Legislator Case Law & Legislation
11181131117 / K12-0893-17 AI generated

Court convicts witness for perjury and imposes 140 hours of compulsory labor without evidence examination.

Case Number 11181131117 / K12-0893-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of intentional false testimony and sentenced her to 140 hours of compulsory labor. The defendant admitted guilt and requested a trial without evidence examination, which the prosecutor supported. The court rejected the request because it had no doubts regarding the defendant's guilt based on the case materials.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 300. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants, 527. pants 3. daļa: When a defendant admits guilt and the court has no doubts based on materials, evidence examination is unnecessary and conviction with appropriate sentencing is valid.

Keywords

AI generated
intentional false testimony perjury conviction compulsory labor sentence trial without evidence guilty plea acceptance

Cited Legislation

AI generated
Criminal Law Article 300, Paragraph 2
Criminal Procedure Law Article 499
Criminal Procedure Law Article 527, Paragraph 3
Criminal Law Article 47, Paragraph 2
Criminal Law Article 7, Paragraph 3
Criminal Law Article 40
Criminal Procedure Law Articles 23, 127, 512, 514, 520, 524, 528, 529
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 11181131117

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī 2017. gada 30. augustā

Daugavpils tiesa,

tiesnesis Ģ. Aizsils,

piedaloties prokurorei M. Judajevai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 300. panta otrās daļas, un

konstatēja

/pers. A/, būdama brīdināta par kriminālatbildību par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu, sniedza apzināti nepatiesu liecību tiesā par smagu

noziegumu, šādos apstākļos:

2016. gada 8. augustā, /pers. A/, atrodoties Daugavpils tiesā 18. novembra ielā 37, Daugavpilī, pirmās instances tiesas sēdē, būdama brīdināta par

kriminālatbildību pēc Krimināllikuma 300. panta par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, par ko parakstījās speciālā paraksta veidlapā un, būdama

nopratināta kā lieciniece kriminālprocesā Nr. 13190001215 (kriminālprocess uzsākts par laupīšanas izdarīšanu personu grupā pēc iepriekšējās

vienošanās pēc Krimināllikuma 176. panta otrās daļas, kas saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta ceturto daļu ir smags noziegums), sniedza apzināti

nepatiesu liecību, proti, liecināja, ka 2015. gada 23. maijā vakarā meža masīvā mikrorajonā Jaunā Forštate, Daugavpilī, laupīšanas uzbrukumu veica

viena persona – /pers. C/, bet /pers. D/ mežā nebija un laupīšanas uzbrukumā viņš nepiedalījās. Savukārt pirmstiesas kriminālprocess laikā kā lieciniece

kriminālprocesā Nr. 11181085915, /pers. A/, būdama brīdināta par kriminālatbildību pēc Krimināllikuma 300. panta par apzināti nepatiesu liecību

sniegšanu, sniedza liecības par to, ka 2015. gada 23. maijā vakarā meža masīvā mikrorajonā Jaunā Forštate, Daugavpilī, nepazīstamam vīrietim uzbruka

divi vīrieši – /pers. C/ un /pers. D/.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 300. panta otrajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētā /pers. A/ sevi par vainīgu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā atzina, nodarījuma izdarīšanas apstākļus un nodarījuma

kvalifikāciju neapstrīdēja, kā arī uzturēja lūgumu izskatīt krimināllietu bez pierādījumu pārbaudes tiesas sēdē, pierādījumu pārbaudes neveikšanas būtība

un sekas viņai ir saprotamas.

Prokurore arī uzskata, ka lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētā savu vainu atzina un lietā ir pietiekami daudz

pierādījumu, kas apstiprina /pers. A/ vainu.

Tiesa, noklausījusies procesa dalībnieku viedokli, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499. pantu, nolēma lietā neveikt pierādījumu pārbaudi,

jo, pārbaudot lietas materiālus, tiesai nav šaubu par apsūdzētās vainu viņai inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā un nodarījums kvalificēts pareizi. Līdz ar

to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527. panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajai /pers. A/, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgās personību,

atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesa, pamatojoties uz Krimināllikuma 47. panta otro daļu par atbildību mīkstinošu apstākli apsūdzētajai atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā

nožēlošanu.

Atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

/pers. A/ iepriekš nav sodīta, taču par analoga nodarījuma izdarīšanu kriminālprocess izbeigts, atrodas mazgadīga bērna kopšanas atvaļinājumā

(lietas 50.-51. lapa).

Atbilstoši Krimināllikuma 7. panta trešajai daļai apsūdzētā /pers. A/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, par kura izdarīšanu Krimināllikuma

300. panta otrās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz trīs gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Nosakot soda veidu, tiesa uzskata, ka no panta sankcijā paredzētajiem alternatīvajiem soda veidiem, apsūdzētajai nosakāms piespiedu darbs.

Tiesas ieskatā piespiedu darbs kā soda veids atbilst nodarījuma raksturam, apsūdzētās personībai un soda mērķim, tas ir, sodīt /pers. A/ par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu un atturēt gan viņu, gan citas personas no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Nosakot piespiedu darba stundu apmēru, tiesa ņem vērā apsūdzētajai konstatēto atbildību mīkstinošo apstākli, atbildību pastiprinošo apstākļu

neesamību, viņas sadarbību ar procesa virzītāju, izvēloties lietu izskatīt bez pierādījumu pārbaudes, apsūdzētās personību, viņas sociālos un ģimenes

apstākļus, soda individualizācijas un samērīguma principu, prokurores viedokli. Tāpat tiesa ņem vērā arī to, ka apsūdzētās izdarītais nodarījums ir vērsts

pret jurisdikciju un vērsts pret patiesības noskaidrošanu kriminālprocesā. Līdz ar to, ņemot vērā visu lietā konstatēto apstākļu kopumu, tiesa uzskata, ka

piespiedu darbs nosakāms Krimināllikuma 40. pantā noteikto piespiedu darba stundu (40-280 piespiedu darba stundas) ietvaros. Piespiedu darbs

izciešams bez atlīdzības, no mācībām un darba brīvajā laikā. Apstākļus, kas liegtu apsūdzētajai izciest šādu sodu, tiesa nekonstatēja. Arī apsūdzētā tiesai

apstiprināja, ka, neraugoties uz to, ka viņai ir mazgadīgs bērns, viņa darīs visu, lai izciestu viņai piespriesto sodu.

Drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegums izbraukt no valsts – /pers. A/ atstāt negrozītu līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 23., 127., 499., 512., 514., 520., 524., 527., 528., 529.pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 300. panta otrajā daļā, un sodīt viņu ar piespiedu darbu

uz 140 (viens simts četrdesmit) stundām.

Drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegums izbraukt no valsts – /pers. A/ atstāt negrozītu līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesai 10 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, sūdzību vai

protestu iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnesis Ģ. Aizsils