIA “LT”. Līdz ar

to atbildētāja kopējās parāda saistības uz 01.01.2017. veido 1711,37 EUR apmērā. Prasību daļā par cesijas kārtībā pārņemtā parāda piedziņu neuztur.

2017.gada 3.aprīlī no atbildētāja tiesā saņemts pretprasības pieteikums par prasītājas maksājumu saņemšanas tiesību neatzīšanu, kurā lūdz

nepareizi aprēķinātās naudas summas ar pārvaldīšanu saistītiem pakalpojumiem un dežuranta pakalpojumiem, siltumenerģiju, karsto ūdeni un

elektroenerģiju koplietošanās telpās 3814,70 euro apmērā piedzīt no prasītājas.

Pretprasība pamatota ar Dzīvokļu īpašuma likuma 1.,2., 16., 17., 18., 20.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 2., 5., 8., 10., 11.pantu,

Civillikuma 1068.-1069.pantiem un Civilprocesa likuma 1., 26.panta otro daļu, 34.panta pirmās daļas 4.punktu, 127., 128. un 136.pantu.

2017.gada 11.jūlijā tiesā saņemti prasītājas paskaidrojumi par celto pretprasību, kuros pretprasību neatzīst pilnā apmērā, lūdz to noraidīt.

Paskaidro, ka ar autostāvvietas saistīto pakalpojumu “Elektroenerģija autostāvvietā” ir piemērojamas tādas pašas likuma normas, kā “maksa no

daudzstāvu autostāvvieta”. Norāda, ka visi izdevumi, kas saistīti ar minētā kopīpašuma uzturēšanu, domājamās daļas īpašniekam ir jāsedz. Uz nekustamā

īpašuma /adrese D/, pārvaldīšanu attiecināms Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likums. Attiecībā uz to, ka atbildētājs norādījis, ka prasītājai nav tiesību

pieprasīt no atbildētāja ikmēneša maksājumus par “uzkrājuma fondu no dzīvokļa īpašuma iekštelpu un ārtelpu platības”, attiecīgi iemaksas uzkrājuma

fondā ir noteiktas gan ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, gan individuāli noslēgtajos pārvaldīšanas pakalpojuma līgumos, ko parakstījuši vairāk kā

51% dzīvokļu īpašnieki, attiecīgi padarot līguma nosacījumus par saistošiem atbildētājam. Norāda, ka prasītājas kā pārvaldnieka kompetencē nav

atbrīvot dzīvokļu īpašniekus no ikmēneša maksājumiem. Ja atbildētājs vēlas, lai viņu atbrīvo no konkrētā maksājuma, šis jautājums jāizskata un lēmums

jāpieņem dzīvokļu īpašnieku kopības sapulcē. Attiecībā uz atbildētāja norādīto, ka sākot ar 2016.gadu prasītāja bez jebkāda pamatojuma ieviesa jaunu

pozīciju “uzkrājuma fonds no autostāvvietas/noliktavas domājamās daļas” un katru mēnesi iekasē EUR 1,60 bez PVN: kopīpašnieki laikā no 2015.gada

15.maija līdz 2015.gada 31.maijam rakstveida aptaujas veidā ar 64,98% balsu vairākumu pieņēmusi lēmumu Nr.2, balsojuma rezultāti apkopoti

05.06.2015. balsošanas protokolā Nr.050615/PR74, kas pievienots prasības pieteikumam. Attiecībā uz iebildumiem par maksu par dežuranta

pakalpojumiem, ka tā ir izslēdzama no prasības, prasītāja norāda, ka atbildētāja iekļautais lēmums Nr.4 par dežuranta/apsardzes pakalpojumu

nepieciešamību, ir lēmuma projekts dzīvokļu īpašnieku viedokļa apzināšanai, ar lēmuma projektu netiek nodibinātas pušu saistības, nerada personai

nekādus pienākumus, atbildību, kā arī lēmumā projekts nerada juridiskas vai tiesiskas sekas. Attiecībā par nepamatotu iekļautu un aprēķinātu maksu par

