Court dismissed debt collection claim due to lack of evidence proving a valid sales contract existed.

Lietas Nr. C29419116

Lietas arhīva Nr. C-4191-16/22

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 28.septembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Rubina

ar tiesas sēdes sekretāri M.Kovaļčuku,

piedaloties prasītājas pārstāvim Mārim Maksteniekam, atbildētāja pilnvarotam pārstāvim zvērinātam advokātam Jānim Dzirniekam,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „LATKARGO” prasībā pret /pers. A/ par

parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 20 augusta spriedumu pasludināts SIA „LATKARGO” maksātnespējas

process.

2016.gada 11.martā maksātnespējīgās SIA “LATKARGO” prokūrists Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēlis prasību pret

/pers. A/ par parāda piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētāja parādu 13 993,49 EUR, ko veido pamatparāds 11 382,97 EUR un likumiskie

nokavējuma procenti 2 610,52 EUR, kā arī noteikt prasītājas tiesības saņemt no atbildētajā likumiskos nokavējuma procentus līdz

sprieduma izpildes dienai.

Prasības pieteikumā norādīti tālāk minētie argumenti.

2012.gada 13.aprīlī SIA “LATKARGO” izrakstījusi /pers. A/ preču pavadzīmi – rēķinu Nr. LKVF1, summa apmaksai 11382,97

EUR (8000 LVL), ar kuru pārdevusi atbildētājam transportlīdzekli Volvo FH-12, reģ. Nr./TL numurs/, 1999.izlaiduma gads.

Saskaņā ar 2012.gada 12.aprīļa pieņemšanas – nodošanas aktu Nr. 13/04, SIA “LATKARGO” nodevusi, bet atbildētājs pieņēmis

īpašumā minēto transportlīdzekli.

Minētā preču pavadzīme – rēķins satur pirkuma līgumam nepieciešamās būtiskās

sastāvdaļas – pirkuma priekšmetu un maksu, tādēļ saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, atbildētājam ir pienākums apmaksāt rēķinu.

Atbildētājs preču rēķinu Nr.LKVF1 nav apmaksājis.

Pamatojoties uz Civillikuma 1688.2 pantu, atbildētāja nokavējums ar visam tā sekām iestājies 30 dienas pēc pieņemšanas –

nodošanas akta sastādīšanas, jeb 2012.gada 14.maijā. Tādējādi prasītāja saskaņā ar Civillikuma 1756., 1757., 1759., 1764. un

1765.pantu par laiku no 2012.gada 14.maija līdz 2016.gada 10.martam ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus par maksājuma

kavējumu 2 610,52 EUR.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1590., 1753., 1756., 1757., 1759., 1765., 1688.2 pantu.

2016.gada 27.aprīlī tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi par prasību, kuros norādīts, ka prasību neatzīst.

Paskaidro, ka patiesībai atbilst, ka saskaņā ar 2012.gada 13.aprīļa pieņemšanas – nodošanas aktu Nr.13/04, 2012.gada 13.aprīlī

prasītāja nodeva, bet atbildētājs pieņēma transportlīdzekli Volvo FH – 12, valsts numurs /TL numurs/, taču neatbilst patiesībai, ka

2012.gada 13.aprīlī prasītāja izrakstīja atbildētājam preču pavadzīmi – rēķinu Nr.LK VF1, ar kuru prasītāja minēto transportlīdzekli būtu

pārdevusi atbildētājam ar apmaksas summu 11 382,97 EUR. Starp pusēm nekad nav pastāvējušas no pirkuma darījuma izrietošas

attiecības, jo puses nav vienojušās par prasības priekšmetu un maksu. Atbildētājam minētā preču pavadzīme – rēķins nav izsniegts,

atbildētājs to nav parakstījis.

Atbildētājs, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 9.1 pantu, norāda, ka konkrētajā gadījumā pastāvēja trīspusējs darījums, proti,

transportlīdzekli Volvo FH – 12, valsts numurs /TL numurs/, ieguvis no /pers. B/, veicot par to samaksu. Sakarā ar to, ka prasītājam bija

licence pārvadājumiem uz Krieviju, pamatojoties uz pieņemšanas – nodošanas aktu, transportlīdzeklis 2011.gada 30.maijā reģistrēts uz

atbildētājas vārda. Transportlīdzeklis prasītājam tika nodots lietošanā testa režīmā. Tā kā projekts bija neveiksmīgs, 2012.gada 13.aprīlī

transportlīdzeklis Volvo FH – 12, valsts numurs /TL numurs/, atgriezts /pers. A/.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja uz tajā norādītajiem apstākļiem un pamata. Papildus norādīja, ka parādnieka

pārstāvji administratoram nav nodevuši visu dokumentāciju. Pavadzīmes sagatave atrasta maksātnespējīgās SIA “LATKARGO” datorā

Tiesas sēdē atbildētāja pilnvarotais pārstāvis prasību neatzina, sniedz paskaidrojumus, kas analogi rakstveida paskaidrojumiem.

