Administrative court dismissed taxpayer appeal, upholding tax audit findings on horse trade transactions.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr. A420237619

Lietas arhīva Nr. AA43-0867-20/4

ECLI:LV:ADAT:2020:1027.A420237619.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2020.gada 27.oktobrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Roze Paegle,

tiesneses Irina Kaļiņina un Valda Zommere

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta

2019.gada 3.jūlija lēmuma Nr.31.2-22.10/3121 atcelšanu, sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona

tiesas 2020.gada 21.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) veica pieteicējam /pers. A/ nodokļu auditu par periodu no 2015.gada

1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim.

2019.gada 25.februārī tika pieņemts lēmums Nr.31.2-23.35.3/6916 par nodokļu audita rezultātiem, ar kuru pieteicējam

tika uzlikts pienākums samaksāt budžetā papildus aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – IIN) 9234,99 euro,

soda naudu 2770,50 euro un nokavējuma naudu 4751,89 euro.

Lēmumu par audita rezultātiem pieteicējs apstrīdēja.

[2] VID ģenerāldirektors ar 2019.gada 3.jūlija lēmumu Nr.31.2-22.10/3121 (turpmāk – Lēmums) atstāja negrozītu

lēmumu par audita rezultātiem.

Lēmuma pamatojumā ir norādīti turpmāk minētie apsvērumi.

[2.1] 2015.gadā pieteicēja vārdā ir noformēti 34 importa un 32 eksporta darījumi, importējot 100 zirgus (26 zirgi ievesti

uz laiku) no Krievijas par kopējo summu 85 673,25 eu ro un eksportējot uz Krieviju 95 zirgus par kopējo summu

132 250 euro.

Iespējams, lielākajā daļā importa un eksporta darījumu pieteicējs ir piedalījies formāli, bet no VID rīcībā iesniegtajiem

dokumentiem nevar izsekot importēto un eksportēto zirgu kustību. Noformējot importa un eksporta darījumus, ir norādīta

faktiskajiem apstākļiem neatbilstoša informācija.

[2.2] Pieteicēja sniegtā informācija ir pretrunīga. Darījumu dokumentos uzrādītā informācija neatbilst darījumu

faktiskajai norisei un darījumu apstākļiem. VID rīcībā nav pierādījumu, lai visus pieteicēja vārdā noformētos darījumus

kvalificētu kā pieteicēja saimniecisko darbību, bet zirgu iegāde no /pers. B/ un /pers. C/, kā arī zirgu atsavināšana /pers. D/

ir atzīstama par pieteicēja saimniecisko darbību. Pieteicējs ir patstāvīgi un sistemātiski veicis darbības par atlīdzību

(15 zirgu iegādi un atsavināšanu), kas ir kvalificējamas kā saimnieciskā darbība. VID konstatēja, ka pieteicējs ir sniedzis arī

zirga Esmeralda transportēšanas pakalpojumus, saņemot par to 1100 euro.

Pieteicējam saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 28.panta 6.punktu bija pienākums reģistrēties VID

kā saimnieciskās darbības veicējam. Atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” un likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

normu prasībām pieteicējam bija jāveic grāmatvedības uzskaite, kā arī jāsaglabā ieņēmumus un izdevumus apliecinošie

dokumenti. Šīs likumā noteiktās prasības pieteicējs nav izpildījis.

[2.3] Pieteicējs neiesniedza nodokļu deklarācijas, neveda grāmatvedības uzskaiti, kā arī neiesniedza auditam

attaisnojuma dokumentus par strīdus darījumiem.

VID noteica pieteicēja saimnieciskās darbības ietvaros gūto apliekamo ienākumu uz aprēķinu pamata. Pieteicējs no

saimnieciskās darbības ir guvis ienākumus 9587,14 e u ro ap mērā (no saimnieciskās darbības gūtie ieņēmumi

25 692,38 euro, no kuriem atņemti ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi 16 105,24 euro apmērā).

[2.4] Pieteicējs AS “Swedbank” norēķinu kontā no personas vārdā Andrejs (Andrey) ir saņēmis 1600 euro, taču VID

netika iesniegti pierādījumi, kas dotu tiesisku pamatu minētos naudas līdzekļus kvalificēt kā ar IIN neapliekamus ienākumus.

Līdz ar to tie kvalificējami kā citi ienākumi, kas saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta trešās daļas

21.punktu ir apliekami ar IIN.

[2.5] VID rīcībā esošā informācija liecināja par to, ka pieteicēja 2015.gadā deklarētie ienākumi neatbilst viņa izdevumu

apjomam. VID lūdza iesniegt papildu deklarāciju par 2015.gadu, taču pieteicējs to neiesniedza. VID noteica pieteicēja slēpto

apliekamo ienākumu 29 685,01 euro apmērā.

[3] Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu, norādot pieteikumā šādus argumentus.

[3.1] Zirgu importēšana un eksportēšana veikta SIA “/Nosaukums C/” interesēs, lai gan noformēta pieteicēja vārdā.

Šāda rīcība bija saistīta ar zirgu importa un eksporta jomas specifiku. Pieteicējs nav bijis zirgu īpašnieks.

[3.2] No AS “Swedbank” bankas konta izdrukām ir redzams, ka pieteicējs 2015.gadā veica ievedmuitas nodokļa un

pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksājumus. Nodokļos samaksāti 25 037,65 euro, no tiem 4606,43 euro

par pieteicēja darījumiem ar /pers. B/, /pers. E/, /pers. D/ un /pers. C/.

[3.3] Naudas līdzekļi saņemti skaidrā naudā no aģentiem sakarā ar zirgu importēšanas un eksportēšanas darījumiem.

Sākotnēji naudas līdzekļi tika iemaksāti pieteicēja bankas kontā, bet pēc tam izmantoti nodokļu samaksai.

[3.4] VID nav pieprasījis, lai ārvalsts nodokļu administrācija iegūst paskaidrojumus no pieteicēja norādītajām

personām. Strīdus darījumos iesaistītās personas apstiprina, ka ir nodevušas pieteicēja rīcībā 25 400 euro, no kuriem

19 927,96 euro samaksāti nodokļos, bet 5472,04 euro atdoti atpakaļ.

[4] VID rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, bet uztur Lēmumā norādīto pamatojumu,

[5] Administratīvā rajona tiesa ar 2020.gada 21.februāra spriedumu pieteikumu noraidīja, pamatojoties uz turpmāk

norādītajiem apsvērumiem.

[5.1] Atsaucoties uz likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 1.panta 3.punktu, tiesa no lietas materiāliem konstatēja

šādus apstākļus.

2015.gada 1.janvārī pieteicēja īpašumā bija reģistrēti 10 zirgi, gada laikā iegādāti 34 zirgi (12 no tiem identificēti kā

iegādāti Krievijas Federācijā) un četri Latvijā dzimuši zirgi, kopā 48 zirgi (Lauksaimniecības datu centra informācija).

Pieteicējs paskaidro, ka ir piedalījies trijos zirgu pirkšanas un pārdošanas darījumos, taču šie darījumi formāli

noformēti viņa vārdā:

1) 2015.gada 13.martā – zirgs Esmeralda;

2) 2015.gada 26.martā – zirgi Meggena-Nemo, Gurt-Nemo, Merlinda-Nemo, Agava, Ekler, Erle, VA-Bank, Gurman;

3) 2015.gada 1.novembrī – zirgi Melma-Nemo, Desert-Nemo, Romean, Abel-Nemo.

Zirgu saņēmēji importa brīdī nebija zināmi, tos ievedot Latvijā, zirgi formāli tika noformēti uz pieteicēja vārda.

Pieteicējs bija norādīts Krievijas Lauksaimniecības uzraudzības pārvaldes izsniegtajā atļaujā. Pieteicējs apgalvo, ka strīdus

darījumi tika veikti SIA “/Nosaukums C/” interesēs, nesaņemot par to atlīdzību. Šādi apstākļi norādīti arī

SIA “/Nosaukums C/” pārstāvja paskaidrojumā.

Saskaņā ar 2015.gada 2.janvāra pilnvaru SIA “/Nosaukums C/” pilnvaro pieteicēju veikt visas darbības, kas saistītas ar

muitas dokumentu noformēšanu Latvijas Republikas muitas iestādēs, saņemt, glabāt un rīkoties ar kravu (parakstīt

dokumentus, muitas deklarācijas un muitas aktus), veikt pēcmuitošanas darbības un labot muitas deklarācijas.

