Court partially allowed student loan debt collection, awarding principal and interest while rejecting excessive penalty claims.

Lietas Nr. C32324412

Lietas arhīva Nr. C-1634-13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2013.gada 30.septembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Dz.Melbārdis,

ar tiesas sēdes sekretāru S.Kūliņu,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu akciju sabiedrības „Swedbank” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

AS „Swedbank” (turpmāk tekstā arī- prasītāja) 2012.gada 24.augustā cēlusi prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret /pers. A/

(turpmāk tekstā arī- atbildētāja) par parāda piedziņu, kurā pamatojoties uz Kredītiestāžu likuma 60.pantu, Latvijas Republikas Ministru

kabineta 2001.gada 29.maija noteikumiem Nr.220 ,,Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā

kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu", Civillikuma 1401.pantu, 1425. pantu, 1469. pantu, 1472. pantu,

1512. pantu, 1548. pantu, 1587. pantu, 1588. pantu, 1590. pantu, 1651. pantu, 1716. pantu, 1717. pantu, 1720. pantu, 1721. pantu,

1753. pantu, 1756. pantu, 1759. pantu, 1765. pantu, 1775. pantu, 1779. pantu, 1934. pantu, 1943. pantu, Civilprocesa likuma 127.

pantu, 128. pantu, 129. pantu, 130. pantu, 195. pantu, 406.6pantu, prasītāja lūdz tiesu:

1. piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīvesvietas adrese /adrese/, par labu akciju sabiedrībai ,,Swedbank",

vienotais reģistrācijas Nr.40003074764, juridiskā adrese Balasta dambis 1A, Rīga, parādu 3^401,36 LVL (trīs tūkstoši četri

simti viens Latvijas lats 36 santīmi), kas izriet no 2003.gada 3.novembra studējoša aizdevuma līguma Nr.03-055772-SJ un kas

sastāv no parāda pamatsummas lN844,50 LVL (viens tūkstotis astoņi simti četrdesmit četri Latvijas lati 50 santīmi),

līgumiskajiem procentiem 78,88 LVL (septiņdesmit astoņi Latvijas lati 88 santīmi), līgumsoda 1472,73 LVL (viens tūkstotis četri

simti septiņdesmit divi Latvijas lati 73 santīmi) un zaudējumu atlīdzības 5,25 LVL (pieci Latvijas lati 25 santīmi) apmērā,

2. piedzīt no /pers. A/ par labu akciju sabiedrībai ,,Swedbank" samaksāto valsts nodevu 210,03 LVL (divi simti desmit Latvijas lati

3 santīmi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 LVL (trīs Latvijas lati 30 santīmi),

1. noteikt a/s ,,Swedbank" tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus 6% gadā no

pamatparāda summas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2003.gada 3.novembrī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts studējošā aizdevuma līgums

Nr.03-055772-SJ (turpmāk tekstā saukts-līgums), par aizdevumu atbildētāja sociālajām vajadzībām ne vairāk kā Ls 2400 (divi

tūkstoši četri simti Latvijas lati) apmērā studijām Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē Filoloģijas (latviešu filoloģijas) studiju

programmā.

Ilgumā aizdevuma atmaksas termiņš tika noteikts 5 vai 10 gadi saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001.gada 29.maija

noteikumiem Nr.220 ,,Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes

līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu".

Vienlaicīgi ar līguma noteikumu apspriešanu un pirms līguma parakstīšanas atbildētājs tika iepazīstināts gan ar līguma noteikumiem,

gan arī ar prasītājas sagatavotajiem Vispārējiem darījumu noteikumiem.

Atbildētāja, parakstot līgumu, ar savu parakstu apliecināja, ka atbildētāja ir iepazinusies ar līguma un prasītāja sagatavotajiem

Vispārējiem darījumu noteikumiem un atbildētāja savas saistības pret prasītāju apzinās pilnībā.

