Administrative court dismissed appeal against tax notice due to lack of evidence for land use change.

NORAKSTS Lieta Nr.A420609711 (A-01597-12/42)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĒZEKNES TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rēzeknē, 2012.gada 27.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Māris Šļakota,

piedaloties pieteicējam A.B., atbildētājas Rēzeknes novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rēzeknes novada domes pārstāvei I.L.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz A.B. pieteikumu par Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja vietnieces 2011.gada 8.februāra atbildes Nr.4-23/234 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] A.B. (turpmāk – pieteicējs) īpašumā ir zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, 0,4665 ha platībā (turpmāk arī – Strīdus zemesgabals), kas ietilpst nekustamā īpašuma „/Nosaukums/”, /vieta/ sastāvā. Pieteicējs 2011.gada 21.janvārī vērsās Rēzeknes novada domē ar iesniegumu (lietas 1.sējuma 7.lapa), kurā norādīja, ka pieteicējam piederošais Strīdus zemesgabals 0,4665 ha platībā ir lauksaimniecības zeme. Valsts un pašvaldības ierēdņi prettiesiski, pamatojoties uz fiktīviem un falsificētiem dokumentiem, uzskata, ka uz minētās zemes

1.lappuse no 5 atrodošās divas būves pieder Izglītības un zinātnes ministrijai. Minētās būves prettiesiski aizņem 0,1809 ha no pieteicējam piederošā Strīdus zemesgabala. Neskatoties uz minēto, Rēzeknes novada dome piespiež pieteicēju maksāt nekustamā īpašuma nodokli par visu viņam piederošo zemi. Iesniegumā cita starp izteikts lūgums izbeigt falsifikāciju par nodokļu maksājumiem.

[2] Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja vietniece 2011.gada 8.februārī sniedza pieteicējam atbildi Nr.4-23/234 (turpmāk – Atbilde). Atbildē norādīts, ka pieteicējam piederošajā Strīdus zemesgabalā atrodas Izglītības un zinātnes ministrijai piederošās ēkas ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums 2/ un /kadastra apzīmējums 3/, kas ir reģistrētas zemesgrāmatā. Pieteicēja iesniegumā norādītās ziņas, ka Strīdus zemesgabals ir lauksaimniecības zeme, neatbilst patiesībai. Valsts zemes dienesta kadastra sistēmā minētajai zemes vienībai reģistrēts zemes lietošanas mērķis – komercdarbības objektu apbūve. Pašvaldības kompetencē neietilpst privātpersonas zemes atbrīvošana no citas juridiskās personas likumīgajām būvēm.

[3] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu, cita starp, lūdzot pārskatīt nodokļa maksājumus. Pieteikumam pievienots Rēzeknes novada pašvaldības pieteicējam nosūtītais maksāšanas paziņojums par nekustamā īpašuma nodokli 2011.gadam Nr.15-3/11-1178, kurā, cita starp aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis Ls 62,99 apmērā par Strīdus zemesgabalu. Pieteikumam pievienota pieteicējam sniegtā Atbilde. Ar tiesneša 2011.gada 28.septembra lēmumu (lietas 1.sējuma 217.lapa) prasījums „pārskatīt nodokļa maksājumus” interpretēts kā prasījums par Atbildes, kas ir administratīvā akta – maksāšanas paziņojuma par nekustamā īpašuma nodokli 2011.gadam Nr.15-3/11-1178 – apstrīdēšanas procesā pieņemtais lēmums un tādējādi, administratīvais akts galīgajā noformējumā, atcelšanu. Pieteikumā un tā papildinājumos pieteicējs atkārto argumentus, kas norādīti 2011.gada 21.janvāra iesniegumā Rēzeknes novada domei (sk. sprieduma [1] punktu).

[4] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā Rēzeknes novada dome neatzina pieteikumu. Norādīja, ka Atbilde ir sniegta Iesniegumu likuma 5.panta trešajā daļā paredzētajā kārtībā un tā nav administratīvais akts. Ar Atbildi pieteicējam izskaidrots viņa pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli, izskaidrota tā aprēķināšanas kārtība. Pieteikumā nav lūgts atcelt Rēzeknes novada pašvaldības lēmumu, bet gan pārskatīt nodokļu maksājumu. Pieteicējs nav norādījis, par kādu nekustamo īpašumu būtu pārskatāms nekustamā īpašuma nodokļa maksājums.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumu, norādot, ka īpašuma tiesības uz Strīdus zemesgabalu atjaunotas kā uz mantojamo zemi. 1997.gadā zemesgabals ierakstīts zemesgrāmatā bez apgrūtinājumiem, taču pēc tam, viltojot dokumentus, veiktas izmaiņas. Pieteicēja ieskatā uz Strīdus zemesgabala atrodošās ēkas uz likuma

2.lappuse no 5 pamata pieder pieteicējam kā zemes īpašniekam. Tā kā ierēdņi un tiesu instances to nevēlas atzīt, pieteicējam liegta iespēja pilnā apmērā izmantot Strīdus zemesgabalu.

