Court dismisses employer's disciplinary fine for nurse regarding medication discrepancy and awards legal costs.

Lietas arhīva Nr. CA-0066-24/4

ECLI:LV:VAT:2024:0424.C71234123.5.S

Vidzemes apgabaltiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā 2024.gada 24.aprīlī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Inguna Pinne, tiesnese Sandra Bakmane, tiesnesis Agris Bukavs

ar tiesas sēdes sekretāri Sintiju Ābolu – Kalniņu,

piedaloties prasītājas pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei Zanei Bormanei

atbildētājas pilnvarotajiem pārstāvjiem /pers. B/ un zvērinātam advokātam Ivo Maskalānam,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret SIA /Nosaukums A/ par darba devēja piemērotā disciplinārsoda – rājiena atcelšanu,

sakarā ar SIA /Nosaukums A/ apelācijas sūdzību par Vidzemes rajona tiesas 2023.gada 23.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ (turpmāk - prasītāja) griezusies tiesā ar prasību pret SIA /Nosaukums A/ (turpmāk atbildētāja un/ vai darba devējs), kurā lūdz

atcelt ar 2023.gada 3.aprīļa rīkojumu Nr.5.2/239 piemēroto disciplinārsodu – rājienu, kā arī piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai tiesāšanās

izdevumus.

[1.1] Ar atbildētājas 2023.gada 3.aprīļa rīkojumu prasītājai piemērots disciplinārsods – rājiens par paviršu izturēšanos pret saviem darba

pienākumiem, nenodrošinot dokumentētu dežūras maiņu nodošanu – pieņemšanu un tādējādi pārkāpjot Darba līguma 2.1. un 2.4. punktā, Amata

apraksta 8.3.4. punktā un Darba kārtības noteikumu 86.punktā norādītos pienākumus.

Ar atbildētājas valdes priekšsēdētāja 2023.gada 9.maija lēmumu nolemts atstāt negrozītu darba devēja rīkojumu par piemēroto disciplinārsodu —

rājienu.

Prasītājas ieskatā disciplinārsods viņai faktiski piemērots par to, ka darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmantojusi savas tiesības.

[1.2] Prasītāja pie atbildētājas dažādos amatos ir nodarbināta kopš 2005. gada. No 2022.gada 1.septembra prasītāja veica māsas/vispārējās

aprūpes māsas anestēzijā un intensīvajā aprūpē ( /nodaļa/nodaļa) amata pienākumus.

2023.gada 19.februāra vakarā saņēmusi pa telefonu informāciju no kolēģes par to, ka nodaļas metāla skapī iztrūkst 10 Fentanila ampulas. Pirms

tam prasītāja strādājusi 17.februārī līdz plkst.16.00 un 18.februārī no plkst.8.00 līdz 19.februāra plkst.8.00.

Nododot un pieņemot maiņas, māsas medikamentu atlikumus nav fiziski pārskaitījušas, nav salīdzinājušas faktiskos atlikumus ar ierakstiem

dokumentācijā, jo savstarpēji uzticējušās.

2023.gada 20.februārī telefona sarunā ar nodaļas virsmāsu /pers. C/ noskaidrojusi, ka viss ir kārtībā, jo atklāts, ka tās Fentanila ampulas nav

norakstītas kādam uroloģiskam pacientam jau 2023.gada 21.janvārī, tāpēc būs jārisina medikamentu norakstīšana. 2023.gada 20.februārī virsmāsa

/pers. C/ /māsu/māsu WhatsApp grupā informējusi, ka kļūda atrasta un vainīgas ir visas.

[1.3] Prasītājas norādītā medikamentu nodošanas kārtība starp darbiniekiem, nododot dežūru, tikusi praktizēta līdz pat 2023.gada marta

sākumam. Kopīga medikamentu pārskaitīšana darba vietā un nodošana ar rakstveida aktiem nekad nav notikusi. Prasītāja veikusi medikamentu

paškontroles uzskaiti, pieņemot un nododot maiņu, mutiski informējot par medikamentu atlikumu.

Amata aprakstā norādīts, ka darbinieka pienākumos ietilpst veikt medikamentu aprites dokumentēšanu (pasūtīšanu, uzskaiti, uzglabāšanu,

izlietošanu, norakstīšanu), taču nav konkretizēts, kādā veidā tas jāveic. Medikamentu aprites dokumentēšana nodaļā notikusi, uzskaitot maiņas laikā

izlietotos medikamentus vienlaikus trīs vietās – 1) stingrās uzskaites medikamentu žurnālā; 2) datorprogrammā – medikamentu uzskaites žurnālā, norādot

medikamentu izlietošanu konkrētam pacientam, kā arī 3) attiecīgā pacienta slimības vēsturē (pacienta kartē). Manipulācijās izmantotajiem medikamentiem

ir jāuzrādās minētajos trīs ierakstos un jāskarīt.

Tikai 2023.gada 27.februārī prasītāja /māsu/māsu WhatsApp grupā saņēmusi virsmāsas /pers. C/ izsūtīto darba devēja 2020.gada 17.augusta

rīkojumu Nr.1.18-105 “Par zāļu iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtības noteikumiem”. Iepriekš ar šādu dokumentu nav

iepazīstināta. Tikai pēc 2023.gada 28.februāra uzsākta medikamentu aprites dokumentēšana starp darbiniekiem.

[1.4] Darba devējs disciplinārsodu prasītājai piemērojis par faktiski neieviestu medikamentu aprites dokumentēšanas kārtības neievērošanu. Tāpat

nav saprotams, kāpēc disciplinārsods piemērots tieši prasītājai un vēl vienai darbiniecei, nevis visiem darbiniekiem, kuri iesaistīti medikamentu aprites

dokumentēšanā.

Pārkāpums par medikamentu aprites dokumentēšanu, nododot maiņu citam darbiniekam, ir attiecināms uz visām /Nodaļas/ nodaļas māsām, jo

neviena no viņām līdz tam nav veikusi rakstisku medikamentu aprites dokumentēšanu.

[1.5] Disciplinārsoda piemērošanā tikuši pieļauti arī procesuāli pārkāpumi, jo atbildētāja nav rakstiski iepazīstinājusi prasītāju ar izdarītā pārkāpuma

būtību, kā arī nav nodrošinājusi iespēju sniegt par to rakstveida paskaidrojumu.

Prasītājai 2023.gada 3.martā uzdoti tikai precizējoši jautājumi par gadījumu ar zāļu norakstīšanu un 2023.gada 13.martā ar prasītāju veiktas

pārrunas, uzdodot konkrētus jautājumus par medikamentu uzskaiti.

Prasības pieteikums pamatots ar Darba likuma 90.panta otro un ceturto daļu.

[2] Atbildētāja tiesā iesniegusi rakstveida paskaidrojumu, kurā prasību neatzīst.

[2.1] Pamatojoties uz /Nodaļas/ nodaļas virsmāsas /pers. C/ 2023.gada 3.marta ziņojumu par 10 Fentanila ampulu pazušanu un Veselības

inspekcijas 2023.gada 6.marta informāciju par uzsākto pārbaudi par narkotisko un psihotropo zāļu aprites noteikumu ievērošanu un iespējamiem

pārkāpumiem slimnīcas /Nodaļas/ nodaļā, atbildētāja izveidojusi komisiju pārbaudes veikšanai.

Pārbaudes laikā pēc komisijas iniciatīvas veiktas pārrunas, uzdoti jautājumi, pieprasīti un pārrunu reģistrācijas protokolos dokumentēti

paskaidrojumi no četrpadsmit darbiniekiem - virsārsta, ārstiem, māsām, medicīnas asistenta, māsu palīga, t.sk., /Nodaļas/ nodaļas darbiniecēm –

virsmāsas /pers. C/, māsām /pers. D/ un /pers. E/, medicīnas asistentes /pers. F/ un prasītājas.

[2.2] Komisija 2023.gada 23.martā sastādījusi aktu, kurā cita starpā norādīts, ka /Nodaļas/ nodaļā 2023.gada 18., 19. un 20.februārī dežurējošās

māsas sniegušas pretrunīgu informāciju par 2023.gada 19.februārī un 2023.gada 20.februārī konstatēto 10 Fentanila ampulu ( vienā zāļu iepakojuma

kastītē ietilpstošs skaits) iztrūkumu.

Komisija secinājusi, ka prasītāja un nodaļas māsa /pers. D/ nav pienācīgi veikušas maiņas nodošanu – pieņemšanu, nav veikušas medikamentu

pārskaitīšanu metāla skapī, salīdzinot ar ierakstiem Narkotisko zaļu stingrās uzskaites žurnālā un IS “Ārsta palīgs”, pieņēmušas un nodevušas maiņu,

mutiski paziņojot, ka viss kārtībā, kopā nepārliecinoties par faktisko stāvokli un nekur nedokumentējot faktus. Metāla skapis, kur glabājas narkotiskās

un psihotropās vielas, nav ticis slēgts, atslēgas vienmēr atradušās skapja durvīs. Tādējādi narkotisko zāļu glabāšana, uzraudzība un uzskaite nav tikusi

veikta pienācīgi, aizslēgtā metāla skapja atslēga nav glabājusies pie atbildīgā dežurējošā darbinieka. Minētais liecina par rupjiem pārkāpumiem un paviršu

attieksmi pret tiešajiem darba pienākumiem, kas noteikti katra darbinieka darba līgumā, darba kārtības noteikumos, amata aprakstā un citos iekšējos

normatīvajos aktos.

