Court dismisses claim to void gift and purchase contracts due to parties' agreement to arbitrate disputes.

ECLI:LV:RIRT:2020:0206.C04110214.28.S

Lietas Nr. C04110214

Lietas arhīva Nr. C-0039-20/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2020.gada 6.februārī

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Vineta Mazure

ar tiesas sēdes sekretāri Vitu Jankovsku

piedaloties prasītājai /pers. A/, prasītājas pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. C/, biedrību “/nosaukums/” par šķīrējtiesas klauzulas atzīšanu par spēkā neesošu,

dāvinājuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, pirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, ierakstu

dzēšanu zemesgrāmatā, ar trešo personu /pers. E/.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] /pers. G/ 2014.gada 13.janvārī cēlis tiesā prasību pret /pers. C/ par dāvinājuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, ar trešo personu

/pers. E/.

[2] No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka prasītājs /pers. G/ miris /miršanas datums/. 2015.gada 15.septembrī Rīgas

apgabaltiesas zvērināta notāre Inese Jaunzeme izsniedza mantojuma apliecību Nr.6136, ar kuru uz 2015.gada 11.aprīlī mirušā /pers. G/ atstāto

mantojumu kā vienīgā likumiskā 1.(pirmās) šķiras mantiniece apstiprināta meita /pers. A/ (/uzvārds/).

[2.1] Ar Rīgas rajona tiesas 2016.gada 10.marta protokollēmumu aizstāts prasītājs /pers. G/ civillietā Nr.C04110214, ar prasītāju /pers.

A/.

[3] Prasītāja/pers. A/ prasību papildinājusi, un pamatojoties uz Civillikuma 1., 1415., 1427., 1933.pantu, lūgusi tiesu:

1) atzīt par spēka neesošu - atcelt - 2008.gada 27.februārī noslēgto Dāvinājuma līgumu no tā noslēgšanas brīža;

2) atzīt par nelikumīgu nekustama īpašuma - zemes gabala adresē /adrese A/, Rīgas rajonā, dāvinājumu;

3) dzēst Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Carnikavas pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs A/, kadastra numurs /numurs B/, ierakstu

par īpašuma tiesību nostiprināšanu atbildētājam /pers. C/ uz nekustamo īpašumu - zemes gabalu, kas atrodas /adrese A/, Rīgas rajonā;

4) dzēst Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Carnikavas pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs A/, kadastra numurs /numurs B/, ierakstu

par īpašuma tiesību nostiprināšanu atbildētājai biedrībai /Nosaukums/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, uz nekustamo īpašumu - zemes gabalu, kas

atrodas /adrese A/, Rīgas rajonā;

5) atzīt prasītājas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu - zemes gabalu, kas atrodas /adrese/, Rīgas rajonā, Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas

Carnikavas pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs A/, kadastra numurs /numurs B/;

6) atcelt 2008.gada 27.februāra Dāvinājuma līgumā 8.punktā šķīrējtiesas klauzulu, ar kuru ir noteikts, ka visi strīdi un nesaskaņas starp pusēm tiks

risināti Komersanta šķīrējtiesā;

7) atzīt par spēkā neesošu - atcelt - 2016.gada 2.septembrī noslēgto pirkuma līgumu no tā noslēgšanas brīža;

8) atzīt par nepamatotu nekustamā īpašuma - zemes gabala adresē /adrese A/, Rīgas rajonā, pirkumu;

9) piedzīt no atbildētāja /pers. C/ visus tiesāšanas izdevumus.

[3.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008.gada 27.februārī starp prasītāju /pers. G/, un atbildētāju /pers. C/ noslēgts aizdevuma līgums

Nr. 27/02/2008, ar kuru atbildētājs /pers. C/, būdams aizdevējs prasītājam /pers. G/ kā aizņēmējam aizdeva Ls 1000 uz termiņu līdz 2008.gada

1.septembrim un 2008.gada 27.februārī starp prasītāju /pers. G/ un atbildētāju /pers. C/ noslēgts dāvinājuma līgums par nekustamā īpašuma - zemes

gabala ar kadastra numuru: /numurs B/, ar kopējo platību 570, 00 kv.m., ar kadastra vērtību Ls 7980 apmērā, kas atrodas /adrese A/, Rīgas rajonā.

