Court allows monthly child support payment in writing procedure after defendant admits claim.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's request for a hearing and allowed the plaintiff's claim for monthly child support in a written procedure. The defendant admitted the claim in writing but refused to attend a hearing, while the plaintiff requested the case be decided without oral arguments. The court granted the support payment and court costs because the defendant's admission validated the claim and the written format was procedurally appropriate.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.25 panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 35. panta 1. daļa 3. punkts: In minor claims where parties do not request a hearing, the court may decide in writing, and the claim amount for child support enforcement is calculated as the total payments for one year.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C33549515
Lietvedības Nr. C-5495-15/25
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2015.gada 21.oktobrī
Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama tiesnese I.Bāliņa,
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu un
Aprakstošā daļa
2015.gada 15.septembrī Rīgas rajona tiesā saņemts /pers. A/ (turpmāk - prasītāja) maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. B/ (turpmāk -
atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu.
Prasības pieteikumā pie apstākļiem, kas pamato prasību norādīts, ka kopš bērna dzimšanas ar atbildētāju kopā nedzīvo. Bērns dzīvo pie prasītājas,
atrodas prasītājas apgādībā un audzināšanā. Atbildētājs par bērnu interesi neizrāda, nesniedz nekāda veida palīdzību. Par uzturlīdzekļu apjomu vienoties
nevar, jo bērna tēvs atteicies maksāt bērnam uzturlīdzekļus. Meita /pers. C/ mācīsies /nosaukums/ pamatskolā 8.b klasē. Kopējie izdevumi par meitas
uzturēšanu – pārtiku, skolas priekšmetiem, pulciņiem, apģērbu, komunālajiem izdevumiem ir 200,00 euro.
Pamatojoties uz Civillikuma 177.panta pirmo, otro un trešo daļu, 179.panta pirmo, otro un piekto daļu, 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta
noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.2.punktu, 2010.gada 30.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1096
“Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” 2.punktu, Civilprocesa likuma 28.panta otro daļu, 127. un 128.pantu,
30.3nodaļu “Lietas par maza apmēra prasībām”, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no /pers. B/ par labu prasītājai uzturlīdzekļus 108,00 euro apmērā ik mēnesi
meitas /pers. C/ uzturam no prasības iesniegšanas brīdim līdz meitas pilngadībai, pārskaitot uz norēķinu kontu/konta numurs/.
2015.gada 25.septembrī atbildētājs iesniedzis paskaidrojumos, kuros atbildētājs atzīst prasību pilnā apmērā. Atbildētājs norāda, ka nevēlas
uzklausīšanu tiesas sēdē.
Tāpat Prasītāja lūdz prasību izskatīt rakstveida procesā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā.
Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2015.gada 30.septembrī pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un
sprieduma noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā sākot ar 2015.gada 21.oktobri, pusēm izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei (lietas
18.lapa).
Puses noraidījumu tiesnesei nav pieteikušas.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus kopumā, tiesnese uzskata, ka prasība ir apmierināma
Prasītājas norādītājā apmērā.
Ar lietas materiāliem pievienoto dzimšanas apliecības kopiju /numurs/ apstiprinās, ka /pers. C/ vecāki ir prasītāja /pers. A/ un atbildētājs /pers. B/
(9.lietas lapa).
Lietā nav strīds par to, ka pušu meita atrodas mātes aizgādībā. Tāpat lietā nav strīds par prasītājas norādīto bērna izdevumu aprēķinu un apmēru.
Civillikuma 179.pantā noteikts, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantisko stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz
laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem
vecākiem.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.pantā noteikts, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina
pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte. Savukārt Civillikuma 177.panta trešā daļa
nosaka, ka bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdināšanu, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa
izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu
sabiedriski derīgam darbam).
Latvijas Republikas Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.punkts
nosaka, ka katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa
piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas un no 7 gadu vecuma
sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Latvijas Republikas Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.734 “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumos
Nr.665 “Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”” 2.punktā noteikts, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba
laika ietvaros no 2015.gada 1.janvāra ir 360,00 euro mēnesī.
No minētajām tiesību normām izriet, ka no 2015.gada 1.janvāra minimālā uzturlīdzekļu summa, kas atbildētājam bija jānodrošina savam bērnam no
septiņu gadu vecuma ir 108,00 euro mēnesī.
Pastāvot apstāklim, ka prasītāja meitas uzturēšanai lūdz piedzīt uzturlīdzekļus valstī noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā, tiesa uzskata prasību
par pamatotu un apmierināmu saskaņā ar Civillikuma 177. un 179.pantu.