[2.3] Komisija izteikusi priekšlikumu piemērot disciplinārsodu pieciem darbiniekiem, tostarp prasītājai, par amata pienākumu pienācīgu nepildīšanu,

Darba kārtības neievērošanu un iekšējo normatīvo aktu neievērošanu. Rīkojums par disciplinārsoda – rājiena piemērošanu prasītājai izdots 2023.gada

3.aprīlī un nosūtīts pa pastu.

Atbildētāja 2023.gada 3.maijā saņēmusi prasītājas sūdzību par piemēroto disciplinārsodu.

Sniedzot atbildi uz prasītājas sūdzību, atbildētāja norādījusi, ka, ņemot vērā izdarītā disciplinārā pārkāpuma nozīmību, konstatēto narkotisko zāļu

iztrūkumu, atbildētāja atsaka atcelt ar 2023.gada 3.aprīļa rīkojumu par piemēroto disciplinārsodu – rājienu. Lietas tālāka izmeklēšana nodota Valsts

policijas un Veselības inspekcijas rīcībā.

Atbildē norādīts uz normatīvajiem aktiem, kurus prasītāja nav ievērojusi, kā arī norādīts, ka prasītājai bija pienākums iepazīties ar slimnīcas iekšējā

tīklā ievietotajiem darba devēja normatīvajiem aktiem, t.sk., ar 2020.gada 17.augusta rīkojumu par zāļu iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un

iznīcināšanas kārtību.

[2.4] Slimnīcai, kā darba devējam, ņemot vērā medicīnas darbinieku plašo veicamo darbību, epizožu, manipulāciju, procesu un rīcības spektru, ne

vienmēr pastāv iespēja un pienākums unificēt un katru kustību detalizēti nostiprināt instrukcijās un algoritmos. Katram darbiniekam jānodrošina savu

pienākumu rūpīga izpilde, uzņemoties atbildību par darba devēja mantas saglabāšanu, drošību. Darba devējs medikamentu uzglabāšanu slēdzamos metāla

skapjos vai seifos ir nodrošinājis, bet atbildība par šo skapju aizslēgšanu, satura saglabāšanu darba maiņas laikā un nodošanu nākošās maiņas

darbiniekam jāuzņemas pašiem darbiniekiem. Darba devējs līdz šim atļāvis katrai nodaļai pēc ieskatiem noteikt darba maiņu nodošanas – pieņemšanas

dokumentēšanas veidu, parakstoties par to žurnālos, veidlapās vai elektroniski, kas citās atbildētāja struktūrvienībās tiek darīts, izņemot /Nodaļas/

nodaļu. No prasītājas nav bijuši nekādi rakstiski priekšlikumi un ierosinājumi par darbībām, lai mainītu esošo kārtību.

[2.5] Darba devēja izveidotā iekšējās pārbaudes komisija pārbaudes laikā visas uz pārrunām aicinātās personas, t.sk., prasītāju, informējusi par

nodaļā pieļautajiem pārkāpumiem zāļu aprites nodrošināšanā, par normatīvo aktu prasībām, noskaidrojot katra rīcību konkrētā situācijā, uzklausot katra

viedokli, argumentus un paskaidrojumus. Komisija darba procesā mutiski izskaidrojusi un sniegusi informāciju par komisijas sastāvu, uzdevumiem,

komisijas izveidošanas pamatojumu un pārkāpumu būtību, kas fiksēts pārrunu reģistrācijas protokolos. Tādējādi prasītājas argumenti par

neiepazīstināšanu ar pārkāpuma būtību vai paskaidrojumu sniegšanas iespēju nenodrošināšanu nav pamatoti.

Pirms disciplinārsoda piemērošanas prasītājai pieprasīti rakstveida paskaidrojumi, kurus prasītāja arī ir sniegusi. 2023.gada 3.marta paskaidrojumu

prasītāja rakstījusi pašrocīgi, otru paskaidrojumu 2023.gada 13.martā prasītāja izklāstījusi komisijai, ar komisijas protokolētajām atbildēm iepazinusies un

protokolu parakstījusi, apliecinot, ka “sniegtie paskaidrojumi un atbildes uz jautājumiem atbilst teiktajam”. Nevienā brīdī prasītāja nav lūgusi papildus

laiku paskaidrojuma sniegšanai vai atbildes sagatavošanai.

[2.6] Atbildētāja nepiekrīt prasītājas apgalvojumiem par piemērotā disciplinārsoda mērķi, kas bijusi vēlme radīt prasītājai nelabvēlīgas sekas tāpēc,

ka darbiniece darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmantojusi savas tiesības, kā arī ir informējusi kompetentās iestādes un amatpersonas

par aizdomām par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu darba vietā. Kopumā par gadījumu ar 10 Fentanila ampulu iztrūkumu disciplinārsodi tikuši piemēroti

pieciem darbiniekiem.

[3] Ar Vidzemes rajona tiesas 2023.gada 23.novembra spriedumu prasība apmierināta pilnībā.

Tiesa atcēlusi ar SIA /Nosaukums A/ 2023.gada 3.aprīļa rīkojumu Nr.5.2/239 prasītājai piemēroto disciplinārsodu – rājienu, piedzinusi no

atbildētājas par labu prasītājai ar lietas vešanu saistītos izdevumus 1425 EUR. No atbildētājas par labu valstij piedzīta valsts nodeva 70 EUR.

Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem.

[3.1] Ar 2023.gada 3.aprīļa atbildētājas rīkojumu Nr.5.2/239 prasītājai piemērots disciplinārsods - rājiens.

Strīds lietā pastāv par disciplinārsoda piemērošanas pamatotību.

Tiesa no atbildētājas 2023.gada 3.aprīļa rīkojumā Nr.5.2/239 norādītajiem prasītājai saistošajiem aktiem, par kuru pārkāpšanu prasītājai piemērots

lietā apstrīdētais disciplinārsods, konstatējusi, ka šie akti nesatur noteikumus par kārtību, kādā veicama māsu dežūru nodošana un pieņemšana un kā tā

dokumentējama.

2015.gada 28.janvārī starp pusēm noslēgtā darba līguma Nr.171/2015/DL 2.1.punktā noteikts darbinieka pienākums “ievērot Darba devēja

darba kārtības noteikumus, Darba koplīguma noteikumus, šī [darba] līguma, darba aizsardzības, ugunsdrošības, darba higiēnas noteikumus

un citus Latvijas Republikas normatīvo aktu un darba devēja iekšējo normatīvo dokumentu prasības, kas reglamentē darba tiesiskās

attiecības un Darbinieka ieņemamā amata pienākumus”. Savukārt darba līguma 2.4.punktā noteikts darbinieka pienākums “savlaicīgi, precīzi un

noteiktā kārtībā pildīt ieņemamā amata pienākumus, kuri noteikti amata aprakstā un izpildīt Darba devēja rīkojumus un citus norādījumus”.

Tiesa konstatējusi, ka minētās darba līguma normas nesatur nedz tiešus noteikumus par māsu dežūru nodošanas un pieņemšanas kārtību, nedz tiešu

norādi uz citu iekšēju vai ārēju normatīvu aktu, kurā šī kārtība būtu reglamentēta.

Vienlaicīgi tiesa atzinusi, ka ar prasītāju noslēgtā darba līguma 2.1. un 2.4.punkti rada prasītājas saistību pildīt savus darba pienākumus, ievērojot

minētajos darba līguma punktos norādītos aktus. Prasītājas pieļauts darba līguma 2.1. un 2.4.punkta pārkāpums būtu konstatējams arī tad, ja kāds no

tajos norādītajiem prasītājas darbu reglamentējošajiem aktiem saturētu normas par māsu dežūru nodošanas un pieņemšanas kārtību.

[3.2] No lietā iesniegtā ar atbildētājas 2013.gada 7.jūnija rīkojumu Nr.5.01/137 apstiprinātā intensīvās terapijas un/māsu/ māsas amata apraksta

8.3.4.punkta prasītājas amata pienākums cita starpā bija “veikt medikamentu aprites dokumentēšanu (pasūtīšana, uzskaite, uzglabāšana,

izlietošana, norakstīšana)”. Tajā pašā laikā tiesa atzinusi, ka minētais punkts nesatur noteikumus par māsu dežūru nodošanas un pieņemšanas kārtību.

No prasības pieteikumā un atbildētājas paskaidrojumos norādītā, kā arī tiesas sēdē sniegtajiem pušu paskaidrojumiem izriet, ka intensīvās terapijas

un /māsu/ māsas amata apraksta 8.3.4.punkta izpilde praksē tikusi īstenota, māsām veicot pacientiem ordinēto medikamentu ievadīšanu, par to izdarot

ierakstus pacienta slimības vēsturē, anestēzijas kartē operāciju pacientiem, IS “Ārsta palīgs”, bet narkotiskajām un psihotropajām zālēm – arī šo

medikamentu stingrās uzskaites žurnālā. Kā atzinusi tiesa, tad pildot savus amata pienākumus, t.sk., 17.02.2023., 18.02.2023. un 19.02.2023., prasītāja

šos noteikumus ir ievērojusi.

