Court partially combines suspended sentence with new prison term for harassment under Criminal Law Art. 132.1.

ECLI:LV:RVPT:2022:0311.11094133219.1.S

Krimināllietas Nr. 11094133219

Lietvedības Nr. K30-1022-22/15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022. gada 11. martā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, tiesnesi s Z. Dundurs, atklātā tiesas sēdē, piedaloties prokuroram E. Pastaram un aizstāvim

A. Lielgalvim, iztiesāja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 132.1 panta.

Aprakstošā daļa

/pers. B/, būdams neapmierināts ar nodibinājuma /Nosaukums/ /amats/, it īpaši ar viņam personīgi nepazīstamās /amats/ /pers. C/ publikācijām,

apzinoties, ka /pers. C/ nevēlas ar viņu komunicēt, nolūkā iebiedēt /pers. C/, tīši veica turpmāk norādītās darbības.

1. 2019. gada 18. novembrī /pers. B/ savā sociālā tīkla “Facebook” profilā “/pers. B/” publicēja video tiešraidi, kurā atzīmēja “/nosaukums/” un

/pers. C/, lai uz minēto personu sociālā tīkla “Facebook” profiliem tiktu nosūtīts paziņojums par šo video. /pers. B/ video ievadā norādīja, ka šis video ir

adresēts “/nosaukums/” un /pers. C/ personīgi, bet video laikā nosauca “/nosaukums/” /amats/ par "maukām" un /pers. C/ par "žurnālistisko padauzu",

apgalvojot, ka viņas kalpo "kangariem", kā arī norādīja, ka pienāks brīdis, kad “/nosaukums/” par to samaksās. Video tiešraides laikā /pers. B/ lūdza

saviem skatītājiem atsūtīt /pers. C/ telefona numuru, aicināja viņus atzīmēt “/nosaukums/” un /pers. C/, lai uz minēto personu sociālā tīkla “Facebook”

profiliem tiktu nosūtīts paziņojums par šo video, kā arī paziņoja, ka tad, kad būs Rīgā, aizies pie “/nosaukums/” ar bēru pušķi un kapu svecītēm.

2. 2019. gada 18. novembrī /pers. B/ no sava sociālā tīkla “Facebook” profila “/pers. B/” nosūtīja piecas vēstules uz “/nosaukums/” profilu

sociālajā tīklā “Facebook”, tai skaitā saiti uz iepriekš minēto 2019. gada 18. novembra video ierakstu, norādot, ka viņš ir politaktīvists un profesionāls

provokators un ka viņš vēlas ar kameru ierasties uz viņu biroju un padebatēt tiešraidē.

3. 2020. gada 20. novembrī ap plkst. 15.00 /pers. B/, translējot savas darbības savā sociālā tīkla “Facebook” profilā “/pers. B/”, ieradās uz

“/nosaukums/” biroju /adrese/ ar bēru pušķi un plastmasas pudeli ar caurspīdīgu šķidrumu, ko pats dēvēja par "svēto ūdeni", un vairākkārt klauvēja pie

biroja durvīm. Pēc tam, kad “/nosaukums/” darbinieks atteicās ielaist viņu “/nosaukums/” biroja telpās, /pers. B/ atstāja bēru pušķi pie biroja durvīm,

tādējādi, ņemot vērā bēru pušķa simbolisko nozīmi, izteica “/nosaukums/” darbiniekiem, tostarp /pers. C/, netiešus draudus.

4. 2019. gada 20. novembrī /pers. B/ savā sociālā tīkla “Facebook” profilā “/pers. B/” publicēja video tiešraidi, kurā atzīmēja “/nosaukums/”, lai

uz “/nosaukums/” sociālā tīkla “Facebook” profilu tiktu nosūtīts paziņojums par šo video. Video/pers.B/ norādīja, ka “/nosaukums/” sakarā viss nav

beidzies, un, ja “/nosaukums/” skatās šo video, lai ir nedaudz uzmanīgi, “visādi gadās ar kameru uzskriet uz ielas”. Papildus tam /pers. B/ paziņoja, ka gan

jau atsāks šādas “akcijas” rīkot biežāk.

5. 2019. gada 22. novembri /pers. B/ savā sociālā tīkla “Facebook” profilā “/pers. B/” publicēja video tiešraidi, kurā atzīmēja “/nosaukums/”, lai

uz “/nosaukums/” sociālā tīkla “Facebook” profilu tiktu nosūtīts paziņojums par šo video. Video /pers.B/ nosauca “/nosaukums/” par “stulbeņiem”,

“mīzaliem” un “presstitūtām”, kā arī lūdza saviem skatītājiem atsūtīt viņam /pers. C/ telefona numuru vai arī jebkuru citu /pers. C/ kontaktinformāciju vai

privāto adresi.

6. 2019. gada 22. novembrī /pers. B/ no sava sociālā tīkla “Facebook” profila “/pers. B/” nosūtīja 14 vēstules uz “/nosaukums/” profilu sociālajā

tīklā “Facebook”, tai skaitā saiti uz iepriekš minēto 2019. gada 22. novembra video ierakstu, saucot “/nosaukums/” /amats/ par “mīzeļiem”,

“presstitūtām” un “sistēmas ķēdes suņiem”, prasot, vai patika pušķis, un solot, ka viņš tiks viņām klāt un ka viņi vēl tiksies.

7. 2019. gada 22. novembrī /pers. B/ no telefona Nr. /numurs/ zvanīja piecas reizes uz /pers. C/ telefona Nr. /numurs/. /pers. C/, zinot, ka

zvanītājs ir /pers. B/, kuru viņa jau iepriekš komentāru dēļ bija bloķējusi savā sociālā tīkla “Facebook” profilā, uz zvaniem neatbildēja.

8. 2019. gada 22. novembrī /pers. B/ no telefona Nr. /numurs/ lietotnē “Whatsapp” nosūtīja vienu ziņu uz /pers. C/ telefona Nr. /numurs/,

norādot, ka vēlas ar viņu sazināties pēdējā materiāla sakarā.

