Court dismissed appeal against municipal building permit, ruling it legal and enforceable.

NORAKSTS Lieta Nr.A42430505 (A0099-08/16)

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2008.gada 6.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Roze Paegle, piedaloties pieteicējai – I.G. un pieteicējas pilnvarotajam pārstāvim V.G., atbildētāja – Rīgas pilsētas pašvaldības pilnvarotajam pārstāvim – zvērinātam advokātam Pēterim Putniņam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz I.G. (turpmāk – pieteicēja) pilnvarotā pārstāvja V.G. iesniegto pieteikumu par Rīgas domes 2005.gada 20.septembra lēmuma Nr.1-DA-05-4815-ap atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2005.gada 14.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā (turpmāk - tiesa) saņemts pieteicējas pilnvarotā pārstāvja iesniegtais pieteikums ar lūgumu atcelt Rīgas domes (turpmāk arī – atbildētājs vai pašvaldība) 2005.gada 20.septembra lēmumu Nr.1-DA-05-4815-ap (turpmāk – pārsūdzētais Lēmums). 2005.gada 17.oktobrī ar tiesneses lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta (lietas 2. – 3.lapa).

[2] Pieteikumā (lietas 4. – 6.lapa) ietverti tālāk minētie apsvērumi. [2.1] 2005.gada 20.jūnijā uz pieteicējai piederošā īpašuma nezināma firma bez saskaņošanas izrakusi tranšeju un izvietojusi elektropadeves kabeli un sadales skapi, lai nodrošinātu ar elektrību pasūtītājus R. un M., kuri būvē mājas uz blakus esošā zemesgabala. [2.2] SIA „Būvenergo” pieteicējas īpašumā esošajā zemes gabalā izrakusi gāzes vada tranšeju. [2.3] Pieteicēja vērsusies Rīgas domē ar lūgumu apturēt būvatļaujas un citus būvdarbus, kas skartu pieteicējas zemi. [2.4] Atbildētājs nav ņēmis vērā, ka pieteicēja ir bijušā īpašnieka mantiniece; turklāt, kā pieteicēja, tā arī pilnvarotā persona dzīvojuši konkrētajā īpašumā visus attiecīgos gadus un nekādus informējošus sūtījumus par īpašuma aprobežojumiem nav manījuši.

[2.5] Nebūtu apstrīdams detālplānojums, ja tiktu informēts bijušais zemes īpašnieks, pieteicējas tēvs; taču tas neticis darīts. Tā kā pieteicējas tēvam īpašuma tiesības tikušas atjaunotas 1995.gada 15.augustā ar Rīgas Domes lēmumu Nr.2109 (prot. Nr.52), bet „Rīgas attīstības plāns 1995 - 2005.gadam” pieņemts 1995.gada 12.decembrī, pieteicējasprāt, notikusi Ministru kabineta noteikumu prasību neievērošana arī attiecībā uz ģenerālplāna izstrādāšanu un lietošanas mērķa noteikšanu.

[3] Pārsūdzētais Lēmums (lietas 8. – 11.lapa) pamatots ar tālāk norādītajiem argumentiem. [3.1] Departamenta funkcijās neietilpst pieņemt lēmumus saistošo noteikumu veidā par teritorijas plānojumu, šādus noteikumus pieņem Rīgas dome. Departaments organizē un nodrošina saistošo apbūves noteikumu un vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un detālplānojuma, kā arī to grozījumu tehnisko sagatavošanu. Ņemot to vērā, jautājumā par saistošo noteikumu pieņemšanu un grozīšanu kā uz iestādes procesuālajām darbībām nevar attiecināt Administratīvā procesa normas. Saistošie noteikumi saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 1.panta trešo daļu nav administratīvais akts. [3.2] Administratīvā procesa likums nepiešķir tiesības privātpersonai apstrīdēt pašvaldību saistošos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, detālplānojumus un detālplānojumā grozījumus. Šīs lietas ir pakļautas izskatīšanai Satversmes tiesai Satversmes tiesas likumā noteiktajā kārtībā. [3.3] Pieteicējai īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – zemesgabalu, kas atrodas Krustpils ielā 123 (turpmāk arī – Zemesgabals) nostiprinātas 2003.gada 12.maijā, tātad pēc Rīgas domes saistošo noteikumu „Par grozījumiem Rīgas domes 12.12.1995. lēmuma Nr. 2819 „Par Rīgas attīstības plāna 1995. - 2005.gadam pieņemšanu un Rīgas pilsētas apbūves noteikumu apstiprināšanu” 1., 2. pielikumā un Šķirotavas detālplānojumā apstiprināšanu, spēkā stāšanās. [3.4] Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 6.panta ceturto daļu vietējās pašvaldības teritorijas plānojums attiecas uz visu vietējās pašvaldības teritoriju. Būvniecības likuma 3.panta otrā daļa nosaka, ka būvniecības ierobežojumus atsevišķos zemes gabalos reglamentē likumi, Ministru kabineta noteikumi, vietējās pašvaldības plānojums un detālais plānojums. Aizsargjoslu likuma 1.panta 13.punkts sniedz sarkanās līnijās līnijas definīciju - pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas.