[3.2] Atbildētājs /pers. C/ /pers. G/ar viltu, t.i., prettiesiski maldinot, pierunāja veikt darbības, kuras faktiski nebija viņa interesēs. Viltus izpaudās

nepilnīgas informācijas sniegšanā par 2008.gada 27.februāra dāvinājuma līguma sekām. Lai panāktu /pers. G/ interesēm pretēja dāvinājuma līguma

noslēgšanu, atbildētājs /pers. C/ izmantojis to, ka /pers. G/ ir veselības traucējumi. Parakstot 2008.gada 27.februāra dāvinājuma līgumu, 2008.gada

27.februāra līguma sekas /pers. G/ nebija izskaidrotas viņam saprotamā krievu valodā. 2008.gada 27.februāra noslēgtā dāvinājuma līguma saturs un

sastādītais teksts /pers. G/ pārtulkots netika. Uz 2008.gada 27.februāra dāvinājuma līguma nav izdarīta norāde, ka tā teksts pārtulkots /pers. G/. Tā

rezultātā /pers. G/, kurš pārvalda tikai krievu valodu, nav sapratis 2008.gada 27.februāra dāvinājuma līguma tekstu vispār. Uz 2008.gada 27.februāra

dāvinājuma līguma atrodas /pers. G/ vārdā izdarīti paraksti latviešu valodā.

Atbildētājs/pers. C/ noslēdza 2008.gada 27.februāra dāvinājuma līgumu, izmantojot viltu, tāpēc uzskata, ka minētais dāvinājuma līgums ir atceļams.

Šajā līguma /pers. G/ griba nebija brīvi izteikta, kā arī šo dāvinājuma līgumu parakstījis aiz maldības un viltus.

[3.3] Biedrība “/nosaukums/” 2016.gada 2.septembrī no /pers. C/ ir nopirkusi nekustamo īpašumu - zemes gabala ar kadastra numuru: /numurs B/,

ar kopējo platību 570, 00 kv.m., kas atrodas /adrese A/, Rīgas rajonā, kadastra numurs /numurs B/par 15 000 euro.

Norādījusi, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 633.panta nosacījumiem persona, kura uzskata, ka tai ir kādas tiesības uz nekustamo īpašumu, uz

kuru tiek vērsta piedziņa, ir tiesības celt prasību tiesā pēc vispārējās lietu piekritības. Tādējādi, tas apstāklis, ka ar pirkuma līgumu, ar kuru biedrība

“/nosaukums/” ieguvusi īpašumu nav absolūts šķērslis citas personas, šajā gadījumā /pers. A/ prasības celšanai.

[4] Atbildētāji paskaidrojumus par celto prasību nav iesnieguši.

[5] Atbildētājs/pers. C/, biedrība “/nosaukums/”, trešā persona /pers. E/ uz tiesas sēdi nav ieradušies. Par tiesas sēdi informēti Civilprocesa likuma

56.pantā paredzētā kārtībā.

[5.1] Tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209.pantā un 210.pantā norādītos apstākļus lietas izskatīšanas atlikšanai, tāpēc atzīst par iespējamu

izskatīt lietu bez atbildētāja /pers. C/, biedrības “/nosaukums/” pārstāvja un trešās personas /pers. E/ piedalīšanās tiesas sēdē, jo atbildētāji un trešā

persona par tiesas sēdi informēti Civilprocesa likuma 56.pantā paredzētā kārtībā.

[6] Tiesas sēdē prasītāja un prasītājas pārstāvis prasību uzturēja uz tajā minētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, lūdza to apmierināt.

Prasītājas pārstāvis un prasītāja nenoliedza to, ka brīdī, kad /pers. G/ noslēdza aizdevuma līgumu, viņam bija mērķis saņemt naudu. Viņš vēlējas

naudu arī atdot, ko arī mēģināja darīt, bet /pers. C/ nevēlējās naudu atgūt. Savukārt /pers. G/ nebija nodoma noslēgt dāvinājuma līgumu. Norādīja, ka

/pers. G/ slikti pārvaldīja valsts valodu, ko apstiprina tas, ka uz tiesas sēdēs Rīgas rajona tiesā viņam tika nodrošināts tulks.

MOTĪVU DAĻA

[7] Noklausoties prasītājas, prasītājas pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudot lietas materiālos esošajos rakstveida pierādījumos

ietvertās ziņas to kopumā, tiesa atzīst, ka noraidāma prasība daļā par šķīrējtiesas klauzulas atzīšanu par spēkā neesošu, izbeidzama tiesvedības prasības

daļā par dāvinājuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, pirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu,

ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā.

[8] Atbilstoši Civillikuma 1403.pantam tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai

izbeigšanai.