9. 2019. gada 23. novembrī /pers. B/ no telefona Nr. /numurs/ lietotnē “Whatsapp” nosūtīja vienu ziņu ar pirmstiesas procesā nenoskaidrota

satura video ierakstu uz /pers. C/ telefona Nr. /numurs/.

10. 2019. gada 25. novembrī /pers. B/ no telefona Nr. /numurs/ lietotnē “Whatsapp” nosūtīja deviņas ziņas, kā arī veica vienu zvanu uz /pers. C/

telefona Nr. /numurs/, prasot pastāstīt par Sorosu un vai patika strauss, kā arī solot, ja tas būs nepieciešams, iet uz viņas biroju pēc atbildēm kaut katru

nedēļu.

11. 2019. gada 25. novembrī /pers. B/ no telefona Nr. /numurs/ nosūtīja divas īsziņas uz /pers. C/ telefona Nr. /numurs/, aicinot atrast drosmi un

parunāt.

12. 2019. gada 4. decembrī /pers. B/ no telefona Nr. /numurs/ lietotnē “Whatsapp” nosūtīja vienu ziņu uz /pers. C/ telefona Nr. /numurs/, norādot,

ka vēlas pieteikties grantiem, lai kārtīgi pastrādātu pie materiāla par Sorosa ietekmi politiskajos notikumus.

13. 2019. gada 17. decembrī /pers. B/ no telefona Nr. /numurs/ lietotnē “Whatsapp” nosūtīja vienu ziņu uz /pers. C/ telefona Nr. /numurs/, izsakot

kritiku par “/nosaukums/” mājaslapā publicēto rakstu un norādot, ka viņš visu tiešsaistē teikto var pateikt arī klātienē.

14. 2020. gada 8. aprīlī /pers. B/ no telefona Nr. /numurs/ lietotnē “Whatsapp” nosūtīja trīs ziņas uz /pers. C/ telefona Nr. /numurs/, norādot, ka

/nosaukums/” jāatsauc savas viltus ziņas, citādi nāksies maksāt /pers. B/ 200 EUR kā kompensāciju par katru dienu.

15. 2020. gada 14. aprīlī /pers. B/ no telefona Nr. /numurs/, izmantojot pakalpojumu iMessage, nosūtīja trīs īsziņas uz /pers. C/ telefona

Nr. /numurs/, prasot, kad tiks atsauktas melīgās ziņas un apmaksāts rēķins.

16. 2020. gada 10. septembrī /pers. B/ no telefona Nr. /numurs/ nosūtīja 64 pirmstiesas procesā nenoskaidrota satura īsziņas uz /pers. C/ telefona

Nr. /numurs/.

17. 2020. gada 9. oktobrī /pers. B/ no telefona Nr. /numurs/ piezvanīja uz /pers. C/ telefona Nr. /numurs/, pēc kā nosūtīja viņai 53 īsziņas, saucot

/pers. C/ par padauzu, kuci, draudot ienest nākamo dāvanu un norādot, ka “iespējams, ka šoreiz neiešu viens...bet ar tiem kurus vēl nomelnojat un

apmelojat”, kā arī “jūs vēl neesat apmaksājuši rēķinu...man laikam viņu būs jācedē...un tad jau bandīti kas nopirks parādu ar jums arī ņemas”, tādējādi

izsakot /pers. C/ netiešus draudus.

18. 2020. gada 11. oktobrī /pers. B/ no telefona Nr. /numurs/ nosūtīja septiņas pirmstiesas procesā nenoskaidrota satura īsziņas uz /pers. C/

telefona Nr. /numurs/.

19. 2020. gada 20. novembrī /pers. B/ no telefona Nr. /numurs/ nosūtīja četras pirmstiesas procesā nenoskaidrota satura īsziņas uz /pers. C/

telefona Nr. /numurs/.

20. 2020. gada 23. novembrī /pers. B/ no telefona Nr. /numurs/ nosūtīja astoņas pirmstiesas procesā nenoskaidrota satura īsziņas uz /pers. C/

telefona Nr. /numurs/.

21. 2020. gada 30. novembrī /pers. B/ no telefona Nr. /numurs/ nosūtīja divas pirmstiesas procesā nenoskaidrota satura īsziņas uz /pers. C/

telefona Nr. /numurs/.

22. 2021. gada 8. aprīlī /pers. B/ pirmstiesas procesā nenoskaidrotai personai palūdza piezvanīt no Nr. /numurs/ uz /pers. C/ telefona Nr. /numurs/.

Pēc tam, kad /pers. C/ atbildēja uz zvanu, /pers. B/ uzsāka sarunu ar /pers. C/, bet /pers. C/, atpazīstot /pers. B/ balsi, uzreiz zvanu pārtrauca. Uzreiz pēc

tam /pers. B/ no telefona Nr. /numurs/, izmantojot pakalpojumu iMessage, nosūtīja divas īsziņas uz /pers. C/ telefona Nr. /numurs/, jautājot, kad viņa

pārbaudīs Bībeles saturu un aicinot viņu izdarīt pakalpojumu sabiedrībai un pārgriezt sev vēnas, tādējādi izsakot /pers. C/ netiešus draudus.

23. 2021. gada 26. oktobrī /pers. B/ no telefona Nr. /numurs/ nosūtīja 12 pirmstiesas procesā nenoskaidrota satura īsziņas uz /pers. C/ telefona

Nr. /numurs/.

/pers. C/ zināja ka /pers. B/ ir atstājis bēru pušķi pie “/nosaukums/” biroja durvīm, kā arī vairākkārt ilgstošā laika periodā saņēma no /pers. B/

telefona zvanus, īsziņas un ziņas lietotnē “Whatsapp”, tai skaitā draudus saturošas.

Ņemot vērā /pers. B/ veiktās saziņas veidu, intensitāti, ilgumu un saturu, uzskatot /pers. B/ par narkomānu un zinot, ka viņš agresīvā veidā ir vērsies

arī pret citām personām Latvijā, /pers.C/ /pers.B/ darbības uztvēra kā reālu apdraudējumu un pamatoti baidījās par savu drošību.

/pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 132.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

Apsūdzētais/pers. B/ vainu viņam inkriminētā Krimināllikuma 132.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā un tiesā

neatzina.

