Court dismissed appeal against land use change ruling based on planning regulations and lack of procedural error.

Lietas arhīva Nr. A42-01597-20/36

ECLI:LV:ADRJJTN:2020:0915.A420159720.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā 2020.gada 15.septembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese S. Ozola,

piedaloties pieteicējam /pers. A/ un pieteicēja pilnvarotajam pārstāvim zvērināta advokāta palīgam /pers. B/ un atbildētājas Bauskas novada

pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes, Bauskas novada domes, pārstāvēm /pers. C/ un /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc pieteicēja /pers. A/ pieteikuma par Bauskas novada domes 2020.gada

27.februāra lēmuma (protokola Nr.5 6.punkts) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Bauskas novada domes (turpmāk – Dome) 2020.gada 27.februāra lēmumu (protokola Nr.5 6.punkts) (turpmāk – iestādes lēmums),

izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, atstāts negrozīts Bauskas novada administrācijas 2019.gada 16.decembra lēmums Nr.3-14.27/161

(turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru nekustamā īpašuma /nosaukums, adrese, kadastra Nr./, (turpmāk – nekustamais īpašums) sastāvā esošajai

zemes vienībai 0,60 ha mainīts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis no “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība”, kods 0101,

uz “Individuālo dzīvojamo māju apbūve”, kods 0601, – 0,20 ha un “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība”, kods 0101, –

0,40 ha. Iestādes lēmums pamatots ar turpmāk minēto.

[1.1] Zemes vienībai reģistrētais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība”, kods

0101, neatbilst Bauskas novada domes 2012.gada 26.aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr.11 “Bauskas novada teritorijas plānojuma 2012.-2023.gadam

grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – Teritorijas plānojuma noteikumi), saskaņā ar kuriem teritorijas izmantošanas

veids ir mazstāvu dzīvojamā apbūve.

Līdz ar to sākotnējā lēmumā pamatoti piemērotas Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.496 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu

klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņa kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.496) 18.punkta un Bauskas novada domes

2013.gada 28.novembra saistošo noteikumu Nr.32 “Bauskas novada pašvaldības nolikums” 11.1.6.3.apakšpunkta normas (paredz pašvaldības

tiesības ierosināt nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu).

[1.2] Izvērtējot lēmuma lietderības apsvērumus, iestādes lēmumā norādīts uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 9.panta pirmajā daļā un

noteikumu Nr.496 2.punktā noteikto, ka zemes vienībai vai zemes vienības daļai nekustamā īpašuma lietošanas mērķi vai lietošanas mērķim piekrītošo

zemes platību nosaka atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai izmantošanai vai likumīgi uzsāktajai izmantošanai, kas paredzēts

kadastrālās vērtēšanas vajadzībām, lai sabiedrība tiktu nodrošināta ar aktuālu kadastra informāciju par visiem valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem

īpašumiem, un to varētu izmantot nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai.

Bauskas novada administrācija, nosakot zemes vienības lietošanas mērķus, ir izvērtējusi faktisko situāciju dabā un, lai ievērotu samērīgumu,

noteikusi zemes vienībai divus lietošanas mērķus, piemērojot noteikumu Nr.496 17.7.apakšpunkta un 28.punkta noteikumus un, aprēķinot apbūves

platību, ņēmusi vērā faktisko apbūvei izmantojamo platību, kas atbilstoši noteikumu Nr.496 2.pielikumam ir platība zem dzīvojamām mājām,

piegulošajiem personīgajiem dārziem vai apzaļumotām teritorijām, automašīnu novietošanas laukumiem, garāžām, siltumnīcām, pagrabiem, nojumēm un

citām palīgēkām, kas izmantojamas iemītnieku vajadzībām.

