Legislator Case Law & Legislation
C30772916 / C-2884-17 AI generated

Court allows declaration of kinship between niece and aunt via testamentary evidence when birth records are missing.

Case Number C30772916 / C-2884-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court granted the plaintiff's request to declare the legal fact of kinship between the plaintiff and the deceased testator's sister. Although official birth records could not be obtained due to document loss, the court accepted a combination of marriage certificates, death certificates, and the testament itself as sufficient proof. The decision established that when primary documents are unavailable, secondary evidence can validly establish familial relationships necessary for inheritance proceedings.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 288. un 289. panti; Civillikuma 404. un 655. panti: When official birth records are unavailable due to document loss, the court may establish kinship relationships based on other corroborating evidence such as marriage certificates, death certificates, and testamentary documents.

Keywords

AI generated
declaration of fact kinship relationship inheritance proceedings missing birth records corroborating evidence testamentary evidence legal fact establishment

Cited Legislation

AI generated
Civil Procedure Law Art. 288
Civil Procedure Law Art. 289
Civil Law Art. 404
Civil Law Art. 655
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C30772916

Lietas arhīva Nr. C-2884-17/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Bambere

ar sekretāri Z.Smiltnieci

2017.gada 2.maijā

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3

civillietu /pers. A/ pieteikumā par juridiskā fakta konstatēšanu un

konstatēja:

pieteicēja /pers. A/ iesniedza tiesā pieteikumu par juridiskā fakta konstatēšanu, norādot, ka 2015.gada 3.novembrī /adrese/, sociālajā aprūpes

centra “Pansionāts liepa” Rīgas apgabaltiesas zvērināts notārs Daina Roskoša sagatavoja testamenta aktu, kas tika reģistrēts aktu un apliecinājumu

reģistrā ar Nr. 4286 no /pers. B/ (turpmāk tekstā - testators).

/pers. B/ (pirms laulības - /uzvārds/), personas kods /personas kods/, izteica savu gribu, būdama rīcībspējīga - pie pilnas apziņas un labas atmiņas,

no savas brīvas gribas, bez spaidiem un viltus izteica savu pēdējo gribu - visu kustamo un nekustamo mantu, kas viņai pieder, tā būtu, kur un kāda

būdama, to, kuru nākamībā varētu iegūt vai uz kuru pēc likuma būs tiesības, tajā skaitā nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu /adrese/(turpmāk tekstā -

mantojums), novēla savai māsas meitai: /pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīvojošai /adrese/ (turpmāk tekstā - mantinieks).

2016.gada 23.februārī testatore aizgāja mūžībā un mantojums tika atklāts, saskaņā ar Civillikuma 655.pantu. Maniniece vēlas pieņemt

mantojumu, tajā skaitā nekustamo īpašumu /adrese A/. Mantojuma lietas faktiskie apstākļi atbilst tam, ka pastāv radniecība starp testatoru un mantinieku,

proti, pieteicēja ir /pers. D/ (pirms laulības –/uzvārds/) meita, savukārt /pers. D/ ir /pers. B/ (pirms laulības /uzvārds/) māsa.

2016.gada 18.martā mantinieks saņēma TM Dzimtsarakstu departamenta arhīva nodaļas izziņu Nr. 16.3-1/D-327/370 - atbildi uz pieprasījumu

par /pers. B/ dzimšanas datiem, lai konstatētu, ka mantinieka māte ir testatora māsa un viņi abi ir vienu vecāku bērni. Diemžēl izziņā ir noradīts, ka

dokumentu trūkuma dēļ ziņas par /pers. B/ (/uzvārds/) dzimšanu sniegt nav iespējams. Līdz ar ko, Civilprocesa likuma 289.panta nosacījumi no

Pieteicējas puses tika izpildīti - pieteicējam nav iespējams citādā kārtībā saņemt attiecīgos dokumentus, kas apstiprina šos faktus.

Radniecības faktu var pierādīt ar fotoattēliem, kas pievienoti lietas materiāliem, kā arī ar testatora māsas dzimšanas apliecību un mantinieka

dzimšanas apliecību. Testatora uzvārda maiņu apliecina izziņa par laulības reģistrāciju Nr. 1.2-16/1-683.

