Court convicted defendant of petty theft in two instances and imposed combined six-month prison sentence.

Kriminālprocess Nr.11515000217

11095025417

Lieta K68-0425-17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 2.jūnijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas

tiesnese D.Treija,

piedaloties prokurorei I.Rudzītei,

aizstāvim zvērinātam advokātam A.Drēbniekam,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā

/pers. D/, personas kods /personas kods/,

apsūdzēts divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Aprakstošā daļa

/pers. D/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā šādos apstākļos:

2017.gada 16.februārī ap plkst.14.03 /pers. D/, braucot 46 maršuta autobusā virzienā no Imantas uz Ziepniekkalnu, pamanīja blakus sēdošā /pers.

E/ virsjakas kabatā maku un, mantkārīgu motīvu vadīts, nolēma to nozagt.

Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, autobusam atrodoties Nometņu ielā Rīgā, netālu no autobusu pieturas “Nometņu iela”, /pers. D/ uzskatot, ka

viņa darbības neviens nenovēro, no /pers. E/ virsjakas kabatas izvilka maku 7 euro vērtībā, kurā atradās dokumenti: 2.grupas invalīda apliecība

Nr.622846 uz cietušā vārda bez vērtības, personalizētais e-talons Nr.0034572502 bez vērtības, “Eiro Aptieka” karte Nr.9440384703000474696 bez

vērtības, “Maxima” karte Nr.9428300006013617764 2 euro vērtībā, “A.Aptieka karte” bez vērtības, skaidra nauda 37 euro, kopumā mantas 46 euro

vērtībā, pēc kā izskrēja no autobusa.

Tādējādi /pers. D/ slepeni nolaupīja cietušajam /pers. E/ piederošu kustamu mantu kopējā vērtībā par 46 euro, t.i., nelielā apmērā, nodarot

cietušajam materiālu zaudējumu 46 euro vērtībā.

Ar šādām darbībām /pers. D/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

/pers. D/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā šādos apstākļos:

/pers. D/ 2017.gada 5.aprīlī ap pkst.11.03 SIA “Rīgas satiksme” 46.maršruta autobusā starp pieturām “Ļermontova iela” un “Āgenskalna tirgus”,

nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas slepnenu nolaupīšanu, domādams, ka viņa darbības neviens nenovēro, no /pers. I/ virsjakas kabatas paņēma

maku 20 euro vērtībā ar tā saturu – invalīda apliecību bez materiālas vērtības, AS “Swedbank” bankas karti bez materiālas vērtības, SIA “Aptieku

Alianse” karti bez materiālas vērtības, AS “Drogas” karti bez materiālas vērtības, SIA “Rīgas ūdens” darbinieka apliecību bez materiālas vērtības, SIA

“Lats” karti bez materiālas vērtības, SIA “Maxima Latvija Paldies karti” bez materiālas vērtības, SIA “Rimi Latvia Mans Rimi” karti bez materiālas

vērtības un naudu 1,90 euro, pēc kā izkāpa no autobusa.

Tādējādi /pers. D/ slepeni nolaupīja /pers. I/ piederošu kustamu mantu par 21,90 euro, t.i., nelielā apmērā, nodarot cietušajam materiālu

zaudējumu 21,90 euro vērtībā.

Ar šādām darbībām /pers. D/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Tiesas sēdē prokurore, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 462.pantu, grozīja /pers. D/ 2017.gada 28.martā celto apsūdzību, precizējot

zādzības izdarīšanas laiku, norādot, ka pareizi jābūt plkst.14.04, nevis plkst.13.48.

Iztiesāšanas laikā apsūdzētais savu vainu visā viņam izvirzītajā un tiesas sēdē uzturētajā apsūdzībā Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzina pilnībā un izdarīto nožēloja. Lūdza neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, norādot, ka viņam pilnībā saprotama

pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas.

Procesā iesaistītās personas uzturēja apsūdzētā lūgumu – neizdarīt lietā pierādījumu pārbaudi.

