Legislator Case Law & Legislation
C29778812 / C-4151-13 AI generated

Court partially allowed bank's debt collection claim against individual for car lease default and costs.

Case Number C29778812 / C-4151-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the bank's claim, ordering the defendant to pay the principal debt, interest, and court costs while rejecting a specific enforcement portion. The bank sued for debt collection based on a car lease agreement where the defendant failed to make payments, leading the lessor to repossess and sell the vehicle. The court found the defendant liable for the outstanding balance and procedural expenses but denied the specific enforcement claim for Ls 42.15, resulting in a partial victory for the plaintiff.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 190., 193., 194., 195., 204.1 panti: When a plaintiff partially succeeds in a debt collection suit based on a lease agreement, the court orders payment of the proven debt and costs while dismissing unsupported enforcement claims.

Keywords

AI generated
debt collection lease agreement partial dismissal court costs vehicle repossession interest calculation enforcement rejection

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 190. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 194. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 33. pants
Civilprocesa likuma 39. pants
Civilprocesa likuma 34. pants
Civilprocesa likuma 42. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr.C29 7788 12

Lietas arhīva Nr. C 4151-13/24

2013.gads

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2013.gada 25.oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Ušakova

ar sekretārēm J.Tomsoni un I.Kairišu,

izskatīja atklātā sēdē civillietu AS „SEB banka” prasībā pret /pers. D/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2012.gada 25.septembrī AS „SEB banka” (turpmāk – prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret

/pers. D/ (turpmāk – atbildētāja) par parāda piedziņu.

Prasībā norādīti tālāk minētie argumenti.

[1.1] 2006.gada 6.decembrī starp atbildētāju, kā nomnieku un SIA ,,SEB līzings” (iepriekšējais nosaukums SIA ,,Unilīzings”), kā

iznomātāju tika noslēgts Nomas līgums Nr.F121035, saskaņā ar kuru iznomātājs nomnieka uzdevumā iegādājās automašīnu Citroen

C3 1.4.i SX pack, VIN rģ. Nr./TL numurs/ (turpmāk – Nomas priekšmets), par EUR 11 681,36 un nodeva to atbildētājas turējumā un

lietošanā automašīnu, ar ikmēneša nomas maksas un procentu maksājumu atbilstoši Līgumam un maksājumu grafikam.

Līguma 7.1.punkts nosaka, ka Nomas priekšmeta īpašuma tiesības pieder Iznomātājam. Līguma 1.1.punktā ietvertā Nomas perioda

beigu datuma definīcija nosaka, ka Nomniekam ir pienākums nodot Nomas priekšmetu Iznomātāja valdījumā, ja vien Iznomātājam

nerodas tiesības pārņemt Nomas priekšmetu savā valdījumā pirms šīs dienas.

Nomas priekšmeta lietošanas termiņš tika noteikts līdz 2012.gada 15.decembrim. Līguma noteikumi un maksājumu grafiks

paredzēja, ka atbildētāja nomas un citus, tai skaitā procentu, maksājumus veic katra kalendārā mēneša 15.datumā. Par maksājumu

samaksas kavējumu tika noteikts nokavējuma līgumsods 0,30 % dienā no kavētā maksājuma apmēra.

Atbildētājas parakstītais piegādes apliecinājums apliecina, ka nomas priekšmets ir piegādāts atbilstoši Līguma noteikumiem.

[1.2] 2009.gada 6.janvārī Iznomātājs nosūtīja atbildētājai vēstuli, kurā atbildētāja tika informēta, ka 2009.gada 6.janvārī Iznomātājs

vienpusēji izbeidz Līguma darbību pamatojoties uz Līguma 8.2.5.3.punktu, kas nosaka, ka Iznomātājam ir tiesības vienpusēji atkāpties

no Līguma, ja pilnīgi vai daļēji netiek samaksāti nomas maksājumi. Vienlaikus vēstulē atbildētājai tika pieprasīts nekavējoties nodot

Nomas priekšmetu Iznomātāja pārstāvim.

