Administrative court dismissed appeal against agricultural subsidy denial due to land area discrepancies exceeding 20%.

NORAKSTS Lieta Nr.A420468312 A01685-13/22

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2013.gada 20.augustā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Lauma Paegļkalna,

piedaloties pieteicējai I.B. un Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Lauku atbalsta dienesta pārstāvjiem I.M. un I.K.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc I.B. pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar ko Lauku atbalsta dienestam tiktu uzlikts par pienākumu izmaksāt I.B. vienoto platības maksājumu un „Agrovides maksājumi” apakšpasākuma „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” maksājumu par 2011.gadu tās norādītajā apmērā. Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 13.maijā I.B. (turpmāk – pieteicēja) Lauku atbalsta dienestā vērsās ar iesniegumu, ar ko uz atbalsta pasākumiem vienoto platības maksājumiem (turpmāk – VPM) pieteica 50,04 ha un „Agrovides maksājumi” apakšpasākuma „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” (turpmāk – BDUZ) atbalstam 13,95 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Ar Lauku atbalsta dienesta 2012.gada 17.maija lēmumu Nr.10.6.4/403-B/2-15/520 (turpmāk – Lēmums) pieteicējai atteikts piešķirt VPM un BDUZ par 2011.gadu.

1.lappuse no 9 Lēmumā norādīti šādi apsvērumi. [1.1] Pieteicēja, parakstot savu 2011.gada 13.maija iesniegumu, ir apliecinājusi, ka ir izlasījusi, iepazinusies un ievērojusi normatīvo aktu prasības attiecībā uz atbalsta saņemšanu, kā arī apliecinājusi, ka sniegusi pilnīgu un patiesu informāciju par apsaimniekoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Tādējādi pieteicēja ar savu parakstu apliecinājusi tās platības apmēru, kādu faktiski apsaimnieko. [1.2] Lauku atbalsta dienesta Austrumlatgales reģionāla pārvaldes veiktās pieteicējas iesniegumā deklarēto platību pārbaudes uz vietas laikā, veicot mērījumus ar diferenciālo globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) mērinstrumentu, tika nomērīta faktiski apsaimniekotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, kā arī noteikts tās faktiskais izmantošanas veids. [1.2.1] Lauku Nr.4 neveido vienlaidus platība, bet gan divi atsevišķi lauki, t.i., lauks Nr.4 ar platību 0,35 ha un lauks Nr.31 ar platību 0,24 ha.

VPM var saņemt par lauksaimniecībā izmantojamu zemi, kuras minimālā kopējā atbalsttiesīgā platība ir vismaz 1 ha, bet katra lauka (vienlaidus zemesgabals, kurā audzē vienu lauksaimniecības kultūru) platība ir vismaz 0,30 ha. Tā kā lauka Nr.28 platība ir 0,10 ha un lauka Nr.31 platība ir 0,24 ha, tātad šo lauku platības ir mazākas par 0,30 ha, šo lauku uz atbalstu tiesīgās platības tika noteiktas 0,00 ha apmērā. [1.2.2] Lauku Nr.3, Nr.16, Nr.25, Nr.26 un Nr.29 platības atbilst kultūrai „Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas nav atbalsttiesīga” (kultūras kods 620), nevis deklarētajām kultūrām „Pastāvīgās pļavas un ganības” (kultūras kods 710) un „Aramzemē sētie ilggadīgie zālāji” (kultūras kods 720), jo minētie lauki nav apsaimniekoti ilgāk par vienu gadu (zāle iepriekšējā gadā nav pļauta, jo izveidojies kūlas slānis, krūmi un krūmu atvases).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 1.marta noteikumu Nr.173 „Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros” (turpmāk – Noteikumi Nr.173) 15.pielikumu „Kultūru kodi” un Ministru kabineta 2010.gada 23.marta noteikumu Nr.295 „Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai” (turpmāk – Noteikumi Nr.295) 2.pielikumu „Lauksaimniecības kultūrai piemērojamie atbalsta maksājumi” par kultūru „Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas nav atbalsttiesīga” (kultūras kods 620) 2011.gadā nav tiesības saņemt atbalstu.