Saskaņā ar Civillikuma 1082.pantu, īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu noteic vai nu likums vai tiesas lēmums, šis aprobežojums var attiekties uz to, ka īpašniekam jāatturas no zināšanām lietošanas tiesībām, vai jāpacieš, ka tās izlieto. Savukārt 1477.pants nosaka, ka lietu tiesība, kas pastāv uz likuma pamata, ir spēkā bez ierakstīšanas zemes grāmatā. [3.5] Ja teritorijas plānošanas process ir noslēdzies ar saistošo noteikumu apstiprināšanu, ieinteresētajai sabiedrībai vairs nav tiesību apstrīdēt atsevišķus plānošanas procesa starplēmumus, bet gan tai jāvēršas tiesā par paša teritorijas plānojuma prettiesiskumu.

Visi iebildumi pret aizskārumiem, kas nodarīti ar šo starplēmumu, vēršami pret teritorijas plānošanas noslēguma aktu - saistošajiem noteikumiem. Administratīvā procesa likums nepiešķir tiesības privātpersonai administratīvajā tiesā pārsūdzēt pašvaldību saistošos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības teritorijas plānojumus un detālplānojumus. Šīs lietas pakļautas izskatīšanai Satversmes tiesas likumā noteiktajā kārtībā. (Administratīvās apgabaltiesas lēmums Lieta Nr. AA1244 - 05/5 2005.gada 16.jūnijs). [3.6] Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 35.panta otro daļu, ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai, rekonstrukcijai nepieciešamos darbus.

Par to rakstveidā brīdināms zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma. Tā kā aizsargjoslā tika veikti elektroapgādes tīklu un gāzes tīklu ierīkošanas darbi, kuru īpašnieki ir VAS „Latvenergo” un A/S „Latvijas gāze”, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas būvvaldei nav jāpieprasa zemes gabala īpašnieka skaņojums. [3.7] Tā kā teritorijas plānojuma process ir noslēdzies un lēmums par detālplānojumu ir pieņemts saistošo noteikumu veidā, kuru tiesiskumu var apstrīdēt Satversmes tiesā, un nav uzskatāms par administratīvo aktu, tad attiecībā uz 2005.gada 21.jūnijā izdoto būvatļauju Nr.T-210-05 un 2005.gada 15.jūnijā izdoto būvatļauju Nr.T-187-05 nav piemērojama Administratīvā procesa likuma 80.panta pirmā daļa, saskaņā ar kuru būvatļaujas darbība ir apturama ar dienu, kad iestādē iesniegts iesniegums par to apstrīdēšanu, līdz ar to Departamentam nav tiesiska pamata apturēt minēto būvatļauju darbību. [3.8] Pamatojoties uz izklāstītajiem apsvērumiem, atbildētājs abas minētās būvatļaujas atstājis negrozītas.

[4] 2005.gada 10.novembrī tiesā saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums (lietas 26. – 29.lapa), kurā pašvaldība paskaidro, ka pieteikumu neatzīst pilnībā tālāk norādīto iemeslu dēļ. [4.1] 1995.gada 15.augustā atbildētājs pieņēmis lēmumu Nr.2109 „Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemes gabalu Rīgā, Krustpils ielā 123