Motīvu daļa

Noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus un liecinieku liecības tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos

pierādījumus, tiesa secina, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā nav strīda par to, ka ar 2012.gada 13.aprīļa pieņemšanas – nodošanas aktu Nr.13/04, prasītāja nodevusi, bet atbildētājs

pieņēmis transportlīdzekli Volvo FH – 12, valsts numurs /TL numurs/.

Prasības pieteikumam pievienots SIA „Latkargo” 2012.gada 13.aprīļa preču pavadzīme – rēķins Nr.LK VF1 par summu 11 382,97

EUR (Ls 8000). Preču saņēmējs: /pers. A/. Preces nosaukums: AM VOLVO FH12, /TL numurs/ (1999).

Atbildētājs apstrīd, ka šāda preču pavadzīme – rēķins ir izrakstīta un izsniegta atbildētājam.

Civillikuma 1512.pants noteic, ka pie katra saistību līguma būtības pieder vienas pusei apsolījums un tā pieņemšana no otras puses

(vienpusējs līgums), vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai vairākpusējs līgums).

No Civillikuma 2004.panta izriet, ka pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, kad abas puses vienojušās par pirkuma priekšmetu un

maksu.

Saskaņā ar Civillikuma 1493.pantu, lai akts būtu spēkā, kā tā būtisks piederums vajadzīgs (..) visu darījuma dalībnieku vai arī viņu

vietnieku paraksts.

No minētā rēķina redzams, ka tam iztrūkst gan pircēja, gan pārdevēja paraksts.

Prasītāja nav iesniegusi lietā pierādījumus, ka transportlīdzeklis Volvo FH – 12, valsts numurs /TL numurs/, bija SIA

„LATKARGO” bilancē un, ka prasītāja ir veikusi /pers. B/ pirkuma maksu.

Atbilstoši Civillikuma 2003. pantam pārdot var katrs, kam ir tiesība pārdodamo priekšmetu brīvi atsavināt; bet pirkt var katrs, kam

likums neaizliedz to iegūt.

No liecinieka /pers. B/ liecībām tiesas sēdē izriet, ka pirkuma maksu par transportlīdzekli Volvo FH – 12, valsts numurs /TL

numurs/, viņam ir maksājis atbildētājs, taču transportlīdzeklis CSDD reģistrēts uz SIA „LATKARGO” vārda.

No liecinieka /pers. C/ (SIA “Latkargo” valdes priekšsēdētājs) liecībām tiesas sēdē izriet, ka transportlīdzeklis Volvo FH – 12,

valsts numurs /TL numurs/, reģistrēts uz prasītājas vārda, jo pārvadājumiem uz Krieviju bija nepieciešama piekļuve TIR karnetēm, kura

bija prasītājai. Transportlīdzeklis Volvo FH – 12, valsts numurs /TL numurs/, SIA „LATKARGO” bilancē nebija, tas bija reģistrēts tikai

CSDD uz prasītājas vārda. Visus nepieciešamos nodokļus, izdevumus par tehnisko apskati sedzis atbildētājs.

Civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra puse cenšas pārliecināt tiesu par noteiktu tiesisko attiecību

un juridiski nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (A.Līcis. Prasības tiesvedība un

pierādījumi. Prof. K.Torgāna redakcijā, Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2003, 62.lpp).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Izvērtējot konstatētos apstākļus, tiesa secina, ka lietā nav pierādījumi par to, ka starp pusēm būtu noticis pirkuma darījums, līdz ar

to prasība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.pantu, tiesa

nosprieda

Noraidīt maksātnespējīgās SIA „LATKARGO” prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Spriedumu var 20 dienu laikā pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanai noteikts datums – 2016.gada 12.oktobris.

Pilns sprieduma teksts sastādīts 2016.gada 14.novembrī.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Rubina