Līguma 2.1.punktā tika noteikts, ka aizdevuma summas daļa Ls 60,00 (sešdesmit Latvijas lati) tiek izsniegta katru mēnesi, izņemot

jūliju un augustu, mēnešu 15.datumos. Ja prasītāja līdz kalendārā mēneša 8. datumam ir saņēmusi no Studiju fonda sarakstu vai tā

grozījumus, kuros ir iekļauta atbildētājas, kārtējā aizdevuma summas daļa tiek izmaksāta tekošā mēneša 15. datumā. Ja prasītāja

sarakstu saņem vēlāk, aizdevuma summas daļa tiek izmaksāta nākamā mēneša 15. datumā.

Saskaņā ar līguma 2.2.punktu prasītāja apņēmās, ievērojot līguma noteikumus, ieskaitīt aizdevuma summas daļu atbildētājas kontā.

Ar minētā pārskaitījuma veikšanas brīdi uzskatāms, ka atbildētāja ir saņēmusi aizdevuma summas daļu.

Saskaņā ar līguma 2.1. un 2.2.punktu noteikumiem prasītājs ir izpildījusi līgumā tai noteiktās saistības un laika posmā no 2003.gada

29.novembra līdz 2006.gada 15.septembrim atbildētājas kontā pārskaitījusi aizdevuma summu Ls 1860,00 (viens tūkstotis astoņi

simti sešdesmit Latvijas lati), ko apliecina šim prasības pieteikumam pievienotais kredīta izraksts.

simti sešdesmit Latvijas lati), ko apliecina šim prasības pieteikumam pievienotais kredīta izraksts.

Saskaņā ar līguma 4.1.punktu atbildētāja apņēmās veikt aizdevuma atmaksu prasītājai ne vēlāk kā ar divpadsmito mēnesi pēc studiju

pabeigšanas vai trešo mēnesi pēc aizņēmējas izslēgšanas no studējošo saraksta, nepabeidzot studiju programmu.

Kā redzams no prasības pieteikumam pievienotās Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju un zinātnes

administrācijas 2012.gada 12.janvāra izziņas, atbildētāja 2006.gada 14.jūnijā pabeidza studijas, līdz ar to atbildētājai aizdevuma

atmaksa bija jāuzsāk ne vēlāk kā ar divpadsmito mēnesi pēc studiju pabeigšanas (2007.gada jūnija mēnesi).

Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumu Nr.220 ,,Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts

studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” 48.1.punkts nosaka, ka kredītus,

kuru kopējā summa pārsniedz Ls 1000,00 (viens tūkstotis Latvijas lati), kredīta ņēmējs atmaksā kredītiestādei desmit gadu laikā,

katru gadu atmaksājot vienu desmito daļu no kopējās kredītu summas un kredītu procentus.

Līguma 4.2.punkts nosaka, ka aizdevums ir jāatmaksā termiņā (no aizdevuma summas atmaksas uzsākšanas brīža), kas ir norādīts

līguma I daļā.

Saskaņā ar līguma 5.2.punktu atbildētāja maksājumus apņēmās veikt katra mēneša 14. datumā līdz līguma saistību pilnīgai izpildei.

Saskaņā ar līguma 7.5.punktu atbildētājai bija pienākums pārskaitīt visu viņai pienākošos darba samaksu un citus naudas līdzekļus uz

atbildētājas kontu un nodrošināt tajā maksājumu veikšanai nepieciešamos naudas līdzekļus.

Atbildētāja līdz pat šī prasības pieteikuma sagatavošanas dienai nav izpildījusi no līguma izrietošās savas saistības, tas ir, nav veikusi

līgumā minētās aizdevuma summas pilnu samaksu prasītājai, līdz ar to atbildētājas neatmaksātā pamatparāda summa uz šī prasības

pieteikuma sagatavošanas dienu ir Ls 1844,50 (viens tūkstotis astoņi simti četrdesmit četri Latvijas lati 50 santīmi).

Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 60.pantu kredītiestādes un klienta attiecības regulē likumi un noslēgtie līgumi.

Kārtību, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu

galvojumu, nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumu Nr.220 ,,Kārtība, kādā tiek piešķirts,

atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” 1.punkts, kura

regulējums piemērojams arī prasītājas līguma gadījumā.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līgums, kaut arī atlīdzinot otrai pusei zaudējumus.

Civillikuma 1548.pants nosaka, ka katrā līgumā var ievest dažādus blakus noteikumus, un proti, nosacījumus un termiņus.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu.

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1765.pants nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.

Līguma 3.1.punkts nosaka, ka procentu likme ir divu iepriekšējo nedēļu vidējā sešu mēnešu RIGIBOR plus 0,87% gadā un tiek

noteikta katram saimnieciskā gada pusgadam.

Ilguma 3.2.punkts nosaka, ka procentu likme, kuru atbildētāja maksā prasītājai, ir sekojoša:

- 5% gadā — ar aizņēmuma izsniegšanas uzsākšanu,

- ja aizņēmējs tiek izslēgts no studējošo saraksta un nepabeidz studiju programmu, sākot ar nākamo mēnesi pēc

izslēgšanas — 3.1.punktā noteiktā likme vai 5% gadā, ja 3.1.punktā minētā likme ir zemāka par 5% gadā. Līguma 3.3.punktā

noteikts, ka starpība starp līguma 3.1. un 3.2.punktos noteiktajām procentu likmēm prasītājai tiek segta no Latvijas Republikas

valsts budžeta līdzekļiem.

Saskaņā ar līguma 3.4.punktu procenti tiek aprēķināti par visu izmantoto (saņemto un neatmaksāto) aizdevuma līdzekļu summu par

visu faktisko izmantošanas laiku līdz līguma saistību izpildei. Aprēķinot procentus, tiek pieņemts, ka gadā ir 360 dienas.

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem Civillikuma pantiem un līguma noteikumiem, prasītāja ir aprēķinājusi atbildētājai līgumiskos

procentus par aizdevuma lietošanu, kas uz šī prasības pieteikuma sagatavošanas dienu ir Ls 78,88 (septiņdesmit astoņi Latvijas lati

88 santīmi).

Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās.

Līgumsoda apmēru paredz līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma nepildīšanas.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumu Nr.220 ,,Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un

dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” 52.punktu kredītlīgumā

nosaka, ka kredīta ņēmējs maksā līgumsodu 0,1% (nulle komats viens procents) apmērā no termiņā nesamaksātās summas par

katru nokavēto maksājuma dienu.

Līguma 6.punkts nosaka, ka atbildētāja apņemas maksāt prasītājai līgumsodu 0,1% (nulle komats viens procents) dienā no savlaicīgi

neatmaksātās (nokavētās) summas par nokavējuma laiku, ja atbildētāja nokavē kādu no grafikā paredzētajiem maksājumiem.

Atbildētājai neveicot līgumā noteiktos maksājumus, ir iestājies nokavējums, un prasītājai, pamatojoties uz līguma noteikumiem, ir

tiesības aprēķināt un pieprasīt atbildētājai nokavējuma līgumsoda samaksu.

Saskaņā ar līguma 6.punktu prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu par laika periodu no 2005.gada 27.jūlija līdz 2010.gada 27.jūlijam

(datums, ar kuru tika apturēts līgumsoda aprēķins saistībā ar lēmuma pieņemšanu par tiesvedības procesa uzsākšanu par parāda

piedziņu) pavisam ir 1472,73 LVL (viens tūkstotis četri simti septiņdesmit divi Latvijas lati 73 santīmi).

Saskaņā ar līguma 4.3.punktu aizdevuma summas atmaksas, procentu samaksas, kā arī komisijas un līgumsodu maksājumi notiek

prasītājai atbildētājas vārdā norakstot attiecīgu naudas summu no atbildētājas konta.