(turpmāk - Zemesgabals), tā robežu regulēšanas plāna apstiprināšanu un zemes nodošanu īpašumā, kā arī par prasību saņemt līdzvērtīgu zemi par bijušā zemes gabala daļu, jo tur izbūvētas ielas”, saskaņā ar kuru atjaunoja I.P. zemes īpašuma tiesības uz Zemesgabalu, kā arī norādīja, ka Zemesgabala īpašuma tiesības ir aprobežotas ar VAS „Latvenergo” filiālei „Centrālie elektrotīkli” piederošiem elektronisko gaisvadu tīkliem un sarkano līniju. [4.2] 1995.gada 12.decembrī atbildētājs pieņēmis lēmumu Nr.2819 „Par Rīgas attīstības plāna 1995. - 2005.gadam pieņemšanu un Rīgas pilsētas apbūves noteikumu apstiprināšanu”, tādējādi apstiprinot teritoriālo plānojumu kā saistošos noteikumus. [4.3] 1999.gada 15.jūnijā atbildētājs apstiprinājis saistošos noteikumus Nr.31 „Par grozījumiem Rīgas domes 12.12.1995. lēmuma Nr.2819 „Par Rīgas attīstības plāna 1995. -2005.gadam pieņemšanu un Rīgas pilsētas apbūves noteikumu apstiprināšanu” 1., 2.pielikumā un Šķirotavas detālplānojuma apstiprināšanu”, saskaņā ar kuriem tika apstiprināts detālplānojums, kurā ietverts arī konkrētais Zemesgabals. [4.4] 2005.gada 22.februārī Rīgas pilsētas Būvvaldē akceptēts būvprojekts Nr.307a „Dzīvojamās mājas elektroapgāde Krustpils ielā 129, Rīgā”, pamatojoties uz kuru pasūtītājam VAS „Latvenergo” filiālei „Centrālie elektrotīkli” 2005.gada 15.jūnijā izdota būvatļauja Nr.T-187-05 elektroapgādes kabeļa būvniecībai un pasūtītājam a/s „Latvijas Gāze” 2005.gada 21.jūnijā izdota būvatļauja Nr.T-210-05 gāzes vada būvniecībai. [4.5] Saskaņā ar Civillikuma 1082.pantu īpašuma lietošanas tiesības var tikt aprobežotas vai nu uz likuma, vai tiesas nolēmuma pamata.

Tas nozīmē, ka noteiktos gadījumos īpašniekam ir jāatturas no zināmām lietošanas tiesībām, vai ari jāpacieš, ka tās izlieto citi. Konkrētajā gadījumā Pieteicēja Zemesgabalam īpašuma tiesības ir aprobežotas ar VAS „Latvenergo” filiālei „Centrālie elektrotīkli” piederošiem elektronisko gaisvadu tīkliem un sarkano līniju (Rīgas domes 1995.gada 15.augusta lēmums Nr.2109). [4.6] Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 1.pantā noteiktajām definīcijām aizsargjosla ir noteikta platība, kuras uzdevums cita starpā ir nodrošināt to ekspluatāciju.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 35.panta otro daļu, ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai, rekonstrukcijai nepieciešamos darbus, par to 2 nedēļas iepriekš rakstveidā brīdinot zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju par darbu uzsākšanu. [4.7] Tā kā aizsargjoslā tika veikti elektroapgādes tīklu un gāzes tīklu ierīkošanas darbi, kuru īpašnieki ir VAS „Latvenergo” un AS „Latvijas gāze”, Rīgas pilsētas būvvaldei nebija jāpieprasa zemes gabala īpašnieka saskaņojums.

Savukārt, sarkanās līnijas ir pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pilnvarotais pārstāvis pieteikumu uzturēja daļā par pārsūdzētā Lēmuma atcelšanu, kā arī lūdza tiesu atbildētāja 2005.gada 15.jūnijā izdoto būvatļauju Nr.T-187-05 elektroapgādes kabeļa būvniecībai un 2005.gada 21.jūnijā izdoto būvatļauju Nr.T-210-05 atzīt par prettiesiskām un spēkā neesošām.

[6] Atbildētāja pilnvarotais pārstāvis pieteikumu neatzina un lūdza tiesu to noraidīt, atsaucoties uz pārsūdzētajā Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā ietverto pamatojumu. Motīvu daļa

[7] Uzklausot administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējot lietas materiālus, tiesa nonāca pie secinājuma, ka pieteikums nav pamatots un tādēļ ir noraidāms.