Lietā nepastāv strīds par to, ka 2008.gada 27.februārī starp prasītāju /pers. G/, un atbildētāju /pers. C/ noslēgts aizdevuma līgums Nr. /līguma

numurs/, ar kuru atbildētājs /pers. C/, būdams aizdevējs prasītājam /pers. G/ kā aizņēmējam aizdeva Ls 1000 uz termiņu līdz 2008.gada 1.septembrim

(lietas 1.sējums, lietas 190.-191.lapa).

Minētā līguma 3.1.1.punktā /pers. G/ un /pers. C/ vienojās, ka visi strīdi tiks atrisināti Komersanta šķīrējtiesā atbilstoši (...) Šķīrējtiesas

reglamentam.

Minētajā līgumā līgumslēdzēji papildus norādījuši un parakstījušies par to, ka visi šī dokumenta punkti ir detalizēti apspriesti, analizēti un saprotami

abām pusēm, dokuments ir noslēgts bez viltus un nepiespiesti, nevienas puses tiesības nav ierobežotas pret viņas gribu vai vēlmi, tai skaitā – Šķīrējtiesas

klauzulas būtība un tās sekas, kas tiek apliecinās ar pušu parakstiem (lietas 1.sējums, lietas 191.lapa).

2008.gada 27.februārī starp prasītāju /pers. G/ un atbildētāju /pers. C/ noslēgts dāvinājuma līgums par nekustamā īpašuma - zemes gabala ar

kadastra numuru /numurs B/, ar kopējo platību 570, 00 kv.m., ar kadastra vērtību Ls 7980 apmērā, kas atrodas /adrese A/, Rīgas rajonā, dāvinājumu

(lietas 1.sējums, lietas 15.-16.lapa).

Minētā līguma 8.punktā /pers. G/ un /pers. C/ vienojās, ka visi strīdi tiks atrisināti Komersanta šķīrējtiesā atbilstoši (...) Šķīrējtiesas reglamentam.

Minētajā līgumā līgumslēdzēji papildus norādījuši un parakstījušies par to, ka visi šī dokumenta punkti ir detalizēti apspriesti, analizēti un saprotami

abām pusēm, dokuments ir noslēgts bez viltus un nepiespiesti, nevienas puses tiesības nav ierobežotas pret viņas gribu vai vēlmi, tai skaitā – Šķīrējtiesas

klauzulas būtība un tās sekas, kas tiek apliecinās ar pušu parakstiem (lietas 1.sējums, lietas 16.lapa).

[8.1] Prasītāja lūgusi tiesu atzīt 2008.gada 27.februāra dāvinājuma līguma 8.punktu, kas satur šķīrējtiesas klauzulu, par spēkā neesošu, prasību

pamatojot ar to, ka /pers. G/ griba nebija brīvi izteikta, kā arī šo dāvinājuma līgumu parakstījis aiz maldības un viltus, un minētais līgums /pers. G/ netika

iztulkots viņam saprotamā – krievu valodā.

[8.2] Tiesai nav šaubu, ka darījumā ietvertā šķīrējtiesas klauzula ir patstāvīgs civiltiesisks darījums un tam ir jāatbilst visiem tiesiska darījuma

priekšnosacījumiem.

[8.3] Atbilstoši Civillikuma 1427.pantam, pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā darījumā

vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka.

[8.4] Secīgi, atzīstams, ka civiltiesiski darījumi ir dalībnieku gribas attiecības. To veidošanas, grozīšanas un izbeigšanas pamatā jābūt patiesai un

brīvi izteiktai gribai, kas nedrīkst būt pretrunā likumam. Darījumi var būt apstrīdami vai spēkā neesoši, gribas defektu dēļ, ko izsaukusi maldība, viltus vai

spaidi. Spēkā neesoši ir tādi darījumi, kas vispār nekad nav ieguvuši saistošu spēku, proti, no juridiskā viedokļa nekad nav bijuši.

[8.5] Lietā nepastāv strīds par to, ka /pers. G/ noslēdzis nekustamā īpašuma - zemes gabala ar kadastra numuru: /numurs B/, ar kopējo platību

570, 00 kv.m. /adrese A/, dāvinājuma līgumu.

Līgumā ietverta šķīrējtiesas klauzula (šķīrējtiesas līgums), saskaņā ar kuru prasītājs /pers. G/ ir piekritis, ka jebkurš strīds, domstarpība vai prasība,

kas izriet no minētā dāvinājuma līguma, kas skar to vai tā pārkāpumu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, tiks galīgi izšķirts Komersanta šķīrējtiesā saskaņā

ar tās reglamentu, un piemērojot Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktus.

