Court dismisses bankruptcy plan approval due to non-compliance with statutory requirements and lack of secured creditor consent.

Lietas Nr. C33447314

Lietas arhīva Nr. C-4473-14/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 30.decembrī

Rīgas rajona tiesas tiesnese S.Bernharde, Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja rakstveida procesā SIA /Nosaukums A/ pieteikumu par tiesiskās

aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanu un tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

Aprakstošā daļa.

2014.gada 8.oktobrī SIA /Nosaukums A/ (turpmāk – pieteicējs) iesniegusi tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanu.

Pieteikumā norādīts, ka uzņēmums Uzņēmumu reģistrā reģistrēts 2005.gada 4.oktobrī, pamatdarbības veids – nekustamā īpašuma projektu

attīstība. Pieteicējs, nonākot ierobežotas maksātspējas situācijā un pastāvot Maksātnespējas likuma B sadaļā noteiktajiem priekšnosacījumiem, lai dzēstu

savas kreditoru saistības un pilnībā atjaunotu maksātspēju, uzskata, ka pastāv visi apstākļi un nosacījumi, lai iesniegtu tiesā pieteikumu par tiesiskās

aizsardzības procesa lietas ierosināšanu. Pieteicējs apliecina, ka attiecībā uz pieteicēju nepastāv Maksātnespējas likuma 43.pantā noteiktie ierobežojumi,

kā arī apliecina, ka attiecībā uz pieteicēju gada laikā nav bijusi ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta. Ņemot vērā ekonomisko situāciju un

nākotnes perspektīvas, kā arī jau veiktās iestrādes, pieteicēja valde, izvērtējot finansiālo iespēju un faktu, ka veicot strukturālas reformas, finanšu plūsmas

pārplānošanu un citas darbības ir iespējams norēķināties pēc iespējas pilnīgāk ar kreditoriem, kā arī atjaunot maksātspēju pilnā apmērā, pieteicējs vēlas

iesniegt pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanai. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta izziņu nodokļu parāds ir 11589, 38 euro, tai skaitā

pamatparāds 7456,95 euro. Tā kā pieteicējam nav iespējams nomaksāt nodokļus, ir pagrūtināta pieteicēja spēja pildīt citas saistības. Uz pieteikuma

iesniegšanas brīdi pieteicējam pieejamie īstermiņa aktīvi mazāki par īstermiņa saistībām. Tas veidojies, jo pasludināts pieteicēja debitora /pers. A/

maksātnespējas process un pasludināta saistību dzēšanas procedūra. Pamatojoties uz Maksātnespējas likuma B sadaļas nosacījumiem, lūdz tiesu

ierosināt SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesu un noteikt termiņu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai.

Ar 2014.gada 10.oktobra Rīgas rajona tiesas lēmumu tika ierosināta SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesa lieta, un ar 2014.gada

24.oktobra tiesas lēmumu tika noteikts termiņš līdz 2014.gada 24.decembrim tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar

kreditoriem, iesniedzot to tiesā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc noteiktā saskaņošanas termiņa beigām.

2014.gada 24.novembrī SIA /Nosaukums A/iesniedza Rīgas rajona tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa plāna apstiprināšanu,

norādot, ka ar kreditoriem tika saskaņots tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns. Sabiedrība ir vienojusies ar administratoru /pers. B/ par sabiedrības

darbības uzraudzību atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa mērķim, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam un normatīvo aktu prasībām. Ir

saņemts atzinums par tiesiskās aizsardzības pasākuma plāna atbilstību Maksātnespējas likuma prasībām. Uz pieteikuma iesniegšanas dienu pieteicējam ir

kreditori ar kopējo prasījumu summu 31835,88 euro, nodrošināto kreditoru sabiedrībai nav. Uz pieteikuma iesniegšanas dienu sabiedrība ir saņēmusi

piekrišanu no nenodrošinātajiem kreditoriem, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no kopējās nenodrošināto kreditoru galveno

prasījumu summas. Ir izpildītas Maksātnespējas likuma 42.panta trešās daļas prasības. Pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 38.pantu, 40.pantu,

42.pantu, lūdz tiesu par administratoru SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesā iecelt sertificētu administratoru /pers. B/, apstiprināt

SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu, pieņemt lēmumu par SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu,

nosakot, ka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš ir divi gadi no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa

īstenošanu.