[1.3] Pieteicēja norāde, ka saskaņā ar zemes robežu plānu zemes lietošanas veids “Zeme zem ēkām un pagalmiem” ir 0,1 ha, neatspoguļo faktisko

apbūvei izmantojamo platību šā lēmuma izdošanas brīdī, jo zemes robežu plāns ir izgatavots 1992.gadā. Netika atzītas par pamatotām pieteicēja šaubas

par to, ka zemes vienības apbūve tādā apmērā, kā tas noteikts lēmumā, nav iespējama, jo zemes vienība ir apgrūtināta ar dažāda veida aizsargjoslām, kā

arī pašvaldība nav nodrošinājusi to, ka zemes vienību būtu iespējams pieslēgt pie publiskajiem komunikācijas tīkliem (ūdens, kanalizācija).

Iestādes lēmumā norādīts, ka saskaņā ar ierakstiem zemesgrāmatā zemes vienībai ir reģistrēta viena atzīme – servitūta ceļš 0,1 km garumā,

savukārt noteikumos Nr.496 nav noteikts kritērijs, ka par apbūves zemi var uzskatīt tikai tādu, kurai ir iespējas pieslēgt publiskos komunikācijas tīklus

(ūdens, kanalizācija).

[2] Pieteicējs Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu par iestādes lēmuma atcelšanu, norādot turpmāk minētos argumentus.

[2.1] Pieteicējs atzīst, ka atbilstoši normatīvajiem aktiem pašvaldībai nav pienākuma izvērtēt faktisko situāciju dabā nekustamajā īpašumā, tomēr

Dome apstiprinājusi, ka Bauskas novada administrācija ir to darījusi. Pieteicējs par faktiskās situācijas dabā izvērtēšanu netika informēts un pieteicējam

nav uzrādīts nekāds akts vai dokuments, kas apliecinātu šādas izvērtēšanas gaitu, vērtēšanas kritērijus un tajā fiksētos faktus.

Kaut gan Dome ir izdarījusi secinājumu, ka Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētais zemes

robežu plāns neatspoguļo faktisko apbūvei izmantoto platību nekustamajā īpašumā – iestādes lēmumā nav ietverts pamatojums, kas nekustamajā īpašumā

ir mainījies kopš zemes robežu plāna reģistrācijas kadastra informācijas sistēmā.

[2.2] Iestādes lēmumā nav ietverts pamatojums, tieši kāpēc tiek mainīts lietošanas mērķis uz “Individuālo dzīvojamo māju apbūve” – ar kādu

aprēķinu tiek pamatota platība 0,2 ha apmērā. Pieteicēja ieskatā, teritorijas iezīmējums nav uzskatāms par aprēķinu, jo nekādā veidā neparāda, kā

pašvaldība nonāca līdz secinājumam, ka zemes vienībai 0,2 ha platībā nosakāms mērķis “Individuālo dzīvojamo māju apbūve” un tieši norādītajā vietā.

[3] Dome rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu norāda, ka tas ir nepamatots un noraidāms, pamatojoties uz iestādes lēmumā norādīto

pamatojumu, papildus norādot šādus iebildumus pret pieteikumu:

[3.1] Nekustamā īpašuma faktiskās situācijas izvērtēšana dabā nav papildus jāpierāda vai jāatspoguļo kādā īpašā dokumentā, jo, kā jau pats

pieteicējs norāda, to nepieprasa neviens normatīvais akts. Domes Vides un attīstības komitejas sēdē 2020.gada 13.februārī, kurā piedalījās arī pieteicējs,

šis jautājums tika izskaidrots - faktiskā apsekošana nenotiek, veicot uzmērīšanu vai fiziski izstaigājot nekustamo īpašumu, kam tad arī būtu nepieciešama

pieteicēja informēšana. Nepieciešamos grafiskos datus pašvaldība iegūst interneta vietnēs kadastrs.lv, topografija.lv un melioracija.lv. Apsekošana

tiek veikta vairāk ar mērķi pārliecināties, ka minētajās kartēs attēlotā informācija ir aktuāla.

