Court convicts three defendants of hooliganism and assault, sentencing one to prison and others conditionally.

Lietas Nr. 11380028313

Lietas arhīva Nr. K36-0034-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Talsos, 2014.gada 11.jūnijā

Talsu rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Ainars Feldmanis,

ar sekretāri Sanitu Zaļo,

piedaloties prokurorei Dinai Reķei,

zvērinātiem advokātiem Skaidrītei Kozlovskai, Ievai Ratniecei, Sabīnei Krastiņai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā

/pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas,

/pers. D/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas,

/pers. E/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ izdarīja huligānismu personu grupā – rupju sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaudās

acīmredzamā necieņā pret sabiedrību un bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, traucējot cilvēku

mieru un saistītu ar miesas bojājumu nodarīšanu šādos apstākļos:

2013.gada 15.jūnijā ap plkst. 22.00 /pers. C/, nedzēstas sodāmības laikā, /pers. D/, nedzēstas sodāmības un policijas kontroles

laikā, personu grupā ar /pers. E/, būdami alkohola ietekmē, huligānisku motīvu vadīti, bez jebkāda pamatota iemesla, rupji traucējot

sabiedrisko mieru, tīši aizskaroši vērsās pret sabiedrības locekļiem – /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/. /pers. C/ telefoniski no /pers. D/

uzzinājis, ka Talsos, Baznīcas laukumā pie nama Nr./numurs/ atrodas viņam zināma persona /pers. F/, lika /pers. D/ viņu aizturēt un

neaiztikt līdz viņa atnākšanai, kad /pers. C/ kopā ar /pers. E/, būdami alkohola ietekmē, ieradās sabiedriskā vietā – Baznīcas

laukumā pie nama Nr./numurs/, /pers. C/ centās uzsākt konfliktu ar /pers. F/ par it kā nepatiesas informācijas izplatīšanu par viņu un,

saistot savas huligāniskās darbības ar miesas bojājumu nodarīšanu, /pers. C/, klātesot citām personām, kuras bija spiestas redzēt

notiekošo, tīši ne mazāk kā divas reizes ar dūri iesita cietušajam /pers. F/ pa seju kreisās acs rajonā, satvēra aiz drēbēm un nogrūda

zemē. Redzot notiekošo, /pers. G/ centās pārtraukt /pers. C/ huligāniskās darbības. Tad huligānismā iesaistījās /pers. D/ un /pers. E/,

/pers. D/ tīši ne mazāk kā divas reizes ar dūri iesita cietušajam /pers. G/ pa seju, pēc kā /pers. G/ nokrita zemē, kad /pers. E/ tīši vienu

reizi ar dūri iesita cietušajam /pers. G/ pa seju un vienu reizi tīši iespēra ar kāju pa labo plecu, tūlīt pēc tam /pers. C/ un /pers. D/ tīši ar

kājām kopumā vismaz piecas reizes iespēra cietušajam /pers. F/ pa dažādām ķermeņa daļām un tīši ar kājām iespēra kopumā

vismaz piecas reizes pa seju, un galvu cietušajam /pers. G/. /pers. H/, redzot notiekošo, centās pārtraukt /pers. C/ un /pers. D/

huligāniskās darbības, kas tika vērstas pret /pers. F/ un /pers. G/, taču /pers. E/, turot viņu, neļāva to darīt, pēc kā /pers. D/ piegāja pie

cietušās /pers. H/ un vienu reizi tīši ar dūri iesita pa seju zoda rajonā, kā rezultātā /pers. H/ nokrita zemē, kad /pers. C/, /pers. D/ un

/pers. E/ gāja prom, atstājot cietušos /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ guļot zemē, /pers. E/ tīši vienu reizi ar kāju iespēra cietušajam

/pers. G/ pa ķermeni, tādējādi /pers. C/, /pers. E/ un /pers. D/ ignorēja vispārpieņemtās uzvedības normas, ar savu rīcību paužot

necieņu pret sabiedrību un bezkaunību, demonstrējot visatļautību, nostādot savas intereses augstāk par sabiedrības interesēm un

traucējot cilvēku mieru, kā arī ar kopīgām huligāniskām darbībām nodarīja cietušajam /pers. F/ vieglus miesas bojājumus, kas izraisa

īslaicīgus veselības traucējumus no septiņām dienām līdz 21 dienai – virspusēji ādas nobrāzumi sejas rajonā, sista brūce kreisās

uzacs rajonā, cietušajam /pers. G/ nodarīja vieglus miesas bojājumus, kas izraisa īslaicīgus veselības traucējumus uz laiku virs

septiņām dienām līdz 21 dienai – zemādas hematoma kreisās acs rajonā, ādas nobrāzumi sejas rajonā, deguna kaula lūzums,

skrāpētas brūces deguna un vaigu rajonos, un cietušajai /pers. H/ nodarīja maznozīmīgus miesas bojājumus – zemādas hematomas

sejas rajonā un galvas (paura) rajonā (skaitā 3), apakšlūpas gļotādas rajonā.

Ar iepriekš minētajām darbībām /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ izdarīja Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo

Ar iepriekš minētajām darbībām /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ izdarīja Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu.

Motīvu daļa

/pers. C/ tiesā savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina daļēji un tiesas sēdē liecināja, ka 2013.gada 15.jūnijā atbrīvojies no

Liepājas cietuma un ap plkst. 16.00 bijis Talsos, gājis pie savas mātes, kur izdzēris vienu vai divas pudeles alu, tad sazvanījis savu

paziņu /pers. I/, sarunājuši satikties, divatā aizgājuši uz Jauno ielu, lai satiktu /pers. E/, bet viņš nav bijis mājās, tad zvanījusi /pers. L/

un aicinājusi uz „ķīniešu kvartālu”, kur notikušas kaut kādas svinības, cik bijis pulkstenis, pateikt nevar, bet bijis jau vakars, ar /pers. L/

kopā bijis arī /pers. D/, viņi teikuši, ka gaidīs pie baznīcas, gan pats, gan /pers. J/, gan/pers. E/ bijuši iedzēruši, /pers. D/ zvanījis un

teicis, ka Baznīcas laukumā pie savas dzīvesvietas uz kāpnēm sēžot /pers. H/ un /pers. G/, /pers. D/ pa telefonu teicis, ka grib sasist

/pers. J/ ar iesauku /nosaukums/, jo viņš esot to pelnījis. Kad aizgājuši līdz baznīcai, redzējuši, ka tur bijis arī /pers. F/, piegājis klāt pie

/pers. F/ un jautājis, kāpēc viņš rakstījis no cietuma vēstules par viņu /pers. K/ un /pers. H/ savukārt sarakstījusies ar /pers. K/, kuram

sniegusi nepatiesas ziņas, kuru dēļ cietumā viņam bijušas problēmas. /pers. M/ un/pers. K/ teikuši, ka ir rakstījuši vēstules, /pers. F/

sēžot divas reizes spēris ar kāju, pēc kā viņam (/pers. F/) divas līdz trīs reizes iesitis pa seju, tad /pers. F/ jau bijis piecēlies kājās.

Pēc sitieniem /pers. F/ nokritis zemē atmuguriski uz kāpnēm. Viņš (/pers. C/) pagriezies un redzējis, ka zemē guļ arī /nosaukums/, bet

kāpēc, nezinot, nav redzējis, ka viņam būtu kāds iesitis. Pēc tam/pers. L/, /pers. J/ un/pers. E/ viņam (/pers. G/) spēruši. /pers. D/

vienu reizi ar roku iesitis /pers. H/ pa seju, pēc kā viņa nokritusi zemē, redzējis, ka /pers. D/ vienu reizi iespēris /pers. G/, bet nav

redzējis, pa kurieni, pats nevienam nav spēris, nav redzējis vai /pers. H/ un /pers. G/ bijuši kādi miesas bojājumi, pēc paša sitieniem

/pers. F/ uz sejas bijušas asinis. Ejot prom, /pers. L/ paņēmusi vermuta pudeli, nav teicis ne /pers. D/, ne /pers. L/, lai pietur /pers. G/

un /pers. H/, jo ar viņiem nav bijuši konflikti, uz /pers. F/ bijušas dusmas, jo viņa dēļ bijušas problēmas cietumā ar kameras biedriem.