Tiesa atzīst, ka apsūdzībā norādītie faktiskie apstākļi un to, ka apsūdzībā norādītās darbības veicis /pers. B/, apstiprinās pilnībā ar šādiem lietā

iegūtiem un tiesas novērtētiem pierādījumiem.

Cietušās/pers. C/ liecībām tiesā un pirmstiesas procesā (1. sēj. 42.-43.; 151.-154., 192.-193. lp.), kuras /pers. C/ tiesā uzturēja pilnībā. No

liecībām tiesā redzams, ka vajāšana sākusies ar pirmo komunikāciju ar /pers. B/, kad 2019. gada novembrī dzīvojusi /Valsts/. No kolēģēm lietotnē

Whatsapp grupā /pers.K/ un /pers. L/ uzzinājusi, ka Rīgā uz /nosaukums/ biroju atnācis agresīvs vīrietis ar bēru vainagu. Ņemot vērā, ka bija bēru

vainags, ar kolēģēm izlēma, ka jāsauc policija. Liecināja, ka ilgstošā laika posmā /pers. B/ zvanījis, rakstījis viņai adresētus ziņojus visos iespējamos

kanālos, Telegram, Instagram, Facebook - pat ar vairākiem profiliem, ko viņš pats veidojis, telefoniski, caur Whatsapp. Liecināja, ka pirmajā reizē

neatbildēja /pers. B/ vispār, lai neturpinātu komunikāciju, vēlāk skaidri uzrakstījusi, ka nevēlas komunicēt un sazināties ar viņu, /pers. B/ tāpat turpināja ar

viņu sazināties. Liecināja, ka bija emocionāls stress, jo nekad nezināja, kad būs nākamais telefona zvans vai īsziņa no /pers. B/ no kāda nezināma telefona

numura. Liecināja, ka nopietni sabijusies, kad uzzinājusi par to, ka kolēģim /pers. M/ bija ar /pers. B/ sanākusi fiziska saskarsme uz ielas. Tad sapratusi,

ka, ja būs viena, kā sieviete ar /pers. B/ netiks galā. Liecināja, ka nevar pierādīt, bet viņai bijusi informācija no tiesību aizsardzības iestāžu darbiniekiem,

ka /pers. B/ lieto narkotikas. Liecināja, ka viņas mobilais telefona numurs nebija publiski pieejams, bet viņas numurs varētu būt daudziem cilvēkiem, nav

mainījusi telefona numuru kādus desmit gadus, nezina, kā /pers. B/ ieguva viņas numuru, bet /pers. B/ esot internetā lūdzis cilvēkiem atsūtīt viņam /pers.

C/ telefona numuru. Liecināja, ka īsziņu, kurā bija minēts, ka /pers. B/ nākamo reizi nākšot ar visiem pārējiem, kuri tika nomelnoti, un, ka laikam jācedē

parāds, vēl joprojām izraisa stresu. Aicinājums pārgriezt vēnas, tādējādi izdarot pakalpojumu sabiedrībai, uztvēra kā apdraudējumu. Liecināja, ka

neviens cits tik sistemātiski kā /pers. B/ nav viņu vajājis. Pirmstiesas procesā /pers. C/ liecinājusi detalizētāk, atklājot katras konkrētas saziņas ar /pers.

B/ detaļas un saziņas saturu.

Cietušās/pers. C/ liecības apstiprina /pers. C/ policijā iesniegtās un lietas materiāliem pievienotās sarakstes ekrāna uzņēmumi (1. sēj. 45.-46., 194.-

196. lp.), no kuriem redzams, ka no telefona Nr. /numurs/ sūtīts videoieraksts, adresēts /pers. C/; rakstītas īsziņas, adresētas /pers. C/; /pers. C/

atbildējusi uz rakstītajām īsziņās, lai pārtrauc rakstīt viņai uz viņas privātiem kontiem, pretējā gadījumā solot vērsties policijā.

Liecinieces /pers.K/liecībām tiesā un pirmstiesas procesā (1. sēj. 5., 22., 33. lp.). No liecībām izriet, ka no /pers. C/ bijusi informēta par to, ka

/pers. B/ vajājis /pers. C/ personīgi, bet arī centram /nosaukums/ rakstījis aizskarošas ziņas, zinot, ka šā saziņa ir nevēlama. Liecināja, ka saziņa bija

agresīva, lietota leksika, personīgi apvainojumi, neargumentēti iebildumi, aizskaroši izteikumi. Liecināja, ka bija darbā /nosaukums/ birojā, kad /pers. B/

atnesis bēru pušķi, /pers. B/ neielaida iekšā birojā, bēru pušķi /pers. B/ atstājis pie biroja durvīm. Nolēmuši ar kolēģiem izsaukt policiju, jo bēru pušķis ir

ar simbolismu, nevis vienkārši tāpat. Liecināja, ka šis atgadījums bija emocionāli satraucošs un trauksmains. Liecināja, ka ekrānšāviņi, kas pievienoti viņas

iesniegumam, ir no /nosaukums/ Facebook kontu izrakstiem un /pers.C/ Whatsapp ekrānšāviņiem. Liecināja, ka policijā liecību sniegšanas laikā

notikumus atcerējās labāk. Liecināja, ka /pers. C/ norādījusi viņai par to, ka bija nepatīkami saņemt no /pers. B/ ziņas, radās iespaids, ka /pers. C/ ziņas

rada emocionālu pārdzīvojumu.

Liecinieces /pers.K/ liecības apstiprina /pers.K/policijā iesniegtās un lietas materiāliem pievienotās sazvanes un sarakstes ekrāna uzņēmumi (1. sēj.

23.-31. lp.), no kuriem redzams, ka no telefona Nr. /numurs/ zvanīts un sūtīti videoieraksti adresēti /pers. C/, rakstīti ieraksti sociālā tīkla Facebook

vietnē, adresēti /pers. C/. Lieciniece iesniegusi un lietai pievienots CD disks ar video ierakstiem, par kuriem liecināja liecībās.