Pieteicēja nekustamais īpašums ir izvietots blakus autoceļam un ir labi pārskatāms. Izvērtējot grafiski pieejamos materiālus, zemes vienības

atrašanās vietu un izmantošanas veidu, secināts, ka zemes vienība atrodas ciema teritorijā un tiek izmantota individuālās dzīvojamās mājas uzturēšanai.

[3.2] Zemes robežu plānā tiek norādīti zemes lietošanas veidi, kādi tie ir uzmērīšanas laikā, un tie nav saistāmi ar apbūvei piekrītošo platību, kas

noteikta lēmuma pieņemšanas brīdī saskaņā ar noteikumu Nr.496 28.punktā noteiktajam un 2.pielikumam.

Dome neapgalvo, ka zemes robežu plāns neatspoguļo faktisko zemes lietošanas veidu tā uzmērīšanas brīdī, taču šī informācija nevar būt par

pamatu, nosakot nekustamā īpašuma lietošanas mērķim piekrītošo platību. Saskaņā ar noteikumu Nr.496 2.punktu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi

zemes vienībai vai tās daļai kadastrālās vērtēšanas vajadzībām nosaka atbilstoši detālplānojumam, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktai zemes vai būves pašreizējai izmantošanai.

[3.3] Iestādes lēmumā ir norādīts, ka nekustamā īpašuma mērķis tika mainīts, pamatojoties uz Teritorijas plānojuma noteikumiem, saskaņā ar

kuriem teritorijas izmantošanas veids ir mazstāvu dzīvojamā apbūve, un noteikumu Nr.496 17.7.apakšpunktu, kas noteic, ka lietošanas mērķi maina, ja

iepriekš likumīgi noteiktais lietošanas mērķis un tam piekrītošā zemes platība neatbilst šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām. Noteikumu Nr.496

28.punkts paredz, ja pilsētā vai ciemā tikai daļu no zemes vienības izmanto apbūvei, lietošanas mērķi no lietošanas mērķu klases “Apbūves zeme” un tam

piekrītošo zemes platību nosaka, ņemot vērā apbūves noteikumos attiecīgajai apbūvei noteiktās prasības vai faktiski apbūvei izmantojamo platību.

Iestādes lēmumā ir ietverts pamatojums tam, kā tika aprēķināta platība, lai ievērotu samērīgumu. Zemes vienībai noteikti divi lietošanas mērķi,

piemērojot noteikumu Nr.496 17.7.apakšpunkta un 28.punkta noteikumus un, nosakot apbūves platību, ņemta vērā faktiskā apbūvei izmantojamā

platība, kas atbilstoši noteikumu Nr.496 2.pielikumam ir platība zem dzīvojamām mājām, piegulošajiem personīgajiem dārziem vai apzaļumotām

teritorijām, automašīnu novietošanas laukumiem, garāžām, siltumnīcām, pagrabiem, nojumēm un citām palīgēkām, kas izmantojamas iemītnieku

vajadzībām.

Nosakot nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, lēmumam nav nepieciešams pievienot grafisko pielikumu. Grafiskais pielikums izgatavots, lai

pieteicējam vizuāli parādītu, kāda zemes vienības teritorija iestādes ieskatā atbilst apbūves zemes lietošanas mērķim. Platība 0,2 ha noteikta (noapaļojot)

visām pierobežojošām zemes vienībām, kurām tika mainīts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis.

Atbilstoši Teritorijas plānojuma noteikumiem visa zemes vienība atrodas teritorijā, kuras lietošanas veids ir mazstāvu apbūve, līdz ar to faktiski visai

zemes vienībai bija iespējams noteikt vienu lietošanas mērķi – “Individuālo dzīvojamo māju apbūve”.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs un pieteicēja pārstāvis prasījumu uzturēja, paskaidrojumos norādot uz pieteikumā ietvertajiem argumentiem.