Tāpat ņemot vērā to, ka prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja valstī noteiktos minimālos uzturlīdzekļus, tiesa, vadoties pēc Augstākās tiesas tiesu
prakses apkopojumā „Par ģimenes tiesību normu piemērošanu’’ paustajām atziņām, uzskata, ka spriedumā nav nepieciešams norādīt un vērtēt bērna
uzturam mēnesī nepieciešamo izdevumu aprēķinu, kā arī pušu mantisko stāvokli.
Līdz ar to, atzīstot, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru ir jānodrošina katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, kā arī ņemot vērā bērna
vecumu, tiesa atzīst, ka prasītājas maza apmēra prasība ir apmierināma un no atbildētāja par labu prasītājai, meitas uzturam, piedzenami līdzekļi 108,00
euro, sākot no prasības celšanas dienas, tas ir, 2015.gada 15.septembra, līdz bērna pilngadībai.
Sakarā ar to, ka Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga var mainīties un ņemot vērā to, ka uzturlīdzekļu piedziņai ir ilgstošs
raksturs, tiesa uzskata, ka nepilngadīgā bērna interesēs ir spriedumā noteikt, ka uzturlīdzekļu summa nevar būt mazāka par Ministru kabineta noteikto
minimālo uzturlīdzekļu apmēru, atbilstoši bērna vecumam.
Uzturlīdzekļu prasījums ir uz nākotni vērsts prasījums, tādējādi uzturlīdzekļu piedziņa tiek noteikta no prasības iesniegšanas brīža tiesā.
Atbilstoši Civillikuma 177.pantam, uzturlīdzekļu termiņš ir nosakāms līdz bērna pilngadībai. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 72.panta noteikumiem,
spēja realizēt civilprocesuālās tiesības un izpildīt pienākumus ir pilngadīgām rīcībspējīgām personām. Līdz ar to pilngadīgajām rīcībspējīgām personām
pašām rodas rīcībspēja un tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā, savukārt vecākiem
prasības tiesības un tiesības saņemt bērnam pienākošos uzturlīdzekļus savā labā izbeidzas ar bērna pilngadību.
Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu atbrīvojami no tiesas izdevumu
samaksas.
Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja
valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktu, par katru prasības pieteikumu maksājama valsts nodeva, par prasībām, kas
novērtējamas naudas summā – attiecīgi no prasības summas.
Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma par
vienu gadu.
Pamatojoties uz minēto, valsts nodeva aprēķināma saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkta nosacījumiem
194,40 euro apmērā, kas aprēķināta sekojoši: 108,00 x 12 mēneši = 1296 un 15% no 1296 = 194,40.
Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka no atbildētāja valsts labā piedzenami tiesas izdevumi: valsts nodeva 194,40 euro apmērā, kā arī atbilstoši
Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par
tiesas dokumentu nosūtīšanu, kas uz lietas izskatīšanas dienu aprēķināti 6,82 euro apmērā (2.lietas lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, atbildētājam nosakāms termiņš
sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1., 8.pantu, 33.panta otro daļu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas
3.punktu, 42.panta pirmo daļu, 43.panta pirmās daļas 3.punktu, 96.panta piekto daļu, 97., 190., 193., 195., 204.1pantu, 250.25, 250.27 un 440.2 pantu,
tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus meitas /pers. C/, personas
kods /personas kods/, uzturam 108,00 euro (viens simts astoņi euro un 00 centi) apmērā katru mēnesi, sākot no 2015.gada 15.septembra līdz bērna
pilngadībai, bet ne mazāk kā tas noteikts 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru
bērnam”.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus: valsts nodevu 194,40 euro (simts deviņdesmit četri euro un
40 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,82 euro (seši euro un 82 centi).
Valsts nodeva iemaksājama: saņēmējs - Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, saņēmēja banka - Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta
Nr.LV55TREL1060190911200. Maksājuma mērķī jānorāda atsauce uz Rīgas rajona tiesas 2015.gada 21.oktobra spriedumu civillietā Nr.C33549515.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami: saņēmējs - Tiesu administrācija NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas
reģistrācijas Nr.LV90001672316, saņēmēja iestāde - Valsts kase, kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī
jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods 21499 un atsauce uz Rīgas rajona tiesas 2015.gada 21.oktobra spriedumu civillietā
Nr.C33549515.
Noteikt atbildētājam termiņu tiesas sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu 10 dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā
spēkā. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas
rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona
tiesas Jūrmalas tiesu namā
Tiesnese
I.Bāliņa