Motīvu daļa

Tiesa, izskaidrojot procesā iesaistītajām personām pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, atbilstoši Kriminālprocesa

likuma 499.pantam nolēma neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā divu noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, pieteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu un piekrita šādas pārbaudes

neizdarīšanai, turklāt tiesai pēc krimināllietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu viņam izvirzītajās un uzturētājās apsūdzībās.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā darbības ir kvalificētas pareizi un viņa vainīgums ir pierādīts pilnībā, līdz ar to /pers. D/ ir atzīstams par vainīgu un sodāms

Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešās daļas nosacījumiem, pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda veidu, tiesa ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu

raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /pers. D/ izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas klasificējami kā

tīši mazāk smagi noziegumi.

No apsūdzības faktisko apstākļu izklāsta izriet, ka /pers. D/ ar tiešu nodomu un apzināti prettiesiskām darbībām ir vērsies pret personas īpašumu,

izdarot kabatas zādzības un apdraudot cietušo – /pers. I/, dzimis 1941.gadā, un /pers. E/, dzimis 1938.gadā, kuri ir cienījamā vecumā, mantiskās

intereses, iegūstot savā īpašumā svešu mantu nelielā apmērā.

Ievērojot to, ka /pers. D/ pēc abu noziegumu izdarīšanas tika nekavējoties aizturēts, izdarītā noziedzīgā nodarījuma rezultātā nozagtā prece atgūta

bez bojājumiem un nodota īpašnieku rīcībā, līdz ar to kaitējuma kompensācija lietā nav pieteikta.

Tiesas sēdē, pārbaudot apsūdzētā /pers. D/ personību raksturojošos datus, noskaidrots: dzimis /datums/– tātad ir persona, kura ir darbspējīgā

vecumā; neprecējies (1.sējuma lietas 33.lapa), pēc apsūdzētā vārdiem – apgādībā nepilngadīgs bērns, turklāt ir reģistrējies Valsts nodarbinātības

aģentūrā kā bezdarbnieks; ir reģistrēta deklarēta dzīvesvieta; ar 9.klašu izglītību; ir reģistrēti administratīvie pārkāpumi (1.sējuma lietas 36.lapa); uz lietas

izskatīšanas brīdi apsūdzētajam ir 17 likumīgā spēkā stājušies notiesājoši spriedumi, no kuriem 12 sodāmības dzēstas (1.sējuma lietas 37.-47.lapa):

1. Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 1997.gada 4.decembra spriedumu pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta pirmās daļas, ar

brīvības atņemšanu uz 10 mēnešiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 1998.gada 2.janvārī. Sodāmība dzēsta.

2. Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 1998.gada 27.maija spriedumu pēc Latvijas Kriminālkodeksa 222.8 panta otrās daļas, 222.6 panta

otrās daļas, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu. Atbrīvots pēc soda izciešanas 1998.gada 26.augustā. Sodāmība dzēsta.

3. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2001.gada 24.aprīļa spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, ar brīvības

atņemšanu uz 2 gadiem. Sodāmība dzēsta.

4. Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2001.gada 24.septembra spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, ar brīvības

atņemšanu uz 6 mēnešiem. Sodāmība dzēsta.

5. Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2002.gada 15.februāra spriedumu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, ar brīvības

atņemšanu uz 1 gadu. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2002.gada 20.maijā. Sodāmība dzēsta.

6. Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2002.gada 27.februāra spriedumu pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas, piemērojot Krimināllikuma

51.panta pirmo daļu, ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem 1 mēnesi. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2002.gada 3.aprīlī. Sodāmība dzēsta.

7. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2002.gada 22.novembra spriedumu pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 175.panta

trešās daļas, piemērojot Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem 1 mēnesi. Spriedums stājies likumīgā spēkā

2002.gada 10.decembrī. Atbrīvots pēc soda izciešanas 2003.gada 14.jūnijā. Sodāmība dzēsta.

8. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2004.gada 7.septembrī spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta otrās daļas, piemērojot

Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2004.gada 28.septembrī. Sodāmība

dzēsta.

9. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2004.gada 17.augusta spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta otrās daļas, ar piespiedu darbu

280 stundu apmērā. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2004.gada 30.augustā. Sodāmība dzēsta.

10. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2005.gada 18.aprīļa spriedumu pēc Krimināllikuma 253.2 panta pirmās daļas, piemērojot

Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 1 mēnesi. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2005.gada 28.augustā.

Atbrīvots pēc soda izciešanas 2005.gada 7.oktobrī. Sodāmība dzēsta.

11. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2006.gada 9.februāra spriedumu pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 175.panta trešās

daļas, ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2006.gada 25.februārī. Atbrīvots pēc soda izciešanas 2006.gada

21.jūnijā. Sodāmība dzēsta.

12. Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2006.gada 9.oktobra spriedumu pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas, ar brīvības atņemšanu uz 6

mēnešiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2007.gada 30.janvārī. Atbrīvots pēc soda izciešanas 2007.gada 16.februārī. Sodāmība dzēsta.

13. Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2008.gada 7.aprīļa spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta otrās daļas, piemērojot Krimināllikuma

55.panta pirmo daļu, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu, sodu nosakot nosacīti, ar pārbaudes laiku uz 2 gadiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā

2008.gada 29.aprīlī. Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2008.gada 5.novembra lēmumu izpildīts tiesas spriedums – brīvības

atņemšana uz 1 gadu. Lēmums stājies likumīgā spēkā 2008.gada 20.novembrī. Sodāmība nav dzēsta.

14. Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2009.gada 3.marta spriedumu pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas, piemērojot

Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 5 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem.

Spriedums stājies likumīgā spēkā 2009.gada 31.martā. Sodāmība nav dzēsta.

15. Ar Rīgas apgabaltiesas 2009.gada 13.marta spriedumu pēc Krimināllikuma 253.1 panta pirmās daļas, ar brīvības atņemšanu uz 6 gadiem un ar

policijas kontroli uz 3 gadiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2011.gada 22.jūnijā. Ar Zemgales apgabaltiesas 2011.gada 5.septembra

lēmumu pēc Krimināllikuma 50.panta piektās daļas noteikts galīgais sods pēc spriedumu kopības – brīvības atņemšana uz 6 gadiem 3 mēnešiem

un ar policijas kontroli uz 3 gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2011.gada

16.septembrī. Atbrīvots pēc soda izciešanas 2014.gada 14.decembrī. Sodāmība nav dzēsta.

16. Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 14.jūlija spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, piemērojot Krimināllikuma

51.panta 1.1 daļas 1.punktu, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 6 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 gadiem 6 mēnešiem 8

dienām. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2015.gada 13.novembrī. Sodāmība nav dzēsta.

17. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 16.decembra spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, piemērojot

Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 9 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 gadiem 6

mēnešiem 8 dienām. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2016.gada 19.februārī. Atbrīvots pēc soda izciešanas 2017.gada 4.februārī. Sodāmība nav

dzēsta.

Iztiesāšanas laikā apsūdzētais /pers. D/, atzīstot savu vainīgumu viņam inkriminēto noziegumu izdarīšanā, paskaidroja, ka noziegumu pamatā bija

nepieciešamība pēc finanšu līdzekļiem. Par izdarīto noziegumu lūdza noteikt sodu, kas nebūtu saistīts ar reālu brīvības atņemšanu, nosakot to piespiedu

darbu veidā.

Spēkā esošajā likuma redakcijā noteikts, ka par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, soda ar brīvības

atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta ceturtās daļas noteikumiem – brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu

piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Tiesa, nosakot apsūdzētajam soda veidu, ievērojot Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā norādītos soda veidu ietekmējošos apstākļus, atzīst, ka

/pers. D/ par izdarītajiem noziegumiem ir nosakāms brīvības atņemšanas sods, kā to tiesas debatēs lūdza arī prokurore.

