Court dismissed VAT audit appeal, upholding tax authority's decision on security deposit retention due to lack of refund request.

Lietas arhīva Nr. A42-00465-19/17

ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0628.A420208118.3.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2019.gada 28.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Agris Dreimanis

piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA ,,JU Motors” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta

2018.gada 18.aprīļa lēmuma Nr.30.2-22.13/1722 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – dienests) veica pieteicējas SIA ,,JU Motors” pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN vai nodoklis)

auditu par 2016.gada jūniju–septembri un 2017.gada martu–maiju.

Dienests auditā konstatēja, ka pieteicēja 2016.gada jūlijā–septembrī un 2017.gada martā deklarējusi PVN priekšnodokli 231 763,65 euro par

faktiski nenotikušu pakalpojumu (interneta reklāmas izvietošana digitālajos masu medijos saskaņā ar mediju plānu) saņemšanas darījumiem ar SIA

,,Harlov” un 2017.gada aprīlī–maijā deklarējusi PVN priekšnodokli 65 516,53 euro par faktiski nenotikušu pakalpojumu (interneta reklāmas izvietošana

digitālajos masu medijos saskaņā ar mediju plānu) saņemšanas darījumiem ar SIA ,,Urban Development”.

Tāpat auditā konstatēts, ka pieteicēja 2017.gada martā nepamatoti samazinājusi valsts budžetā maksājamo PVN par transportlīdzekļu

Volvo XC70 (ID Nr./numurs A/) un VW Passat (ID Nr./numurs B/) (turpmāk abi kopā – strīdus transportlīdzekļi), par kuriem dienesta deponēto

līdzekļu uzskaites kontā bija iemaksāta drošības nauda, atsavināšanu.

Tāpēc ar dienesta amatpersonas 2017.gada 19.decembra lēmumu Nr.30.2-23.13/48424 (turpmāk – lēmums par audita rezultātiem):

- pieteicējai papildu samaksai budžetā aprēķināts PVN 296 251,57 euro, soda nauda 88 875,47 euro un nokavējuma nauda 23 120,71 euro;

- samazināts pieteicējai no budžeta atmaksājamais PVN par 1028,61 euro un saistībā ar to aprēķināta soda nauda 308,58 euro;

- noteikts pienākums iemaksāt valsts budžetā audita rezultātā noteikto nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamo PVN 1028,61 euro, ja

nodokļu maksātājs to izmantojis nodokļa nomaksai vai pārmaksa atmaksāta nodokļu maksātājam;

- valsts budžetā ieskaitīta pieteicējas dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā iemaksātā drošības nauda par strīdus transportlīdzekļu

atsavināšanas aizlieguma dzēšanu (kopā 5 636,41 euro).

Pamatojoties uz likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septīto daļu, pieteicējai aprēķinātā soda nauda samaksai budžetā noteikta

50 procentu apmērā, t.i., 44 592,04 euro.

Pieteicēja apstrīdēja lēmumu par audita rezultātiem.

[2] Dienests ar 2018.gada 18.aprīļa lēmumu Nr.30.2-22.13/1722 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atstāja negrozītu lēmumu par audita

rezultātiem.

Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Pieteicēja nav ievērojusi likuma ,,Par grāmatvedību” 2. un 7.panta, kā arī Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas

nosacījumus. Dienesta rīcībā esošo pierādījumu kopums liecina, ka, iegrāmatojot grāmatvedības uzskaitē un deklarējot darījumus ar SIA ,,Harlov” un

SIA ,,Urban Development”, pieteicēja zināja, ka piedalās ar PVN krāpšanu saistītās darbībās.

[2.2] Starp pieteicēju un minētajiem tās darījumu partneriem noslēgtajos līgumos iztrūkst vairāki būtiski elementi – pakalpojumu cena, informācija

par reklāmas izvietošanu un pieejamību, sankcijas par pakalpojumu neizpildi (līgumsodi), kā arī informācija par pakalpojuma pieņemšanas/nodošanas un

saskaņošanas kārtību.

[2.3] No auditam uzrādītajiem dokumentiem (līgumiem, mediju plāniem, aktiem, rēķiniem), kā arī no pieteicējas amatpersonas un SIA ,,Harlov”

amatpersonas paskaidrojumiem nav konstatējams, kas izstrādāja pieteicējas reklāmas baneri, kā tika panākta vienošanās par izvietotās reklāmas lielumu

un kādi dokumenti to apstiprina, nav iesniegta banera apmeklējumu uzskaite. Respektīvi, nav apliecinājuma faktam, ka baneri tika ievietoti mediju plānos

norādītajos portālos.

[2.4] Pārbaudei iesniegtajos mediju plānos norādītās pakalpojumu cenas krasi atšķiras no reālajām cenām par pakalpojumiem. Tās vairākkārtīgi

pārsniedz reālo pakalpojumu sniegšanas cenu. Vienlaikus no attiecīgo interneta portālu informācijas konstatējams, ka faktiski samaksa veicama nevis par

vienu ekspozīcijas reizi, kā tas norādīts iesniegtajos mediju plānos, bet par 1000 ekspozīcijām, diennakti, mēnesi vai nedēļu. Turklāt virknē mediju plānos

norādīto interneta portālu attiecīgu reklāmas baneri nemaz nav iespējams ievietot vai arī nav iespējams ievietot ar mediju plānos paredzētajiem

nosacījumiem.

[2.5] Konstatējamas pretrunas pieteicējas amatpersonas un SIA ,,Harlov” amatpersonas sniegtajos paskaidrojumos, raksturojot kopējās

sadarbības uzsākšanu.

[2.6] Pieteicējas amatpersona nespēj sniegt faktiskajai situācijas atbilstošu informāciju par norēķiniem ar savu darījumu partneri SIA ,,Harlov”, kas

ļauj secināt, ka pieteicējas amatpersona nepārzina pieteicējas darījumus.

[2.7] Pieteicējas darījuma partnera SIA ,,Urban Development” pilnvarotais pārstāvis un darba ņēmējs, kas parakstīja strīdus darījumu dokumentus,

ir trešās valsts pilsonis, kurš nav reģistrējies Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, nav saņēmis Eiropas Savienības reģistrācijas apliecību, nav deklarējis

dzīvesvietu Latvijā. Tādējādi viņš nevarēja veikt SIA ,,Urban Development” saimniecisko darbību.

[2.8] Pieteicējas amatpersona sniedza pretrunīgu informāciju par sadarbības uzsākšanu ar SIA ,,Urban development”.

[2.9] Pieteicēja 2017.gada martā ir iemaksājusi dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā drošības naudu 5636,41 euro par strīdus

transportlīdzekļu atsavināšanas aizlieguma dzēšanu. Pieteicēja 2017.gada martā ir deklarējusi šo transportlīdzekļu atsavināšanas darījumus.

Pieteicēja dienestā nav iesniegusi Ministru kabineta 2017.gada 17.janvāra noteikumu Nr.37 ,,Noteikumi par kārtību, kādā iemaksājama un

atmaksājama drošības nauda par transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma dzēšanu, un drošības naudas apmēru” (turpmāk – noteikumi Nr.37) 6.punktā

minēto iesniegumu par drošības naudas atmaksu. Vienlaikus konstatējams, ka pieteicēja nepamatoti samazinājusi valsts budžetā maksājamo PVN par

šiem transportlīdzekļiem. Tādējādi drošības nauda ieskaitāma valsts budžetā.

[3] Pieteicēja iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu.

Pieteikums argumentēts ar turpmāk atreferētajiem argumentiem.

[3.1] Dienesta rīcībā nav objektīvu pierādījumu apstāklim, ka pieteicēja zināja, ka, iegrāmatojot grāmatvedības uzskaitē un deklarējot darījumus ar

SIA ,,Harlov” un SIA ,,Urban Development”, tā piedalās ar PVN krāpšanu saistītās darbībās.

Dienests nav veicis darījumu visaptverošu novērtējumu, bet aprobežojies vien ar virspusējas informācijas iegūšanu.

[3.2] Pieteicējas un tās darījuma partneru savstarpējos līgumos tika iekļauti situācijai atbilstoši nosacījumi. Līgumos netika iekļauta informācija par

reklāmas izvietošanu un pieejamību, jo pieteicēja paļāvās uz savu darījumu partneru pieredzi. Pieteicējas darījumu partneri uzrādīja sarakstu ar interneta

domēniem, kuros būtu lietderīgi izvietot sabiedrības reklāmu. Tas, ka līgumos netika iekļautas sankcijas maksājumu kavējuma gadījumā, bija pieteicējas

interesēm atbilstoši, ņemot vērā sarežģīto un nestabilo situāciju automašīnu tirdzniecības jomā.

[3.3] Dienesta izdarītie secinājumi par reklāmas baneru lielumu, vizuālo attēlu un satura nesaskaņošanu nav pamatoti. Pieteicēja dienestam ir

iesniegusi visu informāciju par darījuma apstākļiem, no kuras izriet, ka pirms līgumu noslēgšanas ir izvērtēta visa ar darījumiem saistītā informācija, tostarp

informāciju (izdrukas) par reklāmas izvietošanas vietu internetā, kā arī pašu pieteicējas reklāmu. Dienesta rīcībā bija arī informācija par pieņemšanas–

nodošanas aktiem konkrētajam mediju plānam.