[6] Atbildētājas pārstāve neatzina pieteikumu. Paskaidroja, ka 2009.gada 17.jūnijā tika pieņemti saistošie noteikumi par /pagasts/ teritorijas plānojumu, uz kuru pamata pieteicējam aprēķināts nodoklis 2011.gadam. Strīdus zemesgabalam 2012.gada 16.martā mainīts lietošanas mērķis no komercdarbības objektu apbūve uz izglītības un zinātnes iestāžu apbūve. Līdz ar to aptuveni uz pusi samazināsies kadastrālā vērtība un pieteicējam nākamajā gadā aprēķinātais nodoklis būs mazāks. Tas apstāklis, ka daļu no Strīdus zemesgabala aizņem Izglītības un zinātnes ministrijai piederošās ēkas, nemaina pieteicēja kā zemesgabala īpašnieka pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokli. Šo apstākli, nosūtot maksāšanas paziņojumu, pašvaldībai nav jānoskaidro. Pieteicējam kā zemes īpašniekam ir tiesības noslēgt ar ēku īpašnieku nomas līgumu un iegūt nomas augļus. Šīs lietas ietvaros nav skatāms jautājums par uz Strīdus zemesgabala atrodošos ēku piederību.

Motīvu daļa

[7] Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[8] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumā tiesai nepamatoti norāda, ka Atbilde ir sniegta Iesniegumu likuma kārtībā un tā nav administratīvais akts. Pirmkārt, Atbildē nav atsauces uz Iesniegumu likumu. Otrkārt, Iesniegumu likuma 1.pantā noteiktais likuma mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē. Pieteicējs 2011.gada 21.janvāra iesniegumā nav vērsis iestādes uzmanību uz kādu tās kompetencē esošu sabiedrībai svarīgu jautājumu, bet gan lūdza risināt individuālu pieteicēja subjektīvās tiesības skarošu jautājumu, proti, pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākumu. Tā kā nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums tiek noteikts ar administratīvo aktu – maksāšanas paziņojumu, lūgums šo pienākumu pārskatīt ir vērtējams kā administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegums. Ja iestāde šo iesniegumu ir izskatījusi un sniegusi atbildi pēc būtības, šādai atbildei, neskatoties uz to, kādā formā tā sniegta, ir administratīvā akta raksturs. Konkrētajā gadījumā ar Atbildi ir noraidīti pieteicēja iesniegumā norādītie apsvērumi, skaidrots, ka viņam ir pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli 1,5 procentu apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Tāpat no Atbildes ir saprotams, ka tā sniegta par nekustamo īpašumu „/Nosaukums/”. Līdz ar to, iestāde pēc būtības ir atteikusies grozīt pieteicēja pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokli par konkrētu nekustamo īpašumu. Tādējādi nepamatots ir arī atbildētājas rakstveida paskaidrojumā ietvertais arguments, ka nav saprotams, par kādu nekustamo īpašumu pieteicējs lūdz pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu.

3.lappuse no 5 [9] Vērtējot administratīvā akta tiesiskumu pēc būtības, tiesa konstatē, ka gan maksāšanas paziņojums par nekustamā īpašuma nodokli 2011.gadam Nr.15-3/11-1178, gan Atbilde, atbilst materiālo tiesību normām. Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta pirmo daļu, nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums. No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējam zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu „/Nosaukums/”, /vieta/, kas sastāv no zemes gabala ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, 0,4665 ha platībā (lietas 1.sējuma 17.lapa). Saskaņā ar ierakstu zemesgrāmatā uz zemesgabala atrodas zemes īpašniekam nepiederoši objekti un citi zemes lietojumi 0,1809 ha platībā. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta 2008.gada 7.novembra kadastra izziņu (lietas 1.sējuma 21.lapa), uz zemes vienības atrodas Izglītības un zinātnes ministrijai piederošas ēkas ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums 2/ un /kadastra apzīmējums 3/ (nedzīvojamo ēku palīgēkas). Atbilstoši maksāšanas paziņojumam par nekustamā īpašuma nodokli 2011.gadam Nr.15-3/11-1178, nekustamā īpašuma nodoklis pieteicējam aprēķināts par zemi 0,4665 ha platībā, proti, par pieteicēja īpašumā esošo nekustamā īpašuma nodokļa objektu. Kā to pamatoti norāda atbildētāja, no likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta pirmās daļas izrietošo īpašnieka pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokli nemaina tas apstāklis, ka uz zemesgabala atrodas citai personai piederošas ēkas. Strīds par ēku piederību, kā arī zemes īpašnieka un ēku īpašnieka savstarpējās mantiskās attiecības nav risināms administratīvā procesa kārtībā, bet gan Civilprocesā noteiktajā kārtībā vai savstarpēji vienojoties.

[10] Tiesai nav pamata uzskatīt, ka, aprēķinot pieteicējam nekustamā īpašuma nodokli 2011.gadam, nepareizi noteikta īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras atkarīga maksājamā nodokļa summa. Lietā iesniegts Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada 16.marta lēmums Nr.1.4/5 (lietas 2.sējuma 69.lapa), saskaņā ar kuru Strīdus zemesgabala lietošanas mērķis no komercdarbības objektu apbūve (0801) mainīts uz – izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (0901). Tātad, līdz minētajam datumam, uz ko norāda arī atbildētāja, Strīdus zemesgabalam noteiktais un Valsts zemes dienesta kadastra sistēmā reģistrētais lietošanas mērķis bija komercdarbības objektu apbūve. Savukārt pieteicēja apgalvojumam, ka Strīdus zemesgabals ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, nav iesniegti nekādi pierādījumi.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

4.lappuse no 5 nosprieda:

noraidīt A.B. pieteikumu par Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja vietnieces 2011.gada 8.februāra atbildes Nr.4-23/234 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) M.Šļakota

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Šļakota Rīgā, 2012.gada 27.decembrī

5.lappuse no 5