Līdz ar to laukiem Nr.3, Nr.16, Nr.25, Nr.26 un Nr.29 uz atbalstu tiesīgās platības tika noteiktas 0,00 ha apmērā. [1.2.3] Laukos Nr.1, Nr.2, Nr.9 – Nr.12, Nr.14, Nr.15., Nr.18 – Nr.20 un Nr.30 faktiski apsaimniekotās platības ir mazākas, nekā deklarēts. Lai izgatavotu zemes robežu plānu, mēra visu zemes platību neatkarīgi no tā, kāds ir tās stāvoklis un kādā veidā tā tiek izmantota. Tā kā Lauku atbalsta dienesta un licencētu mērniecības firmu veiktie zemes platību mērījumi pēc to mērķa un būtības ir atšķirīgi, atšķiras arī to gala rezultāts.

Tā kā pieteicēja deklarēja platību, ņemot vērā zemes robežu plānu datus, nevis faktiski apstrādāto, iestādes veiktais mērījums ir mazāks par pieteicējas deklarēto platību. Nesakritības starp Lauku atbalsta dienesta uzmērīto platību un zemes robežu plānā norādīto platību nav uzskatāma par iestādes kļūdu.

2.lappuse no 9 [1.2.4] Tā kā attiecībā uz BDUZ atbalstu saistības tiek uzņemtas katra lauka ietvaros, tad par lauka Nr.27 uz BDUZ atbalstu tiesīgo platību tiek uzskatīta deklarētā platība 0,40 ha apmērā. [1.3] Uz VPM tiesīgā platība ir 37,23 ha. Līdz ar to pārdeklarācija ir 12,81 ha jeb 34,41% no kopējās uz atbalstu tiesīgās platības. Tā kā pārdeklarācija pārsniedz 20%, pieteicēja nav tiesīga saņemt VPM par 2011.gadu. [1.4] Uz BDUZ tiesīgā platība ir 11,28 ha. Līdz ar to pārdeklarācija ir 2,67 ha jeb 23,68 % no kopējās uz atbalstu tiesīgās platības. Tā kā pārdeklarācija pārsniedz 20%, pieteicēja nav tiesīga saņemt BDUZ par 2011.gadu.

[2] Pieteicēja pieteikumā un tiesas sēdē sniegtajos paskaidrojumos lūdz izdot labvēlīgu administratīvo aktu, norādot šādus apsvērumus. [2.1] Pieteicēja atzīst, ka tiešām nav daļēji vai pilnībā nopļāvusi dažas platības. Platību pārdeklarācijas iemesls radās, salīdzinot instrumentālās uzmērīšanas un zemes ierādīšanas rezultātus, kas nostiprināti zemes robežu plānos un valsts datu bāzes. Pieteicējai bija tiesisks pamats paļauties uz zemes robežu plānos, publiski pieejamā Valsts zemes dienesta datu bāzē un Lauku atbalsta dienesta bloka kartē norādīto platību un bija pamats uzskatīt, ka pieteicēja deklarētās platības apsaimnieko pilnībā. [2.2] Lauku atbalsta dienesta pārbaudes rezultāti, tai skaitā instrumentālās uzmērīšanas rezultāti par 2011.gadu, ir piemērojami tikai tajos gadījumos, kad platība vispār nav vai ir nepilnīgi nopļauta. [2.3] Līdz ar to šajā gadījumā nebija jāveic platību pārdeklarācija, bet jāuzskata tā par platību neatbilstība. Iestādei bija pienākums pietiecējai veikt atbalsta apjoma samazinājumu par platības VPM un BDUZ pārdeklarāciju, nevis nepiešķirt to vispār. [2.4] Lauks Nr.26 netika atbilstoši nopļauts tikai 2011.gadā, minētais par divgadīgām atvasēm neatbilst īstenībai, jo atvases šajā platībā ļoti nesamērīgi strauji aug, kaut arī 2010.gadā tās tika likvidētas. [2.5] Iestāde pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu, jo pieteicēja bijusi informēta, ka atbalsts tiks piešķirts pilnā apmērā. [2.6] Nosakot pārdeklarāciju, būtu pareizi ņemt vērā kopējo bloka platību vai kopējo saimniecības platību, nevis pilnībā visus laukus.