2014.gada 28.novembrī Rīgas rajona tiesā saņemti /Nosaukums B/ iebildumi par SIA /Nosaukums A/(turpmāk tekstā – parādnieks) tiesiskās

aizsardzības procesa pasākumu plānu. Iebildumos norādīts, ka /Nosaukums B/ saņemts SIA /Nosaukums A/ izstrādātais tiesiskās aizsardzības procesa

pasākumu plāns redakcijā uz 2014.gada 3.novembri. Izvērtējot materiālus, konstatēts, ka neskatoties uz /Nosaukums B/ 2014.gada 31.jūlija vēstulē

ietverto lūgumu iesniegt nodokļu administrācijai sabiedrības prasījuma tiesību pret /pers. A/ par kopējo summu 266 751,93 euro apliecinošus

dokumentus, līdz dotajam brīdim pieprasītā informācija nav tikusi saņemta. Savukārt atbilstoši 2013.gada pārskatam sabiedrības vienīgie aktīvi bija

debitoru parādi 266658,98 euro. Attiecīgi tas rada pamatotu iemeslu bažām par šī debitora pirmšķietami fiktīvo raksturu jeb sabiedrības aktīvu

neesamību. Pamatojoties uz 2013.gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinu par periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim,

SIA /Nosaukums A/ ieņēmumi no saimnieciskās darbības bija 0,00 euro. Tāpat konkrēto pārskata periodu sabiedrība ir strādājusi ar zaudējumiem

185957,00 euro apmērā. SIA “/Nosaukums A/” deklarēti un pakalpojumu vērtība kopš 2012.gada janvāra ir 0,00 euro, kas savukārt nerada pārliecību

par to, vai sabiedrība reāli plāno nodarboties ar saimniecisko darbību. Tāpat SIA /Nosaukums A/no 2010.gada maija nav veikusi maksājumus valsts

budžetam, bet pēdējo nodokļu aprēķinu par sabiedrības vienīgo darbinieku SIA /Nosaukums A/ deklarējusi par 2012.gada augustu. SIA /NOsaukums

A/TAP pasākuma plānā norādīts, ka plānotā parādnieka ieņēmumu kopsumma sastādīs 137500 euro, kas tiks panākta veicot inženierdarbību un ar to

saistītās tehniskās konsultācijas. Sabiedrība ir noslēgusi nodomu protokolus ar SIA /Nosaukums C/ un SIA /Nosaukums D/” par darbu veikšanu.

2014.gada 2.septembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa neapstiprināja SIA /Nosaukums D/” izstrādāto TAP pasākumu plānu, kas nerada

pārliecību par sabiedrības spēju norēķināties ar SIA /Nosaukums A/ par sniegtajiem pakalpojumiem un attiecīgi kreditoru prasījumu segšanai novirzīt

31835,88 euro. Ir pamats apšaubīt, ka realizējot TAP pasākumu plānu tiks sasniegts Maksātnespējas likuma 3.panta pirmajā daļā nostiprinātais mērķis.

Uzskata, ka SIA /Nosaukums A/TAP pasākumu plāns neatbilst Maksātnespējas likuma 40.panta nosacījumiem un kategoriski iebilst pret izstrādāto

plānu. Uzsver, ka savā darbības laikā SIA /Nosaukums A/ nav veikusi darījumus ar SIA /Nosaukums D/ un SIA /Nosaukums E/”.

2014.gada 8.decembrī SIA /Nosaukums A/ iesniedza Rīgas rajona tiesā papildinājumus pieteikumam, kuros norāda, ka tiek pievienoti lietas

materiāliem kreditoru prasījumu pamatojošie dokumenti.

Motīvu daļa.

Civilprocesa likuma 341.6 panta trešā daļā nosaka, ka tiesa apmierina pieteikumu un taisa spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa

īstenošanu, ja, pamatojoties uz administratora atzinumu un citiem pierādījumiem, kā arī, izvērtējot kreditoru, iebildumus, ja tādi saņemti,

konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns atbilst Maksātnespējas likuma prasībām un atbalstīts Maksātnespējas likumā

noteiktajā kārtībā un termiņā.