“siltumenerģijas patēriņš koplietošanas telpās, cirkulācija karstā ūdens un apkures sistēmā, siltuma zudumi” un vasaras periodā minētā pozīcija tiek

nomainīta ar citu nosaukumu, atbildētājs uzskata aprēķina metodiku par nepamatotu. Prasītāja norāda, ka aprēķins tiek veikts, atbilstoši dzīvojamo māju

/adreses/, apstiprinātajam algoritmam. Attiecībā uz to, ka atbildētājs nepiekrīt rēķinā uzrādītās pozīcijas “Elektroenerģijas patēriņš koplietošanas

vajadzībām, t.sk., teritorijas apgaismojums” uzrādītājām summām, norāda, ka pārvaldnieka kompetencē nav atbrīvot dzīvokļu īpašniekus no ikmēneša

maksājumiem. Ja atbildētājs vēlas, lai viņu atbrīvo no konkrētā maksājuma, šis jautājums jāizskata un lēmums jāpieņem dzīvokļu īpašnieku kopības

sapulcē. Attiecībā uz to, ka prasītāja it kā nepareizi aprēķināja maksu par “Atkritumu izvešanu”. Priekšnoteikums pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanai uz

kā pamata tiek slēgts pārvaldīšanas līgums ir dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par pavaldīšanas uzdevuma uzdošanu. Dzīvokļu īpašnieku vairākums ir

parakstījuši pārvaldīšanas līgumu, līdz ar to apstiprinot pārvaldīšanas līguma redakciju un padarot to par saistošu visiem dzīvokļu īpašniekiem.

2018.gada 11.janvārī tiesas sēdes laikā atbildētājs iesniedza pretprasības grozījumus, kuros lūdz tiesu atzīt, ka prasītājas izrakstītie rēķini neatbilst

normatīvo aktu prasībām, uzlikt par pienākumu prasītājai veikt atbildētājam izrakstīto rēķinu pārrēķinu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī piedzīt

visus tiesāšanas izdevumus.

2018.gada 31.janvārī no prasītājas tiesā saņemti paskaidrojumi par pretprasības grozījumiem, kuros pretprasības grozījumus neatzīst pilnā apmērā,

lūdz noraidīt.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotā pārstāve /pers. B/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā, atsauksmē un paskaidrojumos par pretprasību

norādītajiem motīviem, pretprasību neatzina, lūdza to noraidīt. Tiesas sēdē sniedza analoģiskus paskaidrojumus prasības pieteikumā un paskaidrojumos

par pretprasību norādītajiem.

Tiesas sēdē atbildētāja pilnvarotais pārstāvis /pers. C/ prasību neatzina, pretprasību uzturēja uz rakstveidā norādītajiem apstākļiem un sniedza tiem

analoģiskus paskaidrojumus.

M o t ī v u d a ļ a

Noklausījusies pušu pilnvaroto pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus kopumā, tiesa secina, ka prasība

ir pamatota un apmierināma, bet pretprasība nav pamatota un ir noraidāma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījums vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Nav strīds par to, ka Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr.100000336727 26C atbildētājam 2012.gada 9.augustā tika reģistrētas

īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /numurs/, kadastra /numurs/, /adrese/, Rīgā, ar kopējo platību 183,1 m2, Rīgā, un 1831/120990 pie dzīvokļa

īpašumam piederošām kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas. Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā /numurs/ atbildētājam

2012.gada 14.augustā tika reģistrētas īpašuma tiesības uz 1/14 domājamo daļu no neapdzīvojamās telpas /numurs/, kadastra Nr./numurs B/, lietošanā

palīgtelpa – noliktavu bokss /numurs/, /adrese/. Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr.100000421666 atbildētājam 2012.gada 16.augustā

tika reģistrētas īpašuma tiesības uz 4/554 un 8/554 domājamām daļām no neapdzīvojamās ēkas kadastra Nr./numurs/, lietošanā virszemes

autostāvvietas Nr./numurs/ un Nr./numurs/ /adrese/ (lietas 16., 22.-27.lapa). Līdz ar to nevar būt arī strīds par to, ka nekustamais īpašums/adrese/, Rīgā

kalpo daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām /adreses/, kur katrs no dzīvokļu īpašniekiem novieto savu automašīnu.