[3] Lauku atbalsta dienests rakstveidā un tiesas sēdē sniegtajos paskaidrojumos norāda, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem apsvērumiem. [3.1] Zemes robežu plāni tiek sastādīti, lai noteiktu īpašumu robežas, taču piesakot platību atbalsta maksājumu saņemšanai, ir jānorāda faktiski apsaimniekotās zemes platība, turklāt, sadalot to pa konkrētiem laukiem. [3.2] Lauku atbalsta dienests veic visas nepieciešamās darbības, lai atbalsta pretendentiem ik gadu sniegtu informāciju par platību maksājumiem. Tādejādi, izdodot informatīvo materiālu, pieteicējai tika darīti zināmi atbalsta saņemšanas nosacījumi, kuri jāizpilda, lai pieteicēja varētu pretendēt uz atbalsta maksājumu saņemšanu. Līdz ar to

3.lappuse no 9 pietiecējai nevarēja rasties tiesiskā paļāvība, ka iestāde ņems vērā viņa iesniegumā pieteikto platību, neņemot vērā faktu, ka faktiski apsaimniekotā platība bija mazāka nekā deklarētā. Turklāt, ja faktiskā situācija atšķiras no informatīvā paziņojuma, pieteicējai bija iespēja iesniegt precizējuma iesniegumu. Tad amatpersonai, veicot lauku bloka precizēšanu un uzmērīšanu, informācija varētu tikt precizēta. [3.3] Saskaņā ar Eiropas Savienības Komisijas 2009.gada 30.novembra Regulu Nr.1122/2009, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu Nr.73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī, lai īstenotu Padomes Regulu Nr.1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu, (turpmāk – Regula Nr.1122/2009), veicot platību pārdeklarāciju ir jāņem vērā visa pieteicējas deklarētā platība, neatkarīgi no tā, kurā reģionā atrodas kuros lauku blokos atrodas.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir noraidāms.

[5] Atbilstoši Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta ceturtajai daļai kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai, un kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai, nosaka Ministru kabinets. Laikā, kad ar platību maksājumu iesniegumu Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē vērsās pieteicēja, precizēto kārtību atbalsta saņemšanai noteica Noteikumi Nr.173. Noteikumu Nr.173 25.punkts cita starp noteic, ka VPM var saņemt par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kurā tiek audzēta kāda no šo noteikumu 15.pielikumā minētajām lauksaimniecības kultūrām. Turklāt minimālai kopējai atbalsttiesīgai platībai atbilstoši noteikumu 25.5.apakšpunktam jābūt vismaz vienam hektāram, bet katra lauka (vienlaidus zemesgabals, kurā audzē vienu lauksaimniecības kultūru) platībai – vismaz 0,3 hektāri. Atbilstoši Noteikumu Nr.173 15.3.1.apakšpunktam, ja lauksaimnieks vienlaikus pretendē uz VPM un atbalstu pasākumā „Agrovides maksājumi” apakšpasākumā BDUZ saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu vides un lauku ainavas uzlabošanai, tas papildus šo noteikumu 14.punktā minētajiem nosacījumiem ievēro laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus – pastāvīgās pļavas vai ganības, kā arī aramzemē sētos ilggadīgos zālājus nopļauj vismaz vienu reizi gadā un zāli novāc vai sasmalcina (laikposmā no kārtējā gada 1.augusta līdz kārtējā gada 15.septembrim) vai nogana un appļauj. Savukārt šo noteikumu 15.pielikuma 54.punkts paredz, ka atbalstu nevar saņemt par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas nav atbalsttiesīga (kultūras kods 620). Proti, tā

4.lappuse no 9 saskaņā ar šajā pielikumā sniegto minētās kultūras skaidrojumu ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, kas nav apstrādāta ilgāk par gadu (platība sākusi apaugt ar krūmiem vai krūmu atvasēm vai zāle nav pļauta (par to liecina vairāku gadu laikā izveidojies kūlas slānis)). Turklāt Noteikumu Nr.295 9.punkts cita starp noteic, ka BDUZ atbalstu var saņemt tikai par tādu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, par kuru ir tiesības saņemt VPM.

