Court dismisses traffic violation due to insufficient evidence proving overtaking and lane change caused the accident.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Riga annulled the police officer's decision to impose administrative liability for a traffic accident. The court found that the prosecution failed to prove the defendant overtook the opposing vehicle or performed a lane change maneuver. Consequently, the court ruled that the essential elements of the violation were not established by the available evidence.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 149.6panta otrā daļa; LAPK 149.4panta 14. daļa: The court must set aside an administrative penalty decision when the prosecution fails to prove the specific factual elements of the violation beyond reasonable doubt.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 142305012
Lietas arhīva Nr. 1-1287-13/5
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA
RĪGAS TIESU NAMS
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rīgā 2013.gada 2.decembrī
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese Inga Juhņeviča,
piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai /pers. A/ un aizstāvei /pers. B/,
iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvim /pers. C/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ (personas kods /personas kods/) sūdzības
par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2012.gada 25.maija lēmuma Nr.1699 (2012.gada 28.marta
lēmums Nr.050/PA918285).
Aprakstošā daļa
[1] 2012.gada 13.februārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais inspektors sastādīja ceļu satiksmes negadījuma
reģistrēšanas protokolu Nr.EZ253378, par to, ka 2012.gada 13.februārī pulksten 8.35 Rīgā, Salaspils ielā pie nama Nr.20B notika
sadursme starp transportlīdzekli AUDI 100 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis AUDI), kuru vadīja
/pers. A/ pa Salaspils ielu no Rušonu ielas puses Slāvu ielas virzienā, un transportlīdzekli OPEL ZAFIRA ar valsts reģistrācijas numuru
/TL numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis OPEL), kuru vadīja /pers. D/ tajā pašā virzienā. Tā kā viens no ceļu satiksmes negadījuma
dalībniekiem uzrāda negadījuma aculieciniekus, kurus negadījuma vietā aptaujāt nav iespējams, un kuri ir nepieciešami vainas
noteikšanā, nolemts materiālu nodot liecinieku aptaujāšanai.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja
Meklēšanas nodaļas inspektors 2012.gada 12.martā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA918285 par to, ka /pers. A/
2012.gada 13.februārī pulksten 8.35 vadīja Transportlīdzekli AUDI pa Salaspils ielu no Rušonu ielas puses, Slāvu ielas virzienā, pie
nama Nr.20B veica pārkārtošanās manevru un nedeva ceļu transportlīdzeklim, kuram ir priekšroka, kas, nemainot braukšanas
virzienu, brauca taisni tajā pašā virzienā, kā rezultātā notika sadursme ar Transportlīdzekli OPEL, bojājot to. Līdz ar to ir pārkāpts
Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 70. un
81.punkts. Atbildība par šo pārkāpumu ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149. 6panta otrajā
daļā un 149.4panta četrpadsmitajā daļā.
Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja
2012.gada 28.marta lēmumu Nr.050/P918285 (turpmāk – sākotnējais lēmums) nolemts /pers. A/ saukt pie administratīvās atbildības
par Ceļu satiksmes noteikumu 70. un 81.punkta pārkāpumu, atbildība par kuriem paredzēta LAPK 149.6panta otrajā daļā un
149.4panta četrpadsmitajā daļā, uzliekot /pers. A/ naudas sodu Ls 10.
/pers. A/ sākotnējo lēmumu apstrīdēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldē.
Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2012.gada 25.maija lēmumu Nr.1699 (turpmāk – Lēmums)
sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.
[2] 2012.gada 14.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) sūdzība, kurā lūgts Lēmumu
atcelt.
Sūdzībā norādīts, ka iepazīstoties ar administratīvās lietas materiāliem, sūdzības iesniedzējs konstatēja, ka ceļu satiksmes
negadījuma apraksts ir kardināli izmainīts un lietas izskatīšana tika veikta ļoti pavirši un formāli, plāns - shēma ir sastādīta neprecīzi.
