Landlord wins eviction and debt collection against tenant for unpaid rent and utilities in Latvia.

Lietas arhīva Nr. C-6046-21/28

ECLI:LV:RVPT:2021:1206.C30604621.2.S

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 6.decembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, tiesnese I.Pujate, Abrenes ielā 8, Rīgā, rakstveida procesā izskatīja civillietu Rīgas pilsētas pašvaldības

prasībā pret /pers. B/ par izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas un parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2021.gada 8.jūlijā Rīgas pilsētas pašvaldības (turpmāk – prasītājs) pilnvarotais pārstāvis SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” iesniedza Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētāja) par izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas un īres maksas un komunālo maksājumu parāda piedziņu, kurā prasītājs lūdz tiesu:

- izlikt atbildētāju no dzīvojamās telpas Nr.504, /adrese/, ar visām viņam piederošajām mantām, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas;

- piedzīt par labu prasītājam no atbildētāja īres maksas, apsaimniekošanas maksas un maksas par saņemtiem komunāliem pakalpojumiem

pamatparādu 688,47 euro par laiku no 2019.gada 30.aprīļa līdz 2021.gada 1.jūnijam;

- piedzīt par labu prasītājam no atbildētāja valsts nodevu 173,27 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 euro;

- noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos 6 % (sešus) procentus gadā no pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei.

[1.2] Prasība pamatota ar šādiem argumentiem:

- prasītāja īpašumā atrodas dzīvojamā telpa /adrese/;

- SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekošanā atrodas māja /adrese/;

- 2019.gada 30.aprīlī, pamatojoties uz 2019.gada 29.aprīļa Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta dzīvokļu pārvaldes rekomendāciju

Nr. 046245, starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvojamo telpu Nr.504, /adrese/, uz noteiktu laiku līdz

2021.gada 24.aprīlim ar tiesībām pagarināt īres līgumu;

- pēc 2021.gada 24.aprīļa līgums noteiktā kārtībā nav ticis pagarināts un vairs nav spēkā, taču dzīvojamās telpas /adrese/, labprātīgi nav

atbrīvotas;

- prasītājs ir izpildījis savas saistības pret atbildētāju, taču atbildētājs nav norēķinājies par īres maksu, saņemtajiem apsaimniekošanas,

komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājuma parāds;

- atbildētājam 2021.gada 16.februārī nosūtīts pirmstiesas brīdinājums, kuru atbildētājs saņēmis 2021.gada 18.februārī.

[1.3] Prasība pamatota ar atsauci uz likuma ”Par dzīvojamo telpu īri” 2., 10., 11., 113., 12., 28., 282.pantu (spēkā līdz 2021.gada 30.aprīlim),

Dzīvojamo telpu īres likuma 6., 17., 19., 29., 30., 31.pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu,

2006.gada 12.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.999 “Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojuma

sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” 2., 3.punktu (spēkā līdz 2021.gada 30.aprīlim), Civillikuma 863., 1587.,

1651., 1652.panta trešo daļu, 1662., 1759., 1765., 1779., 1828.pantu.

[2] 2021.gada 15.jūlijā atbildētājam uz deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu paskaidrojumu

sniegšanai līdz 2021.gada 15.augustam.

Atbildētājs nedz norādītajā termiņā, nedz līdz lietas izskatīšanai pēc būtības paskaidrojumus par tiesā iesniegto prasības pieteikumu nav sniedzis.

[3] Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.panta pirmo daļu, lieta nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā

2021.gada 6.decembrī, par ko lietas dalībnieki informēti 2021.gada 8.novembrī, vienlaikus nosakot, ka datums, kad noteikta lietas izskatīšana rakstveida

procesā, ir uzskatāms par nolēmuma sastādīšanas datumu.

Ņemot vērā to, ka prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi, kā arī pusēm

nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, tiesa atzīst, ka puses Civilprocesa likuma 56. un 56.1 pantā noteiktajā kārtībā ir informētas

par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

[3.1] Papildus pierādījumi vai lūgumi līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav iesniegti, kā arī noraidījums tiesnesim nav pieteikts.