Savukārt no SIA “/Nosaukums C/” aģentu līgumiem, kas noslēgti starp SIA “/Nosaukums C/” kā aģentu un Krievijas

Federācijas pilsoni (attiecīgi līgumos – /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/ un /pers. K/) kā principālu, ir

secināms, ka SIA “/Nosaukums C/” ir sniegusi pakalpojumus Krievijas Federācijas rezidentiem, apņemoties viņu vietā

noformēt muitas eksporta deklarācijas par līgumos norādītajiem zirgiem, kas transportējami no Latvijas uz Krieviju.

Principāls uzņemas saistības izmaksāt aģentam atalgojumu 50 euro par muitas dokumentu noformēšanu par zirgiem. Zirgi ir

principāla īpašums neatkarīgi no tā, ka savu pienākumu izpildes laikā aģentam nāksies rīkoties ar zirgu principāla interesēs

un attiecībā uz tiem veikt visas nepieciešamās darbības attiecībā uz muitas dokumentu noformēšanu, kā arī noformēt zirgus

uz sava vai pilnvarotas personas vārda, lai vienkāršotu atsevišķas procedūras un formalitātes, kas saistītas ar zirgu

ievešanas un izvešanas sfēru Krievijas Federācijā un zirgu uzturēšanu ārpus to īpašnieka rezidences administratīvās

teritorijas. Aģentam ir pienākums veikt ar muitu saistīto dokumentu noformēšanu un citas nepieciešamās darbības,

nepieciešamības gadījumā vai pēc pieprasījuma noslēgt ar trešajām pusēm savā vārdā, bet uz principāla rēķina līgumu par

zirgu transportēšanu, zirgu saņemšanu no trešajām pusēm un zirgu uzglabāšanu; izsniegt aģentam pēc viņa pieprasījuma

pilnvaru līgumā paredzēto darbību veikšanai. Līgumu nosacījumi paredz samaksāt aģentam atlīdzību par pakalpojumiem,

kas sniegti līgumā norādītajā apmērā, atlīdzināt aģentam dokumentāri apliecinātas izdevumu summas, ko aģents iztērējis, lai

nodrošinātu līgumā noteiktos pienākumus (tostarp samaksātos nodokļus).

Nevienā no līgumiem nav norādes uz pieteicēju kā SIA “/Nosaukums C/” pilnvaroto pārstāvi, kā arī nav norādīts

norēķinu veids un kārtība. Atbilstoši līgumu nosacījumiem principāls veic nepieciešamo aģenta finansēšanu, lai nodrošinātu

iespēju aģentam pilnā apjomā izpildīt uzņemtās saistības; visi naudas līdzekļi, kuri nodoti aģentam, pieder principālam;

galīgais norēķins tiek veikts pēc tam, kad visi noformētie muitas dokumenti par zirgiem tiek nodoti principālam; aģentam

pienākošos atalgojumu principāls izmaksā noformēto muitas dokumentu nodošanas brīdī rubļos vai euro.

Tiesa atzina, ka līgumu nosacījumi ir neskaidri, jo nav saprotama ne maksājumu veikšanas kārtība, ne arī kārtība,

kādos apstākļos un kādā veidā aģents (SIA “/Nosaukums C/”) būtu tiesīgs pilnvarot citu personu veikt līgumā paredzētās

darbības.

[5.2] Saskaņā ar 2015.gada 27.marta līgumu Nr.05/1/2015 pieteicējs kā pārdevējs nodod pircējas /pers. E/ rīcībā un

pircēja pieņem līdz 2015.gada 30.aprīlim zirgu Esmeralda. Zirga cena 1100 euro. Maksa par zirgu veicama skaidrā naudā

pārdevējam 30 dienu laikā no līguma parakstīšanas. Zirga īpašumtiesības no pārdevēja pāriet uz pircēju brīdī, kad pušu

pilnvarotie pārstāvji paraksta zirga pieņemšanas un nodošanas aktu.

/pers. E/ ir paskaidrojusi VID, ka līdz 2015.gadam zirgs Esmeralda piederēja viņas meitai. 2015.gadā /pers. E/ ģimene

nolēma pārcelties uz Latviju, ņemot līdzi zirgu. Maskavā vienojušies ar pārvadātāju /pers. L/ par zirga transportēšanu. /pers.

L/ noteicis samaksu par pakalpojumiem (transportēšanu, zirga pases saņemšanu un veterināro pārbaudi) 1100 euro, kā arī

informējis par SIA “/Nosaukums C/” un pieteicēja iesaisti pakalpojuma nodrošināšanā. Pieteicējs darbojies

SIA “/Nosaukums C/” vārdā. /pers. E/ ar SIA “/Nosaukums C/” bija noslēgts aģenta līgums. Pieteicējs veica muitas

dokumentu noformēšanu. Par pakalpojuma sniegšanu SIA “/Nosaukums C/” caur pieteicēju tika nodoti 50 euro. Zirga

transportēšanu veica /pers. L/. /pers. E/ savam paskaidrojumam ir pievienojusi 2015.gada 10.marta aģenta līgumu, kura

saturs ir identisks SIA “/Nosaukums C/” iesniegtajiem aģentu līgumiem, izņemot to, ka SIA “/Nosaukums C/” iesniegtajos

līgumos norādīts, ka zirgi tiek transportēti no Rīgas uz Maskavu, bet /pers. E/ iesniegtajā līgumā – no Maskavas uz Rīgu

(tulkojumā kļūdaini norādīts, ka arī no Rīgas uz Maskavu).

Zirgs Esmeralda Latvijā ievests, noformējot 2015.gada 13.marta importa deklarāciju Nr.15IM00021001777896, kurā

kā kravas saņēmējs ir norādīts pieteicējs, kā nosūtītājs – /pers. L/ individuālais uzņēmums (/Nosaukums B/), bet kā

deklarētājs/pārstāvis – SIA “/Nosaukums C/”.

Par zirga Esmeralda transportēšanu /pers. E/ ir samaksājusi SIA “/Nosaukums C/” 50 euro (par muitas dokumentu

kārtošanu), bet pieteicējam /pers. E/ ir samaksājusi 1100 euro. Pieteicējs nav dokumentāri apliecinājis, ka minētos naudas

līdzekļus būtu nodevis SIA “/Nosaukums C/”, /pers. L/ vai kādai citai personai. Neesot dokumentāram apliecinājumam, nav

iespējams izdarīt secinājumu, ka minētos naudas līdzekļus pieteicējs būtu nodevis kādai citai personai.

No 2015.gada 27.marta līguma Nr.05/1/2015 neizriet, ka par zirgu Esmeralda pieteicējam samaksātie naudas līdzekļi

tiks nodoti citām personām, no līguma izriet, ka attiecīgie naudas līdzekļi tiek nodoti pieteicējam. Tas, ka pieteicējam ir

SIA “/Nosaukums C/” izsniegta pilnvara muitas dokumentu kārtošanai, neapliecina naudas līdzekļu nodošanas faktu, un tas

neizriet arī no SIA “/Nosaukums C/” un /pers. E/ noslēgtā aģenta līguma.

Lai gan no 2015.gada 27.marta līguma Nr.05/1/2015 izriet, ka pieteicējs zirgu Esmeralda ir pārdevis /pers. E/, tomēr,

ievērojot gan /pers. E/ paskaidrojumā minēto, gan arī faktu, ka zirgs Esmeralda saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra

sniegto informāciju nav bijis pieteicēja īpašumā, secināms, ka /pers. E/ pieteicējam 1100 euro ir samaksājusi par zirga

Esmeralda transportēšanas pakalpojumu.

[5.3] /pers. D/ ir sniegusi paskaidrojumu, ka savām personīgajām vajadzībām 2015.gadā saskaņā ar līgumiem no

pieteicēja iegādājās 12 zirgus (Abel-Nemo, Romean, Desert-Nemo, Melma-Nemo, Gurman, VA-Bank, Merlinda-Nemo,

Meggena-Nemo, Gurt-Nemo, Erle, Ekler u n Agava), kuru kopējā iegādes vērtība bija 16 060 euro. Par katra zirga

dokumentu (pases zirgu reģistrēšanai Eiropas zonā un veterināro pārbaužu dokumenti) noformēšanu /pers. D/ samaksājusi

370 euro (kopā 4440 euro), visi norēķini par zirgu iegādi un dokumentu noformēšanu veikti skaidrā naudā.