Liecinieces/pers. S/ liecības tiesā un pirmstiesas procesā (1. sēj. 5., 35.-36., 37. lp.). No liecībām tiesā izriet, ka novembra beigās atradusies

/nosaukums/ birojā, uz kuru atnācis kāds vīrietis. /pers.S/ aizgājusi pie durvīm, bet vīrieti iekšā neielaida, kurš esot atstājis bēru pušķi un pudeli ar kaut

kādu šķidrumu. Iegājušas Facebook un redzējušas, ka notiek tiešraide par šo gadījumu. Pēc savas saprašanas tulkoja, ka varbūt tas ir kā nāves drauds,

ņemot vērā, ka tādus nes uz bērēm, kad cilvēki ir miruši. Tāpēc nolēma, ka jāsauc policija, bijuši satraukti. Apspriedās ar kolēģēm, un saprata, ka pašām

mājās labāk nedoties ar kājām, viņai dzīvesbiedrs atbrauca pakaļ. Liecināja, ka pret kolēģi /pers. C/ ir vērstas atkārtotas aizvainojošas ziņas, zvani, bijuši

Facebook video un tiešraides, kuros izteikti aizvainojumi. To viņai rādīja un stāstīja /pers. C/. Liecināja, ka mierināja /pers. C/, teica, lai bloķē /pers.B/

numuru. Pirmstiesas procesā /pers. S/ liecinājusi līdzīgi, detalizētāk atspoguļojot notikumus.

Liecinieces/pers. V/ liecībām tiesā un pirmstiesas procesā (1. sēj. 8.-10. lp.). No liecībām izriet, ka /pers. V/ ir /nosaukums/ /amats/. 2019. gada

novembrī atradās komandējumā, kura laikā saņēma ziņu no biroja līdzstrādniecēm, ka birojā ieradies cilvēks ar bēru pušķi un stikla pudeli, kurā atrodas

caurspīdīgs šķidrums. Tika izsaukta policija. Liecināja, ka /pers. C/ tika vajāta ar īsziņām. Liecināja, ka pati rakstījusi iesniegumu policijā, norādot, ka

vajāšana turpinās un ka valstij ir pienākums aizstāvēt savus /amats/, un ka profilaktiski lūdz nopratināt indivīdu, kurš ar šo nodarbojas. Liecināja, ka /pers.

B/ konstanti un bieži /pers. C/ vajāja, zvanīja cietušajai, šos apstākļus viņa zina no /pers. C/ teiktā, kā arī pēc /pers. C/ viņai pārsūtītajām saņemtajām

ziņām, arī video, kuros /pers. B/ izskatās par /nosaukums/ darbu. Liecināja, ka saziņa bija agresīva, tā saturēja rupjus, aizskarošus vārdus un tādus

izteikumus, kurus jebkurš cilvēks uzskatītu par draudīgiem. Liecināja, ka /pers. B/ darbības bijušas vērstas tieši uz /pers. C/, atnesa bēru pušķi uz

/nosaukums/ biroju pirms tam dažādos veidos izsakoties par /pers. C/ un viņas darbību, zvanot viņai uz viņas mobilo telefonu. Liecināja, ka /nosaukums/

vārdā /pers. B/ bija rakstījusi, ka jebkura saziņa ar /nosaukums/ darbiniekiem ir nevēlama. Liecināja, ka policijai rakstīto iesniegumu uztur, tad

atcerējusies notikumus labāk. Pirmstiesas procesā liecinājusi līdzīgi, sniedzot detalizētākas ziņas.

Liecinieces/pers. V/ liecības apstiprina /pers. V/ policijā iesniegtās un lietas materiāliem pievienotās sazvanes un sarakstes ekrāna uzņēmumi (1. sēj.

11.-16. lapa), no kuriem redzams, ka no telefona Nr. /numurs/ zvanīts un sūtīti videoieraksti adresēti /pers. C/.

Paša apsūdzētā /pers. B/ liecības tiesā un pirmstiesas procesā (1. sēj. 65.-67., 75.-81., 161.-162. lp.). No liecībām tiesā izriet, ka /pers. B/

nepiekrīt apsūdzībā norādītajam, ka ir draudējis /pers. C/. Liecināja, ka bijis neapmierināts ar /nosaukums/ publikācijām par dažādiem jautājumiem,

tāpēc vēlējies padiskutēt ar biroja /amats/ par minētajās publikācijās paustajiem apgalvojumiem. Liecināja, ka bija ieradies /nosaukums/ birojā ar bēru

pušķi un pudeli ar šķidrumu, netika ielaists birojā, tāpēc pušķi atstājis pie biroja durvīm. Liecināja, ka bēru pušķis nebija draudi, bet gan kā simbolisks

žests par to, ka brīva žurnālistika Latvijā ir mirusi, līdzīgi bija darījis pie /nosaukums1/ biroja, tur viņa provokācija tika uztverta kā joks. Liecināja, ka

apsūdzībā norādītā saziņa un saziņas teksts no viņa telefona ar Nr. /numurs/ atbilst patiesībai, bet par citiem apsūdzībā norādītajiem telefona numuriem, no

kuriem sazinājies ar /pers. C/, nevarot komentēt, jo precīzi neatceras tādus faktus. Liecināja, ka nav vērsies pret /pers. C/ personīgi kā pret fizisku

personu, bet gan kā pret /nosaukums/ redzamāko “publisko seju”. Paskaidroja, ka saziņa ar /pers. C/ bijusi provokatīva, vulgāra, reizēm rupja un

aizskaroša, varbūt dažādi pārprotama, bet nekad nav bijis nodoms draudēt /pers. C/. Liecināja, ka sevi arī, tāpat kā /pers. C/, uzskata par publisku

personu, viņam ir savs sekotāju pulks, kuri saprot viņa jokus un akcijas. Nodoms bijis panākt to, lai /pers. C/ nāk uz komunikāciju un viņi var atrast

kopīgu valodu. Nav zinājis, ka /pers. C/ nevēlas ar viņu komunicēt. Pirmstiesas procesā liecināja līdzīgi.

No apskates protokola ar fotogrāfijām (1. sēj. 47.-51. lp.) redzams, ka /adrese/ atrodas 6. stāvu ēka, kurā katrā stāvā atrodas ieejas durvis

telpās, dzīvokļos un birojos.

