Court dismisses traffic violation due to insufficient evidence proving overtaking and lane change caused the accident.

Lietas Nr. 142305012

Lietas arhīva Nr. 1-1287-13/5

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2013.gada 2.decembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Inga Juhņeviča,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai /pers. A/ un aizstāvei /pers. B/,

iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvim /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ (personas kods /personas kods/) sūdzības

par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2012.gada 25.maija lēmuma Nr.1699 (2012.gada 28.marta

lēmums Nr.050/PA918285).

Aprakstošā daļa

[1] 2012.gada 13.februārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais inspektors sastādīja ceļu satiksmes negadījuma

reģistrēšanas protokolu Nr.EZ253378, par to, ka 2012.gada 13.februārī pulksten 8.35 Rīgā, Salaspils ielā pie nama Nr.20B notika

sadursme starp transportlīdzekli AUDI 100 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis AUDI), kuru vadīja

/pers. A/ pa Salaspils ielu no Rušonu ielas puses Slāvu ielas virzienā, un transportlīdzekli OPEL ZAFIRA ar valsts reģistrācijas numuru

/TL numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis OPEL), kuru vadīja /pers. D/ tajā pašā virzienā. Tā kā viens no ceļu satiksmes negadījuma

dalībniekiem uzrāda negadījuma aculieciniekus, kurus negadījuma vietā aptaujāt nav iespējams, un kuri ir nepieciešami vainas

noteikšanā, nolemts materiālu nodot liecinieku aptaujāšanai.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja

Meklēšanas nodaļas inspektors 2012.gada 12.martā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA918285 par to, ka /pers. A/

2012.gada 13.februārī pulksten 8.35 vadīja Transportlīdzekli AUDI pa Salaspils ielu no Rušonu ielas puses, Slāvu ielas virzienā, pie

nama Nr.20B veica pārkārtošanās manevru un nedeva ceļu transportlīdzeklim, kuram ir priekšroka, kas, nemainot braukšanas

virzienu, brauca taisni tajā pašā virzienā, kā rezultātā notika sadursme ar Transportlīdzekli OPEL, bojājot to. Līdz ar to ir pārkāpts

Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 70. un

81.punkts. Atbildība par šo pārkāpumu ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149. 6panta otrajā

daļā un 149.4panta četrpadsmitajā daļā.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja

2012.gada 28.marta lēmumu Nr.050/P918285 (turpmāk – sākotnējais lēmums) nolemts /pers. A/ saukt pie administratīvās atbildības

par Ceļu satiksmes noteikumu 70. un 81.punkta pārkāpumu, atbildība par kuriem paredzēta LAPK 149.6panta otrajā daļā un

149.4panta četrpadsmitajā daļā, uzliekot /pers. A/ naudas sodu Ls 10.

/pers. A/ sākotnējo lēmumu apstrīdēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldē.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2012.gada 25.maija lēmumu Nr.1699 (turpmāk – Lēmums)

sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

[2] 2012.gada 14.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) sūdzība, kurā lūgts Lēmumu

atcelt.

Sūdzībā norādīts, ka iepazīstoties ar administratīvās lietas materiāliem, sūdzības iesniedzējs konstatēja, ka ceļu satiksmes

negadījuma apraksts ir kardināli izmainīts un lietas izskatīšana tika veikta ļoti pavirši un formāli, plāns - shēma ir sastādīta neprecīzi.

Policija konstatēja, ka liecinieki strādā vienā uzņēmumā ar /pers. D/, bet kādu nezināmu apstākļu dēļ policija neizdarīja neko, lai

pārbaudītu, vai liecinieku liecības ir patiesas.

[3] 2012.gada 23.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemti iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldes paskaidrojumi par sūdzību. Iestāde sūdzību neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem apsvērumiem.

[4] Sūdzības iesniedzējs tiesas sēdē sūdzību uzturēja un lūdza Lēmumu atcelt. Papildus sūdzības iesniedzējs paskaidroja, ka ir

apšaubāms, ka transportlīdzekļu plūsma ļāva lieciniekiem pārredzēt notikušo 50 metru attālumā, kad sūdzības iesniedzējs šķērsoja

krustojumu, nebija iespējams veikt tādu manevru kā apraksta /pers. D/.

Iestādes pārstāvis tiesas sēdē sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem. Iestādes pārstāvis papildus

paskaidroja, ka, ja pieņem sūdzības iesniedzēja norādi, ka otrs transportlīdzeklis brauca taisni, tas nozīmē, ka viņš šķērsoja

krustojumu un aiz krustojuma brauca pa pretējā virziena braukšanas joslu. Tas ir absurds, ka pretī nav braukusi neviena automašīna.

Izvērtējot lietas materiālus kopumā, lielāka ticamība tika piešķirta otra transportlīdzekļa vadītāja paskaidrojumiem. Ir noprotams, ka

pirms krustojuma šķērsošanas abi transportlīdzekļi stāvēja vienā braukšanas joslā. Aiz noslāpušā transportlīdzekļa stāvēja

Transportlīdzeklis OPEL, bet pirms noslāpušā transportlīdzekļa – Transportlīdzeklis AUDI. Konkrētu vietu iestādes pārstāvis nevar

norādīt. Dotajā gadījumā, ja liecinieks norāda, ka paplašinājuma vietā veica apdzīšanu, tā visticamāk bija apsteigšana, jo

paskaidrojumu sniedzēji nav tik juridiski izglītoti, lai nošķirtu apdzīšanu no apsteigšanas. Negadījums notika aiz paplašinājuma vietas.