Lemjot jautājumu par atbilstoša kriminālsoda piemērošanu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais, būdams ekonomiski aktīvā darbspējīgā vecumā esošs

cilvēks, tomēr ir persona ar izteikti zemu subjektīvās uzvedības kontroles līmeni, tā kā konstatējams, ka /pers. D/ kopš 1997.gada ar zināmu regularitāti

jau ir 17 reizes sodīta persona par dažāda rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu (pārsvarā par zādzībām), kuros faktiski ir konstatējams

nodarbošanās raksturs. Turklāt arī ar iepriekšējiem diviem spriedumiem /pers. D/ ir notiesāts par kabatas zādzību izdarīšanu.

Jauns tīšs mazāk smags noziegums šajā lietā izdarīts nepilnu divu nedēļu laikā pēc atbrīvošanās no brīvības atņemšanas soda izciešanas par

analoģiska rakstura noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kā rezultātā secināms, ka iepriekšējais sods nav sasniedzis Krimināllikuma 35.pantā definētos

prevencijas uzdevumus, ko faktiski apstiprina soda efektivitātes kritērijs – recidīvs, un būtībā apliecina par personību iegūtās ziņas – /pers. D/ savus

sociālos aspektus un intereses tendenciozi risina ar prettiesiskām darbībām, neņemot vērā sabiedrībā pastāvošās tiesību normas un sabiedrības intereses

kopumā.

Papildus ņemams vērā apstāklis, ka /pers. D/ 2017.gada 5.aprīlī izdarīja zādzību, pārkāpjot viņam 2017.gada 17.februārī piemēroto drošības

līdzekli – nodošana policijas uzraudzībā (2.sējuma 32.lapa) un papildsoda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, izciešanas laikā, kas

piespriests ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 16.decembra spriedumu.

Tiesa novērtē, ka apsūdzētajam piemīt paškritiska attieksme pret izdarīto un ir gribas diktēts lēmums turpmāk atturēties no likumpārkāpumu

izdarīšanas, kā arī strādāt algotu darbu SIA “ESVAT”, ar mērķi nākotnē izveidot kādas pozitīvas pārmaiņas esošajā dzīvesveidā, taču vienlaikus tiesa

secina, ka minētais būtiski neietekmē apsūdzētā personības novērtējumu un nevar radīt zināmu priekšrocību pie soda noteikšanas, tādēļ Krimināllikuma

35.pantā definēto preventīvo soda mērķu sasniegšanas nolūkā, turpmāka recidīva novēršanā un sabiedrības drošības nolūkos, apsūdzētajam par

Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziegumu izdarīšanu ir likumīgi nosakāms sankcijā paredzētais bargākais soda veids – brīvības

atņemšana, jo tikai tādā veidā tiks ievērots taisnīguma princips, kas sevī ietver arī prasības, kas nepieciešamas taisnīgai lietas izskatīšanas procedūrai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa par apsūdzētā /pers. D/ atbildību mīkstinošu apstākli katrā noziedzīgā nodarījumā atzīst savas

vainas vaļsirdīgu atzīšanu un izdarītā nožēlošanu, savukārt saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa par apsūdzētā atbildību

pastiprinošu apstākli katrā noziedzīgā nodarījumā atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Tāpat tiesa ņem vērā apstākli, ka apsūdzētais ir izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar kriminālprocesa

veikšanai pilnvaroto personu, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu

noregulējumu, taču tas nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta izpratnē, bet tiek ņemts vērā pie soda

noteikšanas, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.pantam – viens no kritērijiem, lai krimināllietu varētu izskatīt bez pierādījumu pārbaudes, ir

apsūdzētā vainas atzīšana un izdarītā nožēlošana.

Ievērojot to, ka /pers. D/ katrā noziedzīgā nodarījumā ir atzīts viens atbildību mīkstinošs un viens atbildību pastiprinošs apstāklis, tad tiesa, ņemot

vērā soda noteikšanas vispārīgos principus un Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces

2008.gada 1.jūlija lēmuma 15.punktā norādīto rekomendāciju, kas noteic, ka atbildību pastiprinošu apstākļu esamība ir pamats bargāka soda

piemērošanai salīdzinājumā ar sodu, kāds būtu piespriežams, šādus apstākļus nekonstatējot, secina, ka apsūdzētajam par izdarītajiem noziegumiem ir

nosakāms inkriminētā panta sankcijā paredzētais brīvības atņemšanas sods, kas pietuvināts panta sankcijas vidējam apmēram, ar mērķi – veicināt

apsūdzētā atbildību resocializācijas pasākumu īstenošanā un soda efektivitātes kritēriju sasniegšanā.