No 2019. gada 19. decembra lēmuma par drošības līdzekļa piemērošanu /pers. B/ (1. sēj. 68. lp.) redzams, ka /pers. B/ piemērots drošības

līdzeklis – aizliegums tuvoties /nosaukums/ darbiniecēm /pers. K/ un /pers. S/ un /nosaukums/ biroja telpā, ar lēmumu /pers. B/ iepazīstināts 2019. gada

19. decembrī.

No 2020. gada 6. aprīļa paziņojuma par kriminālprocesa izbeigšanu (1. sēj. 94. lp.) redzams, ka /pers. B/ uz e-pasta adresi /elektroniskā pasta

adrese/ paziņots par kriminālprocesa par /nosaukums/ /amats/ vajāšanu izbeigšanu.

No SIA “/nosaukums2/”, nodibinājuma /nosaukums/” un biedrības “/nosaukums/” iesnieguma ar pielikumiem (1. sēj. 100.-109., pielikumi no 126.-

141. lp.) redzams, ka šīs organizācijas vērsušās ar iesniegumu policijā pret /pers. B/ par viņa rīcību, tostarp pret /pers. C/, sūtot īsziņas ar rupjiem un

aizskarošiem tekstiem, par bēru pušķa novietošanu pie /nosaukums/ durvīm, par zvaniem /pers. C/. Iesniegumam pievienotas sarakstes no īsziņu

lietotnēm, kas adresētas /pers. C/. Tāpat iesniegumam pievienots /pers. M/ iesnieguma Valsts policijai kopija par to, ka 2021. gada 13. janvārī starp viņu

un /pers. B/ bija izcēlies konflikts, Valsts policijas lēmuma kopija par to, ka iesniegums izskatīts un uzsākts administratīvā pārkāpuma process, kurā /pers.

M/ atzīts par cietušo.

Apskates protokolā ar pielikumiem (1. sēj. 200.-209. lp.) apskatīta sociālā tīkla Facebook vietne www.facebook.com, konstatējot, ka tajā ir

reģistrēts profils “/profila nosaukums/” “/profila nosaukums2/”, konstatēts, ka šo profilu lietotājs regulāri publicē un pārpublicē dažādus rakstus, video

pārraides, kurā uzstājas /pers. B/. Profilos konstatēti videoieraksti par /nosaukums/. Apskatīts profils “/pers. AC/”, konstatēts, ka starp draugiem ir

/pers. B/ “/profila nosaukums2/”. Tāpat apskatīta sociālā tīkla YouTube vietne www.youtube.com, atvērts lietotāja “ /lietotāja nosaukums/” profils,

konstatēts, ka lietotājs par sevi norādījis e-pasta adresi /elektroniskā pasta adrese/, atrašanās vieta: Latvija. Tika konstatēts videoieraksts ar nosaukumu:

Starp citu – /nosaukums/= PressTitūtas. Apskatīta arī lietotāja /nosaukums/ profils, tajā konstatēti videoieraksti, arī par sabiedrībā nozīmīgām tēmām.

Apskatītie videoieraksti no vietnēm ir lejupielādēti un ierakstīti CD diskā, kas pievienots lietas materiāliem (pielikums apskates protokolam).

No uzziņas par SIA “Tele 2” un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” sniegto ziņu analīzi (1. sēj. 218.-221. lp.) redzams, ka: 1. telefona Nr./numurs/

reģistrētais lietotājs laika posmā no 01.07.2020.-08.12.2021. bija /pers. B/, ka no šī numura uz Nr./numurs/ nosūtītas 90 īsziņas, Sim karte lietota no trīs

mobilajiem telefoniem (Samsung Galaxy S5 Mini; Samsung Galaxy J3; Redmi Note 9 ar 2 Sim karšu atbalstu); Nr./numurs/ laikā no

01.08.2020.-08.12.2021. ir reģistrēts priekšapmaksas kartei Zelta Zivtiņa, aktivizēta 27.09.2020., uz numuru /numurs/veikts 1 zvans un nosūtītas 60

īsziņas, Sim karte lietota no 1 vai 2 telefoniem, tostarp Redmi Note 9 ar to pašu Imei kodu, kurā tika lietots numurs /numurs/ Nr. /numurs/ laikā no

01.01.2021.-08.12.2021. reģistrētais lietotājs ir /pers. AC/, no šī numura uz numuru Nr./numurs/ ir veikts viens zvans. Lietas materiāliem pievienots CD

disks ar SIA “Tele 2” sniegtajām ziņām un CD disks ar SIA “Tele 2” un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” sniegtajām ziņām.

No tiesas izmeklēšanā iesniegtās Valsts policijas vecākās inspektores Valsts amatpersona 2022. gada 3. marta atbildes prokuroram (2. sēj.

49. lp.) redzams, ka citā kriminālprocesā 2021. gada 30. oktobrī tika aizturēts /pers. B/, pie kura kratīšanas laikā tika izņemts mobilais telefons XIAOMI

Redmi Note 9 ar Imei kodiem /kods/; /kods/, ar Tele2 sim karti ar numuru /numurs/.

Tiesa, novērtējot pierādījumus, atzīst, ka nav šaubu par to, ka tieši /pers. B/ apsūdzībā norādītajā laikā un veidā ir sazinājies ar cietušo /pers. C/, ko

pierāda pašas cietušās /pers. C/ liecības, liecinieku /pers. K/, /pers. S/ un /pers. V/ liecības, kā arī paša apsūdzētā /pers. B/ pirmstiesas procesā un tiesā

sniegtās liecības. Liecībās minētos saziņas faktus apstiprina arī cietušās un liecinieku iesniegtie lietai pievienotie sazvanes un sarakstes ekrāna uzņēmumi un

iesniegtie CD diski, kā arī sociālo tīklu Facebook un YouTube vietņu apskate un no tām lejupielādētie videoieraksti, kas saglabāti CD diskā. No uzziņas

par SIA “Tele 2” un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” sniegto ziņu analīzi izriet, ka telefona Nr. /numurs/, no kura notikusi lielākā daļa saziņas, reģistrēts

uz /pers. B/ vārda, pats /pers. B/ apstiprina, ka šo numuru ir lietojis viņš un ir sazinājies ar /pers. C/ apsūdzībā norādītajos laikos un veidā. Apsūdzībā

norādītās saziņas ar /pers. C/ saturu pierāda iegūtās sarakstes ekrāna uzņēmumi un iegūtie CD diski ar videoierakstiem, apsūdzētais /pers. B/ apstiprināja

apsūdzībā norādītās saziņas saturu.