Maksātnespējas likuma mērķis ir noteikts 1.pantā – likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un,

ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus.

Likuma 3.pantā ir definēts, ko likuma izpratnē ietver jēdziens „Tiesiskās aizsardzības process”, un tieši, tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska

rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai

uzskata, ka tajās nonāks.

No minētā ir secināms, ka, lemjot jautājumu par tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanu juridiskai personai, tiesai ir jānoskaidro vai piemērotās

procedūras rezultātā varēs tikt atjaunota finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka maksātspējas atjaunošana, piemērojot likumā noteiktos principus un

tiesiskos risinājumus.

Izvērtējot SIA /Nosaukums A/ izstrādāto tiesiskās aizsardzības procesa plānu, tiesai ir jāpārbauda vai atbilstoši Maksātnespējas likuma 6.pantam ir

ievērotas visu kreditora intereses, un proti, likums nosaka, ka Tiesiskās aizsardzības procesā (...) vispārējie principi tiek piemēroti šādi: 1) tiesību

saglabāšanas princips – procesā tiek ievērotas pirms procesa iegūtās kreditoru tiesības. Kreditora tiesību ierobežojums, kas noteikts procesa

ietvaros, nevar būt lielāks, nekā ir nepieciešams attiecīgā mērķa sasniegšanai; 2)kreditoru vienlīdzības princips – kreditoriem tiek dotas

vienādas iespējas piedalīties procesā un saņemt savu prasījumu apmierinājumu saskaņā ar saistībām, kuras tie nodibinājuši ar parādnieku

pirms procesa uzsākšanas; 3) patvaļas aizlieguma princips – kreditors un parādnieks nedrīkst veikt individuālas darbības, kas nodara

kaitējumu kreditoru kopuma interesēm; 4) saistību izpildes princips – procesa ietvaros piemērojami tādi pasākumi, kas ļauj saistības, kuras

uzņēmies parādnieks, izpildīt lielākā apmērā; 5) procesa efektivitātes princips – procesa ietvaros piemērojami tādi pasākumi, kas ļauj ar

vismazāko resursu patēriņu vispilnīgāk sasniegt procesa mērķi; 6) apgrozības ātruma princips – procesa uzdevums ir uzturēt komerctiesiskās

apgrozības ātrumu. Parādnieka mantas realizācija veicama, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu tās atgriešanos komerc tiesiskajā apritē; 7)

atklātības princips – lai nodrošinātu uzticamību, informācijai par procesu ir jābūt pieejamai visām procesā iesaistītajām personām, tādējādi

veicinot šo personu interešu ievērošanu un procesa mērķu sasniegšanu. Izņēmums ir informācija, kuras neierobežota izpaušana varētu kaitēt

parādnieka vai kreditoru likumīgajām interesēm; 8) labticības princips – procesā iesaistītajām personām savas tiesības jāizmanto un

pienākumi jāizpilda labā ticībā. Parādnieks un kreditors nedrīkst izmantot procesu, lai netaisnīgi iedzīvotos.

SIA /Nosaukums A/ 2014.gada 3.novembra sastādītajā Tiesiskās aizsardzības procesa plānā ir norādīts, ka parādniekam nav maksājumu

saistības, par kurām parādnieks būtu sniedzis galvojumu, un visām parādnieka saistībām izpildes vai samaksas termiņš ir iestājies pirms tiesiskās

aizsardzības procesa uzsākšanas.

No lietas materiāliem pievienotajiem kreditoru prasījumus pierādošajiem dokumentiem izriet, ka SIA “/Nosaukums A/” 2011.gada 1.septembrī ir

galvojis par SIA “Duntex” parādsaistībām 185000 Ls apmērā, taču no lietas materiāliem neizriet, ka SIA “Rīgas autoserviss” būtu vērsies pret

parādnieku un pieprasījis visa parāda vai daļēja parāda atmaksu, vai būtu norādīts, kādā apmērā kreditors saņēmis SIA “Duntex” saistību izpildes

apmierinājumu SIA “Duntex” maksātnespējas procesā.