[6] Atbalsta pretendentam saskaņā ar Eiropas Savienības Komisijas 2009.gada 30.novembra Regulas Nr.1122/2009, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu Nr.73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī, lai īstenotu Padomes Regulu Nr.1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu, (turpmāk – Regula Nr.1122/2009) 12.panta 1.punktu vienotajā pieteikumā jāietver visu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu, tostarp jo īpaši informāciju, kas ļauj identificēt visus lauksaimniecības zemes gabalus saimniecībā, to platību, kas izteikta hektāros līdz divām zīmēm aiz komata, atrašanās vietu un attiecīgā gadījumā izmantošanas veidu (d) apakšpunkts).

Savukārt iestādei saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2009.gada 19.janvāra Regulā Nr.73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas Nr.1290/2005, Nr.247/2006, Nr.378/2007 un atceļ Regulu Nr.1782/2003, (turpmāk – Regula Nr.73/2009) un Regulā Nr.1122/2009, kā arī Noteikumos Nr.173 noteikto ir tiesības veikt pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos, ka lauksaimnieks atbalstam pieteiktajās lauksaimniecības zemēs uzturētu labu lauksaimniecības un vides stāvokli.

Citiem vārdiem, tiesības uz atbalstu ir tieši pakārtotas kopējās lauksaimniecības pamatuzdevumam – novērst to, ka tiek pamesta lauksaimniecības zeme, un nodrošināt, ka tā tiek saglabāta labos lauksaimniecības un vides apstākļos. Regulas Nr.1122/2009 26.panta 1.punkts noteic, ka šajā regulā paredzētās administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas veic tā, lai nodrošinātu efektīvu pārbaudi attiecībā uz atbilstību noteikumiem, saskaņā ar kuriem ir piešķirts atbalsts, un attiecībā uz prasībām un standartiem, kas attiecas uz savstarpēju atbilstību.

Regulas Nr.1122/2009 32.pants noteic, ka par katru pārbaudi uz vietas tiek noformēts kontroles ziņojums, kas dod iespēju pārskatīt datus par veiktajām pārbaudēm. Ziņojumā jo īpaši norāda: pārbaudītās atbalsta shēmas un pieteikumus, klātesošās personas, pārbaudītos lauksaimniecības zemes gabalus, izmērītos lauksaimniecības zemes gabalus, tostarp attiecīgā gadījumā mērījumu rezultātus par katru izmērīto lauksaimniecības zemes gabalu un izmantotās mērīšanas metodes, u.c. Atbilstoši 33.pantam pārbaudes uz vietas attiecas uz visiem lauksaimniecības zemes gabaliem, par kuriem pieprasa atbalstu saskaņā ar Regulas Nr.73/2009 I pielikumā uzskaitītajām atbalsta shēmām, izņemot zemes gabalus, uz kuriem attiecas pieteikumi atbalsta saņemšanai par sēklām saskaņā ar minētās regulas 87.pantu. (..) Ja iespējams, dalībvalstis var izmantot attālo uzrādi saskaņā ar 35.pantu, kā arī globālo satelītu navigācijas sistēmu.

5.lappuse no 9 Saskaņā ar 34.panta pirmo daļu lauksaimniecības zemes gabalu platības apstiprina, izmantojot līdzekļus, kuri, kā pierādīts, nodrošina mērījumu kvalitāti, kas vismaz atbilst piemērojamo, Kopienas līmenī pieņemto tehnisko standartu prasībām. (..) Atbilstoši panta otrajai daļai lauksaimniecības zemes gabala kopējo platību var ņemt vērā, ja to pilnīgi izmanto saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts vai reģiona ierastajām normām. Citos gadījumos ņem vērā faktiski izmantoto platību. No citētā tiesiskā regulējuma konstatējams, lai nodrošinātu efektīvu kontroli un pārliecinātos, vai ir ievēroti attiecīgie atbalsta saņemšanas nosacījumi, kā arī pārbaudītu platību maksājumu iesniegumā norādītās informācijas atbilstību faktiskajai situācijai dabā, iestādei ir tiesības veikt pārbaudi uz vietas lauksaimniecības zemes gabaliem, attiecībā uz kuriem pieprasīts atbalsts. Par katru pārbaudi tiek sastādīts pārbaudes ziņojums, kurā tostarp tiek atspoguļota ar mērinstrumentu izmērītā faktiski apsaimniekotā zemes gabala platība.