[8.6] No publiski pieejamās informācijas un Tiesu informācijas sistēmā pieejamās informācijas izriet, ka uz dāvinājuma līguma noslēgšanas brīdi -

2008.gada 27.februāri bija reģistrēta Komersanta šķīrējtiesa, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/. Minētā juridiskā persona likvidēta 2015.gada 17.septembrī

(skat. https://company.lursoft.lv/komersanta-skirejtiesa/40003763199)

[8.7] Tiesai nav šaubu, ka darījumā ietvertā šķīrējtiesas klauzula, ir patstāvīgs civiltiesisks darījums, un tam ir jāatbilst visiem tiesiska darījuma

priekšnosacījumiem.

[8.8] Tiesa norāda, ka lai atzītu dāvinājuma līgumā iekļauto šķīrējtiesas klauzulu par spēkā neesošu, ir jābūt pierādījumiem par atbildētāja /pers. C/

prettiesiska nolūka esību paša darījuma noslēgšanas brīdī, nevis saistībā ar prasītāja grūtībām, kas radušās vēlāk.

[8.9] Turklāt, parakstot dāvinājuma līgumu puses ir piekritušas šim darījumam, tai skaitā arī šķīrējtiesas klauzulai, par ko izdarīta papildus atzīme uz

līguma (Civillikuma 1431.pants). Vispārpieņemts ir uzskats, ka jebkurā gadījumā paraksts, kas izdarīts bez rakstiskas ierunas, pauž parakstītāja

piekrišanu (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga, 1998.gads, 40.lpp.).

[8.10] Tādējādi pusēm ir jāievēro Civillikuma 1587.pants, kas noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un

ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

[8.11] Atbilstoši Civillikuma 1460.pantam tas, kas viltu viegli varējis noskārst, tiesiskā nozīmē nav atzīstams par pieviltu. Kā norādīts judikatūrā

(Augstākās tiesas 2005.gada 5.oktobra spriedums lietā SKC-607/05), tad līguma parakstīšana, to neizlasot, nav pietiekama pamata saistīt ar

Civillikuma 1441., 1459.pantā norādītajiem apstākļiem, proti, maldību un viltu.

[8.12] Prasītājas arguments par to, ka /pers. G/ netika iztulkots dāvinājuma līgums, jo viņš nepārvaldīja valodu kādā sastādīts līgums, tajā skaitā

tajā ietvertā šķīrējtiesas klauzula, nav uzskatāms par pamatotu, jo lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka minētais dāvinājuma līgums /pers. G/ netika iztulkots.

Prasītājas apgalvojums par to, ka /pers. G/ netika iztulkots minētais dāvinājuma līgums, tajā skaitā, arī šķīrējtiesas klauzula, nav uzskatāms par

pierādījumu lietā, jo šo apgalvojumu neapstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi (Civilprocesa likuma 104.panta pirmā daļa).

Lietā iegūti pierādījumi tam, ka /pers. G/ nepārvaldīja valsts valodu tādā apjomā, lai pilnvērtīgi varētu piedalīties civillietas Nr.C33284808 /pers. C/

prasībā pret /pers. G/ un /pers. E/ par izlikšanu no dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, izskatīšanā tiesā (lietas 3.sējums, lietas

159.-209.lapa). Bet minētie pierādījumi neapstiprina to, ka 2008.gada 27.februāra dāvinājuma līgums un tajā ietvertā šķīrējtiesas klauzula /pers. G/

netika iztulkoti.

[8.13] Tiesa uzskata, ka nav pierādīts prasītājas apgalvojums, ka maldinājums un tā prettiesiskums izpaudās arī tajā apstāklī, ka /pers. G/ slimoja

ar epilepsijas lēkmēm, kas saistītas ar to, ka /pers. G/ pastiprināti lietoja alkoholu. Kā arī ar to, ka /pers. G/ bija noteikta invaliditāte saistībā ar

piedalīšanos Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbos. Lietā ir iegūti pierādījumi /pers. G/ veselības stāvoklim (lietas 1.sējums, lietas 33.-

45.lapa).