/pers. D/ iesniedza VID līgumus par zirgu iegādi, zirgu pieņemšanas un nodošanas aktus, kā arī izpildīto darbu aktus

saskaņā ar kuriem /pers. D/ samaksājusi par dokumentu noformēšanu 370 euro par katru zirgu.

Zirgi ievesti Latvijā, noformējot 2015.gada 26.marta importa deklarāciju Nr.15IM00021002109736 un 2015.gada

1.novembra importa deklarāciju Nr.15IM00021006949129, kurās pieteicējs ir norādīts kā kravas saņēmējs.

No /pers. D/ paskaidrojuma izriet, ka pieteicējs viņai 2015.gadā ir pārdevis 12 zirgus par 16 060 euro, kā arī ir sniedzis

pakalpojumus, noformējot nepieciešamos dokumentus, un par minētajiem pakalpojumiem pieteicējs ir saņēmis 4440 euro.

/pers. D/ ir iesniegusi līgumus, zirgu pieņemšanas un nodošanas aktus, izpildīto darbu aktus, kas apstiprina paskaidrojumā

minētos apstākļus par 8 zirgiem (Meggena-Nemo, Merlinda-Nemo, VA-Bank, Gurman, Agava, Ekler, Erle u n Gurt-

Nemo).

Tiesa atzina par ticamiem /pers. D/ paskaidrojumus arī par pārējiem zirgiem (Abel-Nemo, Romean, Desert-Nemo un

Melma-Nemo).

[5.4] Krievijas nodokļu administrācija, atbildot uz VID pieprasījumu, ir iesniegusi Krievijas pilsoņu /pers. M/, /pers. L/,

/pers. N/, /pers. K/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. B/, /pers. C/, kā arī uzņēmuma OOO MOK pārstāvja paskaidrojumus.

Savukārt Krievijas pilsoņi /pers. R/, /pers. S/, /pers. T/, /pers. U/, /pers. G/, /pers. V/, /pers. F/, /pers. I/, /pers. Z/,

/pers. J/ un /pers. AA/ saskaņā ar sniegto informāciju Krievijas nodokļu administrācijas iestādē neieradās un informāciju par

darījumiem ar pieteicēju nesniedza, bet OOO HORS TRANSPORT ir likvidēta. Minētās personas kā zirgu pircēji vai

pārdevēji ir norādītas muitas importa un eksporta deklarācijās.

/pers. M/, /pers. L/ un /pers. K/ savos paskaidrojumos ir norādījuši, ka pazīst pieteicēju, taču neapliecina to, ka

pieteicējs būtu bijis zirgu pircējs vai pārdevējs. Minētās personas ir sniegušas vispārīgu informāciju, no kuras nav

identificējama konkrēta darījumu norise un pieteicēja iesaiste tajos. Neviena no šīm personām nav sniegusi informāciju, ka

pieteicējam būtu nodoti naudas līdzekļi, lai segtu izdevumus par PVN un ievedmuitas nodokļa maksājumiem.

/pers. B/ ir paskaidrojusi, ka viņa bija zirgu pārdevēja, bet pieteicējs – zirgu pircējs. Pieteicējs viņu esot pats sameklējis,

zirgi (Agava, Gurt-Nemo, Maharata, Meggena-Nemo, Merlinda-Nemo, Ekler, Erle, Esfir-TL, Melma-Nemo, Desert-

Nemo, Romen un Abel-Nemo) iegādāti izjādēm, pastaigām un amatieru sportam. Zirgu piegāde veikta par pārdevēja

līdzekļiem. Transporta aģentam /pers. G/ zirgu piegādei tikuši izsniegti naudas līdzekļi. Zirgu vērtība bija 9250 euro.

Darījumu nosacījumi saskaņoti telefoniski. Ar zirgu transportēšanu nodarbojies /pers. G/, viņu rekomendēja pieteicējs.

Nauda no pircēja tika nodota caur transporta aģentu. /pers. B/ paskaidrojumam ir pievienoti divi zirgu pirkšanas un

pārdošanas līgumi (2015.gada 23.marta līgums Nr.1 un 2015.gada 26.oktobra līgums Nr.2), kurus atbilstoši paraksta

atšifrējumam ir parakstījuši pieteicējs un /pers. B/. Iesniegti arī 2015.gada 26.marta un 26.oktobra rakstveida apliecinājumi,

kuros /pers. B/ apliecina, ka ir saņēmusi no pieteicēja 9250 euro (6000 euro un 3250 euro).

Zirgi (Meggena-Nemo, Gurt-Nemo, Merlinda-Nemo, Agava, Ekler, Erle) Latvijā ievesti, noformējot 2015.gada

26.marta importa deklarāciju Nr.15IM00021002109736, un minētajā deklarācijā ir norādīti arī zirgi Va-Bank un Gurman,

par kuriem /pers. B/ paskaidrojumā nav norādījusi, ka tie būtu pārdoti pieteicējam. Savukārt zirgi Melma-Nemo, Desert-

Nemo, R o m e a n u n Ab el-N em o Latvijā ievesti, noformējot 2015.gada 1.novembra importa deklarāciju

Nr.15IM00021006949129.

Abās muitas importa deklarācijās pieteicējs ir norādīts kā kravas saņēmējs. Attiecībā uz zirgiem Maharata un Esfir-

TL, ko /pers. B/ ir norādījusi kā pārdotus pieteicējam, tiesa konstatēja, ka šie zirgi Latvijā nav ievesti. Nav iesniegtas muitas

importa deklarācijas, kurās šādi zirgi būtu norādīti.

/pers. C/ savos paskaidrojumos ir apliecinājusi zirga Amelie pārdošanu pieteicējam par 2500 USD (2248,81 euro).

/pers. C/ ir iesniegusi 2015.gada 5.maija zirga pirkšanas un pārdošanas līgumu, kurā norādīts, ka zirgs Amelie tiek pārdots

par 2500 USD (2248,81 euro) un pircējs (pieteicējs) veic samaksu skaidrā naudā 10 dienu laikā. Zirgs Amelie Latvijā

ievests, noformējot 2015.gada 11.maija importa deklarāciju Nr.15IMI00021003228054, kurā pieteicējs ir norādīts kā kravas

saņēmējs.

Atbilstoši Eiropas Savienības kopējā veterinārā ievešanas dokumentā norādītajam no Krievijas importētais zirgs Amelie

piegādāts /pers. AB/, kura savukārt šādus apstākļus noliedz. /pers. AB/ ir paskaidrojusi, ka 2015.gadā novietnē, kurā viņa ir

atbildīga par dzīvnieku turēšanu, zirgs Amelie neieradās un netika novietots. Ar pieteicēju nav veikusi nekādus darījumus

saistībā ar zirgu Amelie.

[5.5] No /pers. B/ un /pers. C/ paskaidrojumiem un lietā esošajiem pierādījumiem tiesa konstatēja, ka pieteicējs no

minētajām personām ir iegādājies 13 zirgus (Agava, Gurt-Nemo, Maharata, Meggena-Nemo, Merlinda-Nemo, Ekler,

Erle, Esfir-TL, Melma-Nemo, Desert-Nemo, Romean, Abel-Nemo un Amelie) par 11 498,81 eu ro (9250 eu ro un

2248,81 euro).

Latvijā pieteicējs ir pārdevis /pers. D/ 12 zirgus (Abel-Nemo, Romean, Desert-Nemo, Melma-Nemo, Gurman, VA-

Bank, Merlinda-Nemo, Meggena-Nemo, Gurt-Nemo, Erle, Ekler un Agava).

Zirgi VA-Bank un Gurman 2015.gada 26.marta importa deklarācijā Nr.15IM00021002109736 ir norādīti kā saņemti no

/pers. B/, taču, tā kā /pers. B/ šādu zirgu pārdošanu VID sniegtajā paskaidrojumā neapliecināja, tiesa secināja, ka minētos

zirgus pieteicējs ir iegādājies no neidentificētām personām, bet muitas deklarācijā ir norādījis nepatiesu informāciju.

/pers. B/ paskaidrojumā norādīja, ka pieteicējam ir pārdevusi zirgus Esfir-TL un Maharata, kuru ievešana Latvijā nav

konstatēta.