Iestādes pārstāves prasījumu neatzina, paskaidrojumos balstoties uz iestādes lēmumā un rakstveida paskaidrojumos ietverto pamatojumu.

Motīvu daļa

[5] Lietā pastāv strīds par to, vai iestādes lēmums ir pietiekami pamatots, lai zemes vienības daļai mainītu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi uz

“Individuālo dzīvojamo māju apbūve”, kods 0601, 0,20 ha platībā.

[6] Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 9.panta pirmo daļu zemes vienībai un zemes vienības daļai nosaka nekustamā īpašuma

lietošanas mērķi un lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību. To atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un vietējās pašvaldības teritorijas

plānojumā noteiktajai izmantošanai vai likumīgi uzsāktajai izmantošanai nosaka vietējā pašvaldība. Pamatojoties uz minētā likuma 9.panta trešo daļu ir

izdoti noteikumi Nr.496, kas reglamentē nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtību. Saskaņā ar noteikumu Nr.496 4.punktu

zemes vienībai un zemes vienības daļai var noteikt vienu vai vairākus lietošanas mērķus, lietošanas mērķim nosakot piekrītošo zemes platību, savukārt

noteikumu Nr.496 17.punkts reglamentē zemes lietošanas mērķu maiņas gadījumus, lai atbilstoši tiesību normu jēgai atspoguļotu aktuālo situāciju.

Atbilstoši šo noteikumu 17.7.apakšpunktam viens no gadījumiem, kad ierosināma lietošanas mērķa maiņa, ir tad, ja iepriekš likumīgi noteiktais

lietošanas mērķis un tam piekrītošā zemes platība neatbilst šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām, tai skaitā pēc zemes fiziskajiem parametriem

neatbilst apbūves zemes nosacījumiem.

Lietā nav strīda, ka lēmuma pieņemšanas brīdī pieteicēja nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošajai zemes vienībai iepriekš noteiktais lietošanas

mērķis (zemes, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība) neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai izmantošanai –

mazstāvu dzīvojamā apbūve (lietas 16.lapa). Saskaņā ar Teritorijas plānojuma noteikumu 8.1.pielikumu “Teritorijas izmantošanas veidu iedalījums”

pieteicēja nekustamais īpašums atrodas Bērzkalnu ciema teritorijā, kur teritorijas izmantošanas veids ir mazstāvu dzīvojamā apbūve (DzM2) un atbilstošs

nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir individuālo dzīvojamo māju apbūve (kods 0601).

Pieteicēja iebildumi par zemes vienības daļai noteikto lietošanas mērķi saistīti ar to, vai pašvaldība ir pietiekami noskaidrojusi nepieciešamos

apstākļus, lai noteiktu apbūves zemi tieši 0,2 ha platībā. Pieteicējs norāda uz 1992.gadā ierādītajām zemes robežām un uz tā pamata izgatavoto zemes

robežu plānu, kurā norādīta zemes lietošanas veidu eksplikācija un ka zeme zem ēkām un pagalmiem ir noteikta 0,1 ha (lietas 18.-19.lapa).

[7] Iestādes lēmumā ietvertajā pamatojumā tam, kā zemes vienībā aprēķināta apbūves platība, norādīts uz noteikumu Nr.496 28.punktu un

noteikumu 2.pielikumā noteikto.

Noteikumu Nr.496 28.punkts noteic, ja ciemā tikai daļu no zemes vienības izmanto apbūvei, lietošanas mērķi no lietošanas mērķu klases

“Apbūves zeme” un tam piekrītošo zemes platību nosaka, ņemot vērā apbūves noteikumos attiecīgajai apbūvei noteiktās prasības vai faktiski apbūvei

izmantojamo platību. Pārējās zemes vienības platības lietošanas mērķi nosaka kā neapbūvētai zemes vienībai atbilstoši šo noteikumu 23. un 24.punktā

minētajām prasībām.