[1.3] Saskaņā ar Līguma 8.4.1.punktu Iznomātājs ir pilnvarots pārņemt savā valdījumā Nomas priekšmetu, un pēc sava ieskata pārdot

Nomas priekšmetu par cenu, kas nav zemāka par neatkarīga sertificēta īpašuma vērtētāja noteikto ātrās realizācijas vērtību. Nomas

priekšmeta vērtējums paredz, ka tā piespiedu pārdošanas vērtība ir Ls 2900 jeb EUR 4126,33 (šeit un turpmāk aprēķinos izmantots

Latvijas Bankas noteiktais eiro kurss uz pieteikuma sagatavošanas dienu 1 EUR=LVL 0,702804), tai skaitā PVN 18%.

2009.gada 26,janvārī nomas priekšmets tika pārdots par EUR 4920,29 (ar PVN 21%), atbilstoši Līguma 8.4.1.punktā paredzētajam

nosacījumam.

[1.4] Atbilstoši Līguma 8.4.2.punktam, atbildētājai bija jāsamaksā Iznomātājam naudas summa, kas veidojas kā starpība starp

summu, ko Iznomātājs ieguvis pārdodot Nomas priekšmetu, un Nomas priekšmeta atlikušās vērtības un nesamaksāto nomas

maksājumu summu. Uz Nomas priekšmeta pārdošanas brīdi tā atlikusī vērtība bija EUR 9223,58, bez PVN 21%, no kuras tika

atņemta pirkuma maksa bez PVN EUR 4066,35. Iznomātājam bija tiesības prasīt no atbildētājas naudas summu EUR 5157,23, kā

starpību starp summu, ko Iznomātājs ieguvis, pārdodot Nomas priekšmetu. Atbildētāja prasītājai nav atmaksājusi rēķinu par kopējo

summu EUR 200,68.

[1.5] 2009.gada 26.novembrī starp Iznomātāju un Prasītāju tika noslēgts Līgums par līzinga prasījumu cesiju saskaņā ar kuru

Prasītājam tika nodotas Iznomātāja prasījumu tiesības pret atbildētāju, par no Līguma izrietošo saistību izpildi EUR 5357,91 apmērā.

[1.6] 2012.gada 5.martā prasītāja nosūtīja atbildētājai vēstuli, kurā tika informēta par Iznomātāja prasījuma tiesību pret atbildētāju

cesiju prasītājai, kā arī tika lūgts līdz 2012.gada 13.martam veikt visas parāda summas apmaksu.

[1.7] Uz prasības pieteikuma sagatavošanas brīdi atbildētāja nav samaksājusi prasītājai parādu EUR 5357,91 jeb Ls 3765,56

apmērā, kas sastāv no atlikuma pēc Nomas priekšmeta pārdošanas EUR 5157,23 jeb Ls 3624,52, nesamaksātā nomas maksājuma

EUR 200,68 jeb Ls 141,04.

[1.8] Samaksa ir veicama Prasītāja kontā – LV 79 UNLA 0091 0009 0440 3, AS SEB banka.

[1.9] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas parādu Ls 3765,56 un visus tiesāšanās izdevumus.

Noteikt AS ,,SEB banka” tiesības saņemt likumiskos procentus (6% gadā) no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas par laika

posmu līdz pilnīgai sprieduma izpildei.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1716., 1717., 1756., 1759., 1765., 1793., 1801., 1805., 1811., 2141. un 2152.pantu.

[2] Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis nav ieradies. 2013.gada 23.septembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts

prasītājas pārstāvja iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez viņa klātbūtnes. Prasība tiek uzturēta pilnā apmērā uz prasības pieteikumā

norādītajiem pamatiem un apstākļiem.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, kā arī nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu, lai gan par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai

paziņots savlaicīgi, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā sūtījumā uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi – /adrese/. Tiesas pavēste

atgriezta tiesā ar atzīmi – beidzies glabāšanas laiks, atstāts aicinājums.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas

adreses, bet gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi

savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas

adresē, deklarācijā norādītā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Savukārt Civilprocesa likuma

56.panta sestā daļa noteic, ka tiesas dokumentus juridiskai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1pirmajai daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un

tiesas dokumenti ir izsniegti: septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta otrajai daļai tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz [..] fiziskās personas deklarācijā

norādīto papildu adresi [..] un no pasta tiek saņemtaizziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi

neietekmē dokumentu paziņošanas faktu [..].

Tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu par tiesas sēdes paziņošanas laiku un vietu ir izpildījusi.

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktos lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus, tiesa atzīst, ka lieta izskatāma bez

pušu piedalīšanās tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[3] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesas atzīst, ka prasība ir pamatota, bet apmierināma daļēji tālāk norādīto argumentu

dēļ.

[3.1]Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1512.pants noteic, ka pie katra saistību līguma būtības pieder vienas pusei apsolījums un tā pieņemšana no otras puses

(vienpusējs līgums), vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai vairākpusējs līgums).

Civillikuma 2112.pants noteic, ka noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu

kādas lietas lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir nomas, bet ikviens

cits lietošanas piešķīrums – īre.

Saskaņā ar Civillikuma 2141.pantu nomniekam un īrniekam jāmaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos [..].

Saskaņā ar Civillikuma noteikumiem par nomaksas pirkumu, tostarp Civillikuma 2069.pantu, pārdevējs var paturēt sev īpašuma

tiesības uz pārdoto lietu vai nu tā, ka šī tiesība viņam paliek līdz tam laikam, kamēr nav galīgi samaksāta pirkuma maksa, vai arī tā, ka

īpašuma tiesība pāriet atpakaļ uz viņu, ja pircējs nemaksā. Ja rodas šaubas par līdzēju nodomu, tad pieņemams par nolīgtu, ka

īpašuma tiesība paliek pārdevējam, kamēr nav galīgi samaksāta pirkuma maksa.

2006.gada 6.decembrī SIA ,,Unilīzings” (pēc firmas nosaukuma maiņas ,,SEB līzings”) iegādājās atbildētājas uzdevumā automašīnu

Citroen C3 1.4i SX Pack, VIN reģ. Nr. /TL numurs/ (turpmāk tekstā – Līzinga objekts) EUR 11 681,36 vērtībā un nodeva to atbildētājai

lietošanā, ko pierāda 2006.gada 6.decembra Nomas līgums Nr.F121035 (turpmāk – Līzinga līgums) (l.lpp.10-17) un 2006.gada

Piegādes apliecinājums (l.lpp.18).

Civillikuma 1793.pants noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek: 1) pēc likuma, bez agrākā

kreditora gribas izteikuma; 2) pēc tiesas sprieduma; 3) pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska

pienākuma pamata, vai labprātīgi. Atbilstoši Civillikuma 1805.pantā noteiktajam, cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora

tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Saskaņā ar 2009.gada 26.novembra Līgumu par līzinga prasījumu cesiju (l.lpp. 32-38) SIA „SEB līzings” nodeva SIA ,,SEB banka” no

Līzinga līguma izrietošos prasījumus ar visām pie prasījumiem piederošām un pastāvošām tiesībām.

Saskaņā ar Līzinga līguma nosacījumiem atbildētājai bija pienākums veikt ikmēneša nomas maksājumus kopā ar Līzinga līgumā

noteiktajiem procentiem (8,500% gadā, kas sastāv no fiksētās daļas 6% un mainīgās daļas 2,500%), sākot no 2007.gada 15.janvāra

līdz 2012.gada 15.decembrim, katra mēneša 15.datumā Maksājumu Grafikā noteiktajā kārtībā (l.lpp.17).

[3.2] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Prasītājs norāda, ka atbildētāja nav pildījusi Līguma noteikumus un nav veikusi nomas maksājumus atbilstoši Līguma maksājumu

grafikam, sakarā ar ko Iznomātājs vienpusēji atkāpās no Līguma ar 2009.gada 6.janvāri.

Civillikuma 1589.pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu,

vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Līguma 8.2.5.3.punkts noteic, ka iznomātājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma gadījumā, ja nomnieks neizpilda savas no šī

līguma izrietošās saistības, pilnīgi vai daļēji netiek maksāti nomas maksājumus, un šī maksājuma neizpilde turpinās divdesmit dienas

pēc attiecīgās maksājuma dienas. Līguma 4.1.punkts noteic iznomātāja tiesības gadījumā, ja nomnieks neizpilda savas maksāšanas

saistības pret iznomātāju, vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt nomniekam līguma saistību izpildi pirms termiņa un līgumsoda

samaksu.