[8.14] Tiesas ieskatā norādītais apstāklis nenorāda uz viltus pielietošanu, jo lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka 2008.gaga 27.februārī – dāvinājuma

līguma un šķīrējtiesas līguma noslēgšanas brīdī /pers. G/ bija alkohola reibumā. Nav iegūti pierādījumi tam, ka minētajā datumā /pers. G/ notika

epilepsijas lēkme. Minētajā sakarā tiesa ņem vērā to, ka tiesas sēdē 2019.gada 5.novembrī prasītāja un prasītājas pārstāvis norādīja uz to, ka slēdzot

2008.gada 27.februāra aizdevuma līgumu /pers. G/ apzinājās savu rīcību un tās sekas (lietas 3.sējums, lietas 154.lapa, 2019.gada 5.novembra tiesas

sēdēs protokols [00:32:18] – [00:32:28]).

[8.15] Tāpat tiesa ņem vērā to, ka prasība izskatāmajā lietā, kurā ir norādīts uz viltus esību tika celta 2014.gada 13.janvārī, tas ir gandrīz pilnus 5

gadus pēc strīdus līguma noslēgšanas.

[8.16] Šķīrējtiesu likuma 10.panta pirmā daļa noteic, ka šķīrējtiesas līgums ir šajā likumā noteiktajā kārtībā noslēgta pušu vienošanās par

civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā. Tātad šķīrējtiesas līguma priekšmets ir pušu apņemšanās nodot strīdu izskatīšanai šķīrējtiesā, vienlaicīgi

atsakoties no tiesībām vērsties valsts tiesā.

[8.17] Tiesa atzīst, ka 2008.gada 27.februārī starp /pers. G/ un /pers. C/ noslēgtais dāvinājuma līgums nepārprotami apliecina pušu gribu strīdu

izšķiršanu nodot šķīrējtiesai, nevis vispārējās jurisdikcijas tiesai.

[8.18] Civillikuma 1431.pantā noteikts, ka akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par

piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas

tiesība. Savukārt tas, kurš izteic savu piekrišanu, Civillikuma 1432.panta izpratnē, ir pieņēmis darbību ar visām tās tiesiskām sekām un nevar vairs vēlāk

savu piekrišanu ierobežot.

Akta, kurā bez ierunām fiksēti kādi juridiski nozīmīgi fakti, parakstīšanu nav pamats aplūkot kā parastu formalitāti jeb darbību, kas nekādas

tiesiskas sekas nerada. Gluži otrādi, ar darījuma parakstīšanu tiek nodibināta prezumpcija, ka darījuma dalībnieks no brīvas gribas ir izteicis piekrišanu

dokumentā atspoguļotajam darījuma saturam (sk. Augstākās tiesas Senāta 2016.gada 31.oktobra sprieduma lietā Nr.SKC-53/2016 12.3.punktu).

[8.19] Šķīrējtiesu likuma 5.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka šķīrējtiesā izšķir jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un

noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot strīdu:

1) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;

2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai par kuru pieņemts šķīrējtiesas nolēmums var skart valsts vai pašvaldības iestādes

tiesības;

3) kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā;

4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;

5) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir

ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;

6) par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām;

7) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību

normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);

8) par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process.

Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmiem jautājumiem.

[8.20] Ņemot vērā iepriekš konstatētos tiesiskos un faktiskos apstākļus, vērtējot tos kopsakarā ar Šķīrējtiesu likuma 5.pantu, tiesa atzīst, ka strīds,

kas izriet no 2008.gada 27.februāra dāvinājuma līguma nav uzskatāms par tādu, ko nav tiesīga izšķirt šķīrējtiesa.

[8.21] Saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma 13.panta pirmo un otro daļu personas, kas noslēgušas šķīrējtiesas līgumu par civiltiesiskā strīda nodošanu

izšķiršanai šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja šķīrējtiesas līgums nav likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā grozīts vai atcelts. Šķīrējtiesas līgums ir

spēkā, kamēr nav izbeigušās tiesiskās attiecības, kuru sakarā tas noslēgts.

[8.22] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka /pers. G/ bez jebkādām ierunām parakstot dāvinājuma līgumu un tajā ietverto šķīrējtiesas līgumu, piekrita

akta saturam, tādēļ šķīrējtiesas līgums viņam saistošs, un tā atzīšanai par spēkā neesošu nav pamata.

[8.23] Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka prasība par šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošu nav pamatota un ir noraidāma.

[9] Kā iepriekš konstatēts, 2008.gada 27.februārī starp prasītāju /pers. G/ un atbildētāju /pers. C/ noslēgts dāvinājuma līgums par nekustamā

īpašuma - zemes gabala ar kadastra numuru: /numurs B/, ar kopējo platību 570, 00 kv.m., ar kadastra vērtību Ls 7980 apmērā, kas atrodas /adrese A/,

Rīgas rajonā (lietas 1.sējums, lietas 15.-16.lapa).