Tāpat no lietas materiāliem pievienotās operatīvās bilances uz 2014.gada 1.oktobri neuzrādās parādsaistības 185000 Ls apmērā.

No Tiesiskās informācijas sistēmas izriet, ka 2013.gada 7.martā /pers. A/ parādsaistības tika dzēstas ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesas lēmumu, pabeidzot /pers. A/ maksātnespējas procesu, un /pers. A/ maksātnespējas procesa ietvaros nav atspoguļotas parādsaistības pret SIA

/Nosaukums A/līdz ar ko tiesa atrod par pamatotu /Nosaukums B/norādi , ar kuru /Nosaukums B/ apšauba debitora /pers. A/ pirmšķietamo raksturu jeb

sabiedrības aktīvu esamību.

Administratora /persona B/ atzinumā par SIA /Nosaukums B/ tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir norādīts, ka TAP pasākumu plānu

ir atbalstījusi vairāk nekā puse no nenodrošinātajiem kreditoriem, un tiek paredzēts piemērot vienu metodi – maksājumu saistību izpildes atlikšanu un

nokavējuma naudas dzēšanu 100% apmērā, VID – 50 % apmērā. Minētais plāns atbilst Maksātnespējas likuma prasībām un tā realizācijas rezultātā tiks

izpildīts likumā noteiktais uzdevums – plānu nesaskaņojošo kreditoru ieguvums būs ievērojami lielāks nekā ja šī plāna apstiprināšanas brīdī parādniekam

tiktu pasludināts maksātnespējas process.

Kā to norāda VID, tad atbilstoši 2013.gada pārskatam sabiedrības vienīgie aktīvi bija debitora parādi 266658,98 euro, kuru esamība ir

apšaubāma, savukārt no sabiedrības 2013.gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķina par periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada

31.decembrim, SIA /Nosaukums A/ieņēmumi no saimnieciskās darbības bija 0,00 euro, savukārt zaudējumi sastādīja 185957,00 euro.

SIA /Nosaukums A/deklarēto darījumu un pakalpojumu vērtība kopš 2012.gada janvāra ir 0,00 euro, kas tiesai nerada pārliecību par to, vai

sabiedrība reāli plāno nodarboties ar saimniecisko darbību.

Tāpat SIA /Nosaukums A/no 2010.gada maija nav veikusi maksājumus valsts budžetam, bet pēdējo nodokļu aprēķinu par sabiedrības vienīgo

darbinieku deklarējusi 2012.gada augustā.

Apkopojot minēto, tiesa secina, ka SIA /Nosaukums B/ sastādītais tiesiskās aizsardzības procesa plāns neatbilst Maksātnespējas likuma 40.panta

ceturtās daļas 5.punkta prasībām, kurā paredzēts TAP pasākumu plānā norādīt plānoto parādnieka ieņēmumu kopsummu TAP laikā un plānoto

ieņēmumu prognozes pamatojumu, raksturojot pieņēmumus, ar kuriem pamatoti plānotie ieņēmumi, kā arī plānotās darbības parādnieka ieņēmumu

samazināšanai.

Kā to norāda VID, tad sabiedrība plāno gūt ieņēmumus 137500 euro apmērā no darījumiem, kas noslēgti ar SIA /Nosaukums F/ un SIA

/Nosaukums B/taču 2014.gada 2.septembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa neapstiprināja SIA /Nosaukums B/ izstrādāto TAP pasākumu

plānu, kas kopumā nerada pārliecību par sabiedrības spējām norēķināties ar SIA /Nosaukums A/

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 40.panta trešo daļu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna uzdevums ir nodrošināt, lai plānu

nesaskaņojušo kreditoru ieguvums, īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, ir vismaz tikpat liels kā gadījumā, ja šā plāna apstiprināšanas

brīdī parādniekam tiktu pasludināts maksātnespējas process, tiesai ir jākonstatē no kreditoru interešu aizsardzības viedokļa, lai tiesiskās aizsardzības

procesa realizācijas rezultātā kreditora intereses būtu pozitīvākas, nekā tas būtu, ja sabiedrība tiktu pasludināta par maksātnespējīgu. Kaut arī parādnieks

ir apgalvojis, ka rezultāts nodrošinātajam kreditoram būtu pozitīvāks, taču atbilstoši Maksātnespējas likuma 40.panta ceturtās daļas 15.punktam nav

sniedzis šādu pamatojumu.