Krimināllikuma 50.panta pirmā daļa noteic, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu, nosaka sodu

atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. Šajā gadījumā galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā

vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus.

Ievērojot to, ka /pers. D/ ir izdarījis divus patstāvīgus analoģiska rakstura noziedzīgus nodarījumus neilgā laika posmā, tad, lai sods pēc noziedzīgu

nodarījumu kopības būtu adekvāts izdarīto noziegumu skaitam un soda noteikšanas vispārīgiem principiem, sods apsūdzētajam nosakāms pēc noziedzīgu

nodarījumu kopības saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, piemērojot daļēju sodu saskaitīšanas principu.

Krimināllikuma 51.panta pirmā daļa noteic – ja notiesātais pēc sprieduma spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu

noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.

Lietai pievienots Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 16.decembra spriedums, ar kuru /pers. D/ atzīts par vainīgu

Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un, piemērojot Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, noteikts galīgais

sods – brīvības atņemšana uz 1 gadu 9 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 gadiem 6 mēnešiem 8 dienām. Spriedums stājies

likumīgā spēkā 2016.gada 19.februārī. Atbrīvots pēc soda izciešanas 2017.gada 4.februārī.

Ievērojot lietā konstatēto – apsūdzētais jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarījis 2017.gada 16.februārī, proti, pēc minētā nolēmuma stāšanās spēkā,

bet pirms pilnīgas soda izciešanas, tad tiesa secina, ka apsūdzētajam galīgais sods nosakāms pēc spriedumu kopības ar Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 2015.gada 16.decembra spriedumu saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, piemērojot pilnīgu sodu saskaitīšanas principu,

jo konstatējams, ka apsūdzētais ir apzināti ignorējis Latvijas Sodu izpildes kodeksā reglamentētos kriminālsodu izpildes pamatprincipus, turklāt jauna –

18 nozieguma izdarīšana nevar būt par pamatu soda samazināšanai pēc iepriekšējā sprieduma.

Kriminālprocesa ietvaros /pers. D/ aizturēts no 2017.gada 16.februāra līdz 2017.gada 17.februārim un atrodas apcietinājumā no 2017.gada

5.aprīļa līdz 2017.gada 2.jūnijam, kas saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu ieskaitāms apsūdzētā soda termiņā (1.sējuma 16., 30.lapa,

2.sējuma 23., 27.lapa).

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa Kriminālpolicijas pārvaldes inspektores N.Rudenko 2017.gada 17.februāra

lēmumu /pers. D/ kriminālprocesā Nr.11095025417 piemērots drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā (2.sējuma 32.lapa).

Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017.gada 7.aprīļa lēmumu kriminālprocesā Nr.11515000217 /pers. D/ piemērots drošības līdzeklis –

apcietinājums (1.sējuma 30.lapa).

Kriminālprocesa likuma 249.panta pirmā daļa noteic – ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā piemērošanas

pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica piespiedu līdzekļa izvēli, procesa virzītājs

pieņem lēmumu par tā grozīšanu vai atcelšanu.

Ievērojot to, ka apsūdzētajam par izdarītajiem noziegumiem ir nosakāms brīvības atņemšanas sods, un uz lietas izskatīšanas brīdi nav mainījies

Kriminālprocesa likuma 249.panta pirmajā daļā noteiktais drošības līdzekļa piemērošanas pamats, turklāt lietā ir iegūti objektīvi fakti, kas norāda uz

apsūdzētā apzinātu tendenci jaunu noziegumu izdarīšanā, kā arī tiesai ir pamats uzskatīt, ka apsūdzētais varētu izvairīties no sprieduma izpildes, tad /pers.