Lietā nav ziņu, ka prasītāja nebūtu veikusi ierakstus IS “Ārsta palīgs” vai kādos papīra formas dokumentos par viņas aprūpē bijušajiem pacientiem

ievadītajiem medikamentiem, t.sk., narkotiskajiem medikamentiem, pie kādiem pieskaitāms Fentanils.

[3.3] Ar atbildētājas valdes 2022.gada 22.novembra lēmumu apstiprinātais SIA /Nosaukums A/darba kārtības noteikuma 86.punkts noteic, ka

“darbinieks amata aprakstā noteiktos pienākumus pilda rūpīgi un atbildīgi, efektīvi izmantojot darba laiku, ievēro darba laiku, kas noteikts ar

šiem Noteikumiem vai saskaņā ar darba grafiku”. Tiesa konstatējusi, ka arī minētais punkts nesatur noteikumus par māsu dežūru nodošanas un

pieņemšanas kārtību, vien vispārīgi uzsver nepieciešamību rūpīgi un atbildīgi pildīt darbinieka amata aprakstā, šajā gadījumā – ar atbildētāja 2013.gada

7.jūnija rīkojumu Nr.5.01/137 apstiprinātajā intensīvās terapijas un /māsu/ māsas amata aprakstā – noteiktos darba pienākumus.

To, ka pēc stāvokļa uz 2023.gada 17.februāri, 2023.gada 18.februāri un 2023.gada 19.februāri /Nosaukums A/ nodaļā nav bijusi noteikta māsu

dežūru nodošanas un pieņemšanas kārtība, apstiprina arī atbildētājas 2023.gada 6.jūlija paskaidrojuma 4.punktā norādītais.

Kā tiesas sēdē gan prasītāja, gan atbildētājas pārstāve paskaidrojusi, tad tikai 2023.gada martā /Nodaļas/ nodaļā tikusi noteikta kārtība māsu

dežūru pieņemšanai un nodošanai, to fiksējot šim mērķim ieviestā žurnālā.

Tiesa no lietā iesniegtajiem pierādījumiem un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, secinājusi, ka atbildētājas 2023.gada 3.aprīļa rīkojumā

Nr.5.2/239 norādītie pārkāpuma faktiskie apstākļi – māsu dežūru maiņu nodošana un pieņemšana 17.02.2023., 18.02.2023. u n 19.02.2023.

mutvārdos, kopīgi nepārskaitot narkotisko zāļu atlikumus un nesalīdzinot iegūtos datus ar ierakstiem dokumentācijā, neliecina par rīkojumā norādīto aktu

– 2015.gada 28.janvāra darba līguma Nr.171/2015/DL 2.1.un 2.4.punkta, 2013.gada 7.jūnijā apstiprinātā intensīvās terapijas un /māsu/ māsas amata

apraksta 8.3.4.punkta un Darba kārtības noteikumu 86.punkta pārkāpumu.

[3.4] Tiesa atbildētājas argumentus par prasītājai piemērotā disciplinārsoda piemērošanas pamatotību vērtējusi kritiski.

Tiesas ieskatā medikamentu atlikumu kontroles un nodošanas kārtību reglamentējošu priekšrakstu ieviešana ir pietiekami būtisks slimnīcas darba

organizācijas aspekts, lai tas būtu pelnījis atbildētājas kā darba devēja uzmanību. To apstiprina atbildētājas izveidotās iekšējās pārbaudes komisijas

23.03.2023. aktā par iekšējās pārbaudes rezultātiem secinājumu daļas 1.punktā norādītais, ka slimnīcas /Nodaļas/ nodaļā pienācīgi netiek nodrošināta un

dokumentēta dežūras maiņu nodošana – pieņemšana, kontekstā ar akta priekšlikumu daļas 1.punktā norādīto par nepieciešamību precizēt zāļu aprites

kārtību, detalizējot veicamās darbības un nodrošinot medikamentu apritē iesaistīto personu iepazīstināšanu ar šo kārtību pret parakstiem. Atbildētājas

rakstveida paskaidrojumā norādītais par nepieciešamību noteikt priekšrakstus medikamentu atlikumu kontrolei un to nodošanas kārtībai starp atbildētāja

darbiniekiem netieši apstiprina arī tiesas sēdē pušu paskaidroto, ka pēc 2023.gada februārī /Nodaļas/ nodaļā notikušā gadījuma ar 10 Fentanila ampulu

pazušanu nodaļā ticis ieviests māsu dežūru nodošanas – pieņemšanas žurnāls.

Šāds žurnāls 2023.gada 17.februārī, 18.februārī un 19.februārī prasītājas darba vietā vēl nebija ieviests un nevienā no atbildētājas norādītajiem

prasītājas darbu reglamentējošajiem aktiem nebija noteikta prasība par narkotisko medikamentu atlikumu kopīgu pārskaitīšanu, līdz ar to atbildētājai

nebija pamata disciplināri sodīt prasītāju par māsu dežūru maiņu nodošanas un pieņemšanas kārtības neievērošanu.

[3.5] Tiesa vispārīgi pievienojusies atbildētājas viedoklim, ka darbiniekiem, kuri savas darba maiņas laikā uzņemas atbildību par nodaļā esošo,

darbam nepieciešamo medikamentu saglabāšanu, būtu jārīkojas pēc loģikas principiem, apzinoties savu atbildību un neuzņemoties nepamatotu risku.

Tomēr lietā nav pierādījumu, ka 2023.gada 19.februārī konstatētā 10 Fentanila ampulu pazušana slimnīcas /Nodaļas/ nodaļā būtu cēloniskā sakarā

ar prasītājas rīcību. Māsu dežūru maiņu nodošanas un pieņemšanas nedokumentēšana attiecībā uz narkotiskajām un psihotropajām zālēm apgrūtina vai

pat izslēdz iespēju noskaidrot, kad tieši 10 Fentanila ampulas no /Nodaļas/ nodaļas pazudušas un kura konkrēti persona šajā laikā bijusi atbildīga par

attiecīgā medikamenta saglabāšanu. Tas vien, ka prasītāja dežurējusi iepriekšējā maiņā pirms Fentanila pazušanas fakta konstatēšanas, pats par sevi nav

pietiekams pamats prasītājas saukšanai pie disciplināratbildības, ja prasītāja savu dežūru gan pieņēmusi, gan nodevusi tādā kārtībā, kāda nodaļā

pastāvējusi jau ilgstoši, un darba devējs nebija noteicis nekādus priekšrakstus māsu dežūru nodošanai un pieņemšanai.

Tas, ka māsu dežūru pieņemšana un nodošana /Nodaļas/ nodaļā notikusi mutiski, izriet arī no 2023.gada 23.marta aktā par iekšējās pārbaudes

rezultātiem atreferētajiem māsu /pers. D/, /pers. E/, /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ paskaidrojumiem.

[3.6] Tiesa atzinusi, ka nav ievērotas arī Darba likuma 90.panta otrās daļas prasības.

Atbildētājai bija jāievēro disciplinārsoda piemērošanas procedūra – jāinformē prasītāja par darba devēja konstatētajiem pārkāpumiem un

jāpieprasa sniegt par tiem rakstveida paskaidrojumu, ko atbildētāja nav darījusi.

No atbildētājas 07.03.2023. rīkojuma Nr.5.1/175 par iekšējās pārbaudes uzsākšanu tiesa secinājusi, ka ar šo rīkojumu pārbaudes komisijas

uzdevums bija “pārbaudīt narkotisko vielu un zāļu saņemšanas, uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtības ievērošanu /Nodaļas/

nodaļā, atbilstoši ārējo un iekšējo normatīvo aktu prasībām”. Savukārt 13.03.2023. ar prasītāju veikto pārrunu reģistrācijas protokola ievaddaļā

norādīts, ka “sakarā ar saņemto mutisko un rakstisko pretrunīgo informāciju par narkotisko vielu un zāļu aprites procesuālās kārtības ievērošanu, lai

pārbaudītu, kā /Nodaļas/ nodaļā notiek narkotisko vielu un zāļu saņemšana, uzglabāšana, izlietošana, uzskaite un iznīcināšana kārtība, atbilstoši ārējiem un

iekšējiem normatīvajiem aktiem, un iegūtu patiesu informāciju un paskaidrojumus no nodaļā strādājošām ārstniecības personām, kurām atbilstoši katra

kompetencei, amata aprakstiem un tiešā vadītāja norādījumiem attiecīgi jārīkojas ar narkotiskām vielām un zālēm”. Tiesas ieskatā iekšējās pārbaudes

komisijas izveidošanas un pārrunu ar prasītāju mērķis bija konstatēt, kādā kārtībā slimnīcas /Nodaļas/ nodaļā faktiski notiek māsu dežūru maiņu

nodošana un pieņemšana un kā faktiski notiek narkotisko vielu un zāļu saņemšana, uzglabāšana, izlietošana, uzskaite un iznīcināšana.

No pušu paskaidrojumiem savukārt izriet, ka, uzsākot pārrunas, komisija prasītāju iepazīstinājusi tieši ar augstāk citēto, pārrunu reģistrācijas

protokolā norādīto, informāciju. Tādējādi tiesa nav piekritusi atbildētājas viedoklim, ka, uzsākot pārrunas, prasītāja būtu tikusi informēta par tieši viņas

pieļauto pārkāpumu būtību.