[4] Atbilstoši Civilprocesa likuma 208.1 panta prasībām aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs

nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus.

Ņemot vērā to, ka atbildētājs nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus par tiesā iesniegto prasību, kā arī nav izteicis iebildumus pret lietas

izskatīšanu rakstveida procesā, tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 208.1 pantā noteiktajam atzīst par iespējamu lietā taisīt aizmugurisku spriedumu.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota

un apmierināma turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[6] Atbilstoši Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajam saīsināto spriedumu tiesa sastāda aizmuguriska sprieduma

gadījumā, ja tiesa prasību apmierina pilnībā. Saīsināta sprieduma motīvu daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa, kā to noteic šā

panta otrā daļa.

[7] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

paredz, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[8] Atbilstoši Civillikuma 1402.panta noteikumiem, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 2112.pants noteic, ka noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas

lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums –

īre.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.panta pirmā daļa (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021.gada 30.aprīlim) noteica, ka, slēdzot

dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties, izņemot šā likuma 11. 1 un 11. 2 pantā noteiktos gadījumus. Atbilstoši

likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmās un otrās daļas (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021.gada 30.aprīlim) prasībām dzīvojamās

telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos, savukārt maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas

lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Atbilstoši Civillikuma 1828.panta prasībām, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas ir jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu, savukārt Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad

viņš palaidis garām termiņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri”

11.panta pirmo un piekto daļu, 12.panta pirmo un otro daļu (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021.gada 30.aprīlim), Civillikuma 1402.,

1652.panta pirmās daļas 3.punktu, 1828., 1838., 2112.pantu, un no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams pārvaldīšanas maksas parāds 122,42

euro, parāds par uzkrājumu veikšanu remontdarbiem 44,86 euro, parāds par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 521,19 euro par laiku no

2019.gada 30.aprīļa līdz 2021.gada 1.jūnijam.

[9] Tiesā iesniegtajā prasības pieteikumā prasītājs lūdzis tiesu izlikt atbildētāju kopā ar visām viņam piederošajām mantām no dzīvojamās telpas

/adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrā daļa (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021.gada 30.aprīlim) noteica, ka dzīvojamās telpas

lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

Atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1., 2.punktam (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021.gada 30.aprīlim)

izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu

saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem, vai arī, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan

viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otro daļu (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021.gada 30.aprīlim) izīrētājs pirms

prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav

zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pastāv tiesisks pamats par atbildētāja /pers. B/ izlikšanu no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās

platības ierādīšanas, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021.gada 30.aprīlim) 2.panta otro daļu,

28.2 panta pirmās daļas 1., 2.punktu un 28.2 panta otro daļu.

[10] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.pantam likumiskie procenti nosakāmi seši

procenti no simta gadā.

Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja

likumiskos procentus 6 % no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 688,47 euro, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu

pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus, līdz ar to prasītāja samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 173,27 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,37 euro, kurus

prasītājs samaksājis, iesniedzot prasības pieteikumu tiesā, piedzenami no atbildētāja par labu prasītājam.

[12] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 189. 204.1, 208.1 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, ar visām viņam piederošajām mantām no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās

telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, Rīgas pilsētas pašvaldības, reģistrācijas Nr.90011524360, labā 867,11 euro (astoņi simti

sešdesmit septiņi euro un vienpadsmit centi), kas sastāv no:

- pārvaldīšanas maksas parāda 122,42 euro;

- parāda par uzkrājumu veikšanu remontdarbiem 44,86 euro;

- parāda par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 521,19 euro;

- valsts nodevas 173,27 euro;

- ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 5,37 euro.

Samaksa prasītāja labā izdarāma SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontā AS “Citadele banka” norēķinu kontā

Nr.LV83PARX0013044380019 vai AS “Luminor Bank” kontā Nr.LV63RIKO0002013197596.

Noteikt Rīgas pilsētas pašvaldībai, reģistrācijas Nr.90011524360, tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus – 6 (sešus) % gadā, no parāda pamatsummas 688,47 euro, vienlaikus

nosakot, ka saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgai izpildei termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Atbildētājs 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu,

pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese I.Pujate