Šajā vietā nav ceļa apzīmējums, kas sadala joslas. Sadursme notika aptuveni vietā, kurā redzamas lauskas. Pastāv iespējamība, ka

lauskas bija izbraukātas un neatrodas vietā, kur piezemējās pēc sadursmes.

Motīvu daļa

[5] Ar Lēmumu sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības par Ceļu satiksmes noteikumu 70. un 81.punktā noteikto

prasību neievērošanu, izdarot LAPK 149.4panta četrpadsmitajā daļā un 149.6panta otrajā daļā minētos administratīvos pārkāpumus.

Ceļu satiksmes noteikumu 70.punkts noteic, ka pirms jebkura manevra - braukšanas sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanās,

apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, apdzīšanas, transportlīdzekļa apturēšanas u.tml. - transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās

par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, un laikus jādod brīdinājuma signāls ar gaismas

virzienrādītājiem. Ja gaismas virzienrādītāju nav vai tie nedarbojas, brīdinājuma signāls jādod ar roku atbilstoši manevram.

Ceļu satiksmes noteikumu 81.punkts noteic, ka pārkārtojoties transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas,

nemainot braukšanas virzienu, brauc blakus. Vienā virzienā braucošiem transportlīdzekļiem pārkārtojoties vienlaikus, transportlīdzekļa

vadītājam jādod ceļš transportlīdzeklim, kas atrodas pa labi.

Saskaņā ar LAPK 149.6panta otro daļu par ceļa nedošanu gājējiem vai transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir priekšroka, - uzliek

naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam no pieciem līdz divdesmit latiem, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — no desmit līdz

piecdesmit latiem.

Saskaņā ar LAPK 149.4panta četrpadsmito daļu par citu šajā kodeksā neminētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu - izsaka

brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

Tādējādi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši minētajām LAPK normām, ir jākonstatē, ka transportlīdzekļa

vadītājs nav ievērojis minētās Ceļu satiksmes noteikumu prasības. Proti, ir jākonstatē, ka transportlīdzekļa vadītājs ir veicis manevru,

pirms tā veikšanas nav pārliecinājies par satiksmes drošību, kā arī, ka ir pārkārtojies un nav devis ceļu transportlīdzeklim, kas brauca

blakus, nemainot braukšanas virzienu, vai arī brauca blakus pa labi un vienlaikus veica pārkārtošanos.

[6] Saskaņā ar LAPK 243.panta otro daļu tiesā pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir iestādei.

Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda, ka sūdzības iesniedzējs vadīja Transportlīdzekli un notika ceļu satiksmes negadījums administratīvā

pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā. Lietā ir strīds par Transportlīdzekļa AUDI un Transportlīdzekļa OPEL kustību pirms

sadursmes, vietu, kur notika sadursme, un par autovadītāju, kas to izraisīja. Proti, vai ceļu satiksmes negadījums notika tāpēc, ka

sūdzības iesniedzēja vadītais Transportlīdzeklis AUDI veica pārkārtošanās manevru, un tam bija jādod ceļš otram transportlīdzeklim.

Tiesa uzskata, ka transportlīdzekļu kustībai pirms sadursmes un sadursmes vietai šajā lietā ir būtiska nozīme.

Gadījumā, ja sadursme notika, kad sūdzības iesniedzēja Transportlīdzeklis AUDI uzreiz aiz vietas, kur sākas joslas paplašinājums,

turpināja kustību taisni un savas joslas ietvaros (saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 96.punktu nosakot, ka konkrētajā vietā ir viena

josla viņa braukšanas virzienā) sāka ieņemt kreiso malējo stāvokli, bet Transportlīdzeklis OPEL, pa pretējo braukšanas joslu,

pārkāpjot 920.ceļa apzīmējumu, veica Transportlīdzekļa AUDI apdzīšanu un, atgriežoties braukšanas joslā, traucēja Transportlīdzekļa

AUDI kustību, sūdzības iesniedzēja rīcībā nav konstatējams Ceļu satiksmes noteikumu 70. un 81.punktā noteikto prasību pārkāpums,

atbildība par ko paredzēta LAPK 149.6 panta otrajā daļā un 149.4 panta četrpadsmitajā daļā. Šādā gadījumā pieteicējs neveica

manevru (pārkārtošanos), bet manevru veica Transportlīdzeklis OPEL (apdzīšanu), un pieteicējam nebija jādod ceļš

Transportlīdzeklim OPEL.

[7] Tiesa konstatē, ka sūdzības iesniedzējs un otra ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā Transportlīdzekļa vadītājs par

transportlīdzekļu kustību pirms sadursmes un sadursmes vietu ir snieguši pretrunīgus paskaidrojumus.