Tāpat tiesas ieskatā par pārkāpuma būtību neliecina iekšējās pārbaudes komisijā 13.03.2023. prasītājai uzdotie jautājumi. Pirmkārt, prasītājai

uzdotie jautājumi aptver plašu loku, otrkārt, prasītājai uzdoto jautājumu formulējums – jautājumi sākas ar “vai”, “kur”, “kādas”, “kā” – liecina, ka tie

vērsti uz faktu konstatēšanu, nevis kādas prasītājas rīcības izskaidrošanu vai pamatošanu. Minētais pilnībā attiecināms arī uz prasītājai 03.03.2023.

rakstiski uzdotajiem jautājumiem.

Tiesas ieskatā, ja pēc izpētes veikšanas un pārrunām ar prasītāju un citiem slimnīcas darbiniekiem iekšējās pārbaudes komisija arī nonāca pie

secinājuma, ka prasītāja ir pieļāvusi kādus darba līguma vai darba kārtības pārkāpumus, tad pēc šī secinājuma izdarīšanas, atbildētājai bija jāuzsāk Darba

likuma 90.panta otrajā daļā noteiktā disciplinārsoda piemērošanas procedūra – jāinformē prasītāja par darba devēja konstatētajiem pārkāpumiem un

jāpieprasa sniegt par tiem rakstveida paskaidrojumu. Ņemot vērā, ka atbildētāja pieļautie Darba likuma 90.panta otrajā daļā noteiktās disciplinārsoda

piemērošanas procedūras pārkāpumi ir būtiski, izslēdzot jebkādas iespējas prasītājai aizstāvēties pret viņai izvirzītajiem pārmetumiem, izskaidrot un

pamatot savu rīcību, prasītājai piemērotais disciplinārsods atceļams.

[3.7] Darba likuma 9.panta pirmā daļa noteic, ka darba devējam ir aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas

tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības, kā arī tad, ja viņš informē kompetentās iestādes vai

amatpersonas par aizdomām par noziedzīga nodarījuma vai administratīva pārkāpuma izdarīšanu darbavietā, savukārt tās pašas tiesību normas otrajā

daļā norādīts, ka ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu darba devēja radītajām nelabvēlīgajām sekām, darba

devējam ir pienākums pierādīt, ka darbinieks nav sodīts vai viņam nav tieši vai netieši radītas nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko

attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības.

Lietā nav strīda, ka saistībā ar 2023.gada 19.februārī konstatēto 10 Fentanila ampulu pazušanu /Nodaļas/ nodaļā prasītāja vērsusies policijā un

Veselības inspekcijā. No 2023.gada 13.marta pārrunu protokola redzams, ka par šo faktu iekšējās pārbaudes komisiju informējusi pati prasītāja.

No 2023.gada 23.marta akta par iekšējās pārbaudes rezultātiem secinājumu un priekšlikumu daļas redzams, ka komisija ierosinājusi piemērot

disciplinārsodu – rājienu arī /Nodaļas/ nodaļas virsmāsai /pers. C/ un trim medicīnas māsām – prasītājai, /pers. D/ un /pers. E/, kā arī medicīnas asistentei

/pers. F/. Tomēr, kā secinājusi tiesa, tad disciplinārsoda piemērošanas pamatojums ir atšķirīgs: prasītājai un māsai /pers. D/ disciplinārsodu ierosināts

piemērot par akta secinājumu daļas 1., 8., 10. un 13.punktā norādīto, t.i., par atbildētājas 17.08.2020. rīkojuma Nr.1.18-105 un dežūras maiņu

nodošanas un pieņemšanas kārtības neievērošanu (1.punkts), medikamentu kopīgu nepārskaitīšanu un zāļu skapja neslēgšanu (8.punkts), māsu palīga

neinformēšanu par iziešanu no nodaļas un prombūtnes ilgumu (10.punkts) un neētisku komunikāciju ar kolēģiem (13.punkts). Savukārt māsu /pers. E/ un

medicīnas asistenti /pers. F/ ierosināts sodīt par akta secinājumu daļas 1. un 9.punktā norādīto, t.i., par atbildētājas 17.08.2020. rīkojuma Nr.1.18-105

un dežūras maiņu nodošanas un pieņemšanas kārtības neievērošanu (1.punkts) un faktiem neatbilstošu ierakstu veikšanu Narkotisko zāļu stingrās

uzskaites žurnālā un IS “Ārsta palīgs” (9.punkts). Ar atbildētājas valdes priekšsēdētāja rezolūciju uz 2023.gada 23.marta akta par iekšējās pārbaudes

rezultātiem pilnībā akceptēti aktā norādītie iekšējās pārbaudes komisijas priekšlikumi un uzdots sagatavot rīkojumus to izpildei.

Tādējādi apstrīdētais disciplinārsods – rājiens – prasītājai faktiski piemērots par narkotisko medikamentu kopīgu nepārskaitīšanu, nododot un

pieņemot māsu dežūras. Tiesas ieskatā par šādu rīcību sodītas tikai divas māsas – prasītāja un /pers. D/, lai gan no aktā atreferētajiem /Nodaļas/ nodaļas

māsu paskaidrojumiem izriet, ka tādā pašā veidā māsu dežūras nodevušas un pieņēmušas arī māsas /pers. E/, /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/. Turklāt

medicīnas māsa /pers. E/ bijusi dežūrējošā māsa gan pirms prasītājas 2023.gada 18.februārī no rīta pieņemtās maiņas, gan pēc /pers. D/ 2023.gada

20.februāra rītā nodotās maiņas. Šie apstākļi kontekstā ar faktu, ka policijā ar ziņojumiem vērsušās tikai prasītāja un /pers. D/, tiesas ieskatā, liecina, ka

atbildētāja kā darba devējs pret minētajām darbiniecēm izturējusies atšķirīgi un piemērojusi nelabvēlīgas sekas – disciplinārsodu – par tādu rīcību, par

kādu citas nodaļas māsas palikušas nesodītas. Tādējādi tiesa nav piekritusi atbildētājas 2023.gada 6.jūlija paskaidrojuma 8.punktā norādītajam

argumentam, ka par atšķirīgas attieksmes neesību liecina fakts, ka disciplināri sodītas tikušas piecas /Nodaļas/ nodaļas darbinieces, jo disciplinārsodi šīm

darbiniecēm piemēroti par dažādiem pārkāpumiem. Atbildētāja nav sniegusi nekādu pamatojumu pārējo nodaļas māsu nesaukšanai pie disciplinārās

atbildības par kopīgu medikamentu nepārskaitīšanu, nododot un pieņemot māsu dežūras, kā to prasa Darba likuma 9.panta otrā daļa. Līdz ar to tiesas

ieskatā lietā esošie pierādījumi kopsakarā ar Darba likuma 9.panta regulējumu dod pietiekamu pamatu secinājumam par nelabvēlīgu seku radīšanu

prasītājai saistībā ar vēršanos Valsts policijā un Veselības inspekcijā.

[4] Atbildētāja par spriedumu iesniegusi apelācijas sūdzību, pārsūdzot to pilnā apmērā.

[4.1] Tiesa spriedumā nav taisījusi visu pierādījumu vispusīgu, pilnīgu un objektīvu izvērtējumu. Minētais novedis pie nepamatota un prettiesiska

sprieduma. Tieši rakstveida procesa izvēle varētu būt viens no iemesliem, kādēļ tiesa ir nonākusi pie nepareiziem secinājumiem.

[4.2] Uzskata, ka, atbilstoši Darba likuma 90.pantam, darba devējam ir tiesības piemērot darbiniekam disciplinārsodu par jebkura normatīvā akta

prasību pārkāpumu.

Nav pamatots tiesas secinājums, ka prasītājas pieļautais pārkāpums būtu konstatējams tikai tad, ja kāds no prasītājas darbu reglamentējošajiem

aktiem saturētu normas par māsu dežūru nodošanas un pieņemšanas kārtību. Nav saprātīgi sagaidīt, ka darba devējs darbinieka darba līgumā vai iekšējās

kārtības noteikumos visās detaļās aprakstītu darbinieka sagaidāmo rīcību jebkurā iespējamā situācijā. It sevišķi nav pamatoti sagaidīt, ka darba devējam

būtu jāapraksta tādi uzvedības noteikumi, kas izriet no vispārīgās nozares prakses un elementāri saprotamiem loģikas apsvērumiem, kas acīmredzami

jebkuram darbiniekam, kurš ir nodarbināts attiecīgajā amatā.

Atbildētājai nav savos iekšējos dokumentos jāparedz darbiniekam pienākums nepazaudēt darba devēja mantu, it sevišķi tik vērtīgu kā grūti

pieejamas recepšu zāles, kuru apriti stingri reglamentē attiecīgie normatīvie akti.

Darba likuma 50.pantā noteikts pienākums veikt darbu rūpīgi, kā arī rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu. Tiesa nav ņēmusi vērā, ka prasītāja

savos sākotnējos paskaidrojumos pēc būtības atzinusi, ka ir veikusi atbildētājas mantas nozaudēšanu.