Minētā līguma 8.punktā /pers. G/ un /pers. C/ vienojās, ka visi strīdi tiks atrisināti Komersanta šķīrējtiesā atbilstoši (...) Šķīrējtiesas reglamentam.

Minētajā līgumā līgumslēdzēji papildus norādījuši un parakstījušies par to, ka visi šī dokumenta punkti ir detalizēti apspriesti, analizēti un saprotami

abām pusēm, dokuments ir noslēgts bez viltus un nepiespiesti, nevienas puses tiesības nav ierobežotas pret viņas gribu vai vēlmi, tai skaitā – Šķīrējtiesas

klauzulas būtība un tās sekas, kas tiek apliecinās ar pušu parakstiem (lietas 1.sējums, lietas 16.lapa).

[9.1] Tādējādi tiesa atzīst, ka minētā līguma slēdzēja puses, ietverdamas līgumā šķīrējtiesas klauzulu, noteikušas līgumisko strīdu izskatīšanas

pakļautību, kas, savukārt, atbilstoši Civilprocesa likuma 23.panta pirmajai daļai un 132.panta 3.punktam, atņem tām tiesību celt prasību tiesā vispārējā

kārtībā.

[9.2] Šķīrējtiesu likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka personas, kas noslēgušas šķīrējtiesas līgumu par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai

šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja šķīrējtiesas līgums nav likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā grozīts vai atcelts.

[9.3] Tas nozīmē, ka ja starp pusēm rodas strīds, kas izriet no tiesiskās attiecības, kuras sakarā noslēgts šķīrējtiesas līgums, tā izšķiršana piekrīt

šķīrējtiesai.

[9.4] Civilprocesa likuma 223.panta 6.punkts noteic tiesas pienākumu izbeigt tiesvedību lietā, ja puses likumā noteiktajā kārtībā vienojušās par

strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesai.

[9.5] Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 6.punktu izbeidzama tiesvedības prasības daļā par dāvinājuma

līguma atzīšanu par spēkā neesošu, īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, pirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, ierakstu dzēšanu

zemesgrāmatā, jo puses likumā noteiktajā kārtībā vienojušās par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā.

[10] Civilprocesa likuma 42.panta otrā daļa noteic, ja prasību noraida, atstāj bez izskatīšanas vai ja prasītājs atsakās no prasības, tiesas izdevumi,

kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos.

[10.1] No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un

izsniegšanu šajā lietā ir 51,44 euro (lietas 1.sējms, lietas 3.lapa, lietas 2.sējums, lietas 2.lapa, lietas 3.sējums, lietas 2.lapa). Ņemot vērā, ka prasītāja ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājusi 7,83 euro apmērā, tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi 43,61 euro apmērā, saskaņā

ar Civilprocesa likuma 42.pantu, piedzenami no prasītājas par labu valstij.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam prasītājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 34., 35., 39., 42., 43., 93.pantu, 96.panta piekto daļu, 97., 190., 193., 204.1pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ prasību par šķīrējtiesas līguma, kas ietverts 2008.gada 27.februāra nekustamā īpašuma zemes gabala ar kadastra

numuru /numuras B/ /adrese A/, dāvinājuma līgumā, atzīšanu par spēkā neesošu.

Izbeigt tiesvedību prasības daļā par 2008.gada 27.februāra nekustamā īpašuma zemes gabala ar kadastra numuru /numurs B/ /adrese A/,

dāvinājuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu.

Izbeigt tiesvedību prasības daļā par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu - zemes gabala ar kadastra numuru /numurs B adrese A/.

Izbeigt tiesvedību prasības daļā par 2016.gada 2.septembra nekustamā īpašuma - zemes gabala ar kadastra numuru /numurs B adrese A pirkuma

līguma, kas noslēgts starp /pers. C/ un biedrību “/nosaukums/” atzīšanu par spēkā neesošu.

Izbeigt tiesvedību daļā par ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā.

Piedzīt no /pers. A/ /pers. kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 43,61 euro (četrdesmit trīs euro un 61 cents) apmērā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase,

BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķī jānorāda civillietas numurs.

Dokuments, kas apliecina minēto izdevumu samaksu, iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā Siguldā, Šveices ielā 27.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksai 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese V.Mazure