D/ piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums – līdz sprieduma stāšanās spēkā atstājams negrozīts. Savukārt 2017.gada 17.februārī kriminālprocesā

Nr.11095025417 piemērotais drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā ir atceļams.

Apsūdzētā /pers. D/ aizstāvību pirmstiesas procesā īstenoja zvērināta advokāte V.Oļhova, bet tiesā zvērināts advokāts A.Drēbnieks, kuriem

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.panta un Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās

juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksu kārtību”, no valsts līdzekļiem attiecīgi izmaksājami 70 euro

un 85 euro, kuru atlīdzināšanas pienākums atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punkta un 368.panta nosacījumiem uzliekams

apsūdzētajam /pers. D/.

Tā kā apsūdzētais nav atzīts par maznodrošināto personu, bet tiesai iesniegtā iztikas līdzekļu deklarācija apstiprina tikai to, ka /pers. D/ 9.dienā pēc

atbrīvojošanās nav oficiālu ienākumu, turklāt ņemot vērā, ka apsūdzētais ir darbspējīgā vecumā esoša persona, turklāt bez būtiskiem veselības

traucējumiem, tiesa uzskata, ka nav pamata apsūdzēto atbrīvot no procesuālo izdevumu piedziņas valsts labā.

Kriminālprocesā par cietušajiem atzīti /pers. E/ un /pers. I/, kuri kaitējuma kompensāciju par /pers. D/ prettiesisko darbību rezultātā nodarīto

mantisko zaudējumu lietā nav pieteikuši, jo nozagtās mantas atgūtas.

Lietiskie pierādījumi – viens polietilēna maiss un CD disks, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, – iznīcināmi pēc sprieduma stāšanās spēkā;

maks ar dokumentiem un naudas līdzekļiem 1,90 euro apmērā, kas nodoti cietušajam /pers. I/, – atdodami /pers. I/; maks ar dokumentiem un nauda,

kas nodoti cietušajam /pers. E/, – atdodami /pers. E/.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 530.pantu, tiesa

nosprieda

/pers. D/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījumā, kas izdarīts 2017.gada 16.februārī, un noteikt

sodu – brīvības atņemšana uz četriem mēnešiem.

/pers. D/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījumā, kas izdarīts 2017.gada 5.aprīlī, un noteikt sodu

– brīvības atņemšana uz četriem mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, daļēji saskaitot piespriestos sodus, /pers. D/ noteikt sodu pēc noziedzīgu nodarījumu

kopības – brīvības atņemšana uz sešiem mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, pieskaitot neizciesto sodu pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 16.decembra

sprieduma, /pers. D/ noteikt galīgo sodu pēc spriedumu kopības – brīvības atņemšana uz sešiem mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības

uz trīs gadiem četriem mēnešiem divpadsmit dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. D/ soda termiņā ieskaitīt aizturēšanas laiku no 2017.gada 16.februāra līdz 2017.gada

17.februārim un apcietinājumu no 2017.gada 5.aprīļa līdz 2017.gada 2.jūnijam.

/pers. D/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājums, – atstāt negrozītu līdz sprieduma stāšanās spēkā, savukārt drošības līdzekli – nodošana

policijas uzraudzībā, – atcelt.

Piedzīt no /pers. D/ valsts labā procesuālos izdevumus 155 euro (simtu piecdesmit pieci euro) par zvērinātu advokātu darbu pirmstiesas procesā

un tiesā, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei šajā daļā, – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Lietiskos pierādījumus – vienu polietilēna maisu un CD disku, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, – iznīcināt pēc sprieduma stāšanās spēkā;

maku ar dokumentiem un naudas līdzekļiem 1,90 euro apmērā, kas nodots cietušajam /pers. I/, – atdot /pers. I/; maku ar dokumentiem un naudu, kas

nodoti cietušajam /pers. E/, – atdot /pers. E/.

Pilns spriedums pieejams no 2017.gada 21.jūnija.

Tiesnese D.Treija