[4.3] Nav pamatots prasītājas norādītais, ka nebija pietiekams laiks sagatavoties paskaidrojumu sniegšanai. Prasītāja ne 2023.gada 3.martā, ne

2023.gada 13.martā nav atteikusies sniegt paskaidrojumus, nav arī lūgusi pagarināt laiku paskaidrojumu sniegšanai.

Ņemot vērā, ka prasītāja savu attieksmi pret izdarītajiem pārkāpumiem lietas izskatīšanas gaitā ir mainījusi, tiesai sākotnējos paskaidrojumos

sniegtais skaidrojums bija jāvērtē kā ticamāks, salīdzinot to ar vēlāk sniegto skaidrojumu. Konkrētajā gadījumā skeptiski vērtējams prasītājas vēlāk

izteiktais apgalvojums, ka viņa tikai 2023. gada 28. februārī iepazīstināta ar atbildētājas 2020. gada 17. augusta rīkojumu Nr. 1.18-105 “Par zāļu

iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtības noteikumiem”.

Atbildētājas izdotie iekšējie normatīvie akti tiek izvietoti visiem darbiniekiem pieejamā vietā – atbildētājas iekšējā informācijas tīklā. Darbinieku

iepazīšanās pienākums ar tīklā ievietotajiem darba devēja iekšējiem normatīvajiem aktiem noteikts Darba kārtības noteikumos, ar kuriem, kā to apliecina

viņas paraksts, prasītāja ir iepazinusies. Arī ar amata aprakstu prasītāja ir iepazinusies 2013.gada 13.jūnijā, ko apstiprinājusi ar savu parakstu amata

apraksta pēdējā lapā.

[4.4] Atbildētāja nepiekrīt tiesas secinājumam, ka prasītājas pārkāpumu attaisnojošs iemesls ir medikamentu atlikumu kontroles un nodošanas

kārtību reglamentējošu priekšrakstu neieviešana slimnīcā. Prasītājai ir pietiekamas zināšanas un kompetence, lai zinātu un prastu, kad un kā dokumentēt

medikamentu apriti visos tās posmos, tajā skaitā, pieņemot maiņu no cita darbinieka un nododot to citam. Atsevišķi priekšraksti tam līdz šim nav bijuši

nepieciešami, jo līdz šim šādi narkotisko līdzekļu zudumi nav tikuši konstatēti.

Pati prasītāja savos paskaidrojumos norādījusi, ka ir bijuši darbinieki, kam maiņas nodotas un no kā pieņemtas medikamentus nepārskaitot,

savukārt citi kam “nevar uzticēties”. Tāpat no prasītājas paskaidrojumiem secināms, ka tieši prasītāja bijusi tā, kas ignorējusi kārtību zāļu pārskaitīšanā

nododot- pieņemot maiņu, jo tieši viņa ir bijusi tā, kas pēc uzaicinājuma pieņemt vai nodot maiņu, teikusi – “es uzticos”, tādā veidā atsakoties pārskaitīt

medikamentus. Tāpat ir pašsaprotami, ka katram darbiniekam ir jāaizslēdz durvis, seifi un jāveic citas elementāras darbības, lai visas materiālās vērtības

un dati būtu drošībā.

Prasītājas apgalvojums, ka: “neviena no māsām nekad neesot gājusi pie skapja kopā ar otras maiņas māsu pārskaitīt medikamentus”, ir

nepatiess un pretrunā pašas prasītājas sākotnējiem paskaidrojumiem. Tas redzams arī no izmeklēšanas komisijas materiāliem, kuros šāda rīcība ir

atzīstama par pārkāpumu.

Atbildētāja pēc prasītājas pārkāpumiem ir pieņēmusi arī detalizētākus iekšējās kārtības noteikumus, kas tapuši tieši sakarā ar prasītājas veiktiem

pārkāpumiem. Tādējādi atbildētāja ir veikusi arī preventīvas darbības, lai šādu pārkāpumu iespējamību nākotnē mazinātu. Darba devējs, disciplināri

sodot darbinieku, var motivēt darbinieku pārdomāt savu rīcību un turpmāk mainīt savu uzvedību. Tādejādi disciplinārsoda mērķis ir ne tikai sodīt

konkrēto personu, bet arī veikt preventīvu funkciju – atturēt darbinieku no turpmāku pārkāpumu izdarīšanas.

Prasītājas attieksme pret veicamo darbu ir bijusi pavirša, neatbilstoša rūpībai, kāda no darbinieces var tikt prasīta, kas korelācijā ar “uzticēšanos”

kolēģiem un narkotisko līdzekļu nepārskaitīšanu maiņu pieņemot un nododot, novedusi pie narkotisko līdzekļu zuduma. Tieši tāpēc atbildētāja lēma par

disciplinārsoda piemērošanu prasītājai. Turklāt no prasītājas paskaidrojumiem ir saprotams, ka prasītāja līdzīgu rīcību ir pieļāvusi iepriekš, notikušais

viņas izpratnē nav ārkārtas vai izņēmuma gadījums.

[4.5] Attiecībā uz Darba likuma 90.panta otrās daļas neievērošanu spriedums ir nepamatots, jo prasītāja ir gan iepazīstināta ar pārkāpuma būtību

pirms paskaidrojumu sniegšanas, gan jautājumi par pārkāpumu prasītājai ir uzdoti pietiekami izvērsti un prasītājai ir bijusi iespēja divas reizes sniegt savus

paskaidrojumus par tai inkriminēto pārkāpumu. Atbildētājai nav izprotama tiesas argumentācija par jautājumu formulējumu gramatisko struktūru.

Bez faktu konstatēšanas nav iespējams pārliecināties, vai persona ir veikusi pārkāpumu. Faktu konstatēšanas mērķis tieši ir noskaidrot, vai persona

ir veikusi pārkāpumu – to var noskarot tikai iegūstot ziņas par faktiem.

Dota atsauce uz Senāta 10.05.2000. spriedumu lietā Nr. SKC-228/2000, kur atzīts, ka “paskaidrojumu nepieprasīšana pirms disciplinārsoda

piemērošanas pati par sevi nevar būt par pamatu disciplinārsoda atcelšanai, ja konstatēts darba disciplīnas pārkāpums”. Vēl jo vairāk šāds

secinājums (par pamata neesamību disciplinārsoda atcelšanai) būtu attiecināms uz situāciju, kad darbinieks pēc būtības ir divas reizes sniedzis

paskaidrojumus par tā pārkāpuma apstākļiem, kuri ir fiksēti rakstveidā.

Piemērojot disciplinārsodu, atbildētāja ir izvērtējusi pārkāpuma raksturu, pārkāpējas personību un attieksmi pret savu rīcību, secinājusi, ka

prasītājas pārkāpums ir pietiekami nopietns, kas tiek izmeklēts arī kriminālprocesa ietvaros.

[5] Prasītāja rakstveida paskaidrojumā par atbildētājas iesniegto apelācijas sūdzību, norādījusi, ka apelācijas sūdzība nav pamatota.

[5.1] Tiesa, izskatot lietu un vērtējot disciplinārsoda piemērošanas pamatotību, ir objektīvi konstatējusi faktus, vērtējot pušu iesniegtos un tiesas

sēdē pārbaudītos pierādījumus, kopsakarā ar pušu sniegtajiem rakstveida un mutvārdu paskaidrojumiem un ir pamatoti atzinusi, ka prasītājas prasība ir

pamatota un apmierināma pilnībā.

Pretēji apelācijas sūdzībā norādītajam, tiesa civillietu 2023.gada 24.oktobrī izskatīja atklātā tiesas sēdē, piedaloties gan prasītājai, prasītājas

pārstāvei un atbildētājas pārstāvei, par ko atbildētājai vajadzētu būt informētai.

[5.2] Ne māsas profesijas standarta 5.8.punkts ”Pienākumi un uzdevumi”, ne prasītājas amata apraksts, uz kuru savā 2023.gada 3.aprīļa rīkojumā

par disciplinārsoda piemērošanu atsaukusies atbildētāja, nesatur noteikumus par māsu dežūru nodošanas un pieņemšanas kārtību. Apstrīdētais

disciplinārsods prasītājai piemērots par faktiski neieviestas māsu dežūru pieņemšanas un nodošanas kārtības neievērošanu.

[5.3] Atbildētāja ir pārkāpusi Darba likuma 90.panta otrā daļā noteikto, jo prasītāja nav nedz iepazīstināta ar pieļautā pārkāpuma būtību, nav tikusi

dota iespēja sniegt rakstveida paskaidrojumu, sagatavoties atbildētāja izveidotās komisijas uzdotajiem jautājumiem. Arī tiesas sēdē atbildētājas pārstāve

nevarēja norādīt uz pierādījumiem lietā, kas apliecinātu Darba likuma 90.panta otrās daļa noteikumu ievērošanu.

Tiesa pamatoti konstatējusi, ka iekšējās pārbaudes komisijas izveidošanas un pārrunu ar prasītāju mērķis bija konstatēt, kādā kārtībā slimnīcas

/Nodaļas/ nodaļā faktiski notiek māsu dežūru maiņu nodošana un pieņemšana un kā faktiski notiek narkotisko vielu un zāļu saņemšana, uzglabāšana,

izlietošana, uzskaite un iznīcināšana. Tādējādi pamatoti, ņemot vērā pušu paskaidrojumus, tiesa secinājusi, ka prasītāja nav tikusi informēta par viņas

pieļauto pārkāpumu būtību.