[7] Lietā nav strīda par to, ka iestādes inspektori 2011.gada 26. un 27.oktobrī pieteicējas 2011.gada atbalsta iesniegumā deklarētajiem laukiem veica pārbaudi uz vietas, par ko sastādīja protokolu un plātību maksājumu pārbaudes uz vietas ziņojumu ar pielikumiem (fotogrāfijas un mērījumu rezultāti). Iestāde fiziskās kontroles laikā konstatējusi, ka liela daļa iesniegumā deklarēto lauku bloku platību atšķiras no veiktajā pārbaudē uzmērītajām platībām. Pieteicējas ieskatā, iestāde nepamatoti nav ņēmusi vērā zemes robežu plānos norādītās platības, atbilstoši kuros norādītajām platībām pieteicēja deklarētās platības ir apsaimniekojusi pilnībā.

[8] Tiesai, izvērtējot iestādes pārbaudes ietvaros sagatavotos dokumentus, nav pamata apšaubīt tajos ietvertās informācijas patiesumu. Pieteicēja nav iesniegusi tiesai pierādījumus par to, ka iestādes veiktie platību mērījumi būtu kļūdaini. Savukārt norāde par to, ka platību noteikšanai bija jāņem vērā zemes robežu plānos noteiktās platības, nav pamatota. Tiesa vērš uzmanību, ka zemes robežu plāns ir zemes ierīcības dokuments, kurā tiek atspoguļota attiecīgā zemes gabala robežas dabā. Taču zemes robežu plānā iezīmētā zemes gabala platība ne vienmēr būs faktiski apstrādātā zemes vienības platība. Tieši iestādes ar mērierīcēm veiktie mērījumi, kuru precizitāti, kā jau tiesa minēja, tiesai nav pamata apšaubīt, atspoguļo faktiski apsaimniekoto zemes gabalu platības. Tādējādi mērījumu rezultātu tabulā ir atspoguļotas tieši tās platības, kas fiksētas mērīšanas rezultātā. Savukārt tā ir paša atbalsta pretendenta saņēmēja interese un atbildība nodrošināt, ka faktiski ir apstrādāts viss zemes gabals, attiecībā uz kuru pieteikuma iesniedzējs ir pieteicies saņemt atbalsta maksājumus. Tādējādi tiesa iestādes konstatējumu par to, ka laukos Nr.1, Nr.2, Nr.9-12, Nr.14, Nr.15, Nr.18-20 un Nr.30 apsaimniekotās platības ir mazākas par deklarētajām, atzīst par pareizu.

[9] Iestādes secinājusi, ka daļa no pieteiktajām platībām (lauki Nr.3, Nr.16, Nr.25, Nr.26 un Nr.29) neatbilst tām prasībām, kādas izvirza tiesas citētās tiesību normas. Proti, daļā

6.lappuse no 9 atbalstam pieteikto lauku ir apstrādāti, bet daļā deklarēto lauku konstatēts, ka tie nav atbilstoši kopti vairāk nekā gadu, par ko liecina kūlas slānis un vietām augošas krūmu (koku) atvases. Minētais iestādes secinājums pamatots ar dabā esošā fotofiksāciju. Pirmkārt, tiesai nav pamata apšaubīt lietpratēju novērtējumu pieteicējas atbalstam pieteiktajiem laukiem. Otrkārt, arī tiesa no lietā esošajām fotogrāfijām nepārprotami konstatē, ka šīs zemes vienības ir atstātas atmatā, tas nav koptas un apstrādātas ilgāk par vienu gadu. Tiesai ir pamats atzīt par pamatotu iestādes secināto, ka kūlas slānis, sagulusi iepriekšējā gada zāle, paaugušas un sazarojušas krūmu atvases liecina par to, ka lauks nav ticis pļauts. Tiesa tostarp vērš uzmanību, ka zālāju atstāšana atmatā (laukiem aizaugot ar krūmiem) ir pretrunā ar vienu no atbalsta pasākumu mērķiem – nodrošināt lauksaimniecības zemes ilgtspējīgu izmantošanu, tostarp aizsargājot, bagātinot un ilgtspējīgi izmantojot dabas resursus un ainavas lauku apvidos. Tādējādi tiesa atzīst, ka pieteicēja nav ievērojusi labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus un pastāvīgo pļavu un ganību, kā arī aramzemē sēto zālāju apsaimniekošanu, kā rezultātā pamatoti deklarētajos laukos Nr.3, Nr.16, Nr.25, Nr.26 un Nr.29 konstatētā kultūra nav atbalsttiesīga (kods 620).