Kā iestāde ir atzinusi Lēmumā, tad no ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokola shēmas un uz brauktuves fiksētām

lauskām, nav iespējams viennozīmīgi noteikt transportlīdzekļu sadursmes vietu.

Tādējādi tiesa atzīst, ka ceļu satiksmes negadījuma dalībnieku paskaidrojumi, ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā

konstatētie apstākļi un lietā esošās fotogrāfijas nesniedz iespēju objektīvi izvērtēt radušos situāciju. Attiecīgs transportlīdzekļu

novietojums pēc sadursmes, lausku izvietojums un transportlīdzekļu bojājumi varēja rasties gan gadījumā, ja abi transportlīdzekļi

brauca vienā virzienā joslas ietvaros, Transportlīdzeklis OPEL apsteidza Transportlīdzekli AUDI un manevru veica sūdzības

iesniedzēja vadītais Transportlīdzeklis AUDI, gan gadījumā, ja sadursme notika tad, kad Transportlīdzeklis OPEL apdzina

Transportlīdzekli AUDI, bet Transportlīdzeklis AUDI manevrus neveica.

[8] Liecinieku /pers. F/ un /pers. G/ 2012.gada 17.februāra paskaidrojumu ticamību tiesa apšauba.

No lietas materiāliem izriet, ka /pers. F/ un /pers. G/ brauca vienā transportlīdzeklī. /pers. F/ paskaidrojumā (lietas 31.lapa) ir norādījis,

ka brauca kā pasažieris transportlīdzeklī, kas bija 7. – 9. transportlīdzeklis aiz Transportlīdzekļa AUDI. /pers. G/ paskaidrojumā (lietas

32.lapa) ir norādījis, ka brauca aiz Transportlīdzekļa OPEL 30 metru attālumā. No dzīvē gūtajiem novērojumiem, tiesa atzīst, ka šādā

attālumā, kad pa starpu atrodas tik daudz citi transportlīdzekļi, ir apšaubāms, ka persona ir novērojusi un precīzi un skaidri redzējusi

tik tālu priekšā braucošo transportlīdzekļu kustību un sadursmi.

Turklāt tiesa ņem vērā, ka /pers. F/ paskaidrojumos ir norādījis, ka pie krustojuma Transportlīdzeklis AUDI uzsāka kustību un

Transportlīdzeklis OPEL pārvietojās aiz Transportlīdzekļa AUDI. Pēc krustojuma Transportlīdzeklis OPEL uzsāka apdzīšanu, jo

Transportlīdzeklis AUDI kustējās ļoti lēni. Savukārt Transportlīdzekļa OPEL vadītājs /pers. D/ savos paskaidrojumos (lietas 34.lapa) ir

norādījis, ka viņš Transportlīdzekli AUDI apsteidza nevis apdzina. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka liecinieka paskaidrojums

neapstiprina Transportlīdzekļa OPEL vadītāja /pers. D/ paskaidrojumos norādīto un nepierāda, ka brīdī, kad notika sadursme,

Transportlīdzeklis OPEL, braucot pa kreiso braukšanas joslu, apsteidza pa labo malējo braukšanas joslu braucošo Transportlīdzekli

AUDI.

Tiesai nav pamata uzskatīt, ka /pers. F/ kļūdījās tikai termina izvēlē, it īpaši tāpēc, ka arī no sūdzības iesniedzēja paskaidrojumos

(lietas 35. un 53.lapa) norādītā, izriet, ka Transportlīdzeklis OPEL veica apdzīšanu, nevis apsteigšanu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka arī, vērtējot lietas materiālus kopsakarā ar minēto personu paskaidrojumiem, nav iespējams izdarīt

viennozīmīgus secinājumus par transportlīdzekļu kustību un sadursmes vietu, jo tie viennozīmīgi neapstiprina ne sūdzības iesniedzēja,

ne otra sadursmē iesaistītā transportlīdzekļa vadītāja paskaidrojumus. Turklāt, tas, ka liecinieki bija nodarbināti pie tā paša darba

devēja, pie kura Transportlīdzekļa OPEL vadītājs, ir pamats šajā lietā vērtēt liecinieku paskaidrojumus kritiski.

[9] Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst par nepierādītu faktu, ka Transportlīdzeklis OPEL, braucot pa kreiso braukšanas joslu,

apsteidza pa labo malējo braukšanas joslu blakus braucošo Transportlīdzekli AUDI, kā arī, ka sūdzības iesniedzējs veica

pārkārtošanās manevru, nedodot ceļu Transportlīdzeklim OPEL. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka nav pierādīts LAPK 149. 6panta

otrajā daļā un 149.4panta četrpadsmitajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Līdz ar to Lēmums ir atceļams un administratīvā pārkāpuma lieta ir izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 12 panta otrās daļas 2.punktu, 289.13 panta sesto daļu un 289.18

panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa

panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2012.gada 25.maija lēmumu Nr.1699 (2012.gada

28.marta lēmums Nr.050/PA918285) un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Dokuments,

kas sūtīts pa elektronisko pastu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.

Tiesnese I.Juhņeviča