Policija konstatēja, ka liecinieki strādā vienā uzņēmumā ar /pers. D/, bet kādu nezināmu apstākļu dēļ policija neizdarīja neko, lai
pārbaudītu, vai liecinieku liecības ir patiesas.
[3] 2012.gada 23.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemti iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas
pārvaldes paskaidrojumi par sūdzību. Iestāde sūdzību neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem apsvērumiem.
[4] Sūdzības iesniedzējs tiesas sēdē sūdzību uzturēja un lūdza Lēmumu atcelt. Papildus sūdzības iesniedzējs paskaidroja, ka ir
apšaubāms, ka transportlīdzekļu plūsma ļāva lieciniekiem pārredzēt notikušo 50 metru attālumā, kad sūdzības iesniedzējs šķērsoja
krustojumu, nebija iespējams veikt tādu manevru kā apraksta /pers. D/.
Iestādes pārstāvis tiesas sēdē sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem. Iestādes pārstāvis papildus
paskaidroja, ka, ja pieņem sūdzības iesniedzēja norādi, ka otrs transportlīdzeklis brauca taisni, tas nozīmē, ka viņš šķērsoja
krustojumu un aiz krustojuma brauca pa pretējā virziena braukšanas joslu. Tas ir absurds, ka pretī nav braukusi neviena automašīna.
Izvērtējot lietas materiālus kopumā, lielāka ticamība tika piešķirta otra transportlīdzekļa vadītāja paskaidrojumiem. Ir noprotams, ka
pirms krustojuma šķērsošanas abi transportlīdzekļi stāvēja vienā braukšanas joslā. Aiz noslāpušā transportlīdzekļa stāvēja
Transportlīdzeklis OPEL, bet pirms noslāpušā transportlīdzekļa – Transportlīdzeklis AUDI. Konkrētu vietu iestādes pārstāvis nevar
norādīt. Dotajā gadījumā, ja liecinieks norāda, ka paplašinājuma vietā veica apdzīšanu, tā visticamāk bija apsteigšana, jo
paskaidrojumu sniedzēji nav tik juridiski izglītoti, lai nošķirtu apdzīšanu no apsteigšanas. Negadījums notika aiz paplašinājuma vietas.
Šajā vietā nav ceļa apzīmējums, kas sadala joslas. Sadursme notika aptuveni vietā, kurā redzamas lauskas. Pastāv iespējamība, ka
lauskas bija izbraukātas un neatrodas vietā, kur piezemējās pēc sadursmes.
Motīvu daļa
[5] Ar Lēmumu sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības par Ceļu satiksmes noteikumu 70. un 81.punktā noteikto
prasību neievērošanu, izdarot LAPK 149.4panta četrpadsmitajā daļā un 149.6panta otrajā daļā minētos administratīvos pārkāpumus.
Ceļu satiksmes noteikumu 70.punkts noteic, ka pirms jebkura manevra - braukšanas sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanās,
apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, apdzīšanas, transportlīdzekļa apturēšanas u.tml. - transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās
par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, un laikus jādod brīdinājuma signāls ar gaismas
virzienrādītājiem. Ja gaismas virzienrādītāju nav vai tie nedarbojas, brīdinājuma signāls jādod ar roku atbilstoši manevram.
Ceļu satiksmes noteikumu 81.punkts noteic, ka pārkārtojoties transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas,
nemainot braukšanas virzienu, brauc blakus. Vienā virzienā braucošiem transportlīdzekļiem pārkārtojoties vienlaikus, transportlīdzekļa
vadītājam jādod ceļš transportlīdzeklim, kas atrodas pa labi.
Saskaņā ar LAPK 149.6panta otro daļu par ceļa nedošanu gājējiem vai transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir priekšroka, - uzliek
naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam no pieciem līdz divdesmit latiem, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — no desmit līdz
piecdesmit latiem.
Saskaņā ar LAPK 149.4panta četrpadsmito daļu par citu šajā kodeksā neminētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu - izsaka
brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.