[10] Pārbaudes ietvaros tostarp konstatēts, ka atbalstam pieteikto lauku Nr.4 neveido vienlaidus platība, bet gan divi atsevišķi lauki: lauks Nr.4 0,35 ha platībā, kā arī no deklarētā lauka atdalītais lauks Nr.31 0,24 ha platībā. Kā secināms no Regulas Nr.1122/2009 2.panta pirmajā daļā minētās definīcijas, „lauksaimniecības zemes gabals” ir vienlaidus zemes platība, ko deklarējis viens lauksaimnieks un uz kuras audzē ne vairāk kā vienu kultūraugu grupu. Tā kā kontrolē konstatēts, ka deklarētais lauks Nr.4 nav vienlaidus platība, no tā atdalīts lauks Nr.31. Attiecīgi citi atbalstam pieteiktie lauki (lauks Nr.5 un Nr.6, kā arī lauks Nr.19 un Nr.20) faktiski ir apvienoti, jo pārbaudes laikā konstatēts, ka dabā tā ir vienlaidus zemes platība, tādējādi kā uz atbalstu tiesīgā noteikta kopējā uzmērītā platība (laukiem Nr. 5 un Nr.6

– 1,83 ha, savukārt laukiem Nr.19 un Nr.20 – 15,57 ha).

[11] Iestāde konstatējusi, ka divu lauku (Nr.28 un Nr.31) platības ir mazākas par 0,30 ha, kas atbilstoši tiesību normās noteiktajam ir minimālā atbalsttiesīgā platība (sk. sprieduma 5.punktu). Kā jau tiesa minēja, tiesai nav pamata apšaubīt iestādes instrumentāli noteiktās lauku platības, jo arī pieteicēja tiesai nav iesniegusi pierādījumus par pretējo. Tādējādi tiesa atzīst par pamatotu iestādes konstatējumu par to, ka pieteicējai nav tiesību saņemt VPM par minētajiem laukiem.

[12] Tiesa tostarp vērš uzmanību, ka tiesības saņemt Eiropas Savienības tiešos maksājumus nav absolūtas, tā ir priekšrocība, kas izmantojama tikai tad, ja noteiktie priekšnosacījumi izpildīti pēc būtības. Turklāt, konstatējot, ka neizpildās kaut viens no

7.lappuse no 9 obligātajiem atbalsta saņemšanas priekšnosacījumiem, ir atzīstams, ka personai nav tiesību saņemt attiecīgo atbalstu.

[13] Saskaņā ar Regulas Nr.1122/2009 58.panta otro daļu, ja attiecībā uz kādu no kultūraugu grupām, kas deklarēta jebkuras platībatkarīga atbalsta shēmas piemērošanai, konstatētā platību starpība ir lielāka par 20% no apstiprinātās platības, tad par attiecīgo kultūraugu grupu platībatkarīgo atbalstu nepiešķir. Atbilstoši Eiropas Savienības Komisijas 2011.gada 27.janvāra Regulas Nr.65/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu Nr.1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem, 16.panta 5.punkta otrajai daļai, ja maksājuma pieprasījumā deklarētā platība pārsniedz šai kultūraugu grupai noteikto platību vairāk par 20% no noteiktās platības, par attiecīgo kultūraugu grupu atbalstu nepiešķir.