Saskaņā ar Civillikuma 1402. pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Atbildētājs uzskata, ka prasītāja nav tiesīga pieprasīt samaksu un arī nepareizi aprēķina maksājamās summas par sekojošiem pārvaldīšanas

pakalpojumiem – maksa no daudzstāvu autostāvvietas /adrese/, Rīga, jo autostāvvieta nav dzīvokļa īpašums; maksājumus uzkrājumu fondā no dzīvokļu

iekštelpu, ārtelpu un autostāvvietu domājamām daļām, jo starp pusēm nav līguma un prasītāja nav pamatojusi pieprasītā uzkrājuma mērķi; dežuranta

pakalpojumi, jo aptaujā nobalsots pret dežuranta pakalpojumiem; siltumenerģijas patēriņš koplietošanas vajadzībām, cirkulācija karstā ūdens sistēmā un

apkures sistēmā, apkures zudumi, elektroenerģija koplietošanas vajadzībām, t. sk. teritorijas apgaismojums, atkritumu izvešana, jo karstā ūdens

cirkulācija mājām nav izbūvēta, bet ūdens zudums nepareizi aprēķināts un elektroenerģijas tarifs neatbilst lēmumam.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1. - 3. un 8.punktam dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;

2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana) (..); 8) pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības

pieņemtos lēmumus.

Atbilstoši minētā likuma 13.panta pirmās daļas nosacījumiem dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otrā un piektā daļa noteic, ka dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas

uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa

īpašniekam. Uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās saistības attiecas uz ikvienu dzīvojamās mājas īpašnieku.

No lietas materiāliem un pievienotajiem pārvaldīšanas līgumiem starp prasītāju un dzīvokļu īpašumu īpašniekiem izriet, ka atbildētājam ir saistoši

nekustamā īpašuma/adreses/, Rīgā, īpašnieku kopības laikā no 2014.gada 1.augusta līdz 2014.gada 24.augustam rakstveida aptaujas veidā pieņemtie

lēmumi un pārvaldīšanas līgumu ir parakstījuši vairāk kā 51% no kopīpašniekiem redakcijā, kādā tas piedāvāts arī atbildētājam, bet ar atbildētāju nav

noslēgts.

No Tiesu informatīvā sistēmas datiem izriet, ka atbildētāja prasībā pret AS “HAUSMASTER” par pārvaldīšanas tiesību atcelšanu attiecībā uz

nekustamo īpašumu/adrese/Rīgā, uz šī sprieduma taisīšanas dienu tiesvedība izbeigta, bet pašu balsošanas protokolu lēmumu tiesiskumu atbildētājs nav

apstrīdējis.

Tiesa, izvērtējot prasītājas tiesas sēdē iesniegto apstrīdēto pozīciju parāda aprēķinu, atzīst to par pamatotu un pareizu, atbilstošu kopīpašnieku

kopības pieņemtajiem lēmumiem, kuri, kā noskaidrots tiesas sēdē, nav apstrīdēti un ir saistoši arī atbildētājam, atbilstoši minētajām Dzīvokļa īpašuma

likuma normām, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otrās daļas noteikumiem.