Tādējādi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši minētajām LAPK normām, ir jākonstatē, ka transportlīdzekļa
vadītājs nav ievērojis minētās Ceļu satiksmes noteikumu prasības. Proti, ir jākonstatē, ka transportlīdzekļa vadītājs ir veicis manevru,
pirms tā veikšanas nav pārliecinājies par satiksmes drošību, kā arī, ka ir pārkārtojies un nav devis ceļu transportlīdzeklim, kas brauca
blakus, nemainot braukšanas virzienu, vai arī brauca blakus pa labi un vienlaikus veica pārkārtošanos.
[6] Saskaņā ar LAPK 243.panta otro daļu tiesā pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir iestādei.
Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda, ka sūdzības iesniedzējs vadīja Transportlīdzekli un notika ceļu satiksmes negadījums administratīvā
pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā. Lietā ir strīds par Transportlīdzekļa AUDI un Transportlīdzekļa OPEL kustību pirms
sadursmes, vietu, kur notika sadursme, un par autovadītāju, kas to izraisīja. Proti, vai ceļu satiksmes negadījums notika tāpēc, ka
sūdzības iesniedzēja vadītais Transportlīdzeklis AUDI veica pārkārtošanās manevru, un tam bija jādod ceļš otram transportlīdzeklim.
Tiesa uzskata, ka transportlīdzekļu kustībai pirms sadursmes un sadursmes vietai šajā lietā ir būtiska nozīme.
Gadījumā, ja sadursme notika, kad sūdzības iesniedzēja Transportlīdzeklis AUDI uzreiz aiz vietas, kur sākas joslas paplašinājums,
turpināja kustību taisni un savas joslas ietvaros (saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 96.punktu nosakot, ka konkrētajā vietā ir viena
josla viņa braukšanas virzienā) sāka ieņemt kreiso malējo stāvokli, bet Transportlīdzeklis OPEL, pa pretējo braukšanas joslu,
pārkāpjot 920.ceļa apzīmējumu, veica Transportlīdzekļa AUDI apdzīšanu un, atgriežoties braukšanas joslā, traucēja Transportlīdzekļa
AUDI kustību, sūdzības iesniedzēja rīcībā nav konstatējams Ceļu satiksmes noteikumu 70. un 81.punktā noteikto prasību pārkāpums,
atbildība par ko paredzēta LAPK 149.6 panta otrajā daļā un 149.4 panta četrpadsmitajā daļā. Šādā gadījumā pieteicējs neveica
manevru (pārkārtošanos), bet manevru veica Transportlīdzeklis OPEL (apdzīšanu), un pieteicējam nebija jādod ceļš
Transportlīdzeklim OPEL.
[7] Tiesa konstatē, ka sūdzības iesniedzējs un otra ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā Transportlīdzekļa vadītājs par
transportlīdzekļu kustību pirms sadursmes un sadursmes vietu ir snieguši pretrunīgus paskaidrojumus.
Kā iestāde ir atzinusi Lēmumā, tad no ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokola shēmas un uz brauktuves fiksētām
lauskām, nav iespējams viennozīmīgi noteikt transportlīdzekļu sadursmes vietu.
Tādējādi tiesa atzīst, ka ceļu satiksmes negadījuma dalībnieku paskaidrojumi, ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā
konstatētie apstākļi un lietā esošās fotogrāfijas nesniedz iespēju objektīvi izvērtēt radušos situāciju. Attiecīgs transportlīdzekļu
novietojums pēc sadursmes, lausku izvietojums un transportlīdzekļu bojājumi varēja rasties gan gadījumā, ja abi transportlīdzekļi
brauca vienā virzienā joslas ietvaros, Transportlīdzeklis OPEL apsteidza Transportlīdzekli AUDI un manevru veica sūdzības
iesniedzēja vadītais Transportlīdzeklis AUDI, gan gadījumā, ja sadursme notika tad, kad Transportlīdzeklis OPEL apdzina
Transportlīdzekli AUDI, bet Transportlīdzeklis AUDI manevrus neveica.