Līguma 4.4.punkts nosaka, ja atbildētāja nav savlaicīgi nodrošinājusi maksājumu veikšanai, komisijas vai līgumsoda samaksai

nepieciešamos līdzekļus atbildētājas kontā, prasītāja ir tiesīga bez iepriekšēja paziņojuma atbildētājai norakstīt maksājamo summu

no atbildētājas jebkura cita konta, kas atvērst a/s ,,Swedbank”, vai līdzekļiem, kas savādāk pienākas atbildētājai. Prasītāja ir tiesīga

šos līdzekļus atbildētājas vārdā konvertēt bez iepriekšēja paziņojuma atbildētājai pēc a/s ,,Swedbank” noteiktā attiecīgās dienas

valūtu kursa.

Līguma 4.6.punkts nosaka, ka līgums darbojas līdz pilnīgai tajā noteikto saistību izpildei un ir uzskatāms par izpildītu ar brīdi, kad

prasītājai ir samaksāta visa tam pienākošās procentu summa, atmaksāta visu saņemto un neatmaksāto aizdevuma līdzekļu summa,

kā arī līgumsodi, ka tādi tikuši piemēroti.

Vispārējo darījumu noteikumu 9.2.3.punkts nosaka, ka no nodrošinājuma atsavināšanas vai izlietošanas iegūtos ienākumus prasītāja

sadala, ievērojot šādu secīgumu: pirmkārt, tiek dzēsti visi izdevumi, kas ir saistīti ar atsavināmās lietas (-u) glabāšanu, pārvadāšanu,

sludinājumu publicēšanu (ja tādi ir nepieciešami), samaksu ekspertiem (speciālistiem) un lietas (-u) atsavināšanu/tiesību izlietošanu;

otrkārt, prasītājai pienākošos nesamaksāto procentu dzēšanai; treškārt, soda sankciju un/vai citu pienākumu pret prasītāju, kas rodas

atbildētājas saistību izpildes nokavējuma un/vai neizpildes rezultātā (līgumsoda, rokas naudas samaksai), izpildei; ceturtkārt,

pamatsummas atmaksai.

Prasītāja saskaņā ar līguma 4.3. un 4.4.punkta noteikumiem laika posmā no 2003.gada 14.decembra līdz 2011.gada 25.janvārim ir

noņēmusi no atbildētājas konta Ls 15,50 pamatparāda dzēšanai, Ls 222,82 līgumisko procentu dzēšanai, Ls 506,81 līgumsoda

dzēšanai.

Citas iemaksas parāda dzēšanai atbildētāja nav veikusi.

Tā kā atbildētāja līgumā noteiktajā kārtībā neveica maksājumus aizdevuma atmaksai, prasītāja, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

50.<SUP>1</SUP> nodaļas pantiem, 2011.gada 5.oktobrī vērsās Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā ar pieteikumu par saistības

piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 2011.gada 21.novembrī pieņēma lēmumu atstāt prasītājas pieteikumu par atbildētājas saistības

piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā bez izskatīšanas.

Līguma 8.3.punkts nosaka, ka atbildētāja ir atbildīga par visiem zaudējumiem, kuri prasītājai ir radušies vai var rasties līgumā noteikto

atbildētājas pienākumu neizpildes vai nepienācīgas izpildes rezultātā.

Civillikuma 1775.pants nosaka, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Civillikuma 1779.pants nosaka, ka ikvienam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodalījis, līdz

ar to prasītāja uzskata, ka atbildētājai ir pienākums atlīdzināt prasītājai zaudējumus, kas saistīti ar brīdinājuma izsniegšanu Ls 5,25

(pieci Latvijas lati 25 santīmi), kas ir cēloniskā sakarā ar atbildētājas izvairīšanos no parāda samaksas prasītājai.

Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumu Nr.220 ,,Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts

studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” 55.punkts nosaka, ja kredīta ņēmējs

sešu mēnešu laikā nav vecis regulārus kredīta pamatsummas un kredīta procentu maksājumus, kredītiestāde piedzen visu

neatmaksāto summu.

Līguma 7.3.punkts nosaka, ka prasītājai ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt atbildētājai tūlītēju līguma saistību (visas

aizdevuma summas, procentu, līgumsodu) izpildi, ja atbildētāja sešu mēnešu laikā nav veikusi vairāk kā vienu maksājumu saskaņā ar

grafiku.

Prasītāja šīs savas tiesības ir izmantojusi un 2008.gada 28.aprīlī vienpusēji atkāpās no līguma.

2011.gada 22.septembrī prasītāja nosūtīja atbildētājai pretenziju par parāda samaksu līdz 2011.gada 27.septembrim.

Neskatoties uz iepriekš minēto, atbildētāja līdz pat šī prasības pieteikuma sagatavošanas dienai nav samaksājusi prasītājai parādu.

Tādējādi prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas parādu pavisam kopā Ls 3401,36 (trīs tūkstoši četri simti viens Latvijas lats 36

santīmi), kas sastāv no parāda pamatsummas Ls l844,50 (viens tūkstotis astoņi simti četrdesmit četri Latvijas lati 50 santīmi),

līgumiskajiem procentiem Ls 78,88 (septiņdesmit astoņi Latvijas lati 88 santīmi), līgumsoda Ls 1472,73 (viens tūkstotis četri simti

septiņdesmit divi Latvijas lati 73 santīmi) un zaudējumu atlīdzības 5,25 LVL (pieci Latvijas lati 25 santīmi) apmērā.

Parāda samaksa veicama Prasītāja šādā norēķinu kontā - banka a/s ,,Swedbank", SWIFT kods HABALV22, norēķinu konts

LV05HABA0551023439880.

Atbildētājas rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti.

Prasītājas pilnvarotais pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesā 2013.gada 7.augustā saņemts iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu

bez prasītājas pārstāvja klātbūtnes, norādot, ka celto prasību uztur pilnībā.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies. Uz tiesas sēdi aicināta Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz

atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi, ko apliecina lietas materiālos esošā Pavēstu uzziņa.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka iespējams izskatīt lietu bez prasītājas pārstāvja un atbildētājas klātbūtnes saskaņā ar

Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu.

Motīvu daļa

Pārbaudot un izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

No lietas materiālos esošās Uzņēmumu reģistra Rīgas reģionālās nodaļas 2009.gada 17.marta Lēmuma Nr.6-12/38709 kopijas

redzams, ka 2009.gada 17.martā akciju sabiedrības n/a nosaukums mainīts uz akciju sabiedrību n/a (lietas 61.lpp.).

No lietas materiāliem redzams, ka 2003.gada 3.novembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts līgums par aizdevuma summu ne

vairāk kā Ls 2400,00 apmērā ar aizdevuma ikmēneša summu Ls 60,00. Aizdevuma atmaksas termiņš noteikts 5 vai 10 gadi

saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.220. Aizdevums izsniegts aizņēmējas sociālajām vajadzībām- studējošā aizdevuma

līgums.

Saskaņā ar līguma II daļu „Studējošā aizdevuma līguma noteikumi” (turpmāk tekstā noteikumi) 4.1.punktu aizņēmējam jāsāk

aizdevuma atmaksa ne vēlāk kā ar divpadsmito mēnesi pēc studiju pabeigšanas.