/pers. D/ tiesā savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina daļēji un tiesas sēdē liecināja, ka 2013.gada 15.jūnijā atpūties pie

radiem, zvanījis /pers. C/ un aicinājis arī viņu. Pie veikala “Stūrītis” saticis /pers. K/ /pers. J/ un /pers. M/. /pers. C/ pa telefonu teicis, ka

grib parunāt ar /pers. F/. Ierodoties Baznīcas laukumā /pers. C/ piegājis pie /pers. F/ un sasveicinājies. Tad /pers. F/ spēris /pers. C/,

pēc kā /pers. C/ 2 reizes iesitis /pers. F/. /pers. G/ cēlies augšā, no tā viņš (/pers. D/) nobijies un 2 reizes /pers. G/ iesitis. /pers. H/ arī

iesitis, bet ar plaukstu, nevis ar dūri.

/pers. E/ tiesā savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnīgi un tiesā apstiprināja pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības,

kurās viņš liecinājis, ka 2013.gada 15.jūnijā pa dienu līdz apmēram plkst. 19.00 bijis kopā ar brāli /pers. D/, bijis pie radiem „ķīniešu

kvartālā”, kur lietojis alkoholu, atzīmējuši brāļa iznākšanu no cietuma. Pats dzēris alu un kokteiļus, no pasākuma izgājis pirmais, jo

gribējis iet mājās, bet /pers. D/ un/pers. L/ vēl palikuši, viņi lietojuši alkoholu. /pers. C/ teicis, ka tikko atbrīvojies no cietuma un

aicinājis līdzi pie /pers. M/, kuri dzīvo Baznīcas laukumā. Tad /pers. C/ zvanījis uz /pers. L/telefonu, bet runājis ar /pers. D/. /pers. C/

teicis /pers. D/: „Neaiztiec viņus bez manis, mēs jau ejam, tūlīt būsim.” Viņam (/pers. E/) īsti nav bijis ko darīt, bijis iereibis, tāpēc

piekritis iet līdzi, tā kā bijis stipri iereibis, īsti neatceras, pa kuru pusi piegājuši pie Baznīcas laukuma, bet ar mašīnu nav braukuši. Kad

piegājuši pie /pers. H/, /pers. G/ un /pers. F/, viņi sēdējuši uz kāpnēm pie durvīm, bet /pers. D/ un /pers. L/ stāvējuši viņiem blakus, viņi

dzēruši vermutu. Kad piegājuši viņiem klāt, /pers. C/ piegājis pie /pers. F/ un pavēlējis piecelties, bet /pers. F/ nav cēlies. Tad /pers.

C/ prasījis /pers. F/ par kaut kādām vēstulēm vai ziņojumiem policijai, /pers. F/ kaut ko nesaprotamu atbildējis, pēc kā /pers. C/

sagrābis /pers. F/ aiz virsjakas un ar kulaku iesitis 2 – 3 reizes pa seju, pēc kā /pers. F/ nokritis zemē, blakus sēdošais /pers. G/

piecēlies kājās un gribējis iejaukties, bet /pers. D/ piegājis pie viņa un ar kulaku vismaz divas reizes iesitis /pers. G/ pa seju, pēc kā

/pers. G/ nokritis. Tad viņš (/pers. E/) grūdis /pers. G/ malā, lai nelien pie /pers. C/ un /pers. D/, pēc tam pats /pers. G/ iesitis vienu

reizi ar kulaku pa seju un vienu reizi iespēris ar kāju pa labo plecu, tad/pers. E/ un /pers. C/ sākuši ar kājām spārdīt /pers. F/, kurš

gulējis zemē, viņi iespēruši vismaz piecas reizes pa ķermeni un galvu, /pers. D/ arī spārdījis /pers. F/. /pers. E/ un, iespējams, arī

/pers. C/, arī /pers. M/ spārdījuši /pers. G/, arī viņam katrs iespēruši pa seju un ķermeni 4 – 5 reizes. /pers. H/ gribējusi palīdzēt /pers.

G/ un /pers. F/, viņa visu laiku rāvusies pie viņiem, bet viņš (/pers. E/) ar /pers. L/ nav viņu laiduši un rāvuši malā, viņa nav klausījusi,

tāpēc /pers. D/ viņai vienu reizi ar kulaku iesitis pa zodu. /pers. F/ spēcīgi asiņojusi seja, ejot prom pats ar kāju vienu reizi pagrūdis

gulošo /pers. G/, /pers. C/ gribējis iet atpakaļ vēl paspārdīt guļošos, bet/pers. L/ viņu atrunājusi, pats sitis un spēris tikai /pers. G/.

Tiesa atzīst, ka kaut arī apsūdzētie savu vainu viņiem inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina daļēji, tā ir pierādīta pilnīgi

un apsūdzēto darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas. Nodarījuma kvalificējošā pazīme ir huligānisku

darbību, kas saistīta ar miesas bojājumu nodarīšanu, izdarīšana.

Izlemjot par apsūdzēto vainu tiesa tiesas izmeklēšanā pārbaudīja šādus pierādījumus.

Cietušais /pers. G/ tiesā liecināja, ka 2013.gada jūnijā Talsos, Baznīcas laukumā viņš ir piekauts. Viņš neatceras notikušo, atceras,

ka viņam uzbrukts no mugurpuses. Pirmstiesas izmeklēšanā viņš daļēji liecinājis par to, ko uzzinājis no citu stāstītā.

Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu nolasīja /pers. G/ agrāk sniegto liecību. Pirmstiesas izmeklēšanā

viņš liecinājis, ka 2013.gada jūnija vakarā ap plkst. 20.00 viņš kopā ar/pers. K/un /pers. F/ gājuši uz savu dzīves vietu /adrese/, kad

bijuši Baznīcas laukumā pie „zupas virtuves”, pa Lielās ielas kalnu piebraukusi sarkanas krāsas automašīna, no mašīnas izkāpuši

apmēram pieci cilvēki, no kuriem viena bijusi sieviete, kuru pazinis pēc vārda /pers. L/, ar viņu kopā bijuši /pers. D/, /pers. E/, /pers. C/

un čigānu tautības vīrietis ar iesauku „Cams”. Šīs personas, ieraugot viņus, skrējuši viņiem pakaļ. Nav bēguši, tikai gājuši uz priekšu,

tad sajutis, ka viens no viņiem no mugurpuses ar kulaku, kurā bijis smags priekšmets uzmaukts, iesitis viņam pa pakausi, no sitiena

nokritis zemē uz sāniem, tad /pers. C/ sācis viņu spārdīt ar kājām, spēris pa seju, pa pakausi, pa seju iespēris vismaz piecas reizes,

pa pakausi – divas reizes, no šīm reizēm /pers. C/ viņam iesitis četras reizes un divas reizes pa pakausi, bet /pers. D/ iespēris viņam

vienu reizi pa seju, pa to brīdi, kamēr viņu situši, arī /pers. H/ pēc viņas vārdiem /pers. E/ vienu reizi iesitis pa seju, pie kam /pers. N/

viņu turējusi, lai viņa (/pers. H/) viņu (/pers. G/) neaizstāvētu un netraucētu piekaut. Pats to nav piefiksējis, jo bijis piekauts un domājis

tikai par to, lai viņi viņu nenosistu, bijusi sajūta, ka /pers. C/ uz rokas bijis metāla priekšmets, jo bijusi sajūta, ka sit ne tikai ar kulaku,

bet ar priekšmetu. Viņi situši arī /pers. F/, bet nevar pateikt kurš un cik reizes viņam iesituši, jo pats jau tad gulējis bezsamaņā,

attapies no tā, ka /pers. H/ viņu modinājusi, pēc tam uzreiz devušies uz Talsu slimnīcu pēc medicīniskās palīdzības. Nezinot, kāpēc

tikuši piekauti, jo ar šiem cilvēkiem nekādu konfliktu nav bijis, izskatījies, ka viņi bijuši narkotisko vielu iespaidā, jo pēc alkohola nav

smaržojuši. Pats bijis iedzēris nedaudz alu, arī /pers. F/ bija iedzēris alu, bet /pers. H/ neko nav lietojusi.