Prasītāja šajā konkrētajā gadījumā pēc būtības tiek sodīta par to, ka darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmantojusi savas tiesības.

[6] Tiesas sēdē atbildētājas pilnvarotie pārstāvji /pers. B/ un I.Maskalāns apelācijas sūdzību uzturēja spēkā un prasību neatzina. Paskaidroja, ka

atbildētāja ir objektīvi izvērtējusi prasītājas pieļautā pārkāpuma būtību un piemērojusi sodu, jo pārkāpums ir būtisks. Bez tam par šādiem pārkāpumiem

kopumā sodītas piecas medmāsas, līdz ar to nekāda atšķirīga attieksme pret prasītāju nav bijusi. Lūdz prasību noraidīt pilnībā.

Prasītājas pilnvarotā pārstāve Z.Bormane apelācijas sūdzību neatzina un prasību uzturēja spēkā. Pārstāve norādīja, ka pirmās instances tiesa pareizi

un pilnīgi ir izvērtējusi visus lietas apstākļus, kā arī devusi pareizu juridisko novērtējumu. Apelācijas sūdzības argumenti nav pamatoti, jo prasītāja ir sodīta

par to, par ko pie darba devēja nekādi precīzi rīcības plāni nav bijuši izstrādāti.

Motīvu daļa

[7] Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus, iepazinusies ar pirmās instances tiesas spriedumu, apelācijas sūdzībā un

rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopumā, atzīst, ka apelācijas sūdzība nav

pamatota un prasība ir apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā,

kā lūgts šajā sūdzībā. Lietas izskatīšanas robežas apelācijas instances tiesā nosaka prasības pieteikums, pirmās instances tiesas spriedums un apelācijas

sūdzība.

Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa paredz, ka, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā

likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Apelācijas instances tiesa dotajā gadījumā atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz

ar to pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai.

Fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā ( Civilprocesa likuma

430.panta trešā daļa).

[7.1] Lietā netiek apstrīdēts, ka darba līgums prasītājai ar SIA /Nosaukums A/ noslēgts 2009.gada 21.septembrī, pieņemot prasītāju darbā par

neatliekamās palīdzības māsu. Ar 2015.gada 28.janvāra darba līgumu darba tiesiskās attiecības pusēm turpinājās un prasītāja līdz pat 2023.gada

16.aprīlim pildīja intensīvās terapijas un /māsu/ māsas amata pienākumus /Nodaļas/ nodaļā ( LR Profesiju klasifikatora kods 2221 48).

2023.gada 19.februāra vakarā prasītāja saņēmusi informāciju, ka /Nodaļas/ nodaļā konstatēts 10 Fentanila ( pieder pie narkotisko un psihotropo

zāļu grupas) ampulu iztrūkums.

Ar darba devēja 2023.gada.7.marta rīkojumu Nr.5.1/175 nozīmēta iekšējās pārbaudes komisija, kuras mērķis bija pārbaudīt narkotisko vielu un

zāļu saņemšanas, uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtības ievērošanu /Nodaļas/ nodaļā, atbilstoši ārējo un iekšējo normatīvo aktu

prasībām.

Komisija, uzklausot dažādu iesaistīto personu (darbinieku) paskaidrojumus uz uzdotajiem jautājumiem, 2023.gada 23.martā sastādījusi aktu par

iekšējās pārbaudes rezultātiem, kurā secinājusi, ka /Nodaļas/ nodaļā netiek ievērota darba devēja 2020.gada 17.augusta rīkojuma Nr.1.18-105 “Par

zāļu iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtības noteikšanu” ( turpmāk Rīkojums Nr.1.18-105) 14., 15. un 22.punktā

noteiktā kārtība, kā arī pienācīgi netiek nodrošināta un dokumentēta dežūras maiņu nodošana- pieņemšana. Cita starpā secināts, ka nodaļas virsmāsas

nav pienācīgi iepazīstinājušas māsas, kuras uzsāk darbu nodaļā, ar iekšējiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā ar Rīkojumu Nr.1.18-105. Aktā izteikts

priekšlikums virkni darbinieku, tai skaitā prasītāju, sodīt ar disciplinārsodu- rājienu. Konkrēti, prasītāju par komisijas secinājumu daļā 1., 8., 10. un

13.punktā norādītiem pārkāpumiem, t.i., par amata pienākumu pienācīgu nepildīšanu, Darba kārtības noteikumu neievērošanu, Ētikas kodeksa normu un

citu iekšējo normatīvo aktu neievērošanu. Aktā norādīto secinājumu 1.punkts attiecas uz jau norādītā Rīkojuma Nr.1.18-105 nepildīšanu, 8.punkts uz

dežūru maiņu nepienācīgu nodošanu- pieņemšanu un metāla skapja atslēgas atstāšanu bez uzraudzības, 10.punkts uz to, ka māsas sniegušas pretrunīgas

liecības pa darba procesa norisi un darbinieku pārvietošanos pa slimnīcas telpām 19.02.2023., 13.punkts -uz prasītājas agresīvo komunikācijas stilu un

attieksmi pret citiem darbiniekiem.

Ar darba devēja 2023.gada 3.aprīļa rīkojumu Nr.5.2/239 prasītājai piemērots disciplinārsods- rājiens par Darba līguma 2.1. un 2.4.punktā, Amata

apraksta 8.3.4. punktā un Darba kārtības noteikumu 86.punktā norādīto normu neievērošanu, konkrēti, par paviršu izturēšanos pret saviem darba

pienākumiem, nenodrošinot dokumentētu dežūras maiņas nodošanu- pieņemšanu.

Izskatot prasītājas sūdzību par 2023.gada 3.aprīļa rīkojumu, 2023.gada 9.maijā SIA /Nosaukums A/ valdes priekšsēdētājs atteicis pieņemtā

rīkojuma atcelšanu, jo disciplinārsods prasītājai piemērots likumīgi un taisnīgi.

[7.2] Apelācijas tiesas ieskatā, atzīstot, ka disciplinārsods prasītājai nav piemērots pamatoti un neatbilst Darba likuma 90.pantam, pirmās instances

tiesa pareizi novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus.

Darba likuma 90.panta pirmā daļa paredz, ka par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu darba devējs darbiniekam var izteikt

rakstveida piezīmi vai rājienu, minot tos apstākļus, kas norāda uz pārkāpuma izdarīšanu. Pirms piezīmes vai rājiena izteikšanas darba devējs rakstveidā

iepazīstina darbinieku ar viņa izdarītā pārkāpuma būtību un pēc tam pieprasa no viņa rakstveida paskaidrojumu par izdarīto pārkāpumu ( šā paša panta

otrā daļa).

Darba likuma 90.pantā ir leģitimēta darba devēja disciplinārā vara pār darbinieku, paredzot tiesības piemērot darbiniekam par pārkāpumiem

disciplinārsodus – piezīmi vai rājienu. Savukārt tiesai ir pienākums, izskatot pušu strīdu, pārbaudīt, vai ir bijis tiesisks pamats piemērot disciplinārsodu.

Vērtējot darbinieka rīcību (pārkāpumu), svarīgi ir tas, vai viņš nepienācīgi izpildīja savus darba pienākumus, kas konkretizēti darba līgumā un citos darba

devēja aktos, kas viņam ir saistoši.

Pamatoti pirmās instances tiesa atzinusi, ka neviens no norādītajiem prasītājas darbu reglamentējošajiem aktiem nesatur ne noteikumus, ne kādus

citus priekšrakstus par māsu dežūru nodošanas- pieņemšanas kārtību, kuru prasītāja nebūtu ievērojusi.

Tā 2015.gada 28.janvāra Darba līguma Nr.171/2015/DL 2.1.punktā noteikts darbinieka pienākums “ievērot Darba devēja darba kārtības

noteikumus, Darba koplīguma noteikumus, šī līguma, darba aizsardzības, ugunsdrošības, darba higiēnas noteikumus un citus Latvijas

Republikas normatīvo aktu un darba devēja iekšējo normatīvo dokumentu prasības, kas reglamentē darba tiesiskās attiecības un Darbinieka

ieņemamā amata pienākumus”. Šā paša Darba līguma 2.4.punktā noteikts darbinieka pienākums “savlaicīgi, precīzi un noteiktā kārtībā pildīt

ieņemamā amata pienākumus, kuri noteikti amata aprakstā un izpildīt Darba devēja rīkojumus un citus norādījumus”.

Prasītājas amata apraksta 8.3.4.punkts paredz “veikt medikamentu aprites dokumentēšanu (pasūtīšana, uzskaite, uzglabāšana, izlietošana,

norakstīšana)”.

Savukārt darba devēja Darba kārtības noteikumu 86.punkts paredz, ka “darbinieks amata aprakstā noteiktos pienākumus pilda rūpīgi un

atbildīgi, efektīvi izmantojot darba laiku, ievēro darba laiku, kas noteikts ar šiem Noteikumiem vai saskaņā ar darba grafiku”.