[14] Pieteicēja 2011.gada iesniegumā kā atbalsttiesīgo platību VPM atbalsta saņemšanai deklarējusi ir 50,04 ha, savukārt BDUZ atbalsta saņemšanai – 13,95 ha. Pēc pārbaudes uz vietas konstatēts, ka atbalsta saņemšanas nosacījumiem atbilst 37,23 ha (apstiprinātā platība VPM) un 11,28 ha (atbalsttiesīgā platība BDUZ). Tātad pārdeklarētā platība, proti, starpība starp deklarēto un apstiprināto platību (attiecībā uz VPM) ir 12,81 ha (50,04 – 37,23 = 12,81) jeb 34,41% no apstiprinātās platības ((50,04 ha (deklarētā platība) – 37,23 ha (apstiprinātā platība)) : 37,23 ha (apstiprinātā platība) × 100). Savukārt pārdeklarētā platība, proti, starpība starp deklarēto un apstiprināto platību (attiecībā uz BDUZ) ir 2,67 ha (13,95 – 11,28 = 2,67) jeb 23,68% no apstiprinātās platības ((13,95 ha (deklarētā platība) – 11,28 ha (apstiprinātā platība)) : 11,28 ha (apstiprinātā platība) × 100). Tādējādi pieteicējas 2011.gada iesniegumā deklarētā platība attiecīgi pārsniedz katrai kultūraugu grupai noteikto (apstiprināto) platību vairāk par 20%, līdz ar to pieteicējai nav tiesību saņemt ne VPM, ne arī BDUZ atbalstu.

[15] Turklāt tiesa atzīst par nepamatotu pieteicējas apsvērumu, ka iestādei pārdeklarācija bija jāveic nevis par visām deklarētajām platībām kopā, bet atsevišķi pa reģioniem, kuros atrodas pieteicējas atbalstam pieteiktie. Pieteicēja ir iesniegusi atbalsta iesniegumu, deklarējot visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tas atbilst Regulas Nr.1122/2009 preambulas sestajā apsvērumā noteiktajam, ka visām dalībvalstīm jāparedz vienota sistēma to lauksaimnieku identitātes reģistrēšanai, kuri iesniedz atbalsta pieteikumus saskaņā ar integrēto sistēmu. Tas vērsts uz efektīvas kontroles nodrošināšanu un vairāku atbalsta pieteikumu iesniegšanas dažādām maksājumu aģentūrām vienā dalībvalstī novēršanu. Tādējādi iestādei, veicot pārdeklarāciju, saskaņā ar spriedumā citētajām tiesību normām bija pienākums ņemt vērā visas attiecīgajai kultūras grupai deklarētās platības, nevis tās dalīt atkarībā no reģiona, kurā attiecīgais zemes gabals atrodas.

8.lappuse no 9 [16] Tiesa arī noraida kā nepamatotu pieteicējas norādi par to, ka iestāde pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu, jo pieteicēja bijusi informēta, ka atbalsts tiks piešķirts pilnā apmērā. Pieteicējai ziņojums par pārbaudi uz vietas un inspektoru noformētie protokoli tika nosūtīti 2011.gada 3.novembrī. No kontroles ziņojuma nepārprotami ir izsecināmas konstatētās neatbilstības. Tādējādi pieteicējai bija zināms iestādes ieskats par to, kādas pieteiktās platības nav atzītas par atbalsttiesīgām. Turklāt pieteicēja nosūtītajā vēstulē ir informēta par to, ka pieteicējai ir tiesības iesniegt iebildumus par pārbaudes uz vietas rezultātiem. Minētais atbilst Noteikumu Nr.173 116.punktā noteiktajam. Tā kā pieteicēja nekādas iebildes par iestādes konstatēto neizteica, iestādei bija pamats uzskatīt, ka pieteicēja piekrīt inspektoru konstatētajam.

[17] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, savukārt pieteicējas pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt I.B. pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar ko Lauku atbalsta dienestam tiktu uzlikts par pienākumu izmaksāt I.B. vienoto platības maksājumu un „Agrovides maksājumi” apakšpasākuma „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” maksājumu par 2011.gadu tās norādītajā apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) L.Paegļkalna

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese L.Paegļkalna Rīgā 2013.gada 20.augustā

9.lappuse no 9