Cietušais /pers. F/ tiesā liecināja, ka 2013.gada 15.jūnijā viņš kopā ar /pers. G/ un /pers. H/ atradušies uz ielas pie mājas /adrese/.

Atnācis /pers. C/ ar draugiem. /pers. C/ pienācis pie viņa un sācis prasīt par it kā viņa (/pers. F/) rakstītām vēstulēm, kuru dēļ /pers. C/

cietumā bijušas problēmas. /pers. C/ viņa paskaidrojumus nav klausījies, uzreiz sitis ar dūri pa seju. Pēc tam viņš vēl ir sists, nav

redzējis, kurš sitis. Redzējis, ka /pers. G/ guļ zemē. Pēc tam policija viņus aizvedusi un slimnīcu. Vēlāk kopīgi apsprieduši notikušo, un

pēc iegūtās informācijas sniedzis liecības policijā.

Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu nolasīja /pers. F/ agrāk sniegto liecību. Pirmstiesas izmeklēšanā

viņš liecinājis, ka 2013.gada 15.jūnijā vakarā ap plkst. 20.00 viņš kopā ar /pers. G/ un /pers. H/ atradušies uz ielas pie mājas /adrese/,

kur iedzēruši vermutu, trijatā izdzēruši ne vairāk kā 300 gramus, pirms tam ar /pers. G/ bijuši izdzēruši vienu alus pudeli, pēkšņi

pagalmā iebraukusi sarkanas krāsas automašīna, no automašīnas izkāpuši /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. E/ draudzene un

čigānu tautības vīrietis, minētās personas pieskrējušas pie viņiem klāt brīdī, kad viņi sēdējuši sētā uz betona apmales, viņi pieskrējuši

klāt no mugurpuses un sākuši sist, vispirms iesituši /pers. G/, laikam pa pakausi, pēc tam pats saņēmis sitienu pa aci, šo sitienu

izdarījis /pers. C/, kurš iesitis ar kulaku, uz kura bijis uzmaukts metāla priekšmets, kas paredzēts sišanai, pēc šī sitiena acs sākusi

asiņot, pēc sitiena nokritis zemē, arī /pers. G/ gulējis zemē un viņu kāds sitis, pēc tam saņēmis vēl vismaz divus sitienus ar to pašu

metāla priekšmetu pa galvu, tā kā asiņojusi vieta pēc pirmā sitiena, precīzi pateikt nevarot, kurš izdarījis pārējos sitienus, bet, ņemot

vērā, ka sitieni tikuši izdarīti ar to metāla priekšmetu, kas bijis uz rokas /pers. C/, tad domā, ka visus sitienus izdarījis /pers. C/. /pers.

H/ mēģinājusi viņus aizstāvēt, līdz ar ko /pers. D/ arī viņai vienu reizi iesitis pa seju, bet meitene vārdā /pers. L/ turējusi /pers. H/, lai tā

neiejaucas. Atceras, ka pēc pirmā sitiena kliedzis, par ko sitot, bet atbildes nav bijis. Viņiem neviens neko nav paskaidrojis, vienkārši

situši. Izskatījies, ka sitēji atradušies reibumā, bet precīzi pateikt nevarot. Ar minētajām personām viņam nekādu konfliktu nav bijis,

tāpēc nesaprotot viņu rīcības iemeslus. To, ka viņus situši redzējis /pers. O/, /pers. P/ un viņas vīrs, tas bijis apkaunojoši, /pers. P/

izsaukusi pašvaldības policiju, kas viņus aizvedusi uz Talsu slimnīcu, kur viņam uzlikuši šuves virs acs. Pēc viņu piekaušanas minētās

personas iekāpušas automašīnā un aizbraukušas.

Cietusī /pers. H/ tiesas sēdē liecināja, ka 2013.gada 15.jūnija vakarā viņa, /pers. G/ un /pers. F/ sēdējuši uz kāpnēm /adrese/.

Notikumus viņa atceras daļēji, atceras, ka /pers. C/ pienācis pie /pers. F/ un iesitis viņam. Redzējusi, ka /pers. C/ un /pers. D/ spārda

/pers. G/ un /pers. F/. Cietusī pilnībā apstiprināja savas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, izņemot liecības par sarkanas

krāsas automašīnu. Par automašīnu viņai izstāstījis /pers. O/.

Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu nolasīja /pers. H/ agrāk sniegto liecību. Pirmstiesas izmeklēšanā

viņa liecinājusi, ka 2013.gada 15.jūnijā vakarā ap plkst. 20.00 viņa, /pers. G/ un /pers. F/ sēdējuši uz kāpnēm /adrese/, dzēruši

vermutu, bijuši katrs izdzēruši apmēram 300 – 400 gramus, pirms tam /pers. G/ jau bijis lietojis alkoholu. Jau gribējusi iet istabā un

mudinājusi arī /pers. G/ un /pers. F/ iet līdzi, kad pamanījusi, ka no tiesas nama puses uz Baznīcas laukumu piebraukusi sarkanas

krāsas automašīna, no kuras izkāpis viņai zināmais /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. R/ un meitene vārdā/pers. L/, pieskrējuši pie

viņiem un neko nesakot čigānu tautības vīrietis /pers. R/ ar kulaku, uz kura bijis uzmaukts “španners” no metāla, iesitis /pers. F/ vienu

reizi pa kreiso aci, pie kā viņa acs sākusi asiņot, /pers. F/ no sitiena nokritis zemē. Tad /pers. E/, redzot, ka viņa gribējusi palīdzēt

/pers. F/, pieskrējis viņai klāt un vienu reizi ar kulaku iesitis pa zodu, pēc kā viņai sākusi asiņot mute, viņam klāt piesteigusies /pers.

L/, kura palīdzējusi viņu (/pers. H/) novilkt malā un turējusi, kamēr pārējie situši /pers. F/ un /pers. G/. Redzējusi, ka /pers. C/ ar kāju, ar

spēku uzkāpis /pers. G/ uz sejas, pēc tam viņu (/pers. H/) pavilkuši malā aiz stūra, paspējusi redzēt kā /pers. D/ iespēris /pers. F/ ar

kāju pa ķermeni ribu rajonā, vairāk neko nav redzējusi, tikai dzirdējusi, ka notiek sišana, pēc dažām minūtēm dzirdējusi, ka viens no

sitējiem uzsaucis, ka jābrauc. Tad viņi sakāpuši mašīnā un aizbraukuši, neko nepaskaidrojot. Pieskrējusi pie /pers. F/ un /pers. G/,

kuri bijuši pamatīgi piekauti. To, ka viņus situši, redzējuši /pers. P/, viņas vīrs /pers. S/, vēl viņu kaimiņš no pretējā dzīvokļa. /pers. T/

izsaukuši pašvaldības policiju, kas nogādājuši viņus Talsu slimnīcā, pati uz slimnīcu nav braukusi, jo domājusi, ka tāpat jau nekādi

īpašie miesas bojājumi viņai nav bijuši, salīdzinot ar tiem, kādi bijuši /pers. F/ un /pers. G/, tikai nākošajā dienā redzējusi, ka zods ir

zils.

Lieciniece /pers. N/ tiesā pilnībā apstiprināja savas agrāk sniegtās liecības, kuras tiesa nolasīja, pamatojoties uz Kriminālprocesa

likuma 501.panta 1. un 2.punktu. Pirmstiesas izmeklēšanā viņa liecinājusi, ka 2013.gada 15.jūnijā pa dienu bijusi Talsos pie radiem.

Bijis jau vakars, varējis būt ap plkst. 19.00, kad ar /pers. D/ nolēmuši iet pretī /pers. C/, kurš pirms tam zvanījis uz viņas telefonu, /pers.