Tātad pamatā visi šie noteikumi paredz vispārīgu kārtību, kādā darbiniekam veicami amata aprakstā paredzētie darba pienākumi, taču nekas nav

norādīts par dežūru maiņas konkrētu nodošanu – pieņemšanu, zāļu pārskaitīšanu ne tikai dokumentāli, bet arī fiziski, pārbaudot to skaitu un sakritību

dabā. Darba devējs lietā nav iebildis prasībā norādītajam, ka medikamentu aprites dokumentēšana pēc būtības nodaļā notikusi tādējādi, ka visi

medikamenti tikuši norādīti (veikta to rakstiska uzskaite) trīs dažādās vietās: 1) stingrās uzskaites medikamentu žurnālā, 2) datorprogrammā IS Ārsta

palīgs, 3) attiecīgā pacienta slimības vēsturē ( pacienta kartē).

Atbildētāja lietā ( tai skaitā apelācijas sūdzībā) nav norādījusi, ka prasītāja nebūtu veikusi kādu no šīm paredzētajām trim uzskaites darbībām, par

to strīda nav. Prasītājai būtībā tiek pārmests, ka dežūru maiņu nodošana – pieņemšana notikusi, fiziski abām māsām kopīgi nepārskaitot un nesalīdzinot

zāļu atlikumus. Tomēr apelācijas tiesa, analogi pirmās instances tiesai, neatrod nevienu darba devēja izdotu normatīvu, ka dežūru maiņu nodošanai-

pieņemšanai (zāļu uzskaitei) būtu jānotiek tieši tādā veidā.

[7.3] Apelācijas tiesa nevar piekrist atbildētājas argumentam, ka nebūtu sapratīgi sagaidīt, lai darba devējs darbinieka darba līgumā vai iekšējās

kārtības noteikumos visās detaļās apraksta darbinieka sagaidāmo rīcību jebkurā iespējamā situācijā. Dotajā gadījumā runa nav par jebkuru iespējamu

situāciju, bet tieši rīcību ar stingrās uzskaites medikamentu, narkotisko un psihotropo zāļu uzskaiti un glabāšanu, līdz ar to rīcībai ar minētās grupas

medikamentiem tiesas ieskatā ir jābūt pilnīgi skaidrai un nepārprotamai. Izkatāmajā gadījumā būtībā ne tikai prasītāja, bet vairākas māsas atzinušas, ka

nodaļā nav bijusi konkrēta un precīzi noteikta kārtība, kā jānodod dežūru maiņas. Ne tikai prasītāja, bet arī citas māsas komisijai paskaidrojušas, ka

pamatā dežūras nodotas, kopīgi nesalīdzinot un nepārskaitot medikamentus, savukārt metāla skapja, kur glabāti medikamenti, atslēgas nav turētas

kabatā, bet gan skapja durvīs ( /pers. D/, /pers. E/, /pers. I/). Tātad pēc būtības, kā jau konstatējusi pirmās instances tiesa, līdz 2023.gada martam

/Nodaļas/ nodaļā nav bijusi noteikta māsu dežūru nodošanas un pieņemšanas kārtība un tikai 2023.gada martā tikusi noteikta kārtība māsu dežūru

pieņemšanai un nodošanai, to precīzi fiksējot šim mērķim ieviestā žurnālā.

No paskaidrojumiem un pārējiem lietas materiāliem izriet, ka intensīvās terapijas un /māsu/ māsas amata apraksta 8.3.4.punkta izpilde praksē tikusi

īstenota, māsām veicot pacientiem ordinēto medikamentu ievadīšanu, par to izdarot ierakstus pacienta slimības vēsturē, anestēzijas kartē operāciju

pacientiem, IS “Ārsta palīgs”, bet narkotiskajām un psihotropajām zālēm – arī šo medikamentu stingrās uzskaites žurnālā. Nav strīda par to, ka pildot

savus amata pienākumus, t.sk., 17.02.2023., 18.02.2023. un 19.02.2023., prasītāja šos noteikumus ir ievērojusi. Kā jau norādījusi pirmās instances

tiesa, tad nav ziņu, ka prasītāja nebūtu veikusi ierakstus IS “Ārsta palīgs” vai kādos papīra formas dokumentos par viņas aprūpē bijušajiem pacientiem

ievadītajiem medikamentiem, t.sk., narkotiskajiem medikamentiem, pie kādiem pieskaitāms arī Fentanils.

[7.4] Apelācijas tiesa par nepamatotu atzīst arī apelācijas sūdzības argumentu, ka darba devējam nav savos iekšējos dokumentos jāparedz

darbiniekam pienākums nepazaudēt darba devēja mantu, jo tas izriet no vispārīgām likuma normām. Šādam argumentam nav pamata, jo lietā vispār nav

pierādīts, ka tieši prasītāja kā darbiniece būtu pazaudējusi 10 Fentanila ampulas. Kā jau norādīts pirmās instances tiesas spriedumā, tad faktiski

noskaidrot, kad tieši 10 Fentanila ampulas no /Nodaļas/ nodaļas pazudušas un kura konkrēti persona šajā laikā bijusi atbildīga par attiecīgā medikamenta

saglabāšanu, nav bijis iespējams arī iekšējās pārbaudes komisijai. Fakts, ka prasītāja dežurējusi iepriekšējā maiņā pirms medikamenta pazušanas fakta

konstatēšanas, pats par sevi nav pietiekams pamats prasītājas vainošanai medikamenta pazušanā, jo prasītāja savu dežūru gan pieņēmusi, gan nodevusi

tādā kārtībā, kāda nodaļā pastāvējusi jau ilgstoši.

[7.5] Kā vienu no galvenajiem iekšējiem normatīvajiem aktiem, ar kuru prasītājai bija jāiepazīstas un jāievēro, atbildētāja norādījusi 2020.gada

17.augusta Rīkojumu Nr.1.18-105. No minētā rīkojuma 1.pielikuma secināms, ka prasītāja nemaz nav to personu skaitā, kura struktūrvienībā ir atbildīga

par zāļu saņemšanu, uzglabāšanu, izlietošanu, uzskaiti. Konkrētajā nodaļā par to atbildīga bija nodaļas virsmāsa, bet kā liecina aktā par iekšējās

pārbaudes rezultātiem fiksētie paskaidrojumi, tad pat nodaļas vismāsa /pers. C/ ar darba devēja izdoto Rīkojumu Nr.1.18-105 nav iepazinusies.

Rīkojuma Nr.1.18-105 21.punktā ir skaidri norādīts, ka struktūrvienību atbildīgās amatpersonas reizi mēnesī pārbauda narkotisko, narkotisko

analgētisko un psihotropo zāļu uzskaiti, salīdzina reģistrēto zāļu atlikumu ar faktisko atlikumu un pārbaudes rezultātus ieraksta stingrās uzskaites žurnālā,

norādot pārbaudes datumu. Prasītājas kā medmāsas amata apraksts neparedzēja šādu stingrās uzskaites zāļu salīdzināšanu dežūru maiņu nodošanas-

pieņemšanas stadijā. Līdz ar to tiesas ieskatā prasītāju nevar vainot par Rīkojuma Nr.1.18-105 neievērošanu un nav nozīmes argumentiem par to, ka

prasītājai bija jāiepazīstas ar minēto rīkojumu tiešsaistes sistēmā. Pati par sevi neiepazīšanās ar norādīto rīkojumu nav cēloniskā sakarā ar zāļu pazušanu.

Savukārt, kā jau norādījusi tiesa, tad prasītājai netiek pārmests, ka nebūtu dokumentēta zāļu aprite stingrās uzskaites žurnālā, IS Ārsta palīgs vai pacienta

kartē.

[7.6] Tiesa nepiekrīt apelācijas sūdzības argumentam, ka prasītāja savos sākotnējos paskaidrojumos būtu atzinusi, ka ir veikusi atbildētājas mantas

nozaudēšanu ( tā tekstā). Apelācijas tiesas ieskatā neviens no prasītājas paskaidrojumiem neliecina par to, ka viņa būtu atzinusi savu vainu medikamenta

pazušanā. Prasītāja savos paskaidrojumos komisijai 13.03.2023. pieņēmuma formā izteikusi tikai iespējamu varbūtību, ka viņa neizslēdz ampulu

pazušanu arī viņas dežūras laikā, tāpat norāda, ka neatceras, vai iepazinusies ar kādiem noteikumiem. Tomēr minētie pieņēmumi varbūtības formā nav

uzskatāmi par personas nepārprotamu vainas atzīšanu un tie nevar ietekmēt lietas būtību.

Apelācijas sūdzībā atbildētāja atsaukusies uz ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2003.gada 7.janvāra rīkojumu Nr.6 apstiprināto Māsas Profesijas

standarta sadaļas “Pienākumi un uzdevumi” 5.8.punktu, ka māsas pienākumos ietilpst medikamentu aprites, pasūtīšanas, uzskaites, uzglabāšanas,

izlietošanas, norakstīšanas dokumentēšana. Kā jau norādījusi pirmās instances tiesa un apelācijas tiesa tam pilnībā piekrīt, tad dokumentēšana papīra

formātā ir notikusi, bet prasītājai piemērotais discilinārsods ir saistīts ar dežūras maiņas nodošanu- pieņemšanu, par kuru savukārt nekādi precīzi

priekšraksti nav bijuši izstrādāti. Apelācijas sūdzībā norādītais arguments, ka citas māsas, nododot un pieņemot maiņu, reizēm ir veikušas zāļu

pārskaitīšanu, nemaina to, ka nav bijusi noteikta precīza kārtība, kādā dežūras nododamas- pieņemamas.