Tiesa konstatē, ka pie apstākļiem, kad sabiedrība beigusi gadu ar zaudējumiem 185957,00 euro apmērā, tā ne vien nav iesniegusi maksātnespējas

pieteikumu atbilstoši Maksātnespējas likuma 60.panta trešajai daļai, bet paredz gūt ienākumus sadarbībā ar sabiedrību, kura pati ir nonākusi

maksātspējas problēmās – SIA /Nosaukums B/kas sabiedrības maksātspēju var tikai apgrūtināt.

Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam nav pievienoti pierādījumi visām sabiedrības maksājumu saistībām un to pamatiem, tajā skaitā

pret nenodrošinātajiem kreditoriem, nav norādīts atmaksas vai izpildes termiņa iestāšanās brīdis, sabiedrības maksājumu saistību izpildes grafiks attiecībā

uz katru kreditoru, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa

laikā, pārskats par plānotās naudas plūsmas prognozēm pirmajā procesa gadā, paskaidrojot pārskata posteņus viena mēneša intervālā, bet nākamajiem

gadiem – triju mēnešu intervālā.

Tādējādi ir secināms, ka nav ievērotas Visas Maksātnespējas likuma 40.pantā norādītās prasības.

Tāpat no sabiedrības TAP pasākumu plāna izriet, ka vienīgais kreditors, kam tiek samazināta nokavējuma naudas atmaksa ir Valsts ieņēmumu

dienests, bet pārējās sabiedrības nekādu ierobežojumus nesaņem, jo plānā ir uzrādīts, ka pret kreditoriem SIA /Nosaukums G/ un SIA /Nosaukums I/”

nav blakus prasījumu, ir tikai pamatparāds. Sabiedrības plānā norādīts, ka tiks pielietota metode, kas paredz maksājumu saistību izpildes atlikšanu un

nokavējuma naudas dzēšanu 100% apmērā, izņemot Valsts ieņēmumu dienestu, kur nokavējuma naudu paredzēts dzēst 50% apmērā.

Šajā gadījumā tiesa konstatē, ka vienīgais kreditors, kuram tiek samazināta kreditora prasījuma summa ir Valsts ieņēmumu dienests, pārējiem

kreditoriem tiek atlikts samaksas termiņš, taču tiesai nav iespējams konstatēt, kad un vai ir iestājies samaksas termiņš minētajiem kreditoriem.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 42.panta prasībām savu piekrišanu parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa plānam nav devis nodrošinātais

kreditors.

No lietas materiāliem pievienotās SIA /Nosaukums A/Lursoft izziņas izriet, ka VAS “Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum” ir reģistrējusi

komercķīlu 2006.gada 30.janvārī, un parādnieks nav norādījis nekādu informāciju attiecibā uz reģistrētās komercķīlas spēkā esamību vai dzēšanu, kā arī

nav nodrošinātā kreditora piekrišana TAP pasākuma plānam.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 51.panta pirmās daļas 1.punktu un Civilprocesa likuma 341.6 pantu, tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības

procesu, ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns neatbilst Maksātnespējas likuma prasībām vai nav atbalstīts Maksātnespējas likumā noteiktajā

kārtībā un termiņā.

Ņemot vērā konstatētos apstākļus, tiesa atzīst, ka plāns izstrādāts pretēji Maksātnespējas likumā noteiktajiem principiem, tas nav ne tiesiski, ne

ekonomiski pamatots, bet izstrādāts ar mērķi, lai izvairītos no saistību izpildes pret Valsts ieņēmumu dienesta aprēķināto nokavējuma naudu, līdz ar ko

SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības process ir izbeidzams.

Rezolutīvā daļa.

Tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 341.6 pantu,

nosprieda:

SIA „ /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu noraidīt.

Neapstiprināt SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

Izbeigt SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesu.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese S.Bernharde