C/ tieši tajā dienā iznācis no cietuma. Ar viņu runājis /pers. D/, bijuši uz Lielās ielas pie veikala “Skandināvs”, kad /pers. D/ atkal

sazvanījies ar /pers. C/ un teicis viņam, ka pie “Nārones” veikala sēžot /nosaukums/ un /pers. H/, /nosaukums/” īsto vārdu viņa nezinot,

no telefona sarunas sapratusi, ka /pers. C/ /pers. D/ teicis, lai iet atpakaļ un aiztur “/nosaukums/ un /pers. H/, kamēr viņš atnāks, gājuši

atpakaļ un uz Lielās ielas pie zupas virtuves satikuši /pers. H/, kura gājusi uz mājām, viņa bijusi stiprā reibuma stāvoklī, aiz viņas nācis

/nosaukums/, kurš gājis tajā pašā virzienā, arī viņš bijis stiprā alkohola reibumā. /pers. D/ uzsaucis /pers. H/, lai viņa pagaidot, un

/pers. H/ apsēdusies uz trepēm pie zupas virtuves, tad pienācis/nosaukums/, arī viņam teikuši, lai uzgaida, ka atnesīšot viņiem

iedzert, /pers. D/ teicis, ka tūlīt atnesīšot un aizgājis pēc pudeles degvīna, viņš atnesis puspudeli šnabja, pati tikmēr palikusi pie /pers.

H/ un /nosaukums/, kad atnācis /pers. D/, tad atnācis arī /pers. F/, viņš atnesis pudeli vermuta, tad visi gājuši uz sētu turpat Baznīcas

ielā, /pers. H/ gribējusi iet istabā, bet nav varējusi atslēgt durvis, jo bijusi stipri piedzērusies, /pers. D/ teicis, ka iedzert varot arī turpat

un visi apsēdušies uz kāpnēm. /pers. C/ zvanījis un prasījis, kur viņi esot, atbildējusi, ka pie baznīcas, pie /pers. H/ mājas. Pēc īsa

brīža atnākuši /pers. I/, /pers. E/ un /pers. C/, viņi visi bijuši alkohola reibumā. Kad viņi pienākuši klāt, tad /pers. C/ pirmais piegājis pie

/pers. F/ un jautājis, vai viņš bijis tas, kas uzrakstījis policijai ziņojumu par viņu, uz to /pers. F/ atbildējis, ka nezinot. Pēc tā /pers. C/

vēlreiz atkārtojis jautājumu, bet /pers. F/ atbildējis, ka nezinot, tad /pers. C/ ar kulaku sācis sist /pers. F/ pa seju, viņš sitis vairākas

reizes, pati stāvējusi nedaudz tālāk, bet redzējusi, ka vismaz divas reizes viņš noteikti iesitis /pers. F/ pa seju, /pers. F/ tajā brīdī

sēdējis uz kāpnēm. Pēc tam /pers. C/ aiz drēbēm sagrābis /pers. F/ un nogrūdis viņu zemē un sācis spārdīt ar kājām, /pers. F/

spēruši arī /pers. D/ un /pers. E/. /pers. H/ gribējusi /pers. F/ palīdzēt, bet /pers. E/ rāvis viņu nost, tad pie /pers. H/ piegājis /pers. D/ un

iesitis viņai pa zodu, /pers. E/ viņu arī turējis, tad vienā brīdī pamanījusi, ka /pers. H/ gulējusi zemē. /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/

vienlaicīgi spārdījuši arī /nosaukums/, sākumā arī /nosaukums/” ar kulakiem situši /pers. C/ un /pers. D/, pēc kā viņš gulējis zemē un

tad viņi spārdījuši viņu ar kājām. Beigās viņiem pievienojies arī /pers. E/, kurš arī spārdījis gan /nosaukums/, gan /pers. F/, redzējusi,

ka /pers. F/ asiņojusi galva, viņa baltā jaka bijusi viscaur asinīs. Kad gājusi prom, visi trīs (/pers. H/, /pers. F/ un /nosaukums/) gulējuši

zemē. Tad visi gājuši prom uz Jauno ielu, kur dzīvojis /pers. D/, pa ceļam izdzēruši to vermutu, ko /pers. E/ atņēmis /pers. F/. Pati

/pers. H/ nav pieskārusies, nav viņu turējusi, atzīst, ka bijusi visā klāt, bet nevienam nav situsi. Sapratusi, ka /pers. C/ to izdarījis tāpēc,

ka viņam bijušas aizdomas, ka /pers. F/ un /nosaukums/ uzrakstījuši policijai ziņojumu par viņu.

Papildus viņa tiesā liecināja, ka kautiņa laikā viņa dažos momentos pagriezusies ar muguru pret notikuma vietu, jo viņai bijis

nepatīkami skatīties cilvēku piekaušanu.

Liecinieks /pers. U/ tiesā liecināja, ka 2013.gada 15.jūnijā ap plkst. 22.50 kā pašvaldības policijas darbinieks saņēmis pieteikumu no

/pers. S/ par to, ka /adrese/ atkal /pers. H/, /pers. G/ un vēl kaut kāds vīrietis esot asiņaini, piekauti un, ka tos cilvēkus mājā nelaidīšot,

pēc apmēram piecām minūtēm norādītajā vietā ieradušies un konstatējuši, ka dzīvojamās mājas durvīs stāvējuši /pers. T/ – Imants un

viņa sieva, kā arī vēl viens vīrietis, kurš, kā sapratis, arī dzīvojis tajā pašā mājā. /pers. H/ gandrīz nav turējusies kājās, viņa atradusies

turpat pie durvīm, turpat stāvējis arī /pers. V/ un /pers. F/, viņi bijuši stipri piekauti, sejas abiem bijušas asinīs, /pers. H/ acīmredzamu

miesas bojājumu nav bijis, viņš (/pers. U/) un viņa kolēģis /pers. Z/ teikuši, ka gan /pers. F/, gan /pers. A0/ noteikti jāvēršas pēc

medicīniskās palīdzības, sākumā viņi no tā kategoriski atteikušies, bet viņš sapratis, ka viņi visi ir krietnā reibumā un neatbild par

savu rīcību. Tāpēc tomēr pierunājuši viņus un aizveduši uz Talsu slimnīcu. /pers. F/ nācies uzlikt šuves, abus nogādājuši uz rentgenu,

kad ārsts sniedzis nepieciešamo palīdzību, viņi nogādājuši cietušos uz mājām, viņi atteikušies rakstīt iesniegumu policijai par

piekaušanas faktu, tāpēc nogādājuši viņus uz Liesmas ielu Talsos, jo tur dzīvojot /pers. G/ vecāki, atpakaļ uz Baznīcas lauku viņus nav

veduši, jo /pers. T/ teikuši, ka tur iekšā viņus nelaidīs, kad piebraukuši pie Liesmas ielas, /pers. V/ atteicies kāpt ārā un tad /pers. F/

teicis, lai vedot viņus uz Darba ielu 13 a, jo tur viņi dzīvojot, uz turieni arī viņus aizveduši, ne /pers. F/, ne /pers. V/ savā stāvokļa dēļ nav

bijuši spējīgi par notikušo neko paskaidrot.

Liecinieks /pers. O/ tiesā liecināja, ka viņa kaimiņi /pers. H/, /pers. G/ un /pers. F/ bieži lieto alkoholu un trokšņo. Par notikumiem

2013.gada 15.jūnijā viņš neko konkrēti neatceras.

Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 1. un 2.punktu nolasīja /pers. O/ agrāk sniegto liecību. Pirmstiesas

izmeklēšanā viņš liecinājis, ka dzīvojot /adrese A/, viņam esot atsevišķa ieeja no pārējiem mājas kaimiņiem, tajā pat mājā dzīvojot

/pers. AA/ ģimene, Poriešu ģimene un sociālajā dzīvoklī dzīvojot /pers. H/ un viņas draugs/nosaukums/”. 2013.gada 15.jūnija vakarā

bijis mājās, kad pa durvīm bijis tāds kā sitiens, bijis iemidzis un no tā pamodies, dzirdējis pagalmā kaut kādu troksni, izgājis pagalmā

un redzējis, ka piebraukusi pašvaldības policijas mašīna, pagalmā bijuši kaimiņi – /pers. H/, viņas draugs “/nosaukums/” un viņas

brālis /pers. F/, kuri bijuši asiņaini, pie mājas otrās ieejas durvīm stāvējis /pers. AB/, kurš teicis policistiem, lai viņus vedot projām,

nezinot, kas ar viņiem bijis noticis, jo to nav redzējis, tā kā /pers. AC/ bieži lietojot alkoholu un kaujoties, tad laikam izteicis viedokli un

sašutumu par notiekošo, pēc kā iegājis atpakaļ istabā un nav skatījies, kas tur tālāk noticis, nezinot, vai viņus aizveduši prom.