2006.gada 6.janvārī Iznomātājs vienpusēji atkāpies no Līguma, jo nav saņēmis maksājumus maksājuma grafikā noteiktajā kārtībā un

apmērā un pieprasījis atbildētājai nekavējoties nodot līzinga priekšmetu Iznomātāja pilnvarotajai personai.

Secinot, ka atbildēta neizpildīja savas no šī līguma izrietošās saistības (tas ir nav apmaksājusi 2008.gada 2.decembra rēķinu

(l.lpp.27) un šī maksājuma neizpilde turpinās divdesmit dienas pēc attiecīgās maksājuma dienas), tiesa secina, ka Iznomātājam bija

tiesisks pamats vienpusēji izbeigt noslēgto Līzinga līgumu.

[3.3] Līguma 8.4.1. punkts noteic, ja iznomātājs vienpusēji pirms termiņa atkāpjas no līguma, nomnieks neatsaucami pilnvaro

iznomātāju pārņemt savā valdījumā nomas priekšmetu un pēc sava ieskata pārdot nomas priekšmetu par cenu, kas nav mazāka par

neatkarīga sertificēta īpašuma vērtētāja noteikto ātrās realizācijas vērtību.

No 2008.gada 19.decembra ziņojuma par automašīnas Citroen C3 1.4i SX Pack, VIN reģ. Nr. /TL numurs/ vērtību redzams, ka

saskaņā ar sertificēta īpašuma vērtētāja novērtējumu automašīnas piespiedu realizācijas vērtība tika noteikta Ls 2900. Prasītāja

norādījusi, ka Ls 2900 ir EUR 4126,33 (EUR/ Ls =0,702804), tai skaitā PVN 18%.

Prasītāja nepamatoti norāda, ka novērtēšanas aktā līzinga objekta piespiedu pārdošanas vērtībā Ls 2900 jeb EUR 4126,33, ir

iekļauts PVN.

Tiesa secina, ka sertificēts vērtētājs novērtēšanas aktā ir norādījis, ka tirgus un piespiedu realizācijas vērtība ir jāsaprot kā īpašuma

vērtība, kas aprēķināta, neņemot vērā ar pirkšanu vai pārdošanu saistītos izdevumus vai jebkādus nodokļus, kam varētu būt sakars ar

šo darījumu. Konkrēta darījuma gadījumā, pārdevējam, ja tā ir juridiska persona, cenā jāiekļauj Latvijas Republikas likumdošanā

noteiktais pievienotās vērtības nodoklis.

Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 12.punktu tirgus vērtība preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas

gadījumā ir atlīdzība par precēm vai pakalpojumiem bez pievienotās vērtības nodokļa.

2009.gada 26.janvārī starp SIA „SEB Līzings” un /pers. L/ tika noslēgts Pirkuma līgums Nr.I01DL-0068, saskaņā ar kuru SIA „SEB

Līzings” pārdevusi /pers. L/ automašīnu Citroen C3 1.4i SX Pack, VIN reģ. Nr. /TL numurs/ par EUR 4920,29 (t.sk. PVN 21%)

Bez PVN 21% šī summa būtu EUR 3887,03 (21% - EUR 1033,26).

Konstatējot, ka piespiedu pārdošanas vērtība saskaņā ar novērtējumu tika noteikta EUR 4126,33 jeb Ls 2900, tiesa atzīst, ka,

Konstatējot, ka piespiedu pārdošanas vērtība saskaņā ar novērtējumu tika noteikta EUR 4126,33 jeb Ls 2900, tiesa atzīst, ka,

pārdodot līzinga objektu par EUR 3887,03 jeb Ls 2731,82, tas tika pārdots zem piespiedu realizācijas vērtības, kas attiecīgi nozīmē

Līguma 8.4.1.punkta pārkāpumu no Iznomātāja puses. Tiesa uzskata, ka pats Iznomātājs, pārdodot līzinga objektu par cenu, kas ir

zemāka nekā piespiedu realizācijas vērtība, nav ieguvis summu, kuru varējis iegūt no pārdošanas, līdz ar ko zaudējumos, kuri tam

radušies, atbildētāja nav vainojama, un viņai tie nav jāatlīdzina.