Ņemot vērā minēto, uz saskaņā ar Civilprocesa likuma 288.panta pirmās un otrās daļas l.punktu, 289.pantu, Civillikuma 404.pantu un 655.pantu,

lūdz tiesu konstatēt juridisko faktu, proti, radniecības attiecības starp /pers. B/ (pirms laulības - /uzvārds/), personas kods /personas kods/, un /pers. A/,

personas kods /personas kods/.

Ieinteresētā persona VAS “Valsts nekustamie īpašumi” iesniedza tiesā paskaidrojumus, kuros norāda, ka Civilprocesa likuma 288.panta pirmajā

daļā noteikts, ka tiesa izskata lietas par tādu faktu konstatēšanu, no kuriem atkarīga fizisko un juridisko personu mantisko un nemantisko tiesību rašanās,

grozīšanās vai izbeigšanās.

Savukārt Civilprocesa likuma 291.panta pirmajā daļā noteikts, ka pieteikumā norāda, kādam nolūkam pieteicējam nepieciešams konstatēt attiecīgo

faktu.

No minētā secināms, ka, lai tiesa varētu konstatēt juridisku faktu, pieteicējai jāpierāda, ka tas radīs tai kādas mantiskas vai nemantiskas tiesības.

Konkrētajā gadījumā pieteicēja ir norādījusi, ka „pieteicēja ir testatora māsasmeita, /pers. A/ (pirms laulības - /uzvārds/) ir /pers. D/ (pirms laulības

- /uzvārds/) miesīga meita, savukārt /pers. D/ ir /pers. B/ (pirms laulības - /uzvārds/) miesīga māsa, bet dokumentālo pierādījumu tam nav, līdz ar ko

mantinieks ir spiests vērsties tiesā, lai konstatētu radniecību starp testatoru un mantinieku, saskaņā ar Civilprocesa likuma 288.panta pirmās un otrās

daļas 1.punktu.” Tajā pašā laikā pieteikumā norādīts, ka /pers. B/, mirusi /miršanas datums/, esot atstājusi testamentu, ar kuru visu savu mantu, tajā

skaitā dzīvokļa īpašumu Nr.2, /adrese/, kadastra Nr./numurs A/(turpmāk - dzīvoklis) ir novēlējusi pieteicējai, tādēļ nav saprotams pieteikuma mērķis, -

nav pamatota juridiska fakta konstatēšanas nepieciešamība, līdz ar to nav izpildītas Civilprocesa likuma 289.panta un 291.panta prasības.

Uzskata, ka pieteikumam pievienotie pierādījumi nav pietiekami, lai izdarītu nepārprotamu secinājumu par to, ka pieteicējas māte /pers. D/

(pirms laulības - /uzvārds/) ir /pers. B/ (pirms laulības - /uzvārds/) māsa, savukārt liecinieku liecības konkrētajā gadījumā būtu vērtējamas kritiski, vai pat

neņemamas vērā, jo ir apšaubāms, ka lieciniekiem var būt nepastarpināti iegūtas ziņas par minēto personu dzimšanu un savstarpējo radniecību un,

ievērojot to, ka pieteikumā nav norādīti citi pierādījumi, kas pamatotu pieteikumu, secināmas, ka pieteikums nav pierādīts un tādēļ ir noraidāms.

Uzskata arī, ka, izvērojot Civilprocesa likuma 289.pantu, tiesa nav tiesīga konstatēt daudzpakāpju radniecības faktus, turklāt daļa no faktiem, kas

ietilpst lūgtajā daudzpakāpju radniecības konstatējumā, ir pierādīta ar dokumentiem un nav jākonstatē ar tiesas spriedumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumu Nr.1354 „Kārtībā, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite,

novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.4.apakšpunktu, /pers. B/ mantojuma

masā ietilpstošais dzīvokļa īpašums Nr.2, /adrese/, pieteikuma noraidīšanas un mantojuma lietas izbeigšanas gadījumā būs jānodod īpašumā Salaspils

novada pašvaldībai vai valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra” valdījumā.