Pieteicējs ir paskaidrojis, ka zirgus zirgu novietnēs Latvijā netur. Savukārt /pers. L/ ir norādījis, ka zirgi netiek turēti arī

novietnēs Krievijā.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka zirgus Esfir-TL un Maharata pieteicējs ir atsavinājis neidentificētām personām par

vērtību, kas ir līdzvērtīga iegādes vērtībai 1200 euro (800 euro zirgs Maharata un 400 euro zirgs Esfir-TL). Zirgs Amelie

arī atsavināts neidentificētai personai par vērtību 2892,38 euro, kas līdzvērtīga iegādes vērtībai (2248,81 euro par zirga

iegādi un 643,57 euro nodokļi). Pieteicējs ir sniedzis zirga Esmeralda transportēšanas pakalpojumus.

[5.6] Tiesa atsaucās uz likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta 1. 1 daļu un norādīja, ka personas veiktās

darbības ir atzīstamas par saimniecisku darbību, ja persona nolūkā gūt peļņu patstāvīgi, tas ir, savā vārdā, sistemātiski

veikusi noteiktas darbības (sk. Senāta 2008.gada 19.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-260/2008 8.punktu).

Tā kā pieteicējs sistemātiski (vairāk nekā trīs darījumi) patstāvīgi iegādājās un atsavināja zirgus (15 zirgi), kā arī sniedza

zirga Esmeralda transportēšanas pakalpojumus, par to saņemot atlīdzību, tiesa secināja, ka pieteicējs ir veicis saimniecisko

darbību.

Pieteicējs veica saimniecisko darbību, bet nebija reģistrējies kā nodokļu maksātājs, neiesniedza nodokļu deklarācijas un

neveica grāmatvedības uzskaiti, kā arī neiesniedza VID saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus

dokumentus.

Ņemot vērā minēto, VID ir pamatoti noteicis pieteicēja saimnieciskās darbības ietvaros gūto apliekamo ienākumu uz

aprēķinu pamata, pamatojoties uz VID rīcībā esošajiem dokumentiem. Tiesa nekonstatēja kļūdas VID veiktajos aprēķinos.

[5.7] Atsaucoties uz likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta pirmo daļu un trešās daļas 21.punktu un

9.pantu, tiesa konstatēja, ka pieteicējs AS “Swedbank” norēķinu kontā no personas vārdā Andrejs (Andrey) ir saņēmis

1600 euro (2015.gada 7.maijā 650 euro, 8.jūlijā 350 euro un 24.novembrī 600 euro), taču maksājumu mērķis nav norādīts.

Pieteicējs ir paskaidrojis VID, ka minētie naudas līdzekļi ir saņemti no Krievijas pilsoņa /pers. G/, tie nodoti šoferiem

/pers. AC/ un /pers. AD/, kas /pers. G/ uzdevumā transportēja zirgus. Naudas līdzekļi bija paredzēti degvielas izmaksu

segšanai, zirgu barošanai un uzturēšanai. Pieteicējs atsaucas uz muitas importa deklarācijām, muitas eksporta deklarācijām,

kā arī uz starptautiskajām preču transporta pavadzīmēm (CMR).

Tiesa atzina, ka dokumenti, uz kuriem atsaucas pieteicējs, nepierāda naudas nodošanas faktu. /pers. G/ ir atstājis bez

ievērības Krievijas Federācijas nodokļu administrācijas lūgumu sniegt informāciju par darījumiem ar pieteicēju.

Nodokļu lietās tieši privātpersonai pašai vislabāk ir zināmi fakti par tās ienākumiem, izdevumiem un darījumiem, tādēļ

nodokļu maksātājam ir pienākums līdzdarboties pierādījumu savākšanā. Tas izriet gan no Administratīvā procesa likuma

150.panta trešās daļas, gan no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 38.panta nosacījumiem (sk. sal. Senāta 2011.gada

17.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-19/2011 7.punktu ). Privātpersonu pienākums nodrošināt nepieciešamos pierādījumus

palielinās proporcionāli tam, cik ļoti lēmuma pieņemšanas process notiek pašas privātpersonas interesēs. Šādos gadījumos

attiecībā uz faktiem, kas veicina labvēlīga lēmuma pieņemšanu, ir dabiski un atbilstoši pierādījumu nastu uzlikt

privātpersonai, nevis pārvaldei (sk. Senāta 2007.gada 4.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-93/2007 14.punktu ). Lai par

konstatēto ienākumu netiktu aprēķināts nodoklis, pierādīšanas līdzekļiem un pierādījumu daudzumam ir jābūt tādam, lai

nodokļu administrācija gūtu pārliecību, ka nodokļu maksātājam ir bijuši tādi ienākumi, par kuriem nodoklis nav aprēķināms

(sk. Senāta 2010.gada 30.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-308/2010 14.punktu).

Ievērojot minēto, nodokļu maksātājam pašam ir pienākums iesniegt pierādījumus, kas pamato sūdzībā norādītos

iebildumus un ļauj gūt pārliecību par saņemto naudas līdzekļu mērķi.

Nodokļu maksātāja paskaidrojumi, kas satur informāciju par strīda darījumu apstākļiem, atzīstami par pierādījumiem,

ja tos apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti pierādījumi, savukārt pierādījumi konkrētajā lietā ir ziņas par faktiem, kuriem ir

nozīme konkrētajā lietā (Administratīvā procesa likuma 149.pants un 161.panta pirmā daļa).

[5.8] Tiesa atzina, ka pieteicējs nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu viņa sniegto apstākļu izklāstu par naudas

saņemšanu no /pers. G/. Tiesa nepievienoja pieteicēja iesniegtos /pers. G/ paskaidrojumus, jo tie bija svešvalodā. Pieteicējs

nav iesniedzis tādus pierādījumus, kas ļautu viņa saņemtos naudas līdzekļus 1600 euro no personas vārdā Andrejs (Andrey)

kvalificēt kā ar IIN neapliekamus ienākumus, tāpēc tie atzīstami par citiem ienākumiem, kas saskaņā ar likuma “Par

iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta trešās daļas 21.punktu ir ar IIN apliekami ienākumi.

[5.9] Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta trešās daļas 21.punkts noteic, ka pie pārējiem fiziskās

personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma 9.pantā. Tiesa

atsaucās arī uz minētā likuma 22.panta pirmo, otro un trešo daļu.

VID ir konstatējis, ka 2015.gadā pieteicēja izdevumi bija lielāki par viņa ienākumiem. Pieteicējs 2015.gadā saņēma

852,07 euro no algota darba SIA “/Nosaukums A/”. Pieteicējs ir samaksājis PVN 14 818,66 euro, izlaižot preces brīvam

apgrozījumam un ievedmuitas nodokli 7236,88 euro. Pieteicējs ir iegādājies dažādas preces un pakalpojumus par

6221,11 euro, kā arī ir atmaksājis AS “Swedbank” kredītu 1149,67 euro, veicot arī procentu maksājumus kredītiestādei

1372,06 euro. Pieteicējs ir veicis ikmēneša maksājumus bērnu uzturēšanai (kopumā 2130 euro), kā arī maksājumus par

dzīvokli (kopumā 3930 euro).

Atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22.panta trešās un 3.1 daļas nosacījumiem VID lūdza pieteicēju

iesniegt papildu deklarāciju par 2015.gadu, taču pieteicējs to neiesniedza.

Atsaucoties uz Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra noteikumu Nr.780 “Noteikumi par papildu deklarācijas par

ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu veidlapu un kārtību, kādā Valsts

ieņēmumu dienests uz aprēķina pamata nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu” 2., 10.,

16 un 17.punktu, tiesa atzina, ka izskatāmajā gadījumā VID ir pamatoti piemērojis noteikumu 16.5.apakšpunktā paredzēto

naudas plūsmas metodi.

VID ir lūdzis pieteicēju sniegt skaidrojumu par 2015.gadā kredītiestāžu kontos iemaksāto skaidras naudas līdzekļu

izcelsmi un norādīt skaidras naudas līdzekļu apjomu uz 2015.gada 1.janvāri. Pieteicējam tika lūgts sniegt detalizētu

paskaidrojumu par skaidras naudas uzkrājumu avotiem un to veidošanās apstākļiem, kā arī iesniegt darījumu apliecinošus

dokumentus.