Līguma laušanas brīdī atlikusī nesamaksātā pamatsumma bija EUR 9223,58 (bez PVN) jeb Ls 6482,37 (bez PVN), atņemot no šīs

summas piespiedu realizācijas vērtību pilnā apmērā EUR 4126,33 jeb Ls 2900, parāda atlikums ir Ls 3582,37.

[3.4] Uz līguma laušanas brīdi nebija nomaksāts izrakstītais rēķins Nr.F121035/25 par kopējo summu EUR 200,68 (jeb Ls 141,04),

kas sastāv no nomas maksājumiem EUR 170,07 (jeb Ls 119,53) un pievienotās vērtības nodokļa 18% EUR 30,61 (jeb Ls 21,51).

Kopā parāda summa sastāda (Ls 6482,37 (bez PVN) – Ls 2900 (bez PVN)) + (Ls 119,53 +21,51) = Ls 3723,41.

Tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņu apmierināma daļēji, līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams parāds Ls

3723,41. Prasība daļā par Ls 42,15 (Ls 3765,56 – 3723,41) ir nepamatota un noraidāma.

[3.5] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus;

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Ņemot vērā, ka tiesai netika iesniegti

pierādījumi, ka atbildētāja būtu izpildījusi savas saistības pret SIA „SEB līzings” vai AS „SEB banka” pilnībā, tiesa atzīst, ka

atbildētājai ir pienākums izpildīt savas saistības pret prasītāju AS „SEB banka”.

[3.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda

prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un

konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta

otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā

par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir septiņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā,

bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst Prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus (6% gadā) no pamatparāda par laiku līdz

sprieduma izpildes dienai.

[3.7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses

visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam

proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punktu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi.

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, kas ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Apmierinot prasību daļēji un piedzenot no atbildētājas L s 3723,41 no atbildētājas par labu AS „SEB banka” piedzenama tās

samaksāta valsts nodeva proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram Ls 218,09 (Civilprocesa likuma 34.panta pirmās

daļas 1.punkta c) apakšpunkts, likuma redakcija uz valsts nodevas maksāšanas brīdi – 150+2,5 % no (Ls 3723,41- 1000)), prasītājas

samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30, kopā Ls 221,39.

Lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda Ls 6,33, ko veido izdevumi par paziņojumu nosūtīšanu prasītājai, prasības

pieteikuma nosūtīšanu atbildētājai, tiesas pavēstes nosūtīšanu prasītājai un atbildētāja. Ņemot vērā, ka prasītāja ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus samaksājusi Ls 3,30 apmērā, tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi Ls 3,03 apmērā saskaņā ar

Civilprocesa likuma 42.panta noteikumiem ir piedzenami no atbildētājas par labu valstij.

[3.8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 190., 193., 194., 195., 204.1pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. D/, /personas kods/, par labu AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, parādu Ls 3723,41un tiesas

izdevumus Ls 221,39, kopā Ls 3944,80 (trīs tūkstoši deviņi simti četrdesmit četri lati un 80 santīmi).

Samaksa ir veicama uz kontu - LV79 UNLA 0091 0009 0440 3, AS SEB banka.

Atzīt AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, tiesības saņemt no /pers. D/, /personas kods/, likumiskos procentus (6% gadā)

no pamatparāda par laika posmu līdz pilnīgai sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Prasību daļā par Ls 42,15 piedziņu – noraidīt.

Piedzīt no /pers. D/, /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,03 (trīs lati un 03 santīmi), kas

iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts

kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C 29 7788 12, C 4151 -13/24.

Maksājuma dokuments par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu par labu valstij nekavējoties iesniedzams Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10, 2.stāvā, 244.kabinetā, norādot tiesneses uzvārdu un lietas numuru.

Noteikt termiņu /pers. D/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilns tiesas spriedums tiks sastādīts 2013.gada 8.novembrī.

Faktiskā pilna sprieduma sastādīšanas diena – 2013.gada 4.decembris.

Tiesnese I.Ušakova