Ievērojot minēto, uzskata, ka lietā kā ieinteresētās personas būtu pieaicināmas Salaspils novada pašvaldība un valsts akciju sabiedrība

“Privatizācijas aģentūra” savukārt VAS ”Valsts nekustamie īpašumi”, kā valsts pārstāvis (kā norādīts pieteikumā), lietā pieaicināts nepamatoti.

Ieinteresētā persona Salaspils novada dome iesniedza tiesā paskaidrojumus, kuros norāda, ka no pieteikumā norādītā nav saprotams, kāpēc tiesai

jākonstatē juridisks fakts par radniecību starp testatori un mantinieci - kā redzams no pieteikumā norādītā un no pievienotajiem dokumentiem, ir sastādīts

testaments un pieteicēja tajā ir norādīta mantiniece (testamentārā mantošana).

Ieinteresētā persona VAS “Privatizācijas aģentūra” iesniedza tiesā paskaidrojumus, kuros norāda, ka no lietas materiāliem var secināt, ka

pieteicējs ir iesniedzis pieteikumu ar lūgumu atzīt radniecības faktu tiesā, lai varētu saņemt mantojumu, ko atstājusi /pers. B/. Izvērtējot pieteikumu pēc

būtības, VAS ’’Privatizācijas aģentūra’’ secināja tālāk minēto.

Saskaņā ar Personu datu pārlūku datiem:

Pieteicēja māte ir /pers. D/, personas kods /personas kods/, kura mirusi /miršanas datums/; /pers. D/ vecāki ir /pers. G/ (aptuvenais dzimšanas

datums /datums/) un /pers. H/ (aptuvenais dzimšanas datums /datums/). Minētām personām nav piešķirti personas kodi. /pers. B/ (dzimtais uzvārds

/uzvārds/) vecāki ir /pers. G/ (dzimšanas datums /datums/) un /pers. H/ (dzimšanas datums /datums/). Minētām personām nav iešķirti personas kodi.

Ņemot vērā Personu datu pārlūku datos uzrādīto informāciju, nav iespējams konstatēt, ka pieteicēja mātes /pers. D/ māsa ir /pers. B/, līdz ar to

pieteicējam ir tiesības atbilstoši Civilprocesa likuma 251.panta pirmās daļas 6.punktam, 288.panta otrās daļas 1.punktam iesniegt tiesā pieteikumu par

radniecības fakta konstatēšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 289.pantu tiesa konstatē juridiskos faktu tikai tad, ja iesniedzējam nav iespējams citādā kārtībā saņemt attiecīgos

dokumentus, kas apstiprina šos faktus, vai, ja šie dokumenti nozaudēti, nozagti vai iznīcināti un zudusi iespēja tos atjaunot.

Ņemot vērā minēto, Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, pieteicējam ir jāpierāda, ka tam nav bijis iespējams saņemt dokumentus, kas

apstiprina to, ka pieteicēja mātes /pers. D/ māsa ir /pers. B/, vai šie dokumenti nozaudēti, nozagti vai iznīcināti un zudusi iespēja tos atjaunot.

Tiesas sēdē pieteicēja /pers. A/ pieteikumu uzturēja un lūdza to apmierināt, paskaidrojumus sniedz atbilstoši pieteikumā minētajiem

argumentiem, norādot, ka juridiskā fakta konstatēšana nepieciešama mantojuma lietas kārtošanai.

Ieinteresētās personas VAS ”Valsts nekustamie īpašumi” pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, par tiesas sēdēs vietu un laiku informēts

likumā noteiktā kārtībā.

Salaspils novada domes pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, iesniegts iesniegums, kurā lūdz lietu izskatīt bez pārstāvja klātbūtnes.

VAS ”Privatizācijas aģentūra” pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, iesniegts iesniegums, kurā lūdz lietu izskatīt bez pārstāvja klātbūtnes.

Līdz ar minēto tiesa atzina par iespējamu izskatīt lietu bez ieinteresēto personu pārstāvjiem, jo par tiesas sēdi tam paziņots atbilstoši Civilprocesa

likuma regulējumam.

Pārbaudot lietas materiālus un noklausoties prasītājas paskaidrojumus tiesas sēdē tiesa atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.