Pieteicējs ir paskaidrojis, ka skaidras naudas iemaksu avoti ir saskaņā ar parādzīmēm no aģentiem saņemtie naudas

līdzekļi, kas bija paredzēti PVN un ievedmuitas nodokļa maksājumu veikšanai. 2008.gada 13.martā AS “Luminor Bank”

Latvijas filiāles kontā pieteicējs ir saņēmis kompensāciju no /pers. AE/ saistībā ar dzīvokļa /adrese/, iegādi 25 759 euro, kā

arī viņa bijusī laulātā /pers. AF/ no /pers. AE/ ir saņēmusi aptuveni 26 000 euro, tādējādi kopā saņemti aptuveni

52 000 euro. Saņemtos naudas līdzekļus pieteicējs esot izņēmis no konta, kā arī /pers. A/ savu naudas līdzekļu daļu esot

nodevusi viņa rīcībā. Šie līdzekļi veidojuši pieteicēja skaidras naudas līdzekļu uzkrājumus. Dokumentus, kas apliecinātu

paskaidrojumā sniegto informāciju, pieteicējs neiesniedza.

[5.10] No pieteicēja skaidras naudas līdzekļu plūsmas kredītiestāžu kontos (iemaksas un izmaksas no kontu atvēršanas

līdz 2014.gada 31.decembrim, tostarp arī par laika posmu no 2008.gada 13.marta (kompensācijas saņemšanas brīdis) līdz

2014.gada 31.decembrim ir redzams, ka pieteicējs kredītiestāžu kontos ir iemaksājis skaidras naudas līdzekļus par

23 948,65 euro vairāk nekā izņēmis. Arī no 2008.gada 13.marta lī d z 2014.gada 31.decembrim kredītiestāžu kontos

iemaksāto skaidras naudas līdzekļu apmērs pārsniedz izņemto līdzekļu apmēru par 24 444,23 euro.

Ņemot vērā minēto, tiesa secināja, ka AS “Luminor Bank” Latvijas filiāles kontā no /pers. AE/ saņemtie naudas līdzekļi

(lai arī ir izņemti no norēķinu konta skaidrā naudā) nav veidojuši pieteicēja skaidras naudas uzkrājumus. Tie vai nu atmaksāti

norēķinu kontos vai arī iztērēti citiem mērķiem, tāpēc pieteicēja norādītie līdzekļi uz 2014.gada 31.decembri nevarēja veidot

skaidras naudas uzkrājumus, kas izmantoti iemaksu veikšanai kredītiestāžu kontos 2015.gadā.

/pers. A/ (bija laulībā ar pieteicēju no 2008.gada 10.jūlija līdz 2012.gada 15.septembrim) ir apliecinājusi, ka 2008.gadā

kredītiestādes kontā gan viņa, gan pieteicējs saņēma kompensāciju no /pers. AE/. Kompensācijas pamatojums bija tiesas

lēmums par naudas līdzekļu izmaksu saistībā ar dzīvokļa iegādi /adrese/, bet precīzu kompensācijas saņemšanas datumu

neatceras. Naudas summa bija sadalīta divās daļās (apmēram 13 000 vai 15 000 lati katram), darījumu apliecinošie

dokumenti nav saglabājušies. /pers. A/ apstiprināja, ka saņemtos naudas līdzekļus izņēma no sava konta un atdeva

pieteicējam, lai tiktu pabeigta dzīvokļa būvniecība. Par /pers. A/ nodoto naudu pieteicējs esot iegādājies celtniecības

materiālus un mēbeles, bet daļa no naudas līdzekļiem iztērēti kāzām un ceļojumam. Kā pieteicējs rīkojās ar savu naudas

daļu, /pers. A/ nezina.

N o /pers. A/ paskaidrojuma izriet, ka no /pers. AE/ saņemtie naudas līdzekļi tika tērēti dzīvokļa labiekārtošanai,

remontam, kāzu organizēšanai un ceļojumam.

Pieteicējs 2019.gada 13.februāra paskaidrojumā ir norādījis, ka dzīvokļa /adrese/, labiekārtošanai, kāzām un ceļojumam

izlietoto naudas līdzekļu avots ir no AS “Swedbank” saņemtais kredīts.

No lietas materiāliem tiesa konstatēja, ka pieteicējs AS “Swedbank” kontā 2007.gada 9.maijā ir saņēmis aizdevumu

16 312,35 euro, ko ir iztērējis citiem izdevumiem laika periodā līdz 2008.gadam.

Ņemot vērā minēto, tiesa secināja, ka nav pamata apšaubīt /pers. A/ paskaidrojumu.

Pieteicējs ir norādījis, ka 2015.gada 1.janvārī viņa rīcībā bija 6500 euro, ko viņš 2012.gadā saņēma kā dāvinājumu no

savas mātes /pers. AG/, ko viņa saņēma, atsavinot ½ domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese/. Minētās

informācijas apliecināšanai pieteicējs iesniedza 2012.gada 23.janvāra darījumu konta apkalpošanas līgumu Nr.065/2012-02,

kurā ir ietverta informācija par dzīvokļa atsavināšanu (viena no pārdevējām – /pers. AG/).

No informācijas par skaidras naudas līdzekļu kustību pieteicēja norēķinu kontos, tiesa konstatēja, ka no

2002. līdz 2014.gadam pieteicējs no kredītiestāžu kontiem skaidrā naudā ir izņēmis 58 982,42 euro, bet iemaksājis tajos

82 931,07 euro. Tādējādi iemaksātie skaidras naudas līdzekļi pārsniedz izņemtos naudas līdzekļus par 23 948,65 euro. Tas

liecina, ka pieteicēja rīcībā uz 2015.gada 1.janvāri nevarēja būt skaidras naudas uzkrājumi. Nav strīda, ka /pers. AG/

2012.gadā ir atsavinājusi savā īpašumā esošo dzīvokli un no atsavināšanas gūtos naudas līdzekļus ir nodevusi pieteicējam.

Apšaubāms ir tas, ka šie naudas līdzekļi varēja būt pieteicēja rīcībā 2015.gada 1.janvārī. Tiesa piekrita Lēmuma

pamatojumā norādītajiem VID apsvērumiem.

[5.11] Pieteicējs iesniedza dokumentus svešvalodā (/pers. G/, /pers. M/, /pers. L/ un /pers. T/ paskaidrojumus), taču

neiesniedza šo dokumentu tulkojumu valsts valodā, tādēļ tiesa minētos dokumentus lietas materiāliem nepievienoja

(2019.gada 7.augusta lēmums, lietas 1.sējuma 2.lapa).

Pieteicējs argumentē, ka nebūtu loģiski, ja viņš par saviem naudas līdzekļiem būtu sedzis ievedmuitas nodokļa un PVN

maksājumus par sev nepiederošu zirgu importēšanas un eksportēšanas darījumiem. Līdz ar to pieteicējs uzskata, ka VID

konstatētais slēptais ienākums būtu samazināms par nodokļos samaksāto summu 25 037,65 euro.

No pieteicēja paskaidrojumiem izriet, ka skaidras naudas iemaksas norēķinu kontā viņš nav veicis no saviem līdzekļiem

(izņemot uz viņa saimniecisko darbību attiecinātos nodokļu maksājumus) un no norēķinu konta samaksātie nodokļu

maksājumi nav uzskatāmi par viņa izdevumiem un nevar veidot slēpto ar IIN apliekamo ienākumu.

Tiesa konstatēja, ka pieteicējs 2018.gada 22.februāra paskaidrojumam ir pievienojis tabulu, taču tabulā norādītā

informācija bez papildu pierādījumiem neapliecina faktu, ka pieteicēja norādītās personas būtu nodevušas pieteicējam

naudas līdzekļus nodokļu maksājumu veikšanai.

Lai arī pieteicējs apgalvo, ka, noformējot muitas importa deklarācijas, ir darbojies citu personu interesēs, tomēr no lietā

esošajiem pierādījumiem secināms, ka pieteicējs ir veicis darījumus arī savās interesēs un ir guvis ienākumus no

saimnieciskās darbības, iegādājoties un atsavinot zirgus.

VID pieteicēja saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus ir noteicis, piemērojot aprēķinu metodi.