Liecinieks /pers. S/ tiesā liecināja, ka 2013.gada 15.jūnijā ap plkst. 22.30 kopā ar sievu atbraukuši uz Talsiem, braukuši gar

“Nārones” veikalu uz Baznīcas laukumu /numurs/, kur dzīvojot. Braucot gar minēto veikalu, redzējuši, ka uz veikala kāpnēm sēdējusi

kaimiņiene /pers. H/ un /pers. G/, kuri bijuši reibumā. Kad iegājuši dzīvoklī, pēc brīža dzirdējuši, ka aiz logiem kāds svilpj, piegājis pie

loga un redzējis, ka svilpējs ir /pers. H/ brālis /pers. M/, kurš bijis manāmā reibuma stāvoklī. Viņš saucis /pers. H/, teicis viņam, lai iet

pie “Nārones” veikala, ka /pers. H/ esot tur un viņš arī aizgājis. Ap plkst. 22.40 pie durvīm klauvējis kaimiņš /pers. AD/ un teicis, ka

kaimiņi narkomāni atkal ir asiņaini un gribot tikt iekšā. Tad viņš (/pers. S/), viņa sieva un kaimiņš izgājuši ārā un redzējuši, ka uz

lieveņa pie durvīm stāvējusi /pers. K/, /pers. AE/ un /pers. M/, viņi bijuši krietnā reibumā stāvoklī, pie kam /pers. AF/ un/pers. M/ bijušas

asiņainas sejas, jautājuši viņiem par to, kas noticis, bet viņi bijuši tādā stāvoklī, ka tikai kaut ko “bubinājuši”, no viņiem pilnīgi nekas

nav bijis saprotams. Tā kā tādā stāvoklī viņus redzējuši ne pirmo reizi, nav bijuši par to izbrīnījušies, nezinot, no kurienes viņi guvuši

tādas traumas, ja arī tas bijis noticis pagalmā, tad to nav redzējuši. Teikuši viņiem, lai griežas pie ārsta, ka tādi nākt iekšā mājā

nevarot, tad piezvanījis pašvaldības policijai un lūdzis, lai viņus aizved pie ārsta, pēc īsa brīža ieradušies pašvaldības policisti, cik

atceras pagalmā tobrīd iznācis arī kaimiņš /pers. O/. Policija viņus aizvedusi uz slimnīcu, tajā vakarā vairāk kaimiņus nav redzējis, tikai

no rīta dzirdējis, ka viņi augšstāvā staigājuši.

Liecinieks /pers. AG/ tiesā liecināja, ka viņa agrāk sniegtās liecības par zīmīti bija izdomājums un fantāzija. Nekādu zīmīti viņš nav

nesis un /pers. C/ viņam tādu nav devis. Tādas liecības viņš sniedzis, baidoties no /pers.K/un /pers. M/, jo tie viņam draudējuši salauzt

muguru.

Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu nolasīja /pers. AG/ agrāk sniegto liecību. Pirmstiesas izmeklēšanā

viņš liecinājis, ka bijis aizturēts Talsu policijas iecirknī uz divām diennaktīm par zādzību, vienu diennakti sēdējis kamerā kopā ar /pers.

C/, tā viņš esot stādījies priekšā. /pers. C/ kamerā uzrakstījis zīmīti, kuru licis nodot /pers.K/ un /pers. F/, pats zīmīti nav lasījis, bet

/pers. C/ teicis, ka tur rakstīts, lai viņi mainot liecības, arī viņam (/pers. AG/) /pers. C/ teicis, lai viņiem pasakot, lai maina liecības. Kad

viņu atbrīvojuši, zīmīti nodevis /pers. H/ un pateicis to, ko lūdzis /pers. C/, zīmīti /pers. H/ lasījusi viņa dzīvoklī, kopā ar viņu bijis arī /pers.

F/ un viņa draudzene. /pers. H/ zīmīti sadedzinājusi, nezinot, vai zīmīte sadegusi pilnīgi.

Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktu nolasīja liecinieka /pers. I/ agrāk sniegto liecību. Pirmstiesas

izmeklēšanā viņš liecinājis, ka 2013.gada 15.jūnija vakarā, varējis būt ap plkst. 20.00 viņam uz mobilo telefonu piezvanījis paziņa

/pers. C/, ar kuru iepazinies cietumā. Viņš teicis, lai atbraucot uz Talsiem, ka viņš tikko iznācis no cietuma, teicis viņam (/pers. C/), ka

nav ar ko aizbraukt, bet viņš uzstājis, tad teicis, ka varot aizbraukt ar velosipēdu. Ap plkst. 20.30 bijis Talsos, nolicis Jaunā ielā pie

/pers. E/ mājas velosipēdu, taisnā ceļā devies uz Lidlauka pusi, kur dzīvojis /pers. C/, tur viņu arī saticis, nav bijis lietojis alkoholu,

/pers. C/ bijis acīmredzamā alkohola reibumā, viņam rokās bijusi alus bundža, tad gājuši atpakaļ uz Jauno ielu, tad /pers. C/ zvanījis

/pers. N/, bet runājis ar /pers. D/, /pers. C/ viņam teicis, lai aizturot kaut kādu cilvēku, ka viņš drīz būšot. Nav sapratis, par kādu cilvēku

ir runa un to arī nav jautājis, /pers. C/ aicinājis arī viņu un /pers. E/ iet viņam līdzi, ko arī darījuši. Gājuši pa Lielo ielu, tad pa kreisi kalnā

pa kāpnītēm, gar zupas virtuvi piegājuši Baznīcas ielas pagalmā, kur uz kāpnēm pie mājas sēdējis cilvēks ar iesauku/nosaukums/,

vārdu un uzvārdu viņam nezinot, tur sēdējusi arī viņa draudzene /pers. K/, vēl tur bijis viens vīrietis ar skūtu galvu un baltā virsjakā, viņi

visi tur lietojuši alkoholu, turpat blakus stāvējusi /pers. N/ un /pers. D/, /pers. D/ bijis krietnā reibumā, arī /pers. N/ bijusi manāmi

iereibusi, redzējis, ka viņiem ir vermuta pudele. Kad piegājuši klāt, pats piegājis pie /pers. N/, kura stāvējusi pie afišu staba un ar viņu

kaut ko runājis. /pers. C/ piegājis pie vīrieša baltajā virsjakā, turpat blakus piegājis arī /pers. D/, tad /pers. C/ tam puisim kaut ko

prasījis, bet nav dzirdējis, ko tieši, kad pagriezis galvu uz viņu pusi, tad redzējis, ka gan puisis baltajā virsjakā, gan /nosaukums/

gulējuši zemē, cik sapratis, tad viņiem bijis iesists, jo puisim baltajā virsjakā jau bijusi asiņaina seja. Tad viņi (/pers. I/ un /pers. N/)

gājuši pie viņiem, lai atrunātu viņus, /pers. E/ visu laiku rāvis nost /pers. H/, lai viņa nejaucas iekšā. Viņi atrāvuši nost /pers. C/ un

/pers. C/ apsolījis, ka vairs nesitīšot, bet tikai parunāšoties. Tad redzējis, ka /pers. C/ un /pers. D/ piegājuši pie puiša baltajā jakā un

/nosaukums/”, un abi vienlaicīgi sākuši abus zemē guļošos spārdīt ar kājām, spēruši pārsvarā pa galvu, bet trāpījuši arī pa ķermeni,

spēruši daudz reižu, piefiksējis, ka vismaz 5 – 7 reizes katrs iespēruši katram guļošajam, pats nav spārdījis nevienu no viņiem, visu

laiku bijis blakus /pers. N/. Tad, kad /pers. H/ rāvusies, lai aizstāvētu abus sasistos, /pers. D/ piegājis viņai klāt un ar kulaku vienu reizi

iesitis viņai pa seju zoda rajonā, pēc kā /pers. K/ nokritusi turpat zemē, kur arī palikusi guļam. Viņš (/pers. I/) un /pers. N/ mudinājuši

visus iet prom, jo pa logu skatījies kāds cilvēks, kad gājuši prom, tad /pers. E/ vēl vienu reizi iespēris guļošajam/nosaukums/”. Pats

nevienu nav spārdījis, jo bijis skaidrā, tad visi aizgājuši uz Jauno ielu, kur dzēruši alkoholu, no /pers. C/ sapratis, ka iemesls sišanai it

kā esot tas, ka puisis baltajā jakā kaut kad agrāk esot par /pers. C/ uzrakstījis ziņojumu policijai.

Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktu nolasīja liecinieka /pers. AD/ agrāk sniegto liecību. Pirmstiesas

izmeklēšanā viņš liecinājis, ka 2013.gada 15.jūnija vakarā ap plkst. 22.00 bijis savā dzīvesvietā /adrese/, pa virtuves logu redzējis, ka

pagalmā uz kāpnēm sēdējuši kaimiņi /pers. H/, viņas brālis un draugs ar iesauku/nosaukums/, /pers.K/ brālis /pers. M/un viņas draugs

bijuši ar asiņainām sejām, viņi mēģinājuši piecelties un tikt iekšā koridorā, kura durvis bijušas aizslēgtas, tā kā tā nav bijusi pirmā

reizi, kad viņi tādā paskatā ierodas mājās, tad nekāda pārsteiguma nav bijis, pirmajā momentā nodomājuši, ka paši dzēruši un

sakāvušies, tā kā parasti pēc tādām reizēm viņi piecūko ar asinīm koridoru, nesatīra, un viņiem tas jāsatīra viņu vietā, to redzot,

aizgājis pie kaimiņiem /pers. AH/, kuriem pastāstījis par redzēto pagalmā, nolēmuši, ka tādā paskatā viņus iekšā nelaidīšot, viņu

izskats liecinājis par acīmredzamām traumām, tāpēc piegājuši pie viņiem un teikuši, ka iekšā nelaidīšot, ka saukšot ātro palīdzību,

viņi vispār nav varējuši parunāt, izskatījies, ka viņi vispār nav sapratuši, kas noticis, ne arī, ko viņiem saka. /pers. S/ piezvanījis

pašvaldības policijai, kuras darbinieki atbraukuši un aizveduši viņus uz slimnīcu. Nezinot, kas ar kaimiņiem bijis noticis, jo neko nav

redzējis, tur dzīvojot, pie trokšņiem ir pieradis. Nevienu svešu tajā vakarā nav redzējis.

Cietušo /pers. G/, /pers. F/ un /pers. H/ iesniegumi (lietas 1.sēj. 7., 18., 29.lp.), SIA „Talsu veselības centrs” izziņa (lietas 1.sēj. 13.lp.),

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” izziņas (lietas 1.sēj. 14., 25.lp.), cietušo fotoattēli (lietas 1.sēj. 44.-49.lp.) apstiprina cietušo

piekaušanas faktu 2013.gada 17.jūnijā.

Eksperta atzinumā Nr. 352 (lietas 1.sēj. 16.lp.) konstatēts, ka /pers. G/ nodarīti viegli miesas bojājumi – zemādas hematoma kreisās

acs rajonā, ādas nobrāzumi sejas rajonā, deguna kaula lūzums, skrāpētas brūces deguna un vaigu rajonos un norādīts, ka minētie

miesas bojājumi varēja rasties ne mazāk kā 4 – 5 traumatisku iedarbību rezultātā.

Eksperta atzinumā Nr. 353 (lietas 1.sēj. 27.lp.) konstatēts, ka /pers. F/ nodarīti viegli miesas bojājumi – virspusēji ādas nobrāzumi

sejas rajonā, sista brūce kreisās uzacs rajonā, un norādīts, ka minētie miesas bojājumi varēja rasties ne mazāk kā 2 traumatisku

iedarbību rezultātā.

Eksperta atzinumā Nr. 351 (lietas 1.sēj. 40.lp.) konstatēts, ka /pers. H/ nodarīti maznozīmīgi miesas bojājumi – zemādas hematomas

sejas rajonā un galvas (paura) rajonā (skaitā 3), apakšlūpas gļotādas rajonā, un norādīts, ka minētie miesas bojājumi varēja rasties

ne mazāk kā 4 traumatisku iedarbību rezultātā.

No protokola par /pers. H/ liecību pārbaudi uz vietas (lietas 1.sēj. 33.-35.lp.) redzams, ka cietusī norāda vietu, kur viņa atradusies

pirms kautiņa un kautiņa laikā, kā arī vietu, gulējis /pers. F/ pēc piekaušanas.

Krimināllikuma 1.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir

visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Kriminālprocesa likuma 124.panta otrajā daļā ir noteikts, ka Kriminālprocesā

pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un šajā likumā paredzētie apstākļi,

kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā. Šī panta piektajā daļā ir noteikts, ka pierādīšanas

priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to

esamību vai neesamību. Minēto normu izpratnē izlemjot par personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ir jānosaka konkrētā

noziedzīgā nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, balstoties uz lietā esošo pierādījumu un noskaidroto faktu novērtējumu.

Kriminālprocesa likuma 128.panta otrajā daļā ir noteikts, ka to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē,

aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Šī likuma 130.panta

pirmajā daļā ir noteikts, ka kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un

procesuāli nostiprinātas šajā likumā noteiktajā kārtībā. 150.panta 4.punktā ir noteikts, ka personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess,

aizturētā, aizdomās turētā un apsūdzētā pirmās pratināšanas sākumā izskaidro personai tās tiesības neliecināt un brīdina, ka visu,

kas tiks teikts, var izmantot pret šo personu.

Vērtējot iepriekš norādītos pierādījumus atbilstoši minēto normu noteikumiem, tiesa konstatēja sekojošo.

Lietā nav strīda par to, ka 2013.gada 15.jūnijā ap plkst. 22.00 Talsos, Baznīcas laukumā pie nama Nr. 2 starp apsūdzētajiem un

cietušajiem bijis konflikts, kura rezultātā cietušajiem nodarīti miesas bojājumi. Strīds ir par šo darbību juridisko kvalifikāciju, kā arī

apsūdzēto /pers. C/ un /pers. D/ darbībām.

Tiesa kā patiesas vērtē liecinieces /pers. N/ un apsūdzētā /pers. E/ liecības, jo tās pilnībā atbilst lietā noskaidrotajiem apstākļiem par

notikumu attīstību pirms konflikta, konflikta izraisīšanas motīviem un konflikta gaitu kopumā. Visu apsūdzēto, kā arī liecinieku /pers. N/

un /pers. I/ liecības sakrīt attiecībā par viņu visu ierašanos notikuma vietā. Uz to, ka /pers. C/ gājis uz notikuma vietu ar mērķi

izskaidroties ar cietušo /pers. F/, nepārprotami norāda /pers. I/, /pers. N/, /pers. E/ un /pers. D/ liecības. Minētais pilnīgi un savstarpēji

nepretrunīgi izskaidro konflikta izraisīšanas motīvus, tā sākumu un turpmāko attīstību. Kaut arī cietušo liecības ir nekonkrētas un

pretrunīgas, no visu konfliktā iesaistīto personu un aculiecinieku liecībām izriet, ka konflikts sācies ar to, ka /pers. C/ piegājis pie

/pers. F/, uzrunājis cietušo un iesitis viņam. Šādā situācijā uzbrukumu pārējiem diviem cietušajiem loģiski izskaidro viņu iejaukšanās

nolūkā pārtraukt /pers. F/ piekaušanu, un lietā nav nekādu ziņu, kas norādītu uz citiem /pers. G/ un /pers. H/ piekaušanas iemesliem.