Atbilstoši noteikumu Nr.496 2.pielikumam apbūves zeme ar lietošanas mērķa kodu 0601 “Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme” ir apbūvēta

zemes vienība, uz kuras esošās ēkas galvenais lietošanas veids ir “Viena dzīvokļa mājas” vai “Divu dzīvokļu mājas” (individuālo dzīvojamo māju, dvīņu

māju, rindu māju un atsevišķi esošu savrupmāju apbūve, 1–2 stāvu viena un divu dzīvokļu māju, vasarnīcu, dārza māju apbūve) un zeme zem šīm

dzīvojamām mājām, piegulošajiem personīgajiem dārziem vai apzaļumotām teritorijām, automašīnu novietošanas laukumiem, garāžām, siltumnīcām,

pagrabiem, nojumēm un citām palīgēkām, kas izmantojamas iemītnieku vajadzībām.

Iestādes lēmumā norādītā apbūvētā zemes vienības platība 0,2 ha noteikta, ņemot vērā pieteicēja nekustamajā īpašumā faktiskajai apbūvei

izmantoto platību, kas atbilst noteikumu Nr.496 2.pielikumā norādītajam – zeme zem dzīvojamām mājām, piegulošajiem personīgajiem dārziem vai

apzaļumotām teritorijām, automašīnu novietošanas laukumiem, garāžām, siltumnīcām, pagrabiem, nojumēm un citām palīgēkām, kas izmantojamas

iemītnieku vajadzībām. Nepieciešamos datus iestāde ieguvusi no interneta vietnēm kadastrs.lv, topografija.lv un melioracija.lv un vizuāli apsekojot

nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par kartēs attēlotās informācijas aktualitāti.

[8] No nekustamā īpašuma kadastra datiem (kadastrs.lv, topografija.lv) tiesa konstatē, ka uz zemes vienības ar platību 0,6 ha atrodas –

dzīvojamā māja (ar pārbūves pamatiem), palīgēkas, siltumnīca, dārzs vai apzaļumota teritorija, pagalms vai automašīnu novietošanas laukums, kas pēc

iestādes lēmumā norādītā atbilst 0,2 ha kā faktiski apbūvei izmantojamā platība, kas vizuāli attēlota iestādes lēmuma 2.pielikumā redzamajā kartē (lietas

17.lapa). Tātad no kopējās zemes vienības platības 0,6 ha faktiski apbūvei izmantojamai platībai nodalāmi 0,2 ha ar atsevišķu lietošanas mērķi

“Individuālo dzīvojamo māju apbūve” (kods 0601).

Savukārt pieteicēja norādītais zemes robežu plāns, kas izgatavots, pamatojoties uz 1992.gadā ierādītajām zemes robežām un tajā norādītajiem

zemes lietošanas veidiem, acīmredzot, 2019.–2020.gadā nav atzīstams par aktuālo, faktiskajai situācijai atbilstošu stāvokli, ņemot vērā to, ka šo 28 gadu

laikā nekustamajam īpašumam noteiktais lietošanas mērķis ir mainījies un pēc veiktajām izmaiņām īpašumā tam piekrītošās zemes platības vairs neatbilst

īpašuma faktiskajam stāvoklim.

Tādējādi zemes vienības lietošanas mērķu un tiem atbilstošā koda izvēlē izskatāmajā gadījumā ir jāvadās pēc aktuālajiem (faktiskajiem) datiem

atbilstoši apbūvētas zemes izmantošanas veidam. Proti, saskaņā ar noteikumu Nr.496 14.1.apkšpunktu apbūves zeme ir apbūvēta zeme, kuru atbilstoši

zemes likumīgai izmantošanai izmanto būvju, inženierkomunikāciju vai labiekārtojuma uzturēšanai.