Saskaņā ar lietas materiālos esošo Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas Studiju un Zinātnes administrācijas

2012.gada 12.janvāra izziņas redzams, ka atbildētāja 2016.gada 14.septembrī absolvējusi augstākās izglītības iestādi. No kā izriet,

ka atbildētājai aizdevuma atmaksa bija jāuzsāk ar 2007.gada jūniju. Turklāt, saskaņā ar līguma noteikumu 5.2.punktu aizņēmējai bija

jāveic maksājumi līdz katra mēneša 14.datumam. Tātad, atbildētājai pirmais aizdevuma atmaksas maksājums bija jāveic līdz

2007.gada 14.jūnijam.

Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumu Nr.220 ,,Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts

studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” 48.1.punkts nosaka, ka kredītus,

kuru kopējā summa pārsniedz Ls 1000,00 (viens tūkstotis Latvijas lati), kredīta ņēmējs atmaksā kredītiestādei desmit gadu laikā,

katru gadu atmaksājot vienu desmito daļu no kopējās kredītu summas un kredītu procentus.

No lietas materiālos esošā kredīta izraksta redzams, ka prasītāja atbildētājai izsniegusi aizdevumu par kopējo summu Ls 1844,50.

Saskaņā ar līguma noteikumu 7.3.punktu aizdevējam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt aizņēmējam tūlītēju visu

līguma saistību (visa aizdevuma summas, procentu un līgumsodu) izpildi, ja aizņēmējs sešu mēnešu laikā nav veicis vairāk kā vienu

maksājumu saskaņā ar grafiku.

2011.gada 22.septembrī prasītāja nosūtījusi atbildētājai brīdinājumu par līguma saistību tūlītēju izpildi, kurā prasītāja informē

atbildētāju par vienpusēju atkāpšanos no līguma ar 2008.gada 28.aprīli, nosakot atbildētājai pilnu saistību atmaksu Ls 3384,59

apmērā līdz 2011.gada 27.septembrim.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne vēlāk radušās izpildījuma grūtības nedod tiesību atkāpties no līguma.

Saskaņā ar Civillikuma 1934. pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar

pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labumā lietās.

Civillikuma 1943. pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdot tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu, bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta pirmo daļu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama, kad tāda tiesība bijusi pielīgta.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētāja būtu izpildījusi aizdevuma līgumā noteiktās saistības un būtu veikusi maksājumus līgumā

noteiktajā apmērā un kārtībā. no kā tiesa secina, ka prasītājas prasība par pamatparāda piedziņu Ls 1844,50 apmērā ir

apmierināma pilnā apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt

Civillikuma 1946.panta pirmā daļa nosaka, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks

pielaidis nokavējumu.

Saskaņā ar līguma noteikumu 3.1., 3.2., 3.4.punktu procentu likme par aizdevuma lietošanu ir divu iepriekšējo nedēļu vidējā sešu

mēnešu RIGIBOR plus 0,87% gadā un tiek noteikta katram saimnieciskā gada pusgadam. Aizņēmējs maksā aizdevējam procentu

likmi 5% gadā un procenti tiek aprēķināti par visu izmantoto (saņemto un neatmaksāto) aizdevuma līdzekļu summu, par visu faktisko

izmantošanas laiku līdz pilnīgai šī līguma izpildei. Aprēķinot procentus tiek pieņemts, ka gadā ir 360 dienas.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 30.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-644/2013,

7.punktā konstatēts: „Ar šo spriedumu Senāts atkāpjas no judikatūras un izdara precizējumu, ka līgumiskie procenti un līgumsods,

gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt”.

No lietas materiālos esošā kredīta izraksta redzams, ka prasītāja aprēķinājusi līgumiskos procentus par laika periodu no 2003.gada

14.decembra līdz 2008.gada 29.aprīlim. Taču no lietas materiāliem redzams, ka prasītāja vienpusēji no līguma atkāpusies jau

2018.gada 28.aprīlī. līgumiskie procenti par 2008.gada 29.aprīli aprēķināti Ls 0,26, bet līgumiskie procenti par laika periodu no

2003.gada 14.decembra līdz 2008.gada 28.aprīlim aprēķināti Ls 78,62 apmērā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams līgumsods Ls 78,62 apmērā, kas

aprēķinās saskaņā ar līguma noteikumu II daļas 3.sadaļu „Aizdevuma procentu likme”, savukārt prasība daļā par līgumsoda Ls 0,26

apmērā piedziņu, kas aprēķināts par laika periodu pēc vienpusējas līguma laušanas ir noraidāma kā nepamatota.