Kā noskaidrojusi pirmās instances tiesa, tad arī metāla skapja, kurā glabājās attiecīgie medikamenti, atslēgu atstāšana skapja durvīs ir bijusi ierasta

prakse nodaļā, par ko ir zinājusi struktūrvienības atbildīgā persona. Apelācijas sūdzības arguments, ka ir tikai pašsaprotami, ka katram darbiniekam ir

jāaizslēdz durvis, seifi un jāveic citas elementāras darbības, lai visas materiālās vērtības un dati būtu drošībā, nav pamats pretēja sprieduma taisīšanai, jo

nav jau teikts, ka tieši prasītāja bija tā persona, kura neaizslēdza metāla skapja durvis un nav norādīts, kādas tieši prasītājas darbības konkrēti bija par

iemeslu zāļu pazušanai.

[7.7] Apelācijas tiesa pievienojas arī pirmās instances tiesas secinājumiem, ka atbildētāja nav ievērojusi Darba likuma 90.panta otrās daļas prasības

par darbinieka iepazīstināšanu ar viņa izdarītā pārkāpuma būtību un nav pieprasījusi rakstveida paskaidrojumu par izdarītā pārkāpuma būtību. No lietas

materiāliem ir redzams, ka darba devējs ir izdevis 2023.gada rīkojumu Nr.5.1/175 par iekšējās pārbaudes uzsākšanu, kas nav adresēts prasītājai kā

darbiniecei, bet gan izveidotajai komisijai. Nav noliedzams, ka komisija ir izvedusi pārrunas ar prasītāju, taču viņas paskaidrojumi ir sniegti tieši uz

komisijas iepriekš sagatavotajiem jautājumiem un nav sniegti brīvā formā rakstveidā. No lietas materiāliem nav redzams, ka pirms 2023.gada 3.marta

sagatavotajām atbildēm uz precīzi uzdotiem jautājumiem, prasītāja būtu rakstevidā iepazīstināta ar tieši viņas izdarītā pārkāpuma būtību. Tāpat arī

2023.gada 13.marta pārrunu reģistrācijas protokols satur faktiski ne pašas prasītājas kā darbinieces paskaidrojuma brīvu izklāstu, bet gan atbildes uz

viņai konkrēti uzdotiem, komisijas formulētiem, jautājumiem. Līdz ar to apelācijas tiesa uzskata, ka šādu paskaidrojumu sniegšana neatbilst Darba likuma

90.panta otrās daļas jēgai.

Pamatoti pirmās instances tiesa norādījusi, ka, izmeklējot darba vietā radušos situāciju ar medikamenta pazušanu, tikai pēc komisijas 2023.gada

23.marta akta par iekšējās pārbaudes rezultātiem saņemšanas darba devējam bija jāuzsāk disciplinārā pārkapuma procedūra, jāiepazīstina prasītāja ar

viņas izdarītā pārkāpuma būtību un jāpieprasa rakstveida paskaidrojums.

[7.8] Nepamatots ir apelācijas sūdzības arguments, ka pirmās instances tiesa lietu izskatījusi rakstveida procesā un tas ietekmējis spriedumā

izdarītos secinājumus. Šāds arguments ir kļūdais, jo lieta ir skatīta mutvārdu procesā tiesas sēdē 2023.gada 24.oktobrī, piedaloties abām pusēm. Līdz ar

to apelācijas sūdzības 3.punktā norādītos argumentus un atsauces uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi apelācijas tiesai nav pamats sīkāk izvērtēt, jo tie

neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem.

Apelācijas sūdzība nesatur nevienu argumentu par pirmās instances tiesas spriedumā konstatēto Darba likuma 9.panta pirmās daļas pārkāpumu, t.i.

aizliegumu darba devējam sodīt darbinieku vai kā citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību

ietvaros pieļaujamā veidā izmantojis savas tiesības, kā arī tad, ja viņš informējis kompetentās iestādes vai amatpersonas par aizdomām par noziedzīga

nodarījuma vai administratīva pārkāpuma izdarīšanu darba vietā. Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka prasītāja saistībā ar 2023.gada 19. februārī

konstatēto 10 Fentanila ampulu pazušanu nodaļā vērsusies Valsts policijā un Veselības inspekcijā, par ko pati arī ir informējusi iekšējās pārbaudes

komisiju.

Pirmās instances tiesas atzinumu par to, ka no piecām disciplināri sodītajām darbiniecēm, tikai divām sods piemērots par darba devēja

17.08.2020. Rīkojuma Nr.1.18-105 un dežūras maiņu nodošanas un pieņemšanas kārtības neievērošanu, medikamentu kopīgu nepārskaitīšanu un zāļu

skapja neslēgšanu, apelācijas sūdzībā atbildētāja nav apstrīdējusi. Tāpat arī tiesas secinājums, ka no 2023.gada 23.marta pārbaudes komisijas aktā

atreferētajiem /Nodaļas/nodaļas māsu paskaidrojumiem izriet, ka līdzīgā veidā māsu dežūras nodevušas un pieņēmušas arī māsas /pers. E/, /pers. G/,

/pers. H/ un /pers. I/, apelācijas sūdzībā netiek apstrīdēts. Pirmās instances tiesas secinājums, ka norādītie apstākļi kontekstā ar faktu par prasītājas

vēršanos ar ziņojumiem policijā liecina, ka atbildētāja kā darba devējs pret prasītāju izturējusies atšķirīgi un piemērojusi nelabvēlīgas sekas –

disciplinārsodu – par tādu rīcību, par kādu virkne citu nodaļas māsu palikušas nesodītas, kas liecina par atšķirīgu attieksmi pret prasītāju arī apelācijas

sūdzībā netiek apstrīdēts. Līdz ar to apelācijas tiesa neskata un neizvērtē pirmās instances tiesas argumentus attiecībā uz Darba likuma 9.panta pirmās

daļas pārkāpumu atbildētājas rīcībā, jo apelācijas tiesa izskata apelācijas sūdzību tikai tādā apjomā, kā norādīts šajā sūdzībā.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, apelācijas instances tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums, apmierinot prasību, ir pareizs un likumīgs, tiesa

taisījusi spriedumu atbilstoši lietā konstatētajiem apstākļiem, piemērojot tiem atbilstošās tiesību normas.

[8] Civilprocesa likuma 42.panta pirmajā daļā noteikts, ka gadījumos, kad prasītājs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, šie izdevumi

piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Celtajai prasībai nav mantisks rakstura, līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 4.punktu valsts nodeva ir 70 EUR, kas

valsts labā piedzenama no atbildētājas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmo un otro daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses ar lietas vešanu

saistītos izdevumus. No lietas materiāliem ir redzams, ka prasītājai juridisko palīdzību lietā sniegusi zvērināta advokāte Zane Bormane uz ordera un

pilnvaras pamata. Lietā ir iesniegti un lietas materiāliem pievienoti divi advokātu biroja rēķini un maksājuma uzdevumi pirmās instances tiesā, no kuriem

redzams, ka prasītāja par pakalpojumiem advokātei pirmās instances tiesā samaksājusi kopā 2 317,15 EUR. Savukārt apelācijas instnaces tiesai

iesniegts advokātu biroja rēķins par 508,20 EUR. Līdz ar to kopā no atbildētājas prasītājas labā piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi

2 825,35 EUR (Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta d) apakšpunkts).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu prasītājai atzīstamas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6 procentus gadā no piedzītās

summas 2 825,35 EUR par laiku no sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei.

Sprieduma labprātīgai izpildei nosakāms termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. ( Civilprocesa likuma 204.prim pants).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432.- 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

/pers. A/ prasību apmierināt.

Atcelt ar SIA/Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, valdes priekšsēdētāja 2023.gada 3.aprīļa rīkojumu Nr.5.2/239 /pers. A/,

personas kods /personas kods/, piemēroto disciplinārsodu – rājienu.

Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar lietas vešanu saistītos

izdevumus 2825,35 EUR (divi tūkstoši astoņi simti divdesmit piecus euro 35 centus).

Atzīt /pers. A/ tiesības saņemt no SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, likumiskos 6 procentus gadā no piedzītās summas

2 825,35 EUR par laiku no sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei.

Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu valstij valsts nodevu 70 EUR (septiņdesmit euro).

Noteikt SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu 10

(desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

/pers. A/ labā piedzītie ar lietas vešanu saistītie izdevumi iemaksājami prasītājas kontā /konta numurs/ AS “Swedbank”, maksājuma mērķī norādot

“sprieduma izpilde lietā Nr.C71234123”.

Valsts labā piedzītā valsts nodeva iemaksājama Valsts kases, reģistrācijas Nr.90000050138, kontā LV55TREL1060190911200 Valsts kasē,

maksājuma mērķī norādot “valsts nodeva lietā Nr.C71234123”.

Sprieduma labprātīgu izpildi apliecinošie maksājuma dokumenti iesniedzami tiesā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā 10 (desmit) dienu

termiņā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas 2024.gada 24.aprīļa,

kasācijas sūdzību iesniedzot Vidzemes apgabaltiesā.

Tiesnese I.Pinne

Tiesnese S.Bakmane

Tiesnesis A.Bukavs