Tiesa atzīst, ka neviens no atbildētāja iesniegtajiem pierādījumiem (2017.gada 28.septembra tehniskās apsekošanas atzinums; 2017.gada 21.jūnija

Valsts ieņēmumu dienesta atbilde; 2017.gada 3.augusta Ekonomikas ministrijas atbilde) neapstiprina atbildētāja iebildumus, ka prasītājas izrakstītie rēķini

(to pozīcijas) tiktu izrakstīti nepareizi vai neatbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Lietā iesniegtais 2017.gada 28.septembra tehniskās apsekošanas atzinums satur subjektīvu Biedrības “Patērētāju un īrnieku tiesību aizsardzības

neatkarīgo ekspertu asociācija” speciālistu ieskatu, kā konkrētajā gadījumā būtu aprēķināma maksa par sniegto siltumenerģijas pakalpojumu, kas tiesai

nav saistošs. Turklāt, kā to pareizi sēdē norādīja prasītājas pārstāve, un kā redzams no dokumenta satura, atzinuma sniegšanai izmantoti tikai atsevišķi

rēķini, bet nav iesniegti būtiski dokumenti – ne īpašnieku kopības lēmums, ne pārvaldīšanas līgums (lietas 113.-114.lapa 2.sējums).

2017.gada 21.jūnija Valsts ieņēmumu dienesta atbildē atbildētājam sniegts vispārējs skaidrojums, kādos gadījumos iemaksām uzkrājumu fondā

piemērojama PVN likme un kādos nav. No Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojuma satura izriet, ka nodokļu administrācijai par konkrēto situāciju sniegta

nepilnīga informācija – nav norādīts vai atbildētāja gadījumā maksājumi uzkrājumu fondā ir vai nav avansa maksājums. Tādejādi minētais skaidrojums

nevar kalpot kā pierādījums tam, ka prasītāja nepamatoti vai nepareizi aprēķina pozīciju “Uzkrājumu fonds” (lietas 108.-110.lapa).

2017.gada 3.augusta Ekonomikas ministrijas atbildē norādīts, ka tieši dzīvokļu īpašnieku kopība, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma nosacījumus, ir

tiesīga lemt par vienotajam nekustamajam īpašumam piegādātās elektroenerģijas sadalījumu starp visu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu

īpašniekiem pēc abu siltumenerģijas skaitītāju rādījumu summas (lietas 111.-112. lapa).

Atbildētājs tiesai nav iesniedzis pierādījumus par to, ka parāds ir apmaksāts pilnībā. Tiesai nav pamata apšaubīt minētā prasījuma apmēru, kas

pierādīts ar aprēķinu. Atbildētājs savu aprēķinu nav iesniedzis.

Tiesa, izvērtējot prasītājas iesniegto atbildētāja parāda aprēķinu, atzīst, ka minētais parāda aprēķins ir pareizs un pamatots. No prasības pieteikuma

un tiesas sēdē iesniegtā parāda aprēķina izriet, ka atbildētājs pienācīgi nav izpildījis visas savas maksājuma saistības pret prasītāju, atbildētāja

pamatparādu par laika periodu no 2015.gada aprīļa līdz 2016.gada decembrim veido 1630,56 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta 2.daļu, likumisko procentu apmērs par

tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi

procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

Līdz ar to tiesa secina, ka no atbildētāja piedzenami likumiskie procenti par periodu līdz 2017.gada 1.janvārim 80,81 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1763.panta 1.punktam nosakāms,

ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Civillikuma 1765.panta ceturtā daļa nosaka, ka

procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam

pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu. Tiesa atzīst, ka nosakāmas prasītājas tiesības par laiku līdz tiesas

sprieduma izpildei, saņemt no atbildētājas likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas.

2017.gada 21.februāra prasības summas samazinājuma pieteikumā prasītāja lūdz atmaksāt pārmaksāto valsts nodevu 135,35 euro apmērā,

lūgumu pamatojot ar to, ka lietas iztiesāšanas laikā atbildētājs prasītājai iesniedzis 2014.gada 14.novembra vienošanos ar cedentu SIA “LT” par parāda

par periodu no 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 1.oktbrim samaksu, par ko prasītājai nebija zināms.

Līdz 2017.gada 21.februāra prasības summas samazinājuma pieteikumam prasītāja uzturēja prasību 3932,97 apmērā, par ko, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu (likuma redakcijā līdz 28.02.2018.) maksāja valsts nodeva 392,06 euro apmērā,

kuru prasītāja, saskaņā ar 2016.gada 14.marta maksājuma uzdevumu Nr.1817; 2016.gada 21.oktobra maksājuma uzdevumu Nr.6864; 2017.gada

9.janvāra maksājuma uzdevumu Nr.174, ir samaksājusi.