Civilprocesa likuma 288.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesa izskata lietas par tādu faktu konstatēšanu, no kuriem atkarīga fizisko un juridisko personu

mantisko un nemantisko tiesību rašanās, grozīšanās vai izbeigšanās.

Savukārt Civilprocesa likuma 288.panta otrās daļas 1.punktus nosaka, ka tiesa konstatē faktus par fizisko personu radniecības attiecībām.

No 2016.gada 18.marta Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta izsniegtās izziņas Nr.16.3-1/D-327/370 redzams, ka

dokumentu trūkuma dēļ /pers. B/, dzimušas /datums/Pustiņas pagastā, dzimšanu sniegt nevar.

Pieteicējas apgalvojumi, ka viņa ir mirušās /pers. B/ māsas /pers. D/ meita tiek apliecināti ar sekojošiem lietas materiāliem:

No LR Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas izziņas par laulības reģistrāciju Nr.1.2.-16/I-683 redzams, ka /datums//pers. I/ reģistrējis laulību ar

/pers. B/, personas kods /personas kods/, pēc laulības reģistrācijas /pers. B/ uzvārds /uzvārds/ (l.l.21).

No miršanas apliecības Nr.LVMA098354, redzams, ka /pers. B/, personas kods /personas kods/, mirusi /miršanas datums/.

Dzimšanas apliecība apliecina, ka /pers. K/, dzimušas /datums/, Krāslavas rajonā, tēvs ir /pers. G/, bet māte ir /pers. H/ (l.l.24).

Savukārt Laulības apliecība apliecina, ka /pers. K/, dzimusi 1932.gadā Krāslavā, ir reģistrējusi laulību ar /pers. M/, pēc laulības reģistrācijas /pers.

K/ uzvārds ir/uzvārds/ (l.l. 24).

Dzimšanas apliecība apliecina, ka /pers. N/, dzimušas /datums/, Rīgā, tēvs ir /pers. M/, bet māte ir /pers. D/.

Savukārt Laulības apliecība apliecina, ka /pers. N/, dzimusi /datums/, Rīgā, ir reģistrējusi laulību ar /pers. O/, pēc laulības reģistrācijas /pers. N/

uzvārds ir /uzvārds/ (l.l. 23).

No Personu datu pārlūka secināms, ka pieteicējas /pers. A/ māte ir /pers. D/, personas kods /personas kods/, mirusi /miršanas datums/; /pers. D/

vecāki ir /pers. G/ (aptuvenais dzimšanas datums /datums/) un /pers. H/ (aptuvenais dzimšanas datums /datums/). Minētām personām nav piešķirti

personas kodi; /pers. B/ (dzimtais uzvārds /uzvārds/) vecāki ir /pers. G/ (dzimšanas datums /datums/) un /pers. H/ (dzimšanas datums /datums/). Minētām

personām nav piešķirti personas kodi.

Bez tam /pers. A/ un /pers. B/ radniecības faktu apliecina Testamenta akts, saskaņā ar kuru 2015.gada 3.novembrī /pers. B/ visu savu mantu

novēlējusi savai māsas meitai /pers. A/, tādējādi atzīst, ka /pers. A/ ir viņas māsas meita.

Tiesai nav nekāda pamata apšaubīt lietā esošos rakstveida pierādījumus par pieteicējas un /pers. B/ radniecību.

Pie šādiem apstākļiem tiesas secina, ka ir savākti pietiekoši pierādījumi juridiskā fakta konstatēšanai un novērtējot augstākminēto dokumentus,

tiesa secina, ka pieteicēja ir /pers. A/ ir /pers. B/ māsas /pers. D/ meita.

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 8.,97.,193.pantiem un 288-292..pantiem, tiesa

nosprieda:

pieteikumu apmierināt.

Konstatēt juridisko faktu, ka /pers. A/, dzimusi /datums/, personas kods /personas kods/, ir /pers. B/, personas kods /personas kods/, mirušas

/miršanas datums/, māsas /pers. D/ meita.

Juridiskais fakts konstatēts mantojuma lietas kārtošanai.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena-2017.gada 10.maijā.

Tiesnese D.Bambere