Pieteicējs nav veicis saimnieciskās darbības ietvaros gūto ienākumu un izdevumu uzskaiti, tādējādi nerodas iespēja

trešo personu vārdā veiktos darījumus precīzi nodalīt no pieteicēja veiktajiem darījumiem. Lietā nav pierādīta naudas

līdzekļu izsniegšana pieteicējam. Līdz ar to tiesa atzina, ka VID pamatoti neiekļāva ievedmuitas nodokļa un PVN nomaksai

nepieciešamo summu skaidras naudas plūsmas aprēķinā kā līdzekļu avotu.

Ja nodokļu maksātājs objektīvu iemeslu dēļ nevar uzrādīt attaisnojuma dokumentus, saimnieciskie darījumi viņam ir

jāatspoguļo ar citiem pierādījumiem. Šādu pierādījumu iegūšanas nasta gulstas uz nodokļu maksātāju – nedz iestādei, nedz

tiesai nav pienākuma iegūt pierādījumus nodokļu maksātāja vietā. Ja nodokļu maksātājs pierādījumus neiesniedz, iestāde

aprēķina nodokļus atbilstoši tās rīcībā esošajām ziņām (sk. Senāta 2012.gada 28.decembra lēmuma lietā Nr.SKA-

571/2012 12.punktu).

Nodokļu administrācijas netiešo aprēķinu ceļā iegūtie rezultāti nekad nebūs tik precīzi, kā tad, ja pats nodokļu

maksātājs rūpīgi vestu savu grāmatvedību un izpildītu sadarbības pienākumu ar nodokļu administrāciju, tāpēc nodokļu

maksātājam jārēķinās ar aptuvenu nodokļa objektu (sk. Senāta 2014.gada 4.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-648/2014

10.punktu).

Nav pamata uzskatīt, ka pieteicēja norēķinu kontā veikto skaidras naudas iemaksu avots būtu no Krievijas Federācijas

pilsoņiem saņemtie maksājumi, jo šāda informācija lietā nav apliecināta, kā arī pieteicēja kredītiestādes kontā veikto skaidras

naudas iemaksu avoti nav zināmi.

Tiesa secināja, ka VID ir pamatoti noteicis pieteicēja slēpto apliekamo ienākumu 29 685,01 euro un pieteicēja

2015.gada ar IIN apliekamo ienākumu 42 288,55 euro, kā arī ir pareizi aprēķinājis IIN 9234,99 euro, nokavējuma naudu

2451,89 euro un soda naudu 1385,25 euro (piemērojot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septīto daļu).

Tiesa atzina Lēmumu par tiesisku un pamatotu.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 21.februāra spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, norādot

tādus pašus argumentus kā pieteikumā.

[6.1] Pieteicējs uzsver, ka 2015.gadā regulāri veica nodokļu maksājumus (ievedmuitas nodoklis un PVN), kuru kopējā

summa 25 037,65 euro. Vispirms pieteicējs iemaksāja skaidro naudu bankas norēķinu kontā, pēc tam veica nodokļu

maksājumus. Skaidru naudu pieteicējam deva personas, kuru uzdevumā pieteicējs veica muitas deklarāciju noformēšanu.

Šos apstākļus pierāda 2019.gada 30.jūlija /pers. AH/, 2019.gada 1.augusta /pers. G/ (iespējams, domāts – /pers. G/ dēls,

lietas 1.sējuma 87.lapa), 2019.gada 1.augusta /pers. L/ (iespējams, domāts – /pers. L/ dēls, lietas 1.sējuma 92.lapa) un

2019.gada 2.augusta /pers. M/ notariāli apstiprināti paskaidrojumi.

Pieteicējs uzskata, ka minēto personu paskaidrojumi pierāda skaidras naudas līdzekļu 25 400 euro apmērā avotu, kā arī

to, ka 19 927,96 euro no tiem tika iztērēti ievedmuitas nodokļa un PVN nomaksai, bet 5472,04 euro tika atdoti atpakaļ. Līdz

ar to VID konstatētais slēptais ienākums būtu samazināms par 19 927,96 euro.

[6.2] Nav loģiski izskaidrojams, kādēļ pieteicējs par saviem naudas līdzekļiem būtu sedzis nodokļu maksājumus par

sev nepiederošu zirgu importēšanas un eksportēšanas darījumiem.

[7] Rakstveida paskaidrojumā VID apelācijas sūdzību neatzīst, uztur Lēmuma pamatojumu un piekrīt Administratīvās

rajona tiesas 2020.gada 21.februāra spriedumam.

[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa administratīvo lietu

izskata rakstveida procesā.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka nav objektīvas nepieciešamības, lai noteiktu šīs lietas izskatīšanu mutvārdu

procesā. Lietas apstākļu noskaidrošanai nav nepieciešams rīkot tiesas sēdi, jo no lietā esošajiem dokumentiem ir iespējams

gūt pilnīgu priekšstatu par izskatāmo jautājumu. Lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, kā arī procesa dalībnieki ir snieguši

paskaidrojumus par lietas apstākļiem un iesnieguši pierādījumus, tāpēc šīs lietas izskatīšana mutvārdu procesā nav

lietderīga.

Motīvu daļa

[9] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, bet

pieteikums ir noraidāms.

[10] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 21.februāra spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu, apgabaltiesa pievienojas Administratīvās rajona

tiesas 2020.gada 21.februāra sprieduma motivācijai un vēlreiz tos pašus apsvērumus neatkārto.

[11] Atbildot uz apelācijas sūdzībā ietvertajiem iebildumiem, apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

[12] Pieteicējs argumentē, ka viņš 2015.gadā regulāri veica ievedmuitas nodokļa un PVN maksājumus par citu personu

veiktiem darījumiem. Citas personas nodevušas pieteicēja rīcībā skaidras naudas līdzekļus, pieteicējs tos iemaksājis savā

bankas norēķinu kontā, bet pēc tam veicis nodokļu maksājumus budžetā. Daļu naudas atdevis atpakaļ.

Apgabaltiesa konstatē, ka šādi apstākļi no lietā esošajiem pierādījumiem neizriet. Lietā neatrodas pierādījumi tam, ka

pieteicējs būtu veicis nodokļu maksājumus par citu personu veiktiem darījumiem. Tāpat arī lietā neatrodas pierādījumi, kas

apliecinātu naudas nodošanas faktu pieteicējam, t.i., ka pieteicēja norādītā persona būtu nodevusi pieteicējam naudas

līdzekļus konkrētā apmērā. Personu sniegtos paskaidrojumus ir pieļaujams atzīt par ticamiem, ja tos apstiprina citi lietā

esoši pierādījumi, taču izskatāmajā gadījumā lietā nav iesniegti tādi pierādījumi, kas apliecinātu pieteicēja norādītos

apstākļus.

Senāts ir atzinis, ka tas vien, ka pieteicējs ir sniedzis paskaidrojumus un citus pierādījumus savu paskaidrojumu

apstiprināšanai, nenozīmē, ka tie arī pierāda attiecīgos faktus (sal. sk. Senāta 2011.gada 1.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-

226/2011 12.punktu).

VID Lēmuma pamatojumā ir pareizi norādījis, ka pieteicējs nav iesniedzis dokumentus, kas apliecinātu naudas līdzekļu

nodošanas un saņemšanas faktu no pieteicēja norādītajām personām (lietas 1.sējuma 37.lapa). Tas pats ir norādīts arī

pirmās instances tiesas sprieduma 25.punktā, taču pieteicējs joprojām nav sagādājis pierādījumus, kas apstiprinātu viņa

izvirzīto pozīciju.

Pieteicējs uzskata, ka naudas nodošanas un saņemšanas fakts lietā ir pierādīts ar viņa apgalvojumiem un ar citu

personu paskaidrojumiem, taču minētais pieteicēja viedoklis ir kļūdains, jo tas nav balstīts tiesību normu pareizā

interpretācijā. Ja pieteicēja viedokli pieņemtu par pareizu, nodokļu administrācija būtu tiesīga piešķirt ticamību ikvienam

paskaidrojumam, ko sniedz nodokļu maksātājs un viņa norādītās personas. Minētā pieteicēja piedāvātā interpretācija no

tiesību normām neizriet.