[3.4] Apstāklis, ka akti, rēķini un mediju plāni par reklāmas izvietošanu digitālajos masu medijos sastādīti vienā dienā, nav nekas neparasts. Šādu

praksi piekopj daudzi uzņēmumi.

[3.5] Dienests nav pieprasījis un pārbaudījis oficiālu informāciju no Krievijas Federācijas nodokļu administrācijas par attiecīgajās interneta vietnēs

ievietotajām reklāmām. Tāpat dienests nav pieprasījis pilnīgu informāciju par SIA ,,Nixar” un SIA ,,Urban Development” amatpersonu ierašanās

iespējām Latvijā.

[3.6] Dienests nepamatoti lielu uzmanību veltījis pieteicējas darījumu partneriem un to tālākajiem darījumu partneriem, bet nav konstatējis nepilnības

pieteicējas darījumos ar SIA ,,Harlov” un SIA ,,Urban Development”.

[3.7] Nav patiess dienesta apgalvojums par to, ka pieteicēja nav iesniegusi Noteikumu Nr.37 6.punktā minēto iesniegumu par drošības naudas

atmaksu.

[4] Rakstveida paskaidrojumos dienests pieteikumu neatzina un lūdza noraidīt, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā pausto argumentāciju.

[5] Tiesas sēdē dienesta pārstāvis pieteikumu neatzina.

Pieteicējas pārstāvis (maksātnespējas administrators) uz tiesas sēdi, kurā notika lietas izskatīšana pēc būtības, nebija ieradies, iepriekš rakstveidā

lūdzot izskatīt lietu bez pieteicējas pārstāvja klātbūtnes.

Motīvu daļa

[6] Lietā ir strīds par to, vai faktiski ir notikuši pieteicējas deklarētie darījumi ar SIA ,,Harlov” un SIA ,,Urban Development” par interneta

reklāmas izvietošana digitālajos masu medijos.

Tāpat ir strīds par to, vai pieteicēja bija tiesīga samazināt valsts budžetā maksājamo PVN saistībā ar strīdus transportlīdzekļu atsavināšanu.

[7] Pieteicēja tiesā nav iesniegusi jaunus pierādījumus, kas jau nebūtu vērtēti pārsūdzētajā lēmumā, kā arī nav lūgusi tiesu iegūt papildu

pierādījumus. Tāpat pieteikumā nav ietverti pēc būtības jauni argumenti, kuri jau nebūtu vērtēti pārsūdzētajā lēmumā.

Pārbaudījusi dienesta iesniegtos pierādījumus un dienesta lēmuma pamatojumu, tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā izdarīti pamatoti secinājumi par

pieteicējas deklarēto darījumu ar SIA ,,Harlov” un SIA ,,Urban Development” faktisko neesību, kā arī par to, ka pieteicēja nav izpildījusi

priekšnoteikumus, lai iegūtu tiesības samazināt budžetā maksājamo PVN sakarā ar strīdus transportlīdzekļu atsavināšanu.

Vispirms tiesa plašāk apskatīs pieteicējas darījumus ar SIA ,,Harlov” un SIA ,,Urban Development”.

[8] Pieteicēja 2016.gada jūlija–septembra un 2017.gada marta–maija PVN deklarācijās (sk. pieteicējas PVN deklarāciju analīzi lēmuma par

audita rezultātiem 6.tabulā lietas 2.sējuma 54.lapā, deklarācijas lietas 2.sējuma 64.–73.lapā, lietas 4.sējuma 49.–60.lapā) atskaitījusi

priekšnodokli kopā 297 280,18 euro saskaņā ar SIA ,,Harlov” vārdā 2016.gada jūlijā–septembrī un 2017.gada martā izrakstītiem 18 rēķiniem (sk.

rēķinu uzskaitījumu lēmuma par audita rezultātiem 2.tabulā lietas 2.sējuma 32.lapā, rēķini lietas 3.sējuma 27., 30., 33., 36., 39., 42., 45., 48.,

51., 54., 57., 60., 63., 66., 69, 72., 75., 78.lapā) un SIA ,,Urban Development” vārdā 2017.gada aprīlī–maijā izrakstītiem septiņiem rēķiniem (sk.

rēķinu uzskaitījumu lēmuma par audita rezultātiem 5.tabulā lietas 2.sējuma 51.lapā, rēķini lietas 4.sējuma 5., 8., 11., 14., 17., 20., 23.lapā) par

vienveidīgu pakalpojumu sniegšanu – interneta reklāmas izvietošana digitālajos masu medijos saskaņā ar mediju plānu.

[9] Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktu nodokļa maksātājs var kā priekšnodokli atskaitīt no citiem

reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, ja

preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai.

No minētās normas izriet, ka priekšnodokli var atskaitīt tikai par faktiski notikušu darījumu. Proti, vērtējot, vai var tikt liegtas priekšnodokļa

atskaitīšanas tiesības, vispirms ir jānoskaidro, vai prece vai pakalpojums vispār ir piegādāts. Ja ar pārliecinošiem pierādījumiem tiek konstatēts, ka prece

vai pakalpojums noformēto dokumentu aizsegā vispār nav piegādāts, tad tālāks izvērtējums vairs nav nepieciešams, jo ir acīmredzams, ka priekšnodokļa

tiesību izmantotājs zināja, ka iesaistās nodokļa sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā. Tādā gadījumā priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību nav (sk. Augstākās

tiesas 2019.gada 1.marta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-350/2019 (A420375414) 3.punktu).

Dienests pārsūdzētajā lēmumā secinājis, ka rēķinos norādītā reklāmas izvietošana digitālajos masu medijos vispār nav notikusi. Tiesa atzīst šo

dienesta secinājumu par atbilstošu lietā iegūtajiem pierādījumiem.

[10] Darījumi strukturēti tādējādi, ka pieteicēja ar SIA ,,Harlov” un SIA ,,Urban Development” noslēgusi vispārīga rakstura līgumus, kuros

paredzēts, ka minētie uzņēmumi izvietos interneta medijos pieteicējas reklāmas materiālus saskaņā ar mediju plāniem (pieteicējas un SIA ,,Harlov”

2016.gada 20.jūnija līgums lietas 3.sējuma 23.–25.lapā, pieteicējas un SIA ,,Urban Development” 2017.gada 13.marta līgums lietas 4.sējuma

1.–2.lapā).

Proti, pašos līgumos nav noteikts, kad, kur un kāda tieši satura reklāma izvietojama, bet ir atsauce, ka tas tiks saskaņots ar mediju plāniem.

Attiecīgi tālāk starp darījumu partneriem ir noformēti trīs veidu savstarpēji saistīti dokumenti: mediju plāni, akti par pakalpojumu nodošanu–

pieņemšanu un rēķini (rēķini, akti un mediju plāni pieteicējas darījumos ar SIA ,,Harlov” lietas 3.sējuma 27.–80.lapā; rēķini, akti un mediju

plāni pieteicējas darījumos ar SIA ,,Urban Development” lietas 4.sējuma 5.–25.lapā).

Respektīvi, saistībā ar katru no 18 SIA ,,Harlov” vārdā izrakstītajiem rēķiniem un katru no septiņiem SIA ,,Urban Development” vārdā

izrakstītajiem rēķiniem ir sastādīts atsevišķs mediju plāns un atsevišķs akts. Katrs mediju plāns paredz, ka noteiktu dienu skaitu (piemēram, vienu dienu,

trīs dienas, astoņas dienas) mediju plānos nosauktos ārvalstu interneta portālos tiks izvietoti pieteicējas reklāmas baneri. Mediju plānos nosaukts banera

attēlojuma jeb ekspozīcijas ilgums (astoņas sekundes) un attēlojumu skaits katrā no portāliem (no 2000 līdz 6000), viena attēlojuma cena (no 0,8 līdz

1,1 euro), aprēķināta kopējā pakalpojuma maksa (ņemot vērā viena attēlojuma cenu un attēlojumu skaitu, kā arī administratīvās izmaksas), taču nav

attēlota pati izvietojamā reklāma (nav nekādā formā pievienots paša ievietojamā banera apraksts, attēls vai datne ar banera datiem).

Mediju plāni parakstīti pirms tajos norādītajiem reklāmas izvietošanas datumiem. Savukārt attiecīgie akti parakstīti un rēķini izrakstīti katrā

konkrētajā mediju plānā norādītajā reklāmas izvietošanas dienā (ja plāns paredz izvietot reklāmu vienu dienu) vai reklāmas izvietošanas pēdējā dienā (ja

plāns paredz reklāmas izvietošanu vairāku dienu laikposmā). Pats izvietojamais (it kā izvietotais) baneris neparādās nevienā no darījuma dokumentiem.

Tāpat pakalpojumu nodošanas–pieņemšanas aktos vai rēķinos nav detalizētāk atspoguļoti dati un tiem nav pievienoti pierādījumi faktiskai izvietošanai

(tādi varētu būt, piemēram, interneta portālu pārvaldītāju akti par reklāmas pieņemšanu ievietošanai, statistikas dati par baneru parādīšanos,

uzklikšķināšanu uz tiem vai tml.).

Līgumus, mediju plānus un aktus ir parakstījuši abi katra attiecīgā darījuma partneri. Pieteicējas vārdā abus līgumus, kā arī visus mediju plānus un

aktus ir parakstījis pieteicējas tā laika valdes loceklis /pers. B/, SIA ,,Harlov” vārdā – valdes loceklis /pers. C/, SIA ,,Urban Development” vārdā –

pilnvarotā persona /pers. D/ (/pers. D/), kurš darbojies uz minētās komercsabiedrības valdes locekles /pers. E/ (/pers. E/) parakstītas 2017.gada

2.janvāra komercpilnvaras Nr.UD-17-1 pamata (pilnvara lietas 4.sējuma 3.lapā). Tāpat rēķinus SIA ,,Harlov” un SIA ,,Urban Development” vārdā

izskatījis attiecīgi /pers. C/ un /pers. D/.

[11] Droši konstatēt, ka ir sniegts reklāmas baneru izvietošanas pakalpojums interneta portālos, varētu tad, ja būtu pierādījumi pašu baneru esībai

(piemēram, baneru datu faili) un to izvietošanas faktam (piemēram, interneta vēstures dati, līgumi ar portālu uzturētājiem un to sniegti apstiprinājumi vai

atskaites par reklāmas ievietošanu u.c.). Principā reālas pakalpojuma esības gadījumā šādus pierādījumus iegūt nevajadzētu būt problemātiski, jo tādi

noteikti pastāvētu un būtu arī pieejami pakalpojuma norisē iesaistītajiem uzņēmumiem. Visupirms jau pašai pieteicējai kā pasūtītājai, kura par reklāmas

izvietošanu veikusi ievērojama apmēra samaksu, būtu jābūt pilnīgai skaidrībai par to, kad, kur un kādi tieši reklāmas baneri izvietojami un faktiski

izvietoti, lai varētu pārliecināties par reklāmas (izmaksu) efektivitāti.

Ka darījumi vismaz formāli veidoti pēc šādas shēmas – paredzot pieteicējas kā pasūtītājas informētību un kontroli pār reklāmas baneru izvietošanu

–, apliecina arī pieteicējas slēgto līgumu noteikumi. Tā pieteicējas līguma ar SIA ,,Harlov” 4.3.apakšpunktā pat tieši norādīts, ka SIA ,,Harlov” izgatavos

un saskaņos ar pieteicēju animētus banerus ar noteiktiem parametriem (banera izmēri 468x60 pix un 720x20 pix, maksimālais lielums 25 Kb, baneris

izgatavots noteiktās programmās, veidots noteiktos formātos, banera attēlu izšķirtspēja no 150 līdz 200 dpi 100 procentu palielinājumā u.c. parametri).

Savukārt līguma 2.1.2. un 2.1.3.apakšpunkts paredz, ka izpildītājs nodrošina pasūtītāju (pieteicēju) ar konkrēta satura statistikas datiem (par ekspozīciju

skaitu dažādos laika posmos, uzklikšķināšanu skaitu uz banera, procentuālo attiecību starp uzklikšķināšanu skaitu uz banera un šā banera ekspozīciju

skaitu), kas attiecas uz pasūtītāja pasūtītajiem baneriem, tajā laikposmā, par kuru pasūtītājs veicis norēķinus līguma ietvaros. Pieteicējas līgums ar

SIA ,,Urban Development” ir ļoti vispārīgs, taču arī tajā ir paredzēts, ka pieteicējai ir tiesības saņemt no izpildītāja informāciju par darbu norisi (līguma

3.1.apakšpunkts).

Ņemot vērā minēto, pieteicējas rīcībā būtu jābūt vismaz kaut kādiem konkrētiem pierādījumiem par to, kad, kur un kādi reklāmas baneri ir izvietoti.

Tostarp pieteicējas rīcībā būtu jābūt, piemēram, baneru datu failiem, jo citādi pieteicēja nebūtu varējusi pārbaudīt, vai izstrādātie baneri atbilst prasītajiem

tehniskajiem un vizuālajiem parametriem, un attiecīgi nebūtu varējusi veikt to saskaņošanu pirms izvietošanas. Dienests pārsūdzētajā lēmumā šajā sakarā

pamatoti norādījis, ka ir maz ticams, ka pieteicēja pirms reklāmas atspoguļošanas masu medijos nesaskaņotu reklāmas banera lielumu, vizuālo attēlu, tā

saturu. Taču tādā gadījumā pieteicējas rīcībā būtu jāpaliek datiem (pierādījumiem) par šādas saskaņošanas veikšanu un norisi, tostarp pieteicējas rīcībā

noteikti jābūt pašam saskaņotajam reklāmas materiālam kādā formā. Nav uztverams nopietni pieteicējas amatpersonas /pers. B/ 2017.gada 2.maija

paskaidrojumā dienestam (lietas 2.sējuma 115.lapa) (paskaidrojums sniegts pieteicējai iepriekš veikta audita ietvaros) norādītais, ka pirms katra

pasūtījuma SIA ,,Harlov” amatpersona /pers. C/ atrādījis materiālu, kas tiks izvietots mājas lapās, apstākļos, kad atrādīšana nav dokumentēta.

Komerciālajā vidē ir vispārpieņemts, ka pasūtījuma izpildes saskaņošana tiek dokumentēta, lai izvairītos no vēlākiem strīdiem un pārpratumiem un varētu

pierādīt, kas tieši un kad ir saskaņots. Pienākums komersantam dokumentēt darījumu norisi veidā, kas ļauj pārliecināties par to esību un izsekot to

norisei, izriet arī no grāmatvedības kārtošanu regulējošajām tiesību normām (likuma ,,Par grāmatvedību” 2.pants).

Tas nozīmē, ka reālas pasūtījuma saņemšanas gadījumā pieteicējas rīcībā noteikti būtu konkrēti dokumentāri pierādījumi par reklāmas materiāla

saskaņošanu un izvietošanu, tostarp būtu pats pieteicējas saskaņotais reklāmas materiāls (baneris), piemēram, kā datu fails, un dokumenti, kas

atspoguļotu saskaņošanas faktu (piemēram, e-pasta sarakste, kuras ietvaros veikts saskaņojums).

Tomēr pieteicēja nav varējusi iesniegt auditam nekādus pierādījumus pakalpojuma reālai saņemšanai, izņemot jau minētos dokumentus: līgumus,

mediju plānus, aktus un rēķinus. Šie dokumenti paši par sevi nepierāda pakalpojuma reālu saņemšanu – reklāmas materiālu reālu izstrādi un izvietošanu

interneta medijos. Līgumi un mediju plāni izstrādāti pirms reklāmas pasākumiem, tāpēc vieni paši nevar pierādīt to faktisku veikšanu. Turklāt abu minēto

veidu dokumenti konkrētajos darījumos ir vispārīga satura. Līgumi, kā jau minēts, paredz, ka konkrēti reklāmas pasākumi saskaņojami ar mediju

plāniem. Tāpat akti un rēķini, kuri it kā būtu jāsastāda pēc reklāmas pasākumu veikšanas, nesatur faktiski nekādus citus datus, kā vien ļoti vispārīgu

atsauci uz līgumu un to, ka pakalpojums sniegts saskaņā ar mediju plānu. Taču paši mediju plāni būtībā ir tikai tabulas ar interneta domēnu nosaukumiem

un norādēm, cik ekspozīcijas katrā portālā un par kādu cenu jāizvieto. Tos ne atsevišķi, ne kopsakarā ar pārējiem minētajiem pieteicējas iesniegtajiem

dokumentiem nevar uzskatīt par pierādījumiem reklāmas baneru reālai izvietošanai interneta portālos. Kā jau minēts, reāla reklāmas pakalpojuma

sniegšanas gadījumā noteikti būtu jānotiek vēl vismaz pieteicējas veiktai materiāla saskaņošanai, bez kuras reklāmas pakalpojumu sniegšanas uzsākšana

nav iedomājama, par ko savukārt būtu jāpaliek pierādījumiem. Taču tādu nav.

Tāpat pieteicējai gadījumā, ja tiktu reāli sniegti ievērojamas vērtības pakalpojumi, noteikti būtu svarīgi ne vien vispirms saskaņot izvietojamo

reklāmas materiālu, bet arī pirms pakalpojuma izpildes pieņemšanas (kas tiek darīts ar aktu) pārliecināties, ka reklāmas materiālu izvietošana medijos

faktiski ir notikusi, turklāt notikusi atbilstoši saskaņotajiem mediju plānam. Taču nav nekādu pierādījumu arī tam, ka līdz ar aktu parakstīšanu pieteicēja

būtu veikusi jebkādas darbības, lai pārliecinātos par reklāmas izvietošanas atbilstību saskaņotajam mediju plānam. Šajā sakarā dienests arī pamatoti

vērsis uzmanību uz būtībā absurdo pieteicējas līguma ar SIA ,,Harlov” 2.1.2. un 2.1.3.apakšpunktu, kas paredz, ka pieteicēja statistikas datus par

reklāmas izvietošanu var saņemt tikai pēc samaksas veikšanas. Nav iedomājams, ka reāli iecerēta darījuma ietvaros komersants apņemtos maksāt un

patiešām maksātu, ja tam pirms tam nebūtu iespējams pārliecināties par saņemtā (apmaksājamā) pakalpojuma faktisku esību un kvalitāti.

Dienests pamatoti atzinis, ka minētais līguma ar SIA ,,Harlov” noteikums, kā arī citi pieteicējas līgumu ar SIA ,,Harlov” un SIA ,,Urban

Development” noteikumi, precīzāk, virknes svarīgu noteikumu neesība (līgumos nav ietverti tādi elementi kā pakalpojumu cena, nav noteiktas sankcijas

par pakalpojumu neizpildi, nav paredzēti līgumsodi par maksājumu termiņa kavējumu, nav nolīgts, kā notiks izstrādāto reklāmas materiālu saskaņošana

pirms izvietošanas, nav norādīta informācija par pakalpojuma pieņemšanas un nodošanas un saskaņošanas kārtību), vērtēta kopsakarā ar mediju plānu,

aktu un rēķinu vispārīgumu un reklāmas materiālu esības un izvietošanas pierādījumu neesību, norāda, ka darījumu dokumenti noformēti, lai tikai formāli

pamatotu priekšnodokļa atskaitīšanu, bet to noformēšana nav bijusi saistīta ar reālu pakalpojumu sniegšanu. Proti, dokumentos norādītās ar reklāmas

pakalpojumu izvietošanu saistītās darbības reāli nav veiktas, tādu veikšana nemaz nav bijusi iecerēta.

Pieteikumā norādīts, ka auditoriem kā pierādījumi reklāmas pakalpojumu saņemšanai tika iesniegtas izdrukas, no kurām var redzēt gan interneta

mājaslapu, kurā tika ievietota reklāma, gan pašu pieteicējas reklāmu. Lietā patiešām ir iesniegtas trīs izdrukas no mājaslapām, kurās starp citu mājaslapā

ievietoto informāciju vizuāli attēloti arī baneri (lietas 5.sējuma 18.–20.lapa, tulkojumi lietas 5.sējuma 66.–68.lapā). Tās audita vajadzībām iesniegusi

SIA ,,Harlov” kā reklāmas paraugus. Taču nav konkrēta pamata kādu no šiem baneriem identificēt ar pieteicējas reklāmu (izdrukās nav redzams

pieteicējas nosaukums vai cita pieteicēju nepārprotami identificējoša informācija), vēl jo vairāk tādu, kura būtu ievietota kāda konkrēta līguma (reklāmas

pasākuma) izpildes ietvaros, turklāt vairāk nekā divdesmit portālos, kas norādīti mediju plānos (iesniegti tikai trīs paraugi). Jāņem arī vērā, ka gadījumā,

ja uzņēmums ievieto mājaslapā reklāmu, tā rīcībā ir jābūt citiem pierādījumiem, ne tikai mājaslapas vizualizācijas izdrukai. Jābūt arī, piemēram, datu

failam, kas nosūtīts ievietošanai, pierādījumiem tā nosūtīšanas faktam, dokumentiem, kas noformēti ar interneta portāla uzturētāju par reklāmas

pieņemšanu ievietošanai, tā izrakstītiem rēķiniem par pakalpojumu sniegšanu. SIA ,,Harlov” nav varējis iesniegt neko no tā visa, tikai izdrukas, kādas var

izgatavot jebkurš interneta lietotājs (tostarp tāds, kuram nav nekādas saistības ar mājaslapu un tajā izvietoto informāciju, bet kurš tikai atvēris mājaslapu

interneta pārlūkā). Tāpat jau minēts, ka nav ticams, ka pati pieteicēja reklāmas materiālu pirms tā izvietošanas nebūtu saskaņojusi; taču pat šādai

saskaņošanai, kas reālas norises gadījumā noteikti būtu dokumentēta, nav pierādījumu. Tādējādi ne SIA ,,Harlov”, ne pieteicējas rīcībā nav nekādu tādu

datu, kādi noteikti būtu to rīcībā, ja būtu noticis reāls reklāmas pakalpojuma sniegšanas darījums. Neesot konkrētiem pierādījumiem, ka reklāma

patiešām izstrādāta un nosūtīta publicēšanai, kā arī konkrētiem interneta arhīva vai citiem tehniskiem datiem par tās ievietošanu, nevar apgāzt arī lēmumā

par audita rezultātiem minēto izdruku analīzes rezultātā secināto, ka izdrukās saskatāmas iespējamas fotomontāžas pazīmes. Katrā ziņā noteikti nevar

konstatēt faktiski notikušu pieteicējas reklāmas ievietošanas pakalpojuma sniegšanu.

[12] Visos mediju plānos (gan darījumos ar SIA ,,Harlov”, gan darījumos ar SIA ,,Urban Development”), izņemot vienu, pieteicējas reklāmas

baneris norādīts kā attēlojams piecpadsmit Krievijas internēta portālos: www.auto.ykt.ru, www.66.ru, www.msk.carobka.ru, www.autochel.ru,

www.gorodche.ru, www.berkat.ru, www.auto.59.ru, www.info83.ru, www.smeni-auto.ru, www.autoportal.ru, www.apsny.ru, www.110km.ru,

www.autonavigator.ru, www.drom.ru, www.autosobi.ru. Vienā mediju plānā, kas pievienots SIA ,,Harlov” 2017.gada 7.marta rēķinam Nr.SHJ

17/03-07, pieteicējas reklāmas baneris norādīts kā attēlojams arī 11 citos interneta portālos: www.bibika.ru, www.autorambler.ru, www.auto.e1.ru,

www.autodmir.ru, www.abkhaz-auto.ru, www.hibiny.com, www.cmlt.ru, www.24auto.ru, www.drive2.ru, www.auto-mos.ru, www.drivenn.ru.

Lai pārliecinātos, vai reklāmas izvietošana notikusi, dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Elektroniskās komercijas uzraudzības, kontroles

metodikas un atbalsta daļa ir ieguvusi ziņas par reklāmas baneru izvietošanas iespējām un nosacījumiem attiecīgajos portālos un tajos reāli izvietotajām

reklāmām (lietas 3.sējuma 5.–14.lapa). Veiktajā pārbaudē konstatēts, ka virknē mediju plānos norādīto vietņu nemaz nevar ievietot banerus ar

SIA ,,Harlov” iesniegtajos reklāmas paraugos norādītajiem parametriem. Tāpat, pārbaudot vietņu arhīvā pieejamo informāciju, ciktāl to bija iespējams

izdarīt, nevienā gadījumā netika konstatēti pieteicējas reklāmas baneri. Tāpat tika konstatēts, ka četrās tīmekļa vietnēs (www.info83.ru,

www.berkat.ru, www.drom.ru un www.drivenn.ru) pirms baneru ievietošanas ir jāveic priekšapmaksa par pakalpojumu. Taču nevienā gadījumā strīda

darījumos iesaistītās personas samaksas apliecinošu dokumentu pārbaudē nav iesniegušas, kas netieši, bet (kopsakarā ar arī jebkādu citu reālas

ievietošanas pierādījumu neesību) pārliecinoši norāda, ka samaksa nav veikta un reklāmas izvietošana nav notikusi. Arī mediju plānos norādītie baneru

izvietošanas nosacījumi būtiski atšķiras no interneta vietņu izstrādātajiem reklāmas izvietošanas noteikumiem. Piemēram, konstatēts, ka samaksu vietnēs

var veikt par 1000 ekspozīcijām, diennakti, mēnesi, nedēļu, taču nevis par vienu ekspozīcijas reizi kā tas norādīts mediju plānos. Tas norāda, ka mediju

plāni sastādīti formāli, bez sasaistes ar reālām pakalpojumu sniegšanas iespējam. Tas savukārt liecina, ka mediju plānos norādītās darbības nemaz nebija

paredzēts īstenot.

Turklāt, kā pamatoti atzīmējis dienests, mediju plānos norādītās pakalpojumu cenas krasi atšķiras no reālajām cenām par pakalpojumu. Proti, tās

vairākkārtīgi pārsniedz reālo pakalpojumu sniegšanas cenu. Piemēram, ja tīmekļa vietnēs norādīts, ka par 1000 ekspozīcijām (attēlošanas reizēm) cena ir

no 0,13 līdz 11,52 euro, tad mediju plānos norādīts, ka par vienu ekspozīciju būtu jāmaksā no 0,8 līdz 1,1 euro. Tādējādi pieteicēja daudzkārt

pārmaksājusi, vai vismaz nav saprotams cenu veidošanās mehānisms. Ne viens, ne otrs izskaidrojums neraksturo normālu (reālu) komercdarbību, bet

kopsakarā ar pārējiem apstākļiem norāda uz dokumentu noformēšanu bez sasaistes ar reālu pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu.

Tātad ne tikai pieteicēja nav varējusi iesniegt nekādus pierādījumus pakalpojumu reālai saņemšanai, bet arī dienestam pēc savas iniciatīvas, iespēju

robežās pārbaudot tam pieejamos datus no interneta portāliem, nav gūts apstiprinājums mediju plānos norādīto reklāmas darbību faktiskai īstenošanai.

Gluži pretēji, iegūtā informācija ar augstu ticamības pakāpi norāda, ka mediju plāni sastādīti fiktīvi, jo to īstenošana atbilstoši tajos norādītajiem

nosacījumiem nemaz nav bijusi iespējama, un tā arī nebūtu ekonomiski pamatota (mediju plānos aprēķināta daudzkārt, pat simts un vairāk reizes

augstāka reklāmas attēlošanas cena par interneta portālu norādīto reklāmas izvietošanas pakalpojuma reālo cenu).

[13] Tādējādi dienesta konstatētie apstākļi ar ļoti augstu ticamības pakāpi norāda, ka pieteicējas deklarēto pakalpojumu saņemšana reāli nav

notikusi. Atbilstoši likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 38.pantam, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu

maksājumu lielumam, pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu nodrošina nodokļu maksātājs. No minētās normas izriet, ka tādos apstākļos, kā

izskatāmajā lietā, kad dienests ir ieguvis pierādījumus un konstatējis apstākļus, kas liek ļoti nopietni apšaubīt priekšnodokļa atskaitīšanu pamatojošo

darījumu esību, pierādīšanas pienākums jeb nasta pāriet uz pieteicēju. Ja pieteicēja vēlas dienesta secinājumus atspēkot, tad tai ir jāspēj iesniegt

pārliecinošus pierādījumus pakalpojumu reālai sniegšanai. Tomēr pieteicēja arī tiesā nav spējusi iesniegt nekādus pierādījumus vai kaut vai konkrēti

norādīt uz tādu esību.

Pieteicējai jāapzinās, ka tad, ja tā nespēj iesniegt pārliecinošus pakalpojumu reālas saņemšanas pierādījumus, uz kādu trūkumu norādīts iepriekš

šajā spriedumā, tās procesuālā pozīcija tiesvedībā ir bezcerīga.

[14] Jau līdz šim spriedumā analizētie apstākļi, kas norāda, no vienas puses, uz pakalpojumu reālas sniegšanas pierādījumu neesību, un, no otras

puses, uz to, ka pakalpojumu reāla sniegšana darījumu ietvaros nemaz nebija iespējama un nebija iecerēta (darījumu dokumenti noformēti fiktīvi un

formāli), apstākļos, kad pieteicēja nekādi nevar atspēkot dienesta iesniegtos pierādījumus un iesniegt pierādījumus, ka reklāmas pakalpojumi atbilstoši

līgumiem un mediju plāniem tomēr ir saņemti, principā ir pietiekami, lai liegtu pieteicējai priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības darījumos ar SIA ,,Harlov”

un SIA ,,Urban Development”.

Tomēr ar to dienesta konstatēto apstākļu kopums pat nebeidzas.

Dienests papildus ir vērtējis darījumu sniegšanā iesaistīto personu paskaidrojumus, kā arī pieteicējas darījumu partnerus un to tālākos raksturojošos

datus. Un dienesta iegūtie secinājumi tikai vēl vairāk nostiprina pārliecību par darījumu fiktīvo, uz PVN izkrāpšanu, nevis reklāmas pakalpojumu reālu

sniegšanu, vērsto raksturu.

[15] Dienests pamatoti ir konstatējis nepatiesas informācijas sniegšanu pieteicējas bijušā valdes locekļa /pers. B/ paskaidrojumos.

Pieteicējas darījumu laika amatpersona /pers. B/ 2017.gada 14.marta audita sākuma sarunas protokolā (lietas 2.sējuma 111.–112.lapa )

(pieteicējai iepriekš veiktā audita ietvaros) norādīja, ka SIA ,,Harlov” sniedza reklāmas pakalpojumus Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Kazahijā, Gruzijā,

u.c. Ar SIA ,,Harlov” amatpersonu /pers. C/ sagatavoja materiālus un vienojās, kurās interneta vietnēs un cik ilgu laiku izvietos informāciju. Tāpat /pers.

B/ minētajos paskaidrojumos norādīja, ka ar /pers. C/ vispirms kontaktējās pieteicējas dalībnieks /pers. F/ (/pers. F/, Baltkrievijas pilsonis), tikai pēc

tam darījumos iesaistījās /pers. B/.

Savukārt no /pers. B/ 2017.gada 28.martā sniegtā paskaidrojuma dienestam (lietas 2.sējuma 113.–114.lapa) izriet, ka /pers. B/ /pers. C/

iepazinās 2016.gada maijā, kad remontēja viņa privāto automašīnu. Tad arī uzsākta saruna par reklāmas pakalpojumu sniegšanu. Par sarunu /pers. B/

informējis savu partneri /pers. F/, kuru ieinteresējis minētais pakalpojums, un tādējādi tika uzsākta sadarbība ar SIA ,,Harlov”. /pers. O/ ,,Harlov” spēju

sniegt kvalitatīvu reklāmas pakalpojumu pārliecinājies /pers. F/, tiekoties ar /pers. C/, pēc tam darījumos iesaistījās /pers. B/. /pers. C/ demonstrējis

savas spējas un tehnoloģijas reklāmas izvietošanas jomā, t.i., /pers. C/ veidotie reklāmas materiāli bijuši atspoguļoti interneta vietnēs, /pers. B/ gan

neatceras, tieši kurās. Sākotnēji tikušies pie /pers. C/ Olainē, dažādās vietās Rīgā (kafejnīcās), tad arī birojā. Pēc /pers. F/ mutiska rīkojuma reklāmas

apjoms ticis palielināts, lai pēc iespējas vairāk tiktu piesaistīti Krievijas, kā arī citu Neatkarīgo Valstu Savienības valstu tirgi. /pers. B/ paskaidrojumā

norādīja, ka /pers. F/ Latvijā bija 2016.gada maijā, septembrī un decembrī.

Par reklāmas izmaksām /pers. B/ paskaidroja, ka reklāmas izmaksas nevajag saistīt ar pārdošanas apjomiem, jo neatkarīgi no reklāmu izmaksas

lieluma īpašnieks (/pers. F/) pieņēmis lēmumu investēt reklāmas pakalpojumos, neskatoties uz to, ka 2016.gada nogalē /pers. B/ vērsis /pers. F/

uzmanību uz to, ka izdevumi reklāmai sevi neatpelna.

2017.gada 14.jūlija audita sākuma sarunas protokolā (lietas 2.sējuma 104.–105.lapa) /pers. B/ apliecināja, ka sadarbība ar SIA ,,Harlov” sākās

2016.gada vasarā un viņam nav nekas piebilstams jau iepriekš veiktā audita ietvaros sniegtajiem paskaidrojumiem.

Izvērtējot /pers. B/ paskaidrojumus, dienests pamatoti konstatējis, ka tie ir vispārīgi un nesatur informāciju, kas būtu vērtējama kā darījumu norises

apstākļu objektīvs izklāsts. Tāpat paskaidrojumos sniegta nepatiesa informācija par sadarbības uzsākšanu ar SIA ,,Harlov”.

Proti, atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācijai par 2016.gadu Baltkrievijas pilsonim /pers. F/ 2016.gada 29.augustā izsniegta

vienreizēja ieceļošanas vīza periodā no 2016.gada 30.augusta līdz 18.septembrim (lietas 3.sējuma 17.lapa). Šis vīzā norādītais periods sakrīt ar izmaiņu

izdarīšanu pieteicējas dalībnieku sastāvā (2016.gada 16.septembrī Uzņēmumu reģistrā /pers. F/ reģistrēts kā pieteicējas dalībnieks), lai gan 2017. gadā

viņam Latvijas robežas šķērsošanas fakts nav konstatēts (lietas 3.sējuma 20.lapa).

Tātad 2016.gada maijā un vasarā, kad atbilstoši /pers. B/ paskaidrojumam sākušās darījuma sarunas ar SIA ,,Harlov”, kurās it kā piedalījies /pers.

F/, ne vien ir apšaubāma /pers. F/ atrašanās Latvijā, bet viņš pat nav bijis pieteicējas dalībnieks.

[16] /pers. B/ sniegtā informācija turklāt ir pretrunā ar SIA ,,Harlov” amatpersonas /pers. C/ sniegto informāciju.

SIA ,,Harlov” amatpersona /pers. C/ 2017.gada 5.aprīlī dienestam sniegtajā paskaidrojumā (lietas 3.sējuma 140.–141.lapa) (sniegts pieteicējai

iepriekš veiktā audita ietvaros) norādīja, ka SIA ,,Harlov” nodarbojas ar interneta reklāmas pasūtīšanu un tirdzniecību kā starpnieks, uzņēmumā ir viens

nodarbinātais – pats /pers. C/. Uzņēmums sadarbojas ar ārzemju uzņēmumiem, kuri veic reklāmas izstrādi un to publicēšanu. SIA ,,Harlov” pati neveic

reklāmu izveidi un to publicēšanu, mājas lapas uz /pers. C/ pieprasījumiem neatbild.

Par sadarbību ar pieteicēju /pers. C/ norādīja, ka komunikāciju veica tikai ar /pers. B/, ar kuru /pers. C/ iepazinās pieteicējas auto servisā Ķīpsalā,

kad tika remontēta /pers. C/ privātā automašīna. Iepazīšanās notikusi 2015.gadā, tad arī tikuši izstrādāti plāni reklāmu izveidei, bet pēc gada veikta

reklāmas publicēšana.

Tāpat /pers. C/ norādīja, ka SIA ,,Harlov” kā starpniece pakalpojuma izpildi sākotnēji nodeva SIA ,,Nixar” (SIA ,,Harlov” deklarētā darījuma

partnere 2016.gada jūlijā–septembrī). Taču sadarbība ar SIA ,,Nixar” tika pārtraukta, jo SIA ,,Harlov” nebija veikusi samaksu par sniegtajiem

pakalpojumiem, jo pati nebija saņēmusi samaksu no pieteicējas. Pēc tam pakalpojumu izpilde tika nodota apakšuzņēmējai SIA ,,Arbos” (SIA ,,Harlov”

darījumu partnere 2016.gada oktobrī–2017.gada februārī). Pēc saskaņošanas ar pieteicēju SIA ,,Arbos” uzsākusi reklāmu (baneru) izvietošanu tajos

pašos interneta portālos, kuros to iepriekš veikusi SIA ,,Nixar”.

Tāpat /pers. C/ paskaidrojumā norādīja, ka reklāmas kontroli veica pieteicēja, bet vienlaikus norādīja, ka nekādas statistikas atskaites

SIA ,,Nixar” un SIA ,,Arbos” nesniedza, jo SIA ,,Harlov” nebija veikusi samaksu minētajām sabiedrībām, savukārt pieteicēja par pakalpojumu nebija

norēķinājusies ar SIA ,,Harlov”.

Papildus 2017.gada 7.jūnija paskaidrojumos (liecībā), kas sniegta dienesta Finanšu policijas pārvaldei (lietas 3.sējuma 144.–145.lapa), /pers. C/

par sadarbību ar pieteicēju norādīja, ka 2016.gada pavasarī pie /pers. C/ ieradās /pers. B/ ar piedāvājumu uzsākt sadarbību. 2016.gada jūnijā sadarbība

tika uzsākta. /pers. B/ vēlējās reklamēties interneta vietnēs ārzemēs, Krievijā un citās valstīs, tādēļ /pers. C/ iepazīstināja /pers. B/ ar SIA ,,Harlov”

iespējām reklāmas jomā un ar attiecīgo pakalpojumu izmaksām, kurām pieteicēja piekrita. Sadarbība no pieteicējas puses notika ar /pers. B/. Tāpat

/pers. C/ norādīja, ka pasūtījumus tikai apkopoja, bet izpildei tos tālāk nodeva apakšuzņēmējiem.

Izvērtējot /pers. C/ paskaidrojumos norādīto, dienests pamatoti secinājis, ka /pers. C/ tikai vispārīgi apstiprina pakalpojumu sniegšanu (faktiski –

pasūtījumu saņemšanu un tālāknodošanu apakšuzņēmējiem), bet nesniedz darījumu apstākļu un norisi identificējošu informāciju. Vērtējot /pers. C/

paskaidrojumus, nav saprotams, kā /pers. C/ pārliecināja pieteicējas amatpersonu /pers. B/ par SIA ,,Harlov” iespējām reklāmas jomā, kā tika noteikta

reklāmas pakalpojumu cena (norādīta mediju plānos) dažādās tīmekļa vietnēs un kas to noteica, ja SIA ,,Harlov” pati neveica baneru ievietošanu

interneta portālos. Jo vairāk, no /pers. C/ norādītā izriet, ka mājaslapas, kurās it kā tika ievietotas pieteicējas reklāmas, uz /pers. C/ pieprasījumiem

vispār neatbildēja. Tas liek apšaubīt /pers. B/ norādīto, ka /pers. C/ demonstrēja padziļinātas zināšanas interneta reklāmas jomā. Tādējādi ir apšaubāms

arī pieteicējas norādītais, ka pieteicēja bija guvusi pārliecību par SIA ,,Harlov” spēju nodrošināt strīda pakalpojumu izpildi.

Tāpat pieteicējas un SIA ,,Harlov” amatpersonu sniegtajos paskaidrojumos konstatējama pretrunīga informācija par sadarbības uzsākšanas

apstākļiem. /pers. B/ 2017.gada 28.marta paskaidrojumā norādīja, ka 2016.gada maijā iepazinās ar /pers. C/, remontējot viņa privāto automašīnu, un no

pieteicējs puses /pers. F/ bija tas, kurš tikās ar /pers. C/ un pārliecinājās par SIA ,,Harlov” spēju sniegt kvalitatīvu reklāmas pakalpojumu, tikai pēc tam

darījumos iesaistījās /pers. B/. Savukārt /pers. C/ 2017.gada 5.aprīlī sniegtajā paskaidrojumā norādīja, ka ar /pers. B/ iepazinies 2015.gadā, bet

2017.gada 7.jūnija paskaidrojumos norādīja, ka tieši /pers. B/ bija tas, kurš 2016.gada pavasarī piedāvāja SIA ,,Harlov” uzsākt sadarbību, kas

2016.gada jūnijā tika uzsākta.

Tādējādi ir sniegta pretrunīga informācija ne vien par sadarbības uzsākšanas laiku, bet arī par to, kura persona (/pers. B/ vai /pers. F/) pārliecinājās

par SIA ,,Harlov” iespējām reklāmas jomā. Savukārt /pers. C/ norādītais, ka viņš tikai darbojās kā starpnieks, bet pats ar mājaslapām par reklāmas

izvietošanu nebija spējīgs komunicēt, pēc būtības apgāž /pers. B/ norādīto, ka sarunā ar /pers. C/ tika gūta pārliecība par viņa spējām interneta reklāmas

jomā.

Tāpat atzīmējams, /pers. C/ norādītais, ka SIA ,,Nixar” un SIA ,,Arbos” nesniedza statistikas datus par izvietotajām reklāmām, jo nebija veikta

samaksa, būtībā nozīmē, ka ne SIA ,,Harlov”, ne pieteicēja nevarēja veikt reklāmas kontroli un nevarēja pārliecināties, ka pakalpojums ir sniegts. Šādos

apstākļos pieteicējas un SIA ,,Harlov” savstarpēji parakstītie akti par izpildīto pakalpojumu pieņemšanu ir bez jebkāda seguma, jo uzņēmumu pārstāvji

aktos apliecināto informāciju nemaz nevarētu zināt.

Rezumējot secināms, ka pieteicēja pirms darījumu uzsākšanas ar SIA ,,Harlov”, kas notikusi neskaidros apstākļos, nav varējusi gūt pārliecību par

SIA ,,Harlov” spēju nodrošināt reklāmas ievietošanu elektroniskajos masu medijos, jo /pers. C/ šādas spējas nav varējis demonstrēt. Tāpat nevienam no

minētajiem uzņēmumiem nav bijusi faktiska iespēja kontrolēt, vai un kādā kvalitātē pakalpojums sniegts, jo uzņēmumiem attiecīgie dati nav bijuši pieejami.

Tāpat personas nav spējušas izskaidrot citus darījumu noslēgšanas apstākļus (piemēram, cenu veidošanās mehānismu), kas kopumā norāda, ka darījumu

attiecības nav uzsāktas ar mērķi un faktiskiem priekšnoteikumiem, lai varētu sniegt reklāmas izstrādes un izvietošanas pakalpojumus pieteicējai.

[17] Par pieteicējas deklarēto darījumu faktisko neesību liecina arī pieteicējas darījumu partneri SIA ,,Harlov” un tās tālākos darījumu partnerus,

tostarp SIA ,,Urban Development”, kas kļuva arī par pieteicējas tiešo darījumu partneri, raksturojošie dati.

SIA ,,Harlov” tātad norādījusi, ka darbojās kā starpnieks. Atbilstoši SIA ,,Harlov” amatpersonas /pers. C/ paskaidrotajam un iesniegtajām

nodokļa deklarācijām auditējamajā periodā SIA ,,Harlov” nodeva pieteicējas pasūtīto darbu izpildi apakšuzņēmējiem:

- SIA ,, Nixar” (darījumi 2016.gada jūlijā–septembrī),

- SIA ,,Urban Development” (2017.gada martā).

Vienlaicīgi atzīmējams, ka SIA ,,Urban Development” bija pieteicējas tiešā darījumu partnere 2017.gada aprīlī–maijā. SIA ,,Urban Development”

kļuva ar pieteicējas tiešo darījumu partneri pēc tam, kad SIA ,,Harlov” 2017.gada 8.martā (nākošajā dienā pēc viena no strīdus darījumiem ar pieteicēju)

tika izslēgta no dienesta PVN maksātāju reģistra sakarā ar nepatiesas informācijas sniegšanu nodokļa deklarācijās.

Tāpat atzīmējams, ka pēc SIA ,,Nixar” izslēgšanas no PVN maksātāju reģistra, kas notika 2016.gada 13.oktobrī sakarā ar pieļautiem

pārkāpumiem, SIA ,,Harlov” deklarēja identiskus darījumus ar SIA ,,Arbos” (darījumi neatzīti pieteicējas iepriekšējā auditā par periodu no 2016.gada

1.oktobra līdz 2017.gada 28.februārim). Savukārt pēc SIA ,,Arbos” izslēgšanas no PVN maksātāju reģistra 2017.gada 2.martā SIA ,,Harlov” sāka

deklarēt tieši tādus pašus pieteicējas reklāmas izvietošanas darījumus ar SIA ,,Urban Development”, kas savukārt tālāk kļuva par pieteicējas tiešo

darījumu partneri reklāmas izvietošanai interneta portālos pēc pašas SIA ,,Harlov” izslēgšanas no nodokļu maksātāju reģistra. SIA ,,Urban

Development” bija pieteicējas darījumu partneris līdz brīdim, kad arī šis uzņēmums tika izslēgts no PVN maksātāju reģistra sakarā ar tā darbības

neatbilstību nodokļu likumiem.

Dienests pamatoti norādījis, ka darījumu noformēšana šādās ķēdēs, kurās vienus uzņēmumus pēc tam, kad nodokļu administrācija konstatē to

darbības prettiesisko raksturu, aizstāj citi uzņēmumi, kuri it kā turpina darīt tieši to pašu līdz brīdim, kamēr arī to kā nodokļu maksātāju darbība tiek

pārtraukta, neliecina par patiesi veiktu komercdarbību, bet tikai par komercdarbības šķietamības radīšanu.

[18] Tas novērtējams kopsakarā ar jau minēto jebkādu pierādījumu neesību tam, ka dokumentos minētie reklāmas pakalpojumi faktiski būtu

notikuši, un to, ka SIA ,,Nixar” un SIA ,,Urban Development” (tāpat arī SIA ,,Arbos”, ar kuru slēgtie SIA ,,Halov” darījumi gan analizēti atsevišķā

auditā) vieno tāpatīgas fiktīvu uzņēmumu pazīmes.

Neviens no šiem uzņēmumiem nav bijis sasniedzams nodokļu administrācijas pārbaudēm, jo to amatpersonas ir bijušas ārvalstnieki, kuru

uzturēšanās un darbība Latvijā atbilstoši Valsts robežsardzes un Pilsonības un migrācijas pārvaldes sniegtajām ziņām nav konstatējama, un uzņēmumi nav

faktiski atradušies juridiskajās adresēs, sakarā ar pieļautajiem nodokļu likumu pārkāpumiem tie visi izslēgti no PVN maksātāju reģistra (lietas 3.sējuma

16., 18.–22., 86., 189.–190., 4.sējuma 27.–32., 97., 100.lapa). Tāpat uzņēmumi nav iesnieguši gada pārskatus, ko pārējo tos raksturojošo pazīmju

kopsakarā ir iespējams vērtēt kā vēl vienu netiešu pierādījumu to saimnieciskās darbības neesībai. Dienestam kopumā nav bijis iespējams konstatēt

jebkādas uzņēmumu faktiski veiktas komercdarbības pazīmes.

Starp pazīmēm, kas liecina par darījumu ķēdēs iesaistīto uzņēmumu fiktīvo raksturu, vērtējams arī, piemēram, tas, ka SIA ,,Nixar” PVN

deklarācijās (lietas 4.sējuma 104.–111.lapa) deklarēti iegādes darījumi ar vērtību zem 1430 euro (neatšifrējot darījumu partnerus) nesamērīgi lielā

kopsummā (2016.gada jūlijā 1 070 456,72 euro, augustā 977 679,05 euro, septembrī 631 434,69 euro). Kā atzīmējis dienests, tādējādi tiek padarīta

neizsekojama deklarēto preču un pakalpojumu izcelsme. Šāda satura deklarācijas nav raksturīgas reālai komercdarbībai, bet ir tipiskas fiktīviem

uzņēmumiem, kuru vārdā (izmantojot to rekvizītus) tiek noformētas deklarācijas nodokļa izkrāpšanas shēmu ietvaros. Savukārt deklarācijās atšifrētie

SIA ,,Nixar” iegādes darījumu partneri bijuši citas valsts uzņēmumi, kuri, kā noskaidrojies, dienestam iegūstot informāciju no attiecīgās valsts (Lietuvas)

nodokļu administrācijas, tāpat uzrādījuši fiktīvu uzņēmumu pazīmes, un turklāt saistību ar Latviju (lietas 3.sējuma 191.–211., 5.sējuma 31.–46., 77.–

94.lapa).

Tāpat kā SIA ,,Nixar” gadījumā, arī SIA ,,Urban Development” PVN deklarācijās (lietas 4.sējuma 83.–91.lapa) deklarējusi iegādes darījumus

ar vērtību zem 1430 euro nesamērīgi lielās summās (2017.gada martā 1 274 240,5 euro, aprīlī 1 022 816,03 euro, maijā 450 828,93 euro), darījumu

partnerus neatšifrējot. Dienests pamatoti to ir vērtējis kā darbību ar mērķi padarīt preču un pakalpojumu izcelsmi neizsekojamu, kas rada pamatotas

šaubas par deklarēto darījumu reālu esību, secīgi – arī strīdus darījumu faktisko esību.

Tādējādi, kā pamatoti konstatējis dienests, noformēto darījumu ķēdē pakalpojumu reāla sniegšana nav iedomājama, jo pakalpojumu izpilde

(tostarp tieši no pieteicējas puses) nodota fiktīviem uzņēmumiem, kuri reālu komercdarbību neveic.

[19] Zīmīgi, ka uzņēmumu pārstāvju, kuri it kā parakstījuši darījumu dokumentus, atrašanās Latvijā nav konstatējama ne vispārīgi, ne arī datumos,

kuros it kā parakstīti darījumu dokumenti (līgumi, akti, rēķini). Tostarp SIA ,,Urban Development” valdes locekle /pers. E/ pēc iegūstamajām ziņām nav

atradusies Latvijā datumā, kurā it kā izrakstījusi pilnvaru /pers. D/ veikt darbības SIA ,,Urban Development” vārdā. Tāpat nav konstatējama /pers. D/

uzturēšanās Latvijā SIA ,,Urban Development” darījumu ar SIA ,,Harlov” un pieteicēju laikā.

Tāpēc ļoti kritiski vērtējama arī pieteicējas darījumu laika valdes locekļa /pers. B/ un SIA ,,Harlov” amatpersonas /pers. C/ paskaidrojumos sniegtā

informācija, ka viņi no SIA ,,Urban Development” puses tikušies un slēguši darījumus ar /pers. D/.

[20] Jau minēts, ka ir apšaubāms /pers. B/ norādītais, ka /pers. C/ kā SIA ,,Harlov” amatpersona spēja pārliecināt pieteicēju par uzņēmuma spēju

veikt reklāmas pakalpojumu sniegšanu. Jau atzīts, ka pieteicējas amatpersona /pers. B/ sniedza nepatiesus un pretrunīgus paskaidrojumus par darījumu ar

SIA ,,Harlov” noslēgšanas apstākļiem. Tāpat apšaubāms izrādās arī /pers. B/ (tāpat arī SIA ,,Harlov” amatpersonas /pers. C/) paskaidrotais par

darījumu ar SIA ,,Urban Development” slēgšanu ar šā fiktīvā uzņēmuma pārstāvi /pers. D/. Vienlaikus ir redzams, ka SIA ,,Harlov” un SIA ,,Urban

Development” ir bijuši gan savstarpēji saistīti tiešie darījumu partneri, gan pēc SIA ,,Harlov” izslēgšanas no PVN maksātāju reģistra pieteicēja par tieši

tiem pašiem pakalpojumiem, kuru faktiska sniegšana nevienā periodā nav konstatējama, sāka nepastarpināti noformēt darījumus ar fiktīvo uzņēmumu

SIA ,,Urban Development”.

Līdz ar to ir ļoti pārliecinošs pamats uzskatīt, ka pieteicēja ir mērķtiecīgi iesaistījusies fiktīvu darījumu noformēšanā (acīmredzot lai gūtu nepamatotas

fiskālas priekšrocības atskaitāmā priekšnodokļa formā), izmantojot faktisku saimniecisko darbību neveicošu uzņēmumu rekvizītus, nevis ka pieteicēja

patiešām slēgusi darījumus reklāmas pakalpojumu saņemšanas nolūkā un tos faktiski saņēmusi.

[21] Vēl papildus atzīmējams, ka SIA ,,Harlov” iesniegtie darījumus ar SIA ,,Nixar” un SIA ,,Urban Development” apliecinošie dokumenti (ar

SIA ,,Nixar” 2016.gada 23.maijā noslēgtais interneta reklāmas izvietošanas līgums, mediju plāni par reklāmas baneru attēlošanu internēta portālos,

interneta reklāmas nodošanas–pieņemšanas akti, SIA ,,Nixar” un SIA ,,Urban Development” vārdā noformētie rēķini par pakalpojumu sniegšanu

SIA ,,Harlov” (lietas 3.sējuma 154.–188., 2013.–238.lapa)) ir gandrīz identiska satura kā pieteicējas darījumos ar SIA ,,Harlov”. Arī SIA ,,Harlov”

līgumā ar SIA ,,Nixar” nav iekļauti nosacījumi par ievietoto interneta reklāmu (baneru) parametriem, nav saskaņots reklāmas vizuālais attēls, saturs. Tikai

pēc SIA ,,Nixar” vārdā noformētajiem rēķiniem, mediju plāniem un nodošanas–pieņemšanas aktiem konstatējams, kādās interneta vietnēs ir paredzēts

ievietot reklāmu.

Joprojām, vērtējot SIA ,,Harlov” iesniegtos dokumentus, nav gūstami pierādījumi reklāmas materiālu faktiskai izstrādei un ievietošanai mājaslapās

darījumu ietvaros; jau pamatots, kāpēc trīs SIA ,,Harlov” iesniegtie it kā reklāmas paraugi nav atzīstami par šādiem pierādījumiem.

[22] Izvērtējot iesniegtos mediju plānus un darbu nodošanas–pieņemšanas aktus, dienests pareizi pamanījis un akcentējis, ka dokumenti starp

SIA ,,Harlov” un SIA ,,Nixar”, kā arī SIA ,,Harlov un SIA ,,Urban Development” sastādīti identiskos datumos kā starp pieteicēju un SIA ,,Harlov”.

Šāda datumu sakritība dažādu uzņēmumu dokumentos, jo sevišķi spriedumā jau izvērtēto apstākļu kontekstā, liecina par dokumentu formālu

noformēšanu, kā jau pareizi atzinis dienests. Proti, vērtējot dokumentus, nerodas nekāda ticamība, ka to sastādīšana būtu saistīta ar faktiski notikušu

reklāmas izvietošanu.

[23] Kopsakarā ar minēto apstākli par dokumentu formālu (ar patiesām reklāmas pakalpojumu sniegšanas darbībām nesaistītu) raksturu liecina arī

apstāklis, ka SIA ,,Harlov” ar pārējiem uzņēmumiem noformētajos mediju plānos norādīta identiska cena par viena banera ievietojumu tīmekļa vietnē un

identiska kopējā summa par reklāmas ievietošanu kā pieteicējas un SIA ,,Harlov” saskaņotajos mediju plānos, izņemot vienīgi noteiktos administrācijas

izdevumus.

Respektīvi, SIA ,,Nixar” un SIA ,,Urban Development” vārdā noformētie rēķini no SIA ,,Harlov” vārdā noformētajiem rēķiniem atšķiras tikai ar

mediju plānā noteiktajām administrācijas izmaksām. Tādējādi neapstiprinās arī SIA ,,Harlov” amatpersonas /pers. C/ 2017.gada 5.aprīļa paskaidrojumā

norādītais, ka SIA ,,Harlov” reklāmas pakalpojumu realizācijas uzcenojums ir 2procenti; pēc SIA ,,Nixar” un SIA ,,Urban Development” vārdā

noformētajiem rēķiniem konstatējams, ka uzcenojums pakalpojumiem ir tikai 0,1 procents.

Dienests pamatoti norādījis, ka apstāklis, ka rēķinos norādīti reklāmas pakalpojumi ar minimālu uzcenojumu un samaksa par pakalpojumiem

paredzēta pēc 90 dienām (par audita periodā iegrāmatotajiem darījumiem samaksa veikta tikai daļēji), neliecina par SIA ,,Harlov” nodomu veikt reālu

komercdarbību un gūt peļņu.

Kontekstā ar minēto dienests arī pamatoti secinājis, ka nav saprotams SIA ,,Harlov” arvien jauno darījumu ar pieteicēju ekonomiskais

pamatojums, ņemot vērā arī to, ka ilgstošā periodā netika saņemta samaksa no pieteicējas par jau sniegtajiem pakalpojumiem.

[24] Visu minēto apstākļu kopums ir vairāk nekā pietiekams, lai liegtu pieteicējai priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības darījumos ar SIA ,,Harlov”

un SIA ,,Urban Development”, jo ārpus jebkādām saprātīgām šaubām norāda, ka darījumi ir fiktīvi un reklāmas pakalpojumi to ietvaros reāli nav sniegti.

Pieteicēja nav norādījusi uz dienesta kļūdu nodokļu maksājumu, tostarp nokavējuma naudas un soda naudas apmēra noteikšanā, un arī tiesa šādu

kļūdu nekonstatē.

[25] Noslēgumā izvērtējams jautājums par pieteicējas iemaksātās drošības naudas atmaksāšanu par strīdus transportlīdzekļu atsavināšanas

aizlieguma dzēšanu.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 10.panta desmito daļu, ja juridiskā persona savā īpašumā vai turējumā reģistrē transportlīdzekli, kura izlaiduma

gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi un kura kategorija ir Ml vai N1, un kurš iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek pirmoreiz

reģistrēts Latvijā vai kurš gada laikā pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts

Latvijā, Ceļu satiksmes drošības direkcija vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām. Atbilstoši šā likuma

10.panta vienpadsmitajai daļai, ja dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nodokļiem un nodevām saistībā ar reģistrēto transportlīdzekli uzsāk

nodokļu administrēšanas pasākumus, tas par attiecīgo transportlīdzekli šā likuma 14.pantā noteiktajā kārtībā reģistrē atsavināšanas aizliegumu

transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Ceļu satiksmes likuma 10.panta trīspadsmitā daļa noteic, ka dienests minēto atsavināšanas aizliegumu dzēš,

kad ir pabeigti nodokļu administrēšanas pasākumi vai tiek samaksāta drošības nauda.

Nav strīda, ka pieteicēja audita periodā (2017.gada martā) ir iemaksājusi dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā drošības naudu

5636,41 euro apmērā saistībā ar strīdus transportlīdzekļiem (lietas 4.sējuma 33.lapa).

Savukārt 2017.gada marta nodokļa deklarācijā pieteicēja ir deklarējusi strīdus transportlīdzekļu atsavināšanu.

Saskaņā ar noteikumu Nr.37 6., 7. un 9.punkta prasībām, proti, kad iesniegta nodokļa deklarācija, kurā norādīts transportlīdzekļa atsavināšanas

darījums, par kuru samaksāta drošības nauda, persona iemaksātās drošības naudas atmaksu pieprasa, iesniedzot dienestam iesniegumu par drošības

naudas atmaksu. Iesniegumam pievieno attaisnojuma dokumentu vai darījumu apliecinošu dokumentu par transportlīdzekļa atsavināšanu. Dienests pēc

iesnieguma saņemšanas veic nodokļu administrēšanas pasākumus un pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas atmaksāšanu vai ieskaitīšanu valsts

budžeta kontā.

Savukārt minēto noteikumu 10.punkts noteic, ka dienestam ir tiesības neatmaksāt drošības naudu un pieņemt lēmumu par iemaksātās drošības

naudas ieskaitīšanu valsts budžeta kontā, ja valsts budžetā maksājamais nodoklis par transportlīdzekļa atsavināšanu ir nepamatoti samazināts.

Dienests pārsūdzētajā lēmumā atzinis, ka pieteicēja nav iesniegusi minēto noteikumu 6.punktā minēto iesniegumu par drošības naudas atmaksu.

Vienlaikus dienests konstatējis, ka pieteicēja nepamatoti samazinājusi valsts budžetā maksājamo PVN par strīdus transportlīdzekļiem.

Pieteikumā norādīts, ka nav patiess dienesta apgalvojums par to, ka pieteicēja nav iesniegusi Noteikumu Nr.37 6.punktā minēto iesniegumu par

drošības naudas atmaksu. Taču pierādījumus savam apgalvojumam, ka attiecīgu iesniegumu ir dienestā ir iesniegusi, pieteicēja nav iesniegusi. Lietas

materiālos šāds iesniegums nav konstatējams.

Līdz ar to ir pamatots arī dienesta veiktais drošības naudas ieskaitījums valsts budžetā.

[26] Apkopojot minēto, pārsūdzētais lēmums ir tiesisks, bet pieteikums nav pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 251.panta sesto daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Noraidīt SIA ,,JU Motors” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2018.gada 18.aprīļa lēmuma Nr.30.2-22.13/1722 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis A.Dreimanis