Tiesai nav pamats apšaubīt un neticēt cietušās un liecinieku liecībām, jo tās ir savstarpēji saskanīgas, loģiskas, ticami atspoguļo notikumus par

saziņu ar /pers. C/, apstiprinās ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, tostarp saziņas un sarakstes ekrānšāviņiem. /pers. B/ liecībās

gan pirmstiesas procesā, gan tiesā apstiprināja, ka sazinājies ar /pers. C/, jo bija neapmierināts ar “/nosaukums/” /amats/ un viņai personīgi nepazīstamās

/amats/ /pers. C/ publikācijām. Līdz ar to nav šaubu, ka tieši /pers. B/ bija tā persona, kas komunicējusi ar /pers. C/ visos apsūdzībā norādītajos

punktos. Lietā esošie pierādījumi neliecina par to, ka kāda cita persona, kas nav /pers. B/, būtu vajājis /pers. C/, zvanot vai sūtot īsziņas dažādās

lietotnēs.

/pers. B/ liecības, liecinieces /pers. K/ un /pers. S/ liecības apstiprina, ka 2020. gada 20. novembrī /pers. B/ bija ieradies “/nosaukums/” birojā

/adrese/, ar bēru pušķi un plastmasas pudeli ar caurspīdīgu šķidrumu, nav iekļuvis birojā, jo netika ielaists, tāpēc bēru pušķi atstājis pie biroja durvīm. No

liecinieču /pers.K/un /pers. S/ liecībām izriet, ka par bēru pušķa nolikšanu tika informēta /pers. C/, kura liecībās minēto apstiprināja.

Tiesa atzīst, ka /pers. B/ pamatoti apsūdzēts par to, ka izteicis vairākkārtējus draudus /pers. C/. Saskaņā ar apsūdzību draudus /pers. B/ izteicis trīs

reizes: 1. 2020. gada 20. novembrī atstājot pie /nosaukums/ biroja /adrese/ bēru pušķi; 2. 2020. gada 9. oktobri piezvanot uz /pers. C/ telefonu un

pēcāk nosūtot 53 īsziņas, saucot /pers. C/ par padauzu, kuci, draudot ienest nākamo dāvanu un norādot, ka “iespējams, ka šoreiz neiešu viens...bet ar

tiem kurus vēl nomelnojat un apmelojat”, kā arī “jūs vēl neesat apmaksājuši rēķinu.. .man laikam viņu būs jācedē...un tad jau bandīti kas nopirks parādu

ar jums arī ņemas”; 3. 2021. gada 8. aprīlī nosūtot divas īsziņas uz /pers. C/ telefonu, jautājot, kad viņa pārbaudīs Bībeles saturu, un aicinot viņu izdarīt

pakalpojumu sabiedrībai un pārgriezt sev vēnas.

Latviešu literārās valodas vārdnīcā. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996. norādīts, ka draudi ir vārdi vai darbība, ar kuriem sola vai gatavojas sagādāt

kādam ko ļaunu. Līdz ar to ar draudiem nav jāsaprot tikai to, ka tiek piedraudēts nodarīt konkrēta smaguma miesas bojājumus vai nogalināšanu, bet gan

jebkādi vārdi vai darbība, ar kuriem sola vai gatavojas sagādāt kaut ko ļaunu citam. Tiesa, novērtējot /pers. B/ veiktās darbības un izteiktos vārdus pret

/pers. C/, atzīst, ka tie pamatoti atzīti par draudu izteikšanu nodarīt ko ļaunu /pers. C/.

Bēru pušķis saistās ar miruša cilvēka apbedīšanu. Latvijā ir pieņemta tradīcija, ka uz bērēm tiek nests bēru pušķis. Līdz ar to /pers. C/ bija

pietiekams pamats uzskatīt, ka tādējādi viņai nepazīstamais /pers. B/, noliekot bēru pušķi, izsaka viņai netiešus draudus nodarīt kaut ko ļaunu. Tāpat arī

/pers. B/ darbības, nosūtot /pers. C/ īsziņas un solot nākamreiz atnākt ar citām personām, kuras /pers. C/ apmelojot, norādot uz parāda cedēšanu

bandītiem, kas pārpirks parādu un ņemsies ar viņu, kā arī, aicinot izdarīt pakalpojumu sabiedrībai un pārgriezt sev vēnas, nepārprotami norāda uz draudu

izteikšanu /pers. C/ nodarīt kaut ko ļaunu.

Apsūdzībā pamatoti norādīts, ka /pers. B/ vairākkārtēji un ilgstoši veicis nevēlamu saziņu ar /pers. C/, ko apstiprina saziņas biežums - 23 reizes,

kas veikta ilgstoši gandrīz divu gadu garumā no 2019. gada 18. novembra līdz 2021. gada 26. oktobrim. Cietušās /pers. C/ rīcība, sākumā neatbildot uz

/pers. B/ saziņu, vēlāk tieši informējot /pers. B/, ka nevēlas ar viņu sazināties, pierāda, ka /pers. B/ bija zināms, ka /pers. C/ nevēlas ar viņu komunicēt.

Neskatoties uz minēto, /pers. B/ sūtīja /pers. C/ ziņas, zvanīja uz privāto telefona numuru. Tas, ka cietusī /pers. C/ nav publiski norādījusi savu privāto

telefonu, arī liecina, ka /pers. C/ nevēlējās komunicēt ar nepazīstamām personām, tostarp viņai nepazīstamo /pers. B/.