Šajā sakarā tiesa norāda arī uz Senāta atziņām, ka nekustamā īpašuma lietošanas mērķa noteikšanā tiek ņemts vērā attiecīgā nekustamā īpašuma

lietošanas veids, kam ir jābūt saskaņā ar teritorijas plānošanas dokumentos noteikto un atbilstošam īpašuma paredzētajai (plānotajai) funkcijai. Šādā

veidā tiek panākts, ka Kadastra informācijas sistēmā ir ietverti aktuāli (faktiski) dati par katru nekustamo īpašumu, kuru var izmantot citastarp īpašuma

tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā vai nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai (Senāta 2011.gada 16.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-

499/2011 (A42840009) 8.punktu).

[9] Izvērtējot iepriekš minēto kopsakarā ar pieteicēja nekustamā īpašuma sastāvu un tā lietošanas veidiem, tiesa secina, ka ar iestādes lēmumu

zemes vienības lietošanas mērķi ir noteikti (mainīti) atbilstoši noteikumu Nr.496 prasībām. Pretējus argumentus pēc būtības un pierādījumus, ka

attiecīgajiem lietošanas mērķiem noteikto zemes vienību platību aprēķinā būtu konstatējamas būtiskas kļūdas, pieteicējs nav iesniedzis.

Tiesa arī, ņemot vērā noteikumu Nr.496 IV nodaļā ietverto regulējumu, nekonstatē, ka lietošanas mērķiem piekrītošās zemes platības būtu

noteiktas prettiesiski. Proti, noteikumu Nr.496 IV nodaļas normas par nekustamā īpašuma lietošanas mērķu un tiem piekrītošās zemes platības

noteikšanas vai maiņas kārtību paredz, ka lietošanas mērķi nosaka vai maina atbilstoši zemes likumīgajai izmantošanai, kas norādīta pašvaldības

institūcijas lēmumā. Šajā gadījumā tas ir iestādes lēmums ar tam pievienotu zemes platību sadalījuma attēlojumu.

Tāda pat kārtība ir noteikta arī personai, kas ierosina lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu, iesniegumam pievienojot īpašuma tiesības apliecinošu

dokumentu un zemes vienības robežu plānu, un zemes platību sadalījuma attēlojumu, ja zemes vienībai vai zemes vienības daļai ir vairākas izmantošanas,

piemēram, nomas līgumu vai tā grafisko pielikumu, zemes ierīcības plānu, ēku funkcionālai uzturēšanai un apsaimniekošanai norādīto platību grafisko

materiālu (noteikumu Nr.496 22.punkts).

Līdz ar to pieteicēja neinformēšana vai attiecīgu dokumentu neuzrādīšana par faktiskās situācijas dabā izvērtēšanu jeb personas viedokļa

noskaidrošana nevarēja objektīvi ietekmēt lēmuma satura pēc būtības. Proti, šajā gadījumā nav atzīstams, ka, uzklausot pieteicēja argumentus, iestāde

būtu varējusi pieņemt citādāku lēmumu.

[10] Ievērojot minēto un pamatojoties uz noteikumu Nr.496 17.7. apakšpunktu, kas nosaka, ka lietošanas mērķa maiņu ierosina, ja iepriekš

likumīgi noteiktais lietošanas mērķis un tam piekrītošā zemes platība neatbilst šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām, iestāde pārsūdzētajā lēmumā

pareizi secinājusi, ka zemes vienībai bija jāmaina nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, jo zemes vienības daļas, kuru faktiski izmanto apbūvei, lietošanas

mērķis neatbilst aktuālajam stāvoklim. Tātad iestādes lēmuma pieņemšanas brīdī zemes vienības daļas faktiskā izmantošana 0,2 ha platībā atbilda

teritorijas plānojumam, taču iepriekš noteiktais lietošanas mērķis neatbilda nedz faktiskajai zemes vienības izmantošanai, nedz arī teritorijas plānojumam.

Pastāvot šādiem apstākļiem, pieteicēja pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251.pantu un 289.–291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Bauskas novada domes 2020.gada 27.februāra lēmuma (protokola Nr.5 6.punkts) atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese S. Ozola