Nodokļu maksātāju pienākumus imperatīvi noteic likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.pants. Atbilstoši minētajā

tiesību normā cita starp noteiktajam nodokļu maksātājam ir pienākums aprēķināt maksājamo nodokļu summas, noteiktajā

termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas, kā arī iesniegt nodokļu administrācijai nodokļu deklarācijas un

nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus

apliecinošus attaisnojuma dokumentus un citus darbību apliecinošus dokumentus, kas ietekmē nodokļu aprēķinu un

nomaksu. Nodokļu maksātājam ir pienākums ziņot par visiem saviem ienākumiem, pamatot nodokļu, nodevu un citu valsts

noteikto maksājumu summu atbilstību normatīvajiem aktiem par valstij un pašvaldībām pienākošos summu aprēķināšanas

un maksāšanas kārtību, uzrādot vai iesniedzot nodokļu administrācijas pieprasītos dokumentus.

Likumdevējs nav paredzējis nekādus izņēmumus no noteiktās kārtības.

Tādējādi pieteicēja (tāpat kā ikviena cita nodokļu maksātāja) pienākums ir iesniegt nodokļu administrācijai dokumentus,

kuri ir izmantoti nodokļu aprēķināšanai un kuri pamato nodokļu maksātāja veiktos nodokļu aprēķinus. Izskatāmajā gadījumā

pieteicējs atbilstīgus pierādījumus nav iesniedzis, lai gan saskaņā ar likumā noteiktajām prasībām pierādīšanas pienākums

gulstas uz pieteicēju (sk. arī likuma “Par nodokļiem un nodevām” 38.pantu).

Šādus nodokļu maksātāja pienākumus likumdevējs ir noteicis ar likumu tādēļ, lai nodokļu administrācijai rastos iespēja

izpildīt tai ar likumu noteiktās funkcijas.

Atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.pantā cita starp noteiktajam nodokļu administrācijai ir pienākums

kontrolēt nodokļu, nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, piemērot

sankcijas nodokļu (nodevu) likumu pārkāpējiem, piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus, nokavējuma

naudas, soda naudas un citus valsts noteiktos maksājumus.

Lai būtu iespējams objektīvi noteikt nodokļu maksātāja ienākumu apmēru un pareizi aprēķināt budžetā maksājamo

nodokļu summas, VID rīcībā jābūt dokumentiem, no kuriem var precīzi izsekot naudas plūsmu un darījumu norisi. Līdz ar

to nodokļu maksātājam ir jāiesniedz VID nodokļu deklarācijas, finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un

izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti, kā arī citi dokumenti, no kuriem VID var konstatēt nodokļu maksātāja

ienākumus konkrētā apjomā, šo ienākumu avotu un pamatojumu (ienākumu veidu). Tādējādi nodokļu maksātāja interesēs ir

iegūt un saglabāt atbilstošus dokumentārus pierādījumus, lai tos nepieciešamības gadījumā iesniegtu nodokļu administrācijai

savu aprēķinu pamatošanai. Savukārt, ja nodokļu maksātājs neiesniedz pārbaudes veikšanai nepieciešamos dokumentus,

VID saskaņā ar likumu ir pienākums noteikt nodokļu maksātāja ienākumu apjomu, avotu, veidu un budžetam pienākošo

maksājumu apmēru uz aprēķinu pamata, izmantojot savā rīcībā esošo informāciju.

VID un tiesai nav pamata piešķirt ticamību nodokļu maksātāja (vai citas personas) sniegtam paskaidrojumam par

naudas plūsmu, ja to neapstiprina attaisnojuma dokumenti.

Šajā lietā nav izšķirošas nozīmes pieteicēja attiecībām (uzņemtajām saistībām) ar citām personām privāto tiesību jomā,

jo šajā lietā tiek vērtētas pieteicēja tiesiskās attiecības ar valsti, un konkrēti, vai pieteicējs atbilstoši pierādījumiem, kas

iesniegti lietā, ir samaksājis valstij pienākošos nodokļu maksājumus savlaicīgi un pilnā apmērā.

Līdz ar to naudas nodošanas un saņemšanas fakts ir jāpierāda tieši pieteicējam, turklāt ar dokumentiem, no kuriem

būtu iespējams objektīvi konstatēt naudas nodošanas un saņemšanas faktu, naudas nodošanas un saņemšanas datumu un

apjomu, izsekot naudas plūsmu starp konkrētām personām, kā arī noskaidrot, ar kādu mērķi naudas līdzekļi nodoti. Šādi

pierādījumi lietā nav iesniegti.

[13] Izvērtējot citu personu sniegtos paskaidrojumus, uz kuriem atsaucas pieteicējs, var konstatēt pretrunas.

Lietā esošie /pers. M/ un /pers. L/ paskaidrojumi neatbilst pieteicēja iesniegtajiem paskaidrojumiem. No /pers. M/

paskaidrojuma izriet, ka viņš personiski ir apmaksājis izdevumus par zirgu piegādēm (lietas 5.pielikuma 69.lapa), bet no

/pers. L/ paskaidrojuma izriet, ka viņu ar pieteicēju saistīja sadarbība muitas dokumentu noformēšanas sfērā Latvijas muitā

pēc tam, kad zirgi jau ir pārvietoti pāri robežai. Samaksu par zirgu transportēšanu veica vai nu klients (fiziska persona) tieši

transporta kompānijai (gadījumā, ja klients patstāvīgi atrod tādu) vai caur aģentu skaidrā naudā. Naudas nodošana no

klienta aģentam notika pēc paraksta zīmēm, kuras pēc aģentu līguma izpildes beigām tika atdotas atpakaļ klientam (lietas

5.pielikuma 65.lapa).

No minētajiem paskaidrojumiem nav izdarāms secinājums, ka kāda no šīm personām būtu nodevusi pieteicējam

skaidras naudas līdzekļus konkrētā apjomā ar mērķi – nodokļu (ievedmuitas nodokļa un PVN) nomaksai par konkrētiem

(citu personu veiktiem) darījumiem. Nav arī konstatējams, kad, kur un kādā veidā pieteicēja rīcībā nodoti skaidras naudas

līdzekļi konkrētā apmērā un kādiem mērķiem tie nodoti. Piemēram, ja /pers. L/ patiešām būtu nodevis pieteicējam skaidras

naudas līdzekļus ievedmuitas nodokļa un PVN samaksai, tad būtu loģiski sagaidāms, ka šādus apstākļus viņš norādītu arī

savos paskaidrojumos, it īpaši ņemot vērā to, ka ar pieteicēju esot sadarbojušies muitas dokumentu noformēšanā.

Savukārt no /pers. M/ paskaidrojuma nepārprotami izriet, ka viņš pats (proti, /pers. M/) ir apmaksājis izdevumus par

zirgu piegādēm, kas nozīmē to, ka viņš pats arī ir samaksājis ievedmuitas nodokli un PVN. Arī /pers. M/ nav norādījis, ka

viņš būtu nodevis skaidras naudas līdzekļus pieteicējam konkrētā apjomā ar mērķi – nodokļu (ievedmuitas nodokļa un

PVN) nomaksai par konkrētiem (citu personu veiktiem) darījumiem.

Ja personas rīcībā tiek nodoti naudas līdzekļi konkrētam mērķim, šādos darījumos personas parasti nodrošinās ar

atbilstošiem pierādījumiem, lai vēlāk (piemēram, saistību neizpildes gadījumā) būtu iespējams pierādīt naudas līdzekļu

konkrētā apjomā nodošanas un saņemšanas faktu. Līdz ar to ir ļoti maz ticams, ka, nododot pieteicēja rīcībā skaidras

naudas līdzekļus un dodot pieteicējam uzdevumus, kā šos līdzekļus izlietot citu personu interesēs, pieteicējs un viņa

norādītās personas nebūtu bijušas ieinteresētas nostiprināt pienācīgus pierādījumus tam, ka naudas līdzekļi konkrētā

apjomā pieteicēja rīcībā patiešām nodoti un kādiem mērķiem tie nodoti. Arī apstāklis, ka citu personu paskaidrojumi būtiski

atšķiras no pieteicēja apstākļu izklāsta, vēl vairāk pastiprina šaubas par pieteicēja izvirzīto versiju.

Tādējādi arī no paskaidrojumiem, uz kuriem atsaucas pieteicējs, nav konstatējami tādi apstākļi, uz kādiem norāda

pieteicējs.

[14] Pieteicējs nav pierādījis naudas līdzekļu 1600 euro (kurus uzrāda kā saņemtus no /pers. G/) patieso avotu. Tikai ar

personas sniegtiem paskaidrojumiem vien nav pietiekami, lai atzītu, ka iegūtie naudas līdzekļi nav apliekami ar IIN.