[8] Tiesa konstatēja lietā šādus apstākļus: [8.1] 2005.gada 15.jūnijā atbildētājs izdevis būvatļauju Nr.T-187-05 elektroapgādes kabeļa būvniecībai, bet 2005.gada 21.jūnijā - būvatļauju Nr.T- 210-05 gāzes vada būvniecībai (lietas 49. – 50.lapa). [8.2] 2005.gada 15.jūlijā pieteicēja kā zemesgabala, kurā saskaņā ar minētajām būvatļaujām veikti būvniecības darbi, īpašniece vērsusies pie atbildētāja ar iesniegumu, lūdzot pārtraukt būvatļauju darbību un tās atcelt. [8.3] Izskatot pieteicējas iesniegto apstrīdēšanas iesniegumu, atbildētājs pieņēmis pārsūdzēto Lēmumu (lietas 8. – 11.lapa), ar kuru nolēmis būvatļauju darbību neapturēt un abas minētās būvatļaujas atstāt negrozītas.

[9] Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja ir īpašniece Zemesgabalam, kurā notikuši būvdarbi saskaņā ar minētajām būvatļaujām. Tāpat lietā nav strīda par to, ka būvdarbi tikuši veikti saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumu un pieteicējas īpašumā esošajam Zemesgabalam noteikto sarkano līniju robežās. Lietā ir strīds par to, vai atbildētājs bija tiesīgs izdot būvatļaujas (Nr.T- 187-05 elektroapgādes kabeļa būvniecībai un Nr.T-210-05 gāzes vada būvniecībai) bez rakstiskas saskaņošanas ar pieteicēju.

[10] Likuma „Par pašvaldībām” 15.panta otrās daļas 13. un 14.punkts noteic, ka pašvaldību autonomajās funkcijās ietilpst - saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību; nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu.

Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka vietējo pašvaldību kompetencē ir kontrolēt, kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu prasības. Saskaņā ar minētajām tiesību normām pieteicējai izriet tiesības prasīt, lai atbildētājs izpilda normatīvajos aktos noteikto funkciju, proti, pieteicējai ir tiesības prasīt, lai atbildētājs reaģē uz Būvniecības likuma un citu būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, kā arī prasīt, lai atbildētājs nodrošina būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā.

[11] Būvniecības likums atbilstoši tā 2.panta pirmajā daļā noteiktajam reglamentē būvniecības dalībnieku savstarpējās attiecības, kā arī viņu tiesības un pienākumus būvniecības procesā un atbildību par būvniecības rezultātā tapušās būves atbilstību tās uzdevumam, ekonomiskajam izdevīgumam, paredzētajam kalpošanas ilgumam un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci attiecīgajā būvniecības jomā. Minētā likuma 1.panta 2.punkts noteic, ka būvatļauja ir Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt objekta būvdarbus. Tā paša likuma 3.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve ir saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālo plānojumu un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem un, noslēdzot līgumu, ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku (ja apbūvi neveic zemes gabala īpašnieks). Tādējādi likumdevējs ir noteicis vispārīgu principu, ka gadījumos, kad zemes īpašnieks apbūvi neveic, ir nepieciešams saskaņojums ar zemes īpašnieku, noslēdzot līgumu. Atbilstoši Būvniecības likuma 3.panta otrajai daļai būvniecības ierobežojumus atsevišķos zemes gabalos reglamentē likumi, Ministru kabineta noteikumi, vietējās pašvaldības plānojums un detālais plānojums. No minētā izriet, ka tiesību normas pirmajā daļā noteiktajam vispārējam principam var būt arī izņēmumi, kas izriet no teritoriālajā plānojumā vai detālplānojumā noteiktā.

[12] Atbildētājs pārsūdzētā Lēmuma pamatojumā atsaucies uz Aizsargjoslu likuma 1.panta 13.punktu, kur noteikts, ka sarkanā līnija ir pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas. Bez tam, atbildētājs atsaucies arī uz Aizsargjoslu likuma 35.panta otro daļu, kur noteikts, ka gadījumā, ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai, rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā brīdināms zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma. Pamatojoties uz minēto, atbildētājs norādījis, ka tā kā aizsargjoslā (sarkanās līnijas robežās) tika veikti elektroapgādes tīklu un gāzes tīklu ierīkošanas darbi, kuru īpašnieki ir VAS „Latvenergo” un A/S „Latvijas gāze”, tad atbildētājam nebija jāpieprasa zemes gabala īpašnieka saskaņojums.