No /pers. C/ liecībām redzams, ka viņai bija zināms, ka tieši /pers. B/ ir atstājis bēru pušķi pie “/nosaukums/” biroja durvīm. No /pers. C/ liecībām

izriet, ka vairākkārtīgos ilgstošā laika periodā saņemtos no /pers. B/ telefona zvanus, īsziņas un ziņas lietotnē “Whatsapp”, tai skaitā draudus saturošas,

/pers. C/ uztvērusi kā reālu apdraudējumu un baidījusies par savu drošību. /pers. C/ liecināja, ka viņai kā /amats/ no tiesību aizsardzības iestāžu

darbiniekiem bija zināms, ka /pers. B/ ir saistīts ar narkotisko vielu nelikumīgu apriti. Tāpat /pers. C/ liecināja, ka viņai bija zināms, ka /pers. B/ bija

uzbrucis citai personai, t.i., /amats/ /pers. M/, šo faktu apstiprina lietā esošais Valsts policijas lēmums par administratīvā procesa uzsākšanu, kurā /pers.

M/ atzīts par cietušo. Minētais kopumā pamatoti norāda uz to, ka /pers. C/ bija pamats baidīties par savu drošību.

Krimināllikuma 132.1 pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir ar formālu sastāvu, t.i., atbildība iestājas ar to brīdi, kad ir izteikti draudi

cietušajam, turklāt izšķiroši sastāva konstatēšanai ir kritērijs, vai cietušajai /pers. C/ bija pamats baidīties par savu drošību. Ar vārdu “drošība” latviešu

valodā saprot stāvokli, apstākļus, kad (kāds) nav apdraudēts, nav pakļauts briesmām (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–

1996.). Tiesa secina, ka /pers. C/ bija objektīvs pamats /pers. B/ izteiktos draudus un rīcību uztvert kā savu drošību apdraudošus, jo tika piedraudēts ar

bēru pušķi, tika sūtītas draudus saturošas īsziņas, viņai nepazīstamais /pers. B/ ilgstoši gandrīz divu gadu garumā uzturēja nevēlamu saziņu ar viņu.

/pers. B/ tiešo nodomu pierāda /pers. B/ faktiskās darbības. /pers. B/ apzināti izteica vairākkārtējus draudus /pers. C/, /pers. B/ bija zināms, ka

/pers. C/ nevēlas ar viņu sazināties, neskatoties uz minēto, /pers. B/ ilgstošā laika posmā turpināja uzturēt saziņu ar /pers. C/, gan sūtot dažāda satura

īsziņas, gan zvanot uz /pers. C/ mobilo tālruni, gan sūtot ziņas sociālajos tīklos, adresētus /pers. C/.

Krimināllikuma 132.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma aprakstā tieši nav paredzēta apsūdzībā pret /pers. B/ norādītā pazīme – nolūkā

iebiedēt cietušo. Tomēr, ņemot vērā apstākļus, uz kuriem pamatojoties tika radīts Krimināllikuma 132.1 pants, tiesa secina, ka šis speciālais nolūks

pamatoti ietverts apsūdzībā.

Likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā”, ar kuru Krimināllikums tika papildināts ar vajāšanas sastāvu, anotācijā norādīts, ka “Lai atzītu

draudīgās darbības par vajāšanu, tām jābūt veiktām tīši un ar nolūku iedvest bailes upurim, rīcībai jāietver atkārtotus nozīmīgus notikumus.” (Pieejams:

http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/1995DC23D08AA716C225808E002F9306?OpenDocument#b).

Arī Augstākas tiesas judikatūrā, kurai pievienojas tiesa, atzīts, ka “Krimināllikuma 132.1pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums izpaužas citas

personas izsekošanā, novērošanā, draudu izteikšanā šai personai un nevēlamā saziņā. Minētās vajāšanas izpausmes vērstas, lai iebiedētu cietušo.”, skatīt

Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta lēmumu lietā Nr. SKK-[P]/2021 (pieejams https://www.at.gov.lv/downloadlawfile/8131).

/pers. B/ noziedzīgo darbību izdarīšanas laikā bija pilngadīga, pieskaitāma persona.

Ievērojot minēto, tiesa konstatē, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādītas visas obligātās Krimināllikuma 132.1 pantā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma sastāva pazīmes, apsūdzētā darbības kvalificētas pareizi kā vajāšana, par kuru paredzēta atbildība Krimināllikuma 132.1 pantā. /pers. B/

vaina ir pierādīta ārpus saprātīgām šaubām, /pers. B/ ir sodāms.

Tiesa, nosakot sodu, saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otro un trešo daļu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,

/pers. B/ personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. un 9. pantu /pers. B/ izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas ir klasificējams kā kriminālpārkāpums, par kuru

maksimālais iespējamais sods ir īslaicīga brīvības atņemšana uz trīs mēnešiem. /pers. B/ ar savām darbībām faktisku kaitējumu cietušajai /pers. C/ nav

nodarījis. Vērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu, tiesa secina, ka tas ir augstu bīstamības pakāpi, jo noziedzīgās darbības /pers. B/ veicis ilgstoši gandrīz

divu gadu garumā, kopumā noziedzīgās darbības veicis 23 reizēs. /pers. B/ noziedzīgās darbības veicis, rupji ignorējot un pārkāpjot sabiedrībā

vispārpieņemtās morāles normas par to, kāda ir cieņpilna savstarpēji nepazīstamu personu komunikācija, tostarp par jautājumiem, par kuriem pastāv

krasi atšķirīgi viedokļi.

Par apsūdzētā /pers. B/ personību noskaidrots, ka dzimis /datums/, neprecējies, datu par bērniem nav, ir deklarēta dzīvesvieta /adrese A/. Tiesas

sēdē /pers. B/ par sevi paskaidroja, ka ir pašnodarbināta persona, mēneša ienākumi vidēji 300-400 eiro, veselības stāvoklis labs. /pers. B/ ir spēkā esoši

sodi par administratīviem pārkāpumiem, sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, t.i., ar Vidzemes rajona tiesas 17.04.2019. spriedumu sodīts par

Krimināllikuma 253.1 panta pirmajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanu, piemērojot Krimināllikuma 55. pantu, ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem

nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2 gadiem, ieskaitot apcietinājumā pavadīto laiku no 10.10.2018. līdz 12.10.2018., papildsodu probācijas uzraudzība uz 1

gadu, nolēmuma spēkā stāšanās datums: 30.04.2019.

Apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nekonstatē.

Apsūdzētā /pers. B/ atbildību pastiprinošs apstāklis saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu ir tas, ka noziedzīgais nodarījums

veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu, jo izdarīts laikā, kad nebija dzēsta sodāmība pēc Vidzemes rajona tiesas 17.04.2019. sprieduma.

Tiesa nekonstatē prokurora debatēs apsūdzības runā norādīto Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 17. punktā paredzēto /pers. B/ atbildību

pastiprinošo apstākli – apzināti nepatiesu liecību sniegšanu. No /pers. B/ liecībām tiesā izriet, ka faktiski /pers. B/ tajās apšauba viņam inkriminēto

darbību juridisko kvalifikāciju, uzskatot, ka nav vainīgs celtajā apsūdzībā un būtu attaisnojams. Tiesas ieskatā par atbildību pastiprinošu apstākli nevar

atzīt tādas apsūdzētā liecības, kurās tiek pausta subjektīvā attieksme pret veiktajām darbībām. Līdzīga nostāja pausta arī Augstākās tiesas judikatūrā,

skatīt Senāta Krimināllietu departamenta 2022. gada 3. marta lēmuma lietā Nr. 11905013616, SKK-72/2022 4.3. punktu (pieejams

https://www.at.gov.lv/downloadlawfile/8326).

Saskaņā ar Krimināllikuma 35. panta otro daļu soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu sodīt par izdarīto

nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 35. pantā izvirzītā soda mērķa sasniegšana vislabāk iespējama, notiesājot /pers. B/ ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu. Izraugoties minēto soda veidu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais ir agrāk sodīts un noziedzīgo nodarījumu izdarīja nosacītas

notiesāšanas laikā. Tādēļ tiesa atzīst īslaicīgu brīvības atņemšanu par atbilstošāko un samērīgāko /pers. B/ ietekmēšanas līdzekli, lai /pers. B/ nostiprinātu

pārliecību par to, ka ilgstoša nevēlama citas personas vajāšana Latvijas sabiedrībā nav pieņemama un tiks atbilstoši sodīta. Turklāt tiesa ņem vērā, ka

/pers. B/ jau bija notiesāts ar brīvības atņemšanas sodu, /pers. B/ tika dota iespēja neizciest reālu sodu, nosakot brīvības atņemšanas sodu nosacīti. /pers.

B/ nav attaisnojis viņam doto uzticību, jo izdarīja jaunu noziedzīgu nodarījumu. Tādējādi /pers. B/ soda mērķa sasniegšanai nevar atkārtoti tikt piemērots

ar brīvības atņemšanu nesaistīts soda veids. /pers. B/ resocializācijas nolūkos uz laiku jāizolē no sabiedrības. Soda mēra noteikšanā tiesa ņem vērā, ka

nav atbildību mīkstinošu apstākļu, bet ir atbildību pastiprinošs apstāklis, tāpēc soda mērs nosakāms virs vidējās īslaicīgās brīvības atņemšanas soda

robežas.

Noziedzīgo nodarījumu /pers. B/ izdarīja nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikā pēc Vidzemes rajona tiesas 17.04.2019. sprieduma. Neizciestā

soda daļa pēc šī sprieduma ir brīvības atņemšana 1 gads 11 mēneši 28 dienas, probācijas uzraudzība 1 gads.

Līdz ar to saskaņā ar Krimināllikuma 55. panta 10. daļu Vidzemes rajona tiesas 2019. gada 17. aprīļa spriedumā piespriestais sods ir izpildāms,

galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu. Ņemot vērā, ka /pers. B/ izdarījis kriminālpārkāpumu, to, ka Vidzemes rajona

tiesas 2019. gada 17. aprīļa spriedums taisīts, izskatot lietu bez pierādījumu pārbaudes, jo /pers. B/ vainu bija atzinis, tiesa atzīst, ka nepastāv apstākļi, lai

piemērotu pilnīgu neizciestās soda daļas pieskaitīšanu. Līdz ar to galīgais sods nosakāms, daļēji pievienojot neizciestā soda daļu pēc Vidzemes rajona

tiesas 2019. gada 17. aprīļa sprieduma.

Ņemot vērā to, ka /pers. B/ iztiesāšanas laikā ir ievērojis un pildījis savus kriminālprocesuālos pienākumus, nepastāv pamats uzskatīt, ka /pers. B/

varētu izvairīties no sprieduma izpildes, lai /pers. B/ būtu jāapcietina tiesas zālē. Līdz ar to atstājams negrozīts /pers. B/ piemērotais drošības līdzeklis -

aizliegums tuvoties noteiktai personai un vietai, kuru jāatceļ pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Dokumenti - četri CD diski jāglabā pie lietas.

Kaitējuma kompensācija lietā nav pieteikta, kā arī nav procesuālo izdevumu, par kuru piedziņu būtu jālemj.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511. un 512. pantu, tiesa

nosprieda

Atzīt /pers. B/ par vainīgu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 132.1 panta un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem (2) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55. panta 10. daļu izpildīt Vidzemes rajona tiesas 2019. gada 17. aprīļa spriedumā (spēkā no 2019. gada 30. aprīļa)

/pers. B/ piespriesto sodu un saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu, piespriestajam sodam daļēji pievienojot sodu, kas nav izciests pēc

Vidzemes rajona tiesas 2019. gada 17. aprīļa sprieduma, galīgo sodu /pers. B/ noteikt brīvības atņemšanu uz diviem (2) gadiem vienu (1) mēnesi un ar

probācijas uzraudzību uz vienu (1) gadu.

Atstāt negrozītu /pers. B/ piemēroto drošības līdzekli - aizliegums tuvoties noteiktai personai un vietai, kuru atcelt pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Četrus CD diskus glabāt pie lietas.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Prokurors, cietusī, apsūdzētais, aizstāvis un pārstāvis 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var iesniegt tiesai rakstveida

lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.

Pilno spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā apelācijas kārtībā

Rīgas apgabaltiesai, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena tiesas kancelejā – 2022. gada 9. maijs.

Tiesnesis Z. Dundurs