Saskaņā ar Civillikuma 1806.panta trešo daļu, cedentam jānodod cesionāram viss, kas noder par prasījuma pierādījumu vai kas var sekmēt tā

piedziņu, kā arī viss tas, ko viņš saņēmis no parādnieka jau pēc cesijas.

No minētās normas izriet, ka atbildība par to, ka prasītāja nav zinājusi, ka parādnieks veicis parāda samaksu cedentam, nevis cesionāram, gulstas

uz pašu prasītāju. Līdz ar to nav atzīstams, ka prasītāja, ceļot tiesā prasību par 3932,97 euro piedziņu no atbildētāja, būtu samaksājusi lielāku valsts

nodevu, kā noteic likums.

Pie šādiem apstākļiem nav pamata apmierināt prasītājas lūgumu par pārmaksātās valsts nodevas 135,35 euro apmērā atmaksu un lūgums ir

noraidāms.

Kā izriet no Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, apmierinot prasību, no atbildētāja par labu prasītājam piespriež tā samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram (..).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, par prasību, kas novērtējama naudas summā līdz 2134,00 euro,

maksājama valsts nodeva 15% no prasības summas, bet ne mazāk par 70,00 euro. Līdz ar to atbildētāja prasītājas labā piedzenami prasītājas

samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 256,71 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro (par prasības pieteikuma noraksta un pavēstu

piegādāšanu un izsniegšanu).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39., 42.pantu, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kurus nesedz prasītājas iemaksa 23,78 euro apmērā

piedzenami no atbildētāja valsts labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Ņemot vērā iepriekš minēto un, vadoties no Civilprocesa likuma 8., 41.panta 1.daļas, 92.-97.panta, 189.-193.panta, 195., 204.1panta, tiesa

n o s p r i e d a :

AS “Hausmaster” prasību pret /pers. A/ par dzīvojamās mājas, autostāvvietas pārvaldīšanas pakalpojumu izdevumu, komunāliem maksājumiem,

papildus pakalpojumu parāda un likumisko procentu piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Hausmaster”, reģistrācijas numurs 40103223751, pamatparādu par periodu no

2015.gada aprīļa līdz 2016.gada decembrim 1630,56 euro (viens tūkstotis seši simti trīsdesmit euro 56 centi), likumiskos procentus par periodu līdz

2017.gada 1.janvārim 80,81 euro (astoņdesmit euro 81 centus) un tiesas izdevumus 261,41 euro (divi simti sešdesmit viens euro un 41 cents), kopā

piedzenot 1972,78 euro (viens tūkstotis deviņi simti septiņdesmit divi euro un 78 centi). Samaksa veicama AS “Hausmaster” prasībā norādītajā AS

“Swedbank” kontā: LV02HABA0551024966132.

Noraidīt /pers. A/ pretprasību pret AS “Hausmaster” par izrakstīto rēķinu atzīšanu par neatbilstošiem normatīvo aktu prasībām un pienākuma

uzlikšanu veikt izrakstīto rēķinu pārrēķinu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 23,78 euro (divdesmit trīs euro un 78

centi), nosakot to samaksu šādā kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde:

Valsts kase BIC kods TRELLV22.

Atzīt AS “Hausmaster”, reģistrācijas numurs 40103223751, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos

6% (seši procenti) gadā no piedzītās, bet neatmaksātās parāda pamatsummas.

Noraidīt AS “Hausmaster” lūgumu par pārmaksātās valsts nodevas 135,35 euro apmērā atmaksu no valsts budžeta līdzekļiem.

Noteikt /pers. A/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Dokuments, kas apliecina tiesas

izdevumu samaksu valsts labā, iesniedzams Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas

tiesā.

Tiesnese: E. Stelte-Auziņa