[8] Liecinieku /pers. F/ un /pers. G/ 2012.gada 17.februāra paskaidrojumu ticamību tiesa apšauba.
No lietas materiāliem izriet, ka /pers. F/ un /pers. G/ brauca vienā transportlīdzeklī. /pers. F/ paskaidrojumā (lietas 31.lapa) ir norādījis,
ka brauca kā pasažieris transportlīdzeklī, kas bija 7. – 9. transportlīdzeklis aiz Transportlīdzekļa AUDI. /pers. G/ paskaidrojumā (lietas
32.lapa) ir norādījis, ka brauca aiz Transportlīdzekļa OPEL 30 metru attālumā. No dzīvē gūtajiem novērojumiem, tiesa atzīst, ka šādā
attālumā, kad pa starpu atrodas tik daudz citi transportlīdzekļi, ir apšaubāms, ka persona ir novērojusi un precīzi un skaidri redzējusi
tik tālu priekšā braucošo transportlīdzekļu kustību un sadursmi.
Turklāt tiesa ņem vērā, ka /pers. F/ paskaidrojumos ir norādījis, ka pie krustojuma Transportlīdzeklis AUDI uzsāka kustību un
Transportlīdzeklis OPEL pārvietojās aiz Transportlīdzekļa AUDI. Pēc krustojuma Transportlīdzeklis OPEL uzsāka apdzīšanu, jo
Transportlīdzeklis AUDI kustējās ļoti lēni. Savukārt Transportlīdzekļa OPEL vadītājs /pers. D/ savos paskaidrojumos (lietas 34.lapa) ir
norādījis, ka viņš Transportlīdzekli AUDI apsteidza nevis apdzina. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka liecinieka paskaidrojums
neapstiprina Transportlīdzekļa OPEL vadītāja /pers. D/ paskaidrojumos norādīto un nepierāda, ka brīdī, kad notika sadursme,
Transportlīdzeklis OPEL, braucot pa kreiso braukšanas joslu, apsteidza pa labo malējo braukšanas joslu braucošo Transportlīdzekli
AUDI.
Tiesai nav pamata uzskatīt, ka /pers. F/ kļūdījās tikai termina izvēlē, it īpaši tāpēc, ka arī no sūdzības iesniedzēja paskaidrojumos
(lietas 35. un 53.lapa) norādītā, izriet, ka Transportlīdzeklis OPEL veica apdzīšanu, nevis apsteigšanu.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka arī, vērtējot lietas materiālus kopsakarā ar minēto personu paskaidrojumiem, nav iespējams izdarīt
viennozīmīgus secinājumus par transportlīdzekļu kustību un sadursmes vietu, jo tie viennozīmīgi neapstiprina ne sūdzības iesniedzēja,
ne otra sadursmē iesaistītā transportlīdzekļa vadītāja paskaidrojumus. Turklāt, tas, ka liecinieki bija nodarbināti pie tā paša darba
devēja, pie kura Transportlīdzekļa OPEL vadītājs, ir pamats šajā lietā vērtēt liecinieku paskaidrojumus kritiski.
[9] Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst par nepierādītu faktu, ka Transportlīdzeklis OPEL, braucot pa kreiso braukšanas joslu,
apsteidza pa labo malējo braukšanas joslu blakus braucošo Transportlīdzekli AUDI, kā arī, ka sūdzības iesniedzējs veica
pārkārtošanās manevru, nedodot ceļu Transportlīdzeklim OPEL. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka nav pierādīts LAPK 149. 6panta
otrajā daļā un 149.4panta četrpadsmitajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs.
Līdz ar to Lēmums ir atceļams un administratīvā pārkāpuma lieta ir izbeidzama.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 12 panta otrās daļas 2.punktu, 289.13 panta sesto daļu un 289.18
panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa
panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2012.gada 25.maija lēmumu Nr.1699 (2012.gada
28.marta lēmums Nr.050/PA918285) un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas
sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Dokuments,
kas sūtīts pa elektronisko pastu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.
Tiesnese I.Juhņeviča