[13] Kā jau iepriekš minēts, Zemesgabala īpašuma tiesības ir aprobežotas ar VAS „Latvenergo” filiālei „Centrālie elektrotīkli” piederošiem elektrisko gaisvadu tīkliem un sarkano līniju. 1995.gada 12.decembrī atbildētājs pieņēmis lēmumu Nr.2819 „Par Rīgas attīstības plāna 1995. - 2005.gadam pieņemšanu un Rīgas pilsētas apbūves noteikumu apstiprināšanu”, apstiprinot teritoriālo plānojumu kā saistošos noteikumus. 1999.gada 15.jūnijā atbildētājs apstiprinājis saistošos noteikumus Nr.31 „Par grozījumiem Rīgas domes 1995.gada 12.decembra lēmuma Nr.2819 „Par Rīgas attīstības plāna 1995. - 2005.gadam pieņemšanu un Rīgas pilsētas apbūves noteikumu apstiprināšanu” 1., 2.pielikumā un Šķirotavas detālplānojuma apstiprināšanu”, saskaņā ar kuriem tika apstiprināts detālplānojums, kurā ietverts arī pieteicējas īpašumā esošais Zemesgabals. 2005.gada 22.februārī pašvaldības Būvvaldē akceptēts būvprojekts Nr.307a „Dzīvojamās mājas elektroapgāde Krustpils ielā 129, Rīgā”, pamatojoties uz kuru pasūtītājam VAS „Latvenergo” filiālei „Centrālie elektrotīkli” 2005.gada 15.jūnijā izdota būvatļauja Nr.T-187-05 elektroapgādes kabeļa būvniecībai un pasūtītājam A/S „Latvijas Gāze” 2005.gada 21.jūnijā izdota būvatļauja Nr.T-210-05 gāzes vada būvniecībai.

Tātad pieteicējas īpašumā esošajam zemesgabalam ir noteikta sarkanā līnija, jo saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto, sarkanās līnijas robežās nākotnē ir paredzēts izbūvēt ielu. Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 1.panta 13.punktam, sarkanā līnija norobežo ielas (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju. Aizsargjoslu likuma 35.pants noteic vispārīgos aprobežojumus aizsargjoslās. Saskaņā ar minētā panta otrajā daļā noteikto, gadījumā, ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai nepieciešamos darbus; par to rakstveidā brīdināms zemes īpašnieks vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas.

No minētās tiesību normas neizriet secinājums, ka attiecīgā objekta (piemēram, gāzes vada vai elektrisko tīklu) ierīkošanai (ekspluatācijai nepieciešamajiem darbiem) ir nepieciešams saņemt atļauju vai saskaņojumu no zemes īpašnieka. Izskatāmajā gadījumā nebija nepieciešams lūgt saskaņojumu pieteicējai kā zemes gabala īpašniecei tādēļ, ka inženierkomunikāciju koridoru (tātad arī gāzes vada) izbūvei nepieciešamā teritorija jau bija noteikta saskaņā ar spēkā esošu ārējo normatīvo aktu - pašvaldības saistošajiem noteikumiem (lietas 47.

– 76.lapa). Apgrūtinājums ir ierakstīts zemesgrāmatā (lietas 13.lapa) un līdz ar to pieteicējai tas ir bijis zināms kopš īpašuma tiesību nostiprināšanas brīža. Tādējādi nebija nepieciešams vēl kāds cits papildus saskaņojums ar zemesgabala īpašnieku par to, ka konkrētajā vietā tiks izbūvētas inženierkomunikācijas (tostarp gāzes vads). Pamatojoties uz zemesgrāmatā ierakstīto īpašuma tiesību apgrūtinājumu, pieteicējai nemaz nav tiesību aizliegt sarkanās līnijas robežās izbūvēt inženierkomunikācijas, tādējādi saskaņošana ar pieteicēju nav nepieciešama.

[14] Pieteicējs uzskata, ka izskatāmajā gadījumā vajadzēja piemērot Aizsargjoslu likuma 33.panta otro daļu, kur citastarp noteikts, ka, ierosinot tādu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem šā likuma 9., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 25., 26., 28., 30., 32., 32.1, 32.2, 32.3 un 32.4 pantā noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot šo objektu paplašināšanu, ja paredzēts, ka pēc tās aizsargjoslas aizņems jaunas zemes platības, aizsargjoslas vai izmaiņas tajās saskaņo ar zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un vietējām pašvaldībām. Citētā tiesību norma attiecas uz tiem gadījumiem, kad ir jāizveido jauna aizsargjosla vai ir jāpaplašina jau esošās aizsargjoslas robežas. Uz minēto norