Court convicts defendant of theft and orders partial civil compensation for business losses.

ECLI:LV:ZRT:2019:0329.11210070417.3.S

Krimināllieta Nr. 11210070417

Lietvedības Nr. K73-0877-18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2019.gada 29.martā

Zemgales rajona tiesa,

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis R.Grandāns,

piedaloties prokurorei R.Skabei,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu

/pers. A/, personas kods /personas kods/,

apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un 185.panta pirmās daļas,

APRAKSTOŠĀ DAĻA

/pers. A/ un personas, kuras notiesātas citā kriminālprocesā, grupā pēc iepriekšējas vienošanās, izdarīja svešas kustamas mantas slepenu

nolaupīšanu (zādzību), kas izdarīta iekļūstot glabatāvā, un konkrēti:

2017.gada 27.septembrī pēc pulksten 20.40, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /adrese/, /pers. A/ personu grupā pēc

iepriekšējas vienošanās ar vienu personu, kura notiesātā citā kriminālprocesā, abi būdami alkohola ietekmē, un divām personām, kuras notiesātās citā

kriminālprocesā un vienu personu, pret kuru kriminālprocess izbeigts daļā un izdalīti materiāli audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai, nolūkā

izdarīt zādzību, slepeni, mantkārīgu tieksmju vadīti, uzlaužot SIA “RIPO AISK” piederošā veikala “Moto un laivu centrs” durvis, iekļuva veikalā, no kura

telpām nolaupīja (nozaga) SIA “RIPO AISK” piederošas šādas mantas:

-) mopēdu WONJAN 629 euro vērtībā,

-) krosa motociklu LIFAN 200 896,41 euro vērtībā,

-) ūdens slēpes 278,88 euro vērtībā,

-) motorolleru Znen 899 euro vērtībā,

-) elektrovelosipēdu 852,30 euro vērtībā,

-) elektrokvadraciklu ATV 149 euro vērtībā,

-) elektromotoru laivai 355,13 euro vērtībā,

-) elektromotoru laivai 320,15 euro vērtībā,

-) elektromotoru laivai 193,51 euro vērtībā,

-) elektromotoru laivai Outland 554,92 euro vērtībā,

-) 2 gab. velosipēdu pedāļu komplektus 9 euro vērtībā, katrs 4,50 euro vērtībā,

-) 4 gab. velosipēdu pedāļu komplektus 18 euro vērtībā, katrs 4,50 euro vērtībā,

-) 9 gab. atstarotājus (oranži) 18 euro vērtībā, katrs 2 euro vērtībā,

-) 3 gab. atstarotājus (balti) 6 euro vērtībā, katrs 2 euro vērtībā,

-) velosipēda saslēdzamo atslēgu 4,90 euro vērtībā,

- )velosipēdu SPECIALIZED 496,58 euro vērtībā,

-) velosipēdu 126,64 euro vērtībā,

-) velosipēdu FOCUS 468,12 euro vērtībā,

-) velosipēdu FOCUS 489 euro vērtībā,

-) 3 gab. zvejnieku kombinezonus 566,46 euro vērtībā, katrs 188,82 euro vērtībā,

-) 3 gab. divvietīgos guļammaisus 146,85 euro vērtībā, katrs 48,95 euro vērtībā,

-) 2 gab. teltis (dzeltenas) 44,12 euro vērtībā, katra 22,06 euro vērtībā,

- )3 gab. teltis 97,74 euro vērtībā, katra 32,58 euro vērtībā,

-) moto kostīmu (motociklistu) 450 euro vērtībā,

-) termojaku 49 euro vērtībā,

-) termoveļu 39 euro vērtībā, kā rezultātā nodarot cietušajam SIA “RIPO AISK” materiālo zaudējumu par kopējo summu 8157,71 euro.

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.

Turklāt /pers. A/ un persona, kura notiesātā citā kriminālprocesā, izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu, un konkrēti:

2017.gada 27.septembrī pēc pulksten 20.40, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /adrese/, /pers. A/, kopīgiem spēkiem saskaņoti

rīkojoties ar personu, kura notiesāta citā kriminālprocesā, abi būdami alkohola ietekmē, un persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts daļā un izdalīti

materiāli audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai, tīši sabojāja, atlaužot ar līdzi paņemto lauzni, SIA “RIPO AISK” piederošā veikala “Moto

un laivu centrs” durvis 150 euro vērtībā, kā rezultātā tās sabojāja, kā arī tīši sabojāja SIA “RIPO AISK” piederošā veikala “Moto un laivu centrs” žogu

100 euro vērtībā, nolaužot žogam dēļus, ar savām prettiesiskajām darbībām nodarot cietušajam SIA “RIPO AISK” materiālo zaudējumu par kopējo

summu 250 euro.

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā.

MOTĪVU DAĻA

Apsūdzētais/pers. A/ savu vainu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā atzina pilnībā un tiesas sēdē pieteica lūgumu par lietas izskatīšanu bez

pierādījumu pārbaudes tiesas izmeklēšanā, pret ko neiebilda prokurore.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 499.pantu tiesa pieņēma lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, vienlaicīgi atzīstot,

ka apsūdzētā vaina viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos ir apstiprinājusies ar lietas materiālu pārbaudi to kopumā un savstarpējā sakarībā,

tādējādi viņa vaina atzīstama par pierādītu, tamdēļ pierādījumu analīze nav nepieciešama. Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ izdarīto noziedzīgo

nodarījumu kvalifikācija pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, 185.panta pirmās daļas ir pareiza un par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem

apsūdzētais ir sodāms.

Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmo daļu atbildību mīkstinošos apstākļus apsūdzētajam nekonstatē. Vienlaikus tiesa atzīst, ka saskaņā

ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par /pers. A/ atbildību mīkstinošo apstākli var atzīt to, ka viņš atzinies abos noziedzīgajos nodarījumos un nožēlo

izdarīto.

Tiesa ņem vērā arī to, ka apsūdzētais /pers. A/ izmantojis KPL 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto

personu, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. Vienlaikus

tiesa atzīst, ka šis apstāklis tiesu praksē netiek atzīts par pastāvīgu atbildību mīkstinošo apstākli, taču ņemts vērā par labu apsūdzētajam, izvēloties soda

mēru īpaši šaubu gadījumā.

Atbilstoši Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1., 12.punktam kā atbildību pastiprinošie apstākļi atzīstams tas, ka abi noziedzīgie nodarījumi

veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu un izdarīti alkohola ietekmē. Atbilstoši Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 2.punktam kā atbildību pastiprinošais

apstāklis atzīstams tas, ka noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas izdarīts personu grupā.

Tiesa, nosakot soda veidu, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu un

apmēru, kā arī vainīgā personību.

Kriminālikuma 175.panta trešās daļas sankcija paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, vai īslaicīgu brīvības atņemšanu,

vai piespiedu darbu vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas sankcija paredz sodu –

brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Tādējādi /pers. A/ izdarīja

noziedzīgus nodarījumus, kas saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu klasificējams viens kā smags noziegums, otrs – mazāk smags noziegums.

Apsūdzētā noziedzīgo darbību rezultātā radīts kopējais materiālais kaitējums ir 5852,99 euro. Saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā

stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.panta pirmās daļas 2.punktu atzīstams, ka radīts būtisks kaitējums, jo nodarītais mantiskais zaudējums nav bijis

mazāks par desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.

Pārbaudot apsūdzētā /pers. A/ personību, tiesa secina, ka viņš iepriekš sodīts 8 reizes, pēdējo reizi: Jēkabpils rajona tiesā 2017.gada 3.martā pēc

Kriminālikuma 262.panta pirmās daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 mēnesi, transportlīdzekļu tiesību atņemšanu uz 3 gadiem. Pamatsods izciests,

papildsods – nav izciests (lietas 2.sējuma 63.-76.lapa). Sporādiska nodarbošanās. Pirms ieslodzījuma strādāja SIA “/Nosaukums/” par kurinātāju.

Apsūdzētais izmantoja savas KPL 150.panta 4.punktā paredzētās tiesības un neliecināja par savu personību.

Lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka apsūdzētais būtu darbnespējīgs vai viņa veselības stāvoklis liegtu izciest brīvības atņemšanas sodu.

Tiesa ņem vērā, ka /pers. A/ iepriekš vairākas reizes krimināli sodīts, tostarp ar brīvības atņemšanas sodu, taču tas viņu neatturēja no jaunu

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Konkrētos noziedzīgos nodarījumus izdarīja trīs mēnešus pēc atbrīvošanās no brīvības atņemšanas iestādes. Tiesa

ņem vērā, ka apsūdzētais /pers. A/ bija zādzības iniciators un iedvesmotājs, noziedzīgajā personu grupā viņam bija aktīvākā loma. Tādējādi tiesa secina,

ka no iepriekšējiem sodiem nav izdarījis pozitīvus secinājumus un nav labojies. /pers. A/ ir izveidojusies stabila tendence izdarīt likumpārkāpumus, kas

liecina, ka viņš ir bīstams sabiedrībai, tādēļ tiesa pilnībā pievienojas prokurores viedoklim, ka viņam piemērojams Krimināllikuma 175.panta trešās daļas

sankcijā paredzētais soda veids – brīvības atņemšana un Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas sankcijā paredzētais soda veids – īslaicīga brīvības

atņemšana.

Sakarā ar to, ka lietas materiālos nav ziņas, vai apsūdzētajam /pers. A/ ir manta, ko varētu konfiscēt, tiesa atzīst, ka nav pamats piemērot

Krimināllikuma 175.panta panta trešajā daļā paredzēto papildsodu – mantas konfiskāciju.

Nosakot soda mēru, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešo daļu tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Apsūdzētajam/pers. A/ lietā konstatēts viens atbildību mīkstinošais apstāklis.

Ņemot vērā, ka apsūdzētajam /pers. A/ pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas ir divi atbildību pastiprinošie apstākļi, bet pēc Krimināllikuma

185.panta pirmās daļas trīs atbildību atbildību pastiprinošie apstākļi, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā soda mēram pēc Krimināllikuma 175.panta

trešās daļas jābūt lielākam par minimālo brīvības atņemšanas robežu, bet pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas lielākam par vidējo īslaicīgās

brīvības atņemšanas robežu.

Tiesa pievienojas prokurores viedoklim, ka saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās, trešās daļas nosacījumiem sods nosakāms daļēji saskaitot

pamatsodus, jo tie veido noziedzīgo nodarījumu reālo kopību. Šāds galīgais sods būtu adekvāts un taisnīgs par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Arī

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas kopsapulces 2008.gada 1.jūlija lēmuma (par vienveidīgu tiesību normu

piemērošanu soda noteikšanā) 31.punktā teikts: „Ja persona ir izdarījusi vairākus noziedzīgus nodarījumus, galīgajam sodam vajadzētu būt bargākam

salīdzinājumā ar sodu, ko piespriež personai, kura izdarījusi vienu noziedzīgu nodarījumu. Nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem,

vispārējos gadījumos vajadzētu piemērot piespriesto sodu daļēju saskaitīšanu.”

Tā kā /pers. A/ noziedzīgos nodarījumus, par kuriem tiek sodīts ar šo spriedumu, izdarījis pēc Jēkabpils rajona tiesas 2017.gada 3.marta sprieduma

spēkā stāšanās, tad galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta noteikumiem. No lietas materiāliem redzams, ka /pers. A/ pamatsodu ir

izcietis, bet nav izcietis papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana Uz sprieduma taisīšanas brīdi neizcietais papildsoda termiņš – 1 gads 1

mēnesis 16 dienas.

Tiesa, pamatojoties uz Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, daļēji pievienoja neizciesto papildsodu, bet vajadzēja pievienot to pilnībā, jo tas ir patstāvīgs

soda veids. Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā nav ievērojusi Krimināllikuma 51.panta otrās daļas nosacījumus. Tiesa ņem vērā, ka šo tiesas kļūdu var

labot tikai pārsūdzības kārtībā. Pēc tiesas ieskata, šāda atziņa izriet no Augstākās tiesas Senāta 2015.gada 28.marta lēmuma lietā Nr. SKK –199/2015

(Krimināllieta Nr. 11390072213).

Apsūdzētajam/pers. A/ šajā krimināllietā 2018.gada 24.jūlijā tika grozīts drošības līdzeklis, piemērots apcietinājums un viņš tika izsludināts

meklēšanā, jo izvairījās no tiesas (lietas 3.sējuma 10.-12.lapa). 2018.gada 12.novembrī tika pieņemts Eiropas apcietinājuma lēmums attiecībā pret

/pers. A/ (lietas 3.sējuma 53.lapa). No lietā iesniegtās Valsts policijas 2019.gada 11.febrāra vēstules redzams, ka /pers. A/ 2019.gada 11.februārī

pulksten 20.21 tika aizturēts Lielbritānijas pilsētā Northampton (lietas 3.sējuma 72.lapa). /pers. A/ no Apvienotās Karalistes 2019.gada 20.februārī

tika konvojēts uz Latviju un atrodas apcietinājumā Latvijā, izpildot Zemgales rajona tiesas 2018.gada 24.jūlija lēmumu (lietas 3.sējuma 74., 77., 82.,

85.lapa). Saskaņā ar KPL 690.panta pirmo daļu /pers. A/ apcietinājumu jāskaita no Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanas brīža, proti,

2019.gada 20.februāra. Tā kā apsūdzētais /pers. A/ izvairījās no tiesas, viņam tiek piemērots reāls brīvības atņemšanas sods, tostarp par smagu

noziegumu, tiesa atzīst, ka pastāv KPL 272.panta pirmajā, ceturtajā daļā paredzētais apcietināšanas pamats, līdz ar ko ir pamats piemērot arī turpmāk

drošības līdzekli apcietinājumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu soda termiņā ieskaitāms apcietinājums no 2017.gada 18.oktobra līdz 19.oktobrim, no 2019.gada

20.februāra līdz brīdim, kad spriedums stāsies spēkā.

KPL 690.panta otrā daļa noteic, ka laiku, ko persona pēc Latvijas lūguma pavadījusi apcietinājumā ārvalstī, ieskaita soda termiņā. Konkrētajā

gadījumā /pers. A/ brīvības atņemšanas soda termiņā jāieskaita laiku, ko viņš pavadīja apcietinājumā ārvalstī, proti, no 2019.gada 10.februāra līdz

20.februārim.

KPL 351.pants paredz, ka cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas

izmeklēšanas uzsākšanai.

Pirmstiesas kriminālprocesā cietušā SIA “Ripo Aisk” pieteica kaitējuma kompensāciju 5602,99 euro (nozagto mantu vērtība) pēc Krimināllikuma

175. panta trešās daļas un 250 euro (sabojātās mantas vētība) pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas.

Apsūdzētais /pers. A/ cietušās pieteikto kopējo kaitējuma kompensāciju atzina pilnībā.

Atbilstoši KPL 352.panta ceturtajai daļai, tiesa atzīst, ka cietušā pieteiktais kompensācijas pieteikums ir apmierināms, jo apsūdzētais labprātīgi

piekrita cietušā noteiktajam kompensācijas apmēram. Jāņem vērā arī Civillikuma 1779.pants, kas noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus,

ko viņš ar savu darbību ir nodarījis. Apsūdzētā/pers. A/ izdarītās noziedzīgās darbības ir tiešā cēloņsakarībā ar cietušajam nodarītajiem materiālajiem

zaudējumiem.

Civillikuma 1675.pants noteic, ka vairākas personas, kas kopīgi izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, atbild solidāri par zaudējumu, kas ar to

nodarīts. Tā kā /pers. A/ noziedzīgos nodarījumus izdarīja personu grupā ar citām personām, kuras notiesātas citā kriminālprocesā un kurā viņi kaitējuma

kompensāciju atzina pilnībā, viņi atbild solidāri par radīto kaitējumu. Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā nevar kaitējuma kompensāciju piedzīt solidāri

no /pers. A/ un citām personām, kuras notiesātās citā kriminālprocesā, jo viņi notiesāti dažādos kriminālprocesos.

Saskaņā ar KPL 240.panta pirmās daļas 1.punktu lietisko pierādījumu – aploksni ar drošības uzlīmi Nr. L14-0652232, kurā atrodas

daktiloskopiskā plēve, – jāiznīcina.

Tiesa saskaņā ar KPL 530.panta trešo daļu noteica pilna nolēmuma pieejamības datumu – 2019.gada 23.aprīli.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512. un 530.pantu tiesa

no s p r ie d a

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 8

(astoņiem) mēnešiem bez mantas konfiskācijas.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem)

mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo, trešo daļu pēc vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, daļēji tos saskaitot, /pers. A/ sodu noteikt –

brīvības atņemšanu uz 9 (deviņiem) mēnešiem bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu noteiktajam sodam daļēji pievienot papildsodu, kas nav izciests pēc Jēkabpils rajona tiesas 2017.gada

3.marta sprieduma, un galīgo sodu /pers. A/ noteikt – brīvības atņemšanu uz 9 (deviņiem) mēnešiem bez mantas konfiskācijas un atņemt transportlīdzekļa

vadīšanas tiesības uz 1 (vienu) gadu 1 (vienu) mēnesi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu /pers. A/ brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīt laiku no 2017.gada 18.oktobra līdz

19.oktobrim, no 2019.gada 20.februāra līdz brīdim, kad spriedums stāsies spēkā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 690.panta otro daļu /pers. A/ brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīt laiku, ko pavadīja apcietinājumā

ārvalstī, no 2019.gada 10.februāra līdz 20.februārim.

Drošības līdzekli /pers. A/ – apcietinājumu – saglabāt līdz brīdim, kad spriedums stāsies spēkā.

Piedzīt no /pers. A/ kaitējuma kompensāciju par labu SIA “Ripo Aisk” 5602,99 euro (pieci tūkstoši seši simti divus euro, 99 centus). Daļā par

kaitējuma piedziņu noteik termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas —, un pienākumu iesniegt tiesai

dokumentus par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

Piedzīt no /pers. A/ kaitējuma kompensāciju par labu SIA “Ripo Aisk” 250 (divi simti piecdesmit) euro. Daļā par kaitējuma piedziņu noteik

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas —, un pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par kaitējuma

kompensācijas atlīdzināšanu.

Lietisko pierādījumu: aploksni ar drošības uzlīmi Nr. L14-0652232, kurā atrodas daktiloskopiskā plēve, – iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 10 dienu laikā pēc nolēmuma pieejamības dienas Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību vai

protestu iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības datums – 2019.gada 23.aprīlis.

Tiesnesis R.Grandāns