Civillikuma 1716.pantā ir noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tādā gadījumā,

ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Tāpat, Civilprocesa likuma 1720.pants paredz, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, pirmkārt, ja tieši tā bijis

norunāts; otrkārt, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstajā laikā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi

paredzami no līguma neizpildīšanas.

Turklāt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 1724.pantu izbeidzoties galvenai saistībai, izbeidzas arī pats no sevis tai norunātais

līgumsods.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja aprēķinājusi līgumsodu Ls 1472,73 apmērā par laika periodu no 205.gada 27.jūlija līdz

2010.gada 27.jūnijam.

Saskaņā ar līguma noteikumu 6.punktu aizņēmējs maksā aizdevējam līgumsodu 0,1% dienā no savlaicīgi neatmaksātās (nokavētās)

summas par nokavējuma laiku, ja aizņēmējs nokavē kādu no grafikā paredzētajiem maksājumiem.

Pēc tiesas ieskatiem prasītājas prasījums par līgumsoda Ls 1472,73 apmērā apmierināms tikai daļēji.

Civillikuma 1716.pantā ir noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tādā gadījumā,

ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Atbildētājai aizņēmuma atmaksa bija jāsāk veikt tikai no 2007.gada 14.jūnija no kā izriet, ka līgumsods aprēķināms tikai no

2007.gada 15.jūnija.

Pēc tiesas ieskatiem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 1716.pantu, līgumsods aprēķināms tikai no dienas, kad iestājusies saistību

izpildes nokavējums vai neizpilde.

Tāpat, prasītāja vienpusēji lauzusi līgumu 2008.gada 28.aprīlī, savukārt līgumsodu aprēķinājusi līdz 2010.gada 27.jūlijam. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 1724.pantu un jau iepriekš citēto spriedumu, proti, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu

departamenta 2013.gada 30.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-644/2013, 7.punktā konstatēts: „Ar šo spriedumu Senāts atkāpjas no

judikatūras un izdara precizējumu, ka līgumiskie procenti un līgumsods, gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi

līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt”, tiesa uzskata, ka līgumsods aprēķināms tikai līdz 2008.gada 28.aprīlim.

No iepriekš minētā izriet, ka līgumsods saskaņā ar līguma noteikumu 6.punktu aprēķināms par laika periodu no 2007.gada 15.jūnija

līdz 2008.gada 28.aprīlim.

No lietas materiālos esošā kredīta izraksta redzams, ka prasītāja līgumsoda aprēķinu, kas pēc tiesas ieskatiem apmierināms, veikusi

par laika periodu no 2007.gada 15.augusta līdz 2008.gada 28.aprīlim un aprēķina summa sastāda Ls 34,15.

Vadoties no iepriekš minētā tiesa secina, ka ir pamats apmierināt prasītājas prasījumu par līgumsoda piedziņu Ls 34,15 apmērā, un

noraidīt prasību par līgumsoda Ls 1438,58 apmērā piedziņu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Kā arī, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 1771.pantu zaudējums var būt vainu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas dod

tiesību uz atlīdzību.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas zaudējumus Ls 5,25 apmērā par brīdinājuma izsniegšanu.