Pieteicējam bija pienākums ticami pamatot skaidras naudas līdzekļu izcelsmes avotu, proti, iesniegt pierādījumus, no kuriem

var objektīvi konstatēt, kura persona un ar kādu pamatojumu ir nodevusi naudas līdzekļus.

Atbilstoši tiesu prakses atziņām personai ne tikai jānorāda, kāds ir skaidras naudas izcelsmes avots, bet arī jāapstiprina

sava apgalvojuma patiesums. Nedz nodokļu administrācija, nedz tiesa, neesot ticamiem pierādījumiem par nodokļu

maksātāja ienākumiem, nevar pieņemt, ka tie ir bijuši tādi, par kuriem nodokļi nav jāmaksā (sk. Senāta 2019.gada

23.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-180/2019 6. un 9.punktu).

Šos apstākļus jau ir pareizi izvērtējusi pirmās instances tiesa, kuras sprieduma pamatojumam apgabaltiesa ir

pievienojusies.

[15] Pieteicējs argumentē, ka nav loģiski izskaidrojams apstāklis, ka viņš no saviem naudas līdzekļiem būtu maksājis

ievedmuitas nodokli un PVN par sev nepiederošu zirgu importēšanas un eksportēšanas darījumiem.

Ar šajā lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts fakts, ka pieteicējs ir veicis nereģistrētu saimniecisko darbību

(pārbaudāmajā periodā kopumā 15 darījumi – zirgu pirkšana un pārdošana, kā arī pieteicējs ir sniedzis zirgu

transportēšanas pakalpojumus).

Pieteicējam ir noteikts pienākums samaksāt budžetā papildus aprēķināto IIN par saimnieciskās darbības ietvaros

gūtajiem ienākumiem (lietas 1.sējuma 39.lapa). Šos apstākļus ir pareizi novērtējusi pirmās instances tiesa, no lietā

esošajiem pierādījumiem konstatējot, ka pieteicējs ir veicis saimnieciskos darījumus savās interesēs un ir guvis ienākumus

no saimnieciskās darbības, iegādājoties un atsavinot zirgus (lietas 1.sējuma 72.lapa). Apelācijas sūdzībā pieteicējs šādus

apstākļus nenoliedz.

Kā jau iepriekš tika norādīts, lietā nav iesniegti pierādījumi pieteicēja izvirzītajai versijai, proti, ka ievedmuitas nodokļa

un PVN maksājumus viņš veica par citu personu darījumiem, ka citas personas būtu nodevušas viņa rīcībā skaidras naudas

līdzekļus, kurus viņš iemaksāja savā bankas norēķinu kontā, lai pēc tam veiktu nodokļu maksājumus, un ka daļu naudas viņš

būtu atdevis atpakaļ. Lietā nav pierādīts neviens no šiem apstākļiem.

[16] Pieteicējs norāda, ka ar personu sniegtajiem paskaidrojumiem audita ietvaros tika pierādīti un apstiprināti vairāki

fakti.

Nav šaubu par to, ka personu sniegtie paskaidrojumi var tikt izmantoti kā pierādījumi lietā, taču ir jāvērtē viss apstākļu

un pierādījumu kopums.

Pieteicējs argumentē, ka ar /pers. E/ paskaidrojumiem tika pierādīts, ka viņš ir saņēmis no /pers. E/ naudas līdzekļus

1100 euro par dokumentu noformēšanu (deklarēšanas pakalpojumiem), neraugoties uz to, ka līgumā par to nekas nebija

minēts.

No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē, ka VID ir atzinis, ka pieteicējs ir saņēmis ienākumus darījumā ar /pers. E/

nevis par zirga pārdošanu (par ko ir līgums), bet gan par zirga transportēšanu (lietas 1.pielikuma 11.lapas otra puse).

Attiecīgi minētā naudas summa nav ieskaitīta pieteicēja ienākumos divas reizes, proti, 1100 euro gan par zirga

pārdošanu, gan arī tādā pašā apmērā par deklarēšanu (saskaņā ar pieteicēja paskaidrojumu). Pieteicēja ienākumos pamatoti

tika ieskaitīti 1100 euro, kurus atbilstoši lietā esošajiem pierādījumiem pieteicējs ir saņēmis par zirga transportēšanas

pakalpojumiem. Nav izšķirošas nozīmes, vai pieteicēja ienākumos 1100 euro tiek ieskaitīti par zirga pārdošanu (par tādu

summu ir līgums, lietas 1.pielikuma 170.–171.lapa), vai arī par zirga transportēšanas pakalpojumiem (ko ir atzinis VID).

Būtiska nozīme ir tam, ka norādītā naudas summa nav divas reizes ieskaitīta pieteicēja ienākumos.

No lietas materiāliem ir redzams, kādēļ VID un pirmās instances tiesa piešķīra ticamību /pers. E/ sniegtajiem

paskaidrojumiem, proti, /pers. E/ sniegtos paskaidrojumus gan tieši, gan arī netieši apstiprina citi lietā esošie pierādījumi, uz

to ir pamatoti norādījusi arī pirmās instances tiesa.

Apgabaltiesa konstatē, ka, pretēji pieteicēja norādītajam, līgumos, kas noslēgti starp pieteicēju un /pers. D/, ir noteikta

samaksa par deklarēšanas pakalpojumiem 370 euro apmērā, kopā 4440 euro (lietas 3.pielikuma 85.–124.lapa).

Tādējādi minētie fakti lietā nav pierādīti tikai un vienīgi ar personu sniegtajiem paskaidrojumiem.

Apgabaltiesa no lietas materiāliem konstatē, ka pieteicējs un /pers. D/ ir iesnieguši atšķirīgus līguma eksemplārus.

Līgumā, ko pieteicējs iesniedza VID (lietas 1.pielikuma 173.–186.lapa), nav paredzēta atlīdzība par deklarēšanas

pakalpojumiem. Savukārt līgumos, kurus /pers. D/ iesniedza VID, ir norādīta samaksa par deklarēšanas pakalpojumiem.

/pers. D/ iesniegtie līgumu eksemplāri saskan ar /pers. D/ sniegtajiem paskaidrojumiem, tāpēc tiem piešķirama ticamība.

Lietā esošie pierādījumi raksturo to, kādā veidā pieteicējs ir veicis savu saimniecisko darbību.

Lietā ir iesniegts līgums, kas noslēgts starp pieteicēju un /pers. C/, par zirga iegādi (lietas 5.pielikuma 105.–

107.lapa). Tādējādi arī fakts par konkrētā zirga iegādi tiek pierādīts ne vien ar personas paskaidrojumiem, bet arī ar citiem

lietā esošiem pierādījumiem, kas ir savstarpēji saskanīgi.

Pieteicējs argumentē, ka ar /pers. N/, /pers. O/ un /pers. P/ paskaidrojumiem tiek pierādīts fakts, ka viņi nav veikuši

darījumus ar pieteicēju, neraugoties uz to, ka ar minētajām personām bija noslēgts līgums.

No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē, ka pārbaudes ietvaros VID ir noskaidrojis, ka minētās personas bija

norādītas muitas importa deklarācijās un muitas eksporta deklarācijās kā zirgu pārdevēji vai pircēji (lietas 1.pielikuma

15.lapas otra puse), taču attiecīgi līgumi nav iesniegti. Savukārt no /pers. P/ sniegtā paskaidrojuma nepārprotami izriet, ka

arī tad, ja līgums bija, tas ticis noformēts vien formāli (proti, neesot atbilstīgam darījumam). /pers. P/ noliedz jebkādus

darījumus ar pieteicēju, norādot, ka preču un naudas attiecību ar pieteicēju viņai nebija (lietas 5.pielikuma 110.lapa).

Ņemot vērā minēto, VID un pirmās instances tiesa pamatoti piešķīra ticamību tiem paskaidrojumiem, kurus tieši vai

netieši apstiprina citi lietā esošie pierādījumi, novērtējot visu lietā esošo apstākļu un pierādījumu kopumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

Noraidīt /pers. A/pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2019.gada 3.jūlija lēmuma Nr.31.2-22.10/3121 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente R.Paegle

Tiesnese I.Kaļiņina

Tiesnese V.Zommere

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.