Minētais izskaidro arī to, ka visi trīs apsūdzētie kopīgi ir iesaistījušies /pers. F/ un /pers. G/ sišanā.

Liecinieces /pers. N/ un apsūdzētā /pers. E/ liecību patiesumu objektīvi apstiprina arī apstāklis, ka /pers. N/ visu konflikta laiku

atradusies tieši notikuma vietā, savukārt /pers. E/ pēdējais iesaistījies konfliktā, sitis tikai /pers. G/, un līdz ar to redzējis lielāko daļu no

pārējo apsūdzēto darbībām. Faktu, ka /pers. C/ un /pers. D/ divatā situši /pers. F/ un /pers. G/, kā ar to, ka /pers. D/ iesitis ar dūri

/pers. H/, apstiprināja arī aculiecinieka /pers. I/ tiesas sēdē nolasītās liecības.

/pers. N/, /pers. E/ un /pers. I/ liecībās norādītās ziņas par katram cietušajam izdarīto sitienu skaitu un veidiem pilnībā atbilst tiesu

medicīniskās ekspertīzes atzinumos objektīvi konstatētajiem miesas bojājumiem – to raksturam, lokalizācijai un traumatisko iedarbību

skaitam.

Tiesa kā nepatiesas vērtē /pers. C/ liecības par to, ka /pers. D/ teicis, ka vēlas izrēķināties ar /pers. F/, jo tās ir pretrunā ar visiem

iepriekš minētajiem faktiem. Tiesa secina, ka šādu liecību apsūdzētais sniedz nolūkā izvairīties no atbildības.

Faktu, ka cietušo liecības ir pretrunīgas un nekonkrētas, objektīvi izskaidro viņu reibuma stāvoklis, ko apstiprināja liecinieki /pers. S/,

/pers. O/ un /pers. U/. Papildus cietušo reibuma stāvoklim viņu spējas precīzi uztvert katra konflikta dalībnieka darbības objektīvi

iespaidoja arī pret viņiem vērstās vardarbības intensitāte un traumējošās iedarbības raksturs. Tādēļ tiesa uzskata, ka šajā gadījumā

konflikta apstākļu noskaidrošanā cietušo liecībām nav izšķiroša nozīme, un tās neiespaido apsūdzēto rīcības novērtējumu. Vienlaikus

tiesa secina, ka cietušo liecības atbilst lietā noskaidrotajiem faktiem par viņu piekaušanas vietu, laiku un personām, kuras viņus

piekāva.

Atbilstoši apsūdzētajiem izvirzītajām apsūdzībām no objektīvās puses huligānismu raksturo aktīvas prettiesiskas darbības, kas

vērstas pret sabiedrisko mieru un kārtību, kā arī miesas bojājumu nodarīšana cietušajiem, un tiesa secina, ka iepriekš minētās

apsūdzēto darbības pilnībā atbilst šīm pazīmēm. No subjektīvās puses huligānismu raksturo tiešs nodoms.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētie ar savām darbībām rupji traucējuši sabiedrisko mieru un kārtību. Neskatoties uz to, ka apsūdzētie un

cietušie ir bijuši savstarpēji pazīstami, atklāta vairāku personu piekaušana sabiedriskā vietā bez pamatota iemesla, vērtējama kā

huligānisms. Konkrētajā situācijā /pers. C/ norādītais attiecību noskaidrošanas iegansts bija acīmredzami nesamērīgs ar tam

sekojošo uzbrukumu un tā sekām, turklāt /pers. H/ un /pers. AI/ tika piekauti pilnīgi bez jebkāda iepriekšēja iegansta. Šāda rīcība

nepārprotami norāda uz to, ka apsūdzētie savas personiskās tieksmes ir novērtējuši augstāk par sabiedriskā miera un kārtības

interesēm. Uz sabiedriskās kārtības traucēšanu norāda arī notikuma aculiecinieces /pers. N/ liecība par to, ka cietušo piekaušana

viņai izraisījusi negatīvas emocijas, un viņa centusies neskatīties notiekošajā. Tiesai nav nekādu šaubu par to, ka apsūdzētie pilnībā

apzinājušies, ka viņi klaji ignorē cietušo tiesības justies droši, atrodoties sabiedriskā vietā, tādējādi traucējot sabiedrisko mieru un

vēlējušies to darīt.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka apsūdzēto vaina viņiem izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas ir pierādīta

pilnīgi un viņa darbības ir kvalificētas pareizi. Nodarījumu kvalificējošās pazīmes ir huligānisku darbību izdarīšana personu grupā, kuru

rezultātā cietušajiem ir nodarīti miesas bojājumi.

Nosakot sodu tiesa ņem vērā soda mērķi un soda noteikšanas vispārīgos principus. Saskaņā ar Krimināllikuma 35.panta otro daļu

soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu,

resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī

vainīgā personību (panta 2.daļa). Nosakot soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus (panta 3.daļa).

Brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot

kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem (panta 3.daļa).

Izlemjot par sodu /pers. C/, tiesa ņem vērā šādus apstākļus.

Vērtējot nodarījumu raksturu tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētais dienā, kad ticis atbrīvots no brīvības atņemšanas soda izciešanas, ir

izdarījis huligāniskas darbības personu grupā, kuru rezultātā trim cietušajiem ir nodarīti miesas bojājumi. Saskaņā ar Krimināllikuma

7.panta ceturto daļu minētais nodarījums ir smags noziegums. No lietā noskaidrotajiem apstākļiem izriet, ka /pers. C/ ir bijis konflikta

iniciators, un tajā iesaistījušie arī pārējie apsūdzētie.

Vērtējot /pers. C/ personību tiesa ņem vērā to, ka viņš agrāk ir 4 reizes krimināli sodīts, šo noziegumu izdarījis nedzēstas sodāmības

laikā (lietas 1.sēj. 140.-149., 195.-203., 204.-213.lp), pēdējā gada laikā nav saukts pie administratīvās atbildības (lietas 1.sēj. 161.-

162.lp.), no Liepājas cietuma raksturots neapmierinoši (lietas 1.sēj. 152.lp., 2.sēj. 99.lp.), reģistrēts psihiatra – narkologa uzskaitē

(lietas 1.sēj. 166.lp.). Tiesas sēdē apsūdzētais paskaidroja, ka, laikā, kamēr viņš atrodas apcietinājumā, viņam ir piedzimis bērns un

viņam ir iespējas strādāt pie tēva celtniecībā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu /pers. C/ atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nekonstatēja.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu apsūdzētā atbildību pastiprinošs apstāklis ir noziedzīgo nodarījumu

recidīvs. Saskaņā ar šī panta pirmās daļas 12.punktu atbildību pastiprinošs apstāklis ir noziedzīgā nodarījuma izdarīšana alkohola

ietekmē.

Vērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu kopsakarā ar lietā noskaidrotajām ziņām par apsūdzētā personību, tiesa secina, ka

apsūdzētais nevēlas kontrolēt savu uzvedību, viņa rīcības izvēlē dominē personisku prettiesisku tieksmju apmierināšana, viņš apzināti

ignorē likuma prasības un tādējādi apdraud citu personu un sabiedrības intereses. Tādēļ apsūdzētajam piemērojams reāls brīvības

atņemšanas sods. Tiesa uzskata, ka šajā gadījumā Krimināllikuma 231.panta otrās daļas sankcijā paredzētie alternatīvie sodi

neatbilst nodarījuma raksturam un smagumam, kā arī apsūdzētā personībai. Nosakot soda mēru tiesa ņem vērā arī cietušo viedokli

par to, ka viņi nevēlas apsūdzētajiem bargu sodu.

Izlemjot par sodu /pers. D/, tiesa ņem vērā šādus apstākļus.

Vērtējot nodarījumu raksturu tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētais iesaistījies cietušo piekaušanā tikai 10 dienas pēc atbrīvošanas no

brīvības atņemšanas soda izciešanas un policijas kontroles laikā. Huligānisko darbību rezultātā trim cietušajiem ir nodarīti miesas

bojājumi. Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu apsūdzētais ir izdarījis smagu noziegumu.

Vērtējot /pers. D/ personību tiesa ņem vērā to, ka viņš agrāk ir 6 reizes krimināli sodīts, šo noziegumu izdarījis nedzēstas sodāmības

un neizciesta papildsoda laikā (lietas 1.sēj. 82.-95., 195.-203.lp), pēdējā gada laikā nav saukts pie administratīvās atbildības (lietas

1.sēj. 102.lp.), no Brasas cietuma raksturots apmierinoši (lietas 1.sēj. 104.lp.), reģistrēts psihiatra – narkologa uzskaitē (lietas 1.sēj.

167.lp.). Tiesas sēdē apsūdzētais paskaidroja, ka viņš vēlas strādāt un laboties.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu /pers. D/ atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nekonstatēja.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu apsūdzētā atbildību pastiprinošs apstāklis ir noziedzīgo nodarījumu

recidīvs. Saskaņā ar šī panta pirmās daļas 12.punktu atbildību pastiprinošs apstāklis ir noziedzīgā nodarījuma izdarīšana alkohola

ietekmē.

Vērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu kopsakarā ar lietā noskaidrotajām ziņām par apsūdzētā personību, tiesa secina, ka

apsūdzētais nevērtē savas rīcības sekas un apzināti iesaistās prettiesiskās darbībās, tādējādi ignorējot likumu un radot

apdraudējumu citām personām un sabiedrībai. Tādēļ apsūdzētajam piemērojams reāls brīvības atņemšanas sods. Tiesa uzskata, ka

šajā gadījumā Krimināllikuma 231.panta otrās daļas sankcijā paredzētie alternatīvie sodi neatbilst nodarījuma raksturam un

smagumam, kā arī apsūdzētā personībai. Nosakot soda mēru tiesa ņem vērā apsūdzētā lomu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, ka

arī cietušo viedokli par to, ka viņi nevēlas apsūdzētajiem bargu sodu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu galīgais sods apsūdzētajam nosakāms pēc spriedumu kopības ar Talsu rajona

tiesas 2010.gada 3.marta spriedumu.

Izlemjot par sodu /pers. E/, tiesa ņem vērā šādus apstākļus.

Vērtējot nodarījumu raksturu tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētais iesaistījies huligāniskajās darbībās pēc tam, kad cietušo piekaušanu

bija uzsākuši /pers. C/ un /pers. D/. Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu apsūdzētais ir izdarījis smagu noziegumu.

Vērtējot /pers. E/ personību tiesa ņem vērā to, ka viņš agrāk nav krimināli sodīts (lietas 1.sēj. 111.lp), pēdējā gada laikā nav saukts

pie administratīvās atbildības (lietas 1.sēj. 118.lp.). Tiesas sēdē apsūdzētais nožēloja izdarīto un atvainojās cietušajiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu /pers. E/ atbildību mīkstinošs apstāklis ir savas vainas vaļsirdīga atzīšana un izdarītā

nožēlošana.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu atbildību pastiprinošs apstāklis ir noziedzīgā nodarījuma izdarīšana

alkohola ietekmē.

Vērtējot apsūdzētā darbības kopsakarā ar lietā noskaidrotajām ziņām par viņa personību, tiesa secina, ka nodarījumam ir gadījuma

raksturs. Apsūdzētais, būdams alkohola ietekmē ir iesaistījies, kautiņā, kuru uzsāka viņa paziņa un vecākais brālis. Tā kā nodarījuma

brīdī apsūdzētais bija tikai 19 gadus vecs, ir nožēlojis izdarīto un lietā nav nekādu ziņu par to, ka viņš varētu radīt pastāvīgu

apdraudējumu sabiedrībai, tiesa iegūst pārliecību, ka apsūdzētais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus un atzīst, ka

brīvības atņemšanas sodu ir iespējams noteikt nosacīti. Tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 231.panta otrās daļas sankcijā paredzētie

alternatīvie sodi neatbilst nodarījuma raksturam un smagumam. Vienlaikus tiesa atzīst, ka, nolūkā veicināt /pers. E/ izpratni par atļauto

uzvedību, viņam uzliekams pienākumu piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu un 368.panta pirmo daļu, no apsūdzētajiem valsts

ienākumos piedzenami procesuālie izdevumi par zvērinātu advokātu Ievas Ratnieces, Skaidrītes Kozlovskas, Sabīnes Krastiņas un

Ingrīdas Kalniņas sniegto juridisko palīdzību.

Lietisko pierādījumu lietā nav.

Kaitējuma kompensācija lietā nav pieteikta.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529., 530.pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības

atņemšanu uz 1 (vienu) gadu un policijas kontroli uz 1 (vienu) gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, soda termiņā ieskaitīt /pers. C/ aizturēšanas laiku no 2013.gada 16.septembra līdz

2013.gada 18.septembrim un apcietinājuma laiku no 2013.gada 18.septembra līdz 2014.gada 11.jūnijam.

/pers. C/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu – atstāt negrozītu un piemērot līdz brīdim, kad spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Soda izciešanas termiņu skaitīt no 2014.gada 11.jūnija.

/pers. D/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības

atņemšanu uz 10 (desmit) mēnešiem un policijas kontroli uz 1 (vienu) gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu pēc spriedumu kopības sodam pilnīgi pieskaitīt ar Talsu rajona tiesas 2010.gada

3.marta spriedumu piespriesto neizciesto papildsodu – policijas kontroli – un galīgo sodu /pers. D/ noteikt brīvības atņemšanu

uz 10 (desmit) mēnešiem un policijas kontroli uz 1 (vienu) gadu, 9 (deviņiem) mēnešiem un 23 (divdesmit trīs) dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīt /pers. D/ aizturēšanas laiku no

2013.gada 18.jūnija līdz 2013.gada 20.jūnijam un apcietinājuma laiku no 2013.gada 20.jūnija līdz 2014.gada 17.aprīlim un šo sodu

atzīt par izciestu.

/pers. D/ piemēroto drošības līdzekli – nodošanu policijas uzraudzībā – pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā atcelt.

/pers. E/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības

atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 7 (septiņiem) mēnešiem un spriedumu neizpildīt, ja

/pers. E/ pārbaudes laikā neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi

reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta sestās daļas 3.punktu /pers. E/ noteikt pienākumu piedalīties probācijas programmās saskaņā

ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem.

Nosacīti notiesātā pārraudzību uzdot Valsts probācijas dienesta Talsu teritoriālajai struktūrvienībai.

Pamatojoties uz Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmās daļas 1.punktu /pers. E/ noteikt pienākumu desmit darbdienu laikā

pēc sprieduma stāšanās spēkā reģistrēties Valsts probācijas dienesta Talsu teritoriālajā struktūrvienībā Talsos, Raiņa ielā 12 a.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu reāla soda izciešanas gadījumā soda termiņā ieskaitīt /pers. E/ aizturēšanas laiku no

2013.gada 19.jūnija līdz 2013.gada 20.jūnijam.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij procesuālos izdevumus par zvērinātas advokātes Ievas

Ratnieces sniegto juridisko palīdzību EUR 307,33 (trīs simti septiņus euro, 33 centus).

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij procesuālos izdevumus par zvērinātas advokātes Sabīnes

Krastiņas sniegto juridisko palīdzību EUR 408,44 (četri simti astoņus euro, 44 centus) un procesuālos izdevumus par zvērinātas

advokātes Ingrīdas Kalniņas sniegto juridisko palīdzību EUR 36,28 (trīsdesmit sešus euro, 28 centus).

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu valstij procesuālos izdevumus par zvērinātas advokātes Skaidrītes

Kozlovskas sniegto juridisko palīdzību EUR 232,67 (divi simti trīsdesmit divus euro, 67 centus).

Pilna sprieduma pieejamības datums: 2014.gada 25.jūnijs.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā vai kasācijas kārtībā Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Senātā, iesniedzot sūdzību vai protestu Talsu rajona tiesā.

Tiesnesis A.Feldmanis