Pēc tiesas ieskatiem prasījums ir apmierināms sekojošu iemeslu dēļ. No lietas materiāliem redzams, ka 2011.gada 30.septembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas lietas Nr.3-12/1386/9 ietvaros, prasītāja iemaksājusi Valsts kasē Ls 5,25 sakarā ar brīdinājuma

izsniegšanu atbildētājai. No lietas materiāliem redzams, ka 2022.gada 21.novembrī pieņemts lēmums par pieteikuma atstāšanu bez

izskatīšanas, līdz ar ko prasītāja cietusi zaudējumus Ls 5,25 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse. Savukārt Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa paredz, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības,

kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz

loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Atbildētāja nav izmantojusi savas likumā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus par prasības pieteikumu, nav

apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav ieradusies uz

tiesas sēdi, no kā secināms, ka viņai nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi starp pusēm noslēgto līguma saistību neizpildi no atbildētājas puses un prasībā

norādītā parāda esību, tādēļ no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenams pamatparāds Ls 1844,50 apmērā un līgumiskie procenti

par laika periodu no 2003.gada 14.decembra līdz 2008.gada 28.aprīlim Ls 78,62 apmērā, kā arī līgumsodu, kas aprēķināts par laika

periodu no 2007.gada 15.augusta līdz 2008.gada 28.aprīlim Ls 34,15 apmērā, kopā no atbildētājas piedzenot Ls 1962,52, noraidot

prasību pārējā daļā- līgumisko procentu Ls 0,26 apmērā un līgumsodu Ls 1438,58 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Ņemot vērā to, ka prasības pieteikums iesniegts 2012.gada 24.augustā prasītāja veikusi valsts nodevas samaksu saskaņā ar

Civilprocesa likuma redakciju, kas bijusi spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim, no kā izriet, ka valsts nodevas summa, kas

piedzenama no atbildētājas par labu prasītājai aprēķināma saskaņā ar iepriekš minēto Civilprocesa redakciju, līdz ar to no

atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi - valsts nodeva Ls 174,06 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi Ls 3,30.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus

6% gadā no nenomaksātās pamatparāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt

likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 156.panta pirmo daļu, 193.pantu, 195.pantu, un Civillikuma 1578.pantu,

1716.pantu, 1756.pantu tiesa

nosprieda:

Daļēji apmierināt akciju sabiedrības „Swedbank” prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „Swedbank”, reģistrācijas Nr.40003074764,

neatmaksāto aizdevuma pamatsummu Ls 1844,50 (viens tūkstotis astoņi simti četrdesmit četri lati, piecdesmit santīmi), līgumiskos

procentus par laika periodu no 2003.gada 14.decembra līdz 2008.gada 28.aprīlim Ls 78,62 (septiņdesmit astoņi lati, sešdesmit divi

santīmi) apmērā un līgumsodu, kas aprēķināts par laika periodu no 2007.gada 15.augusta līdz 2008.gada 28.aprīlim Ls 34,15

(trīsdesmit četri lati, piecpadsmit santīmi), kā arī zaudējumus Ls 5,25 (pieci lati, divdesmit pieci santīmi), kopā piedzenot Ls 1962,52

(viens tūkstotis deviņi simti sešdesmit divi lati, piecdesmit divi santīmi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „Swedbank”, reģistrācijas Nr.40003074764,

valsts nodevu Ls 174,06 (viens simts septiņdesmit četri lati, seši santīmi) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30

(trīs lati, trīsdesmit santīmi).

Noteikt akciju sabiedrībai „Swedbank”, reģistrācijas Nr.40003074764, tiesības par laiku līdz spriedumu izpildei saņemt no

/pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas Ls 1844,50

(viens tūkstotis astoņi simti četrdesmit četri lati, piecdesmit santīmi).

Noraidīt prasību daļā par līgumisko procentu Ls 0,26 (divdesmit seši santīmi) apmērā un līgumsodu Ls 1438,58 (viens

tūkstotis trīsdesmit astoņi lati, piecdesmit astoņi santīmi) apmērā.

Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnesis (paraksts) Dz.Melbārdis

NORAKSTS PAREIZS

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesis Dz.Melbārdis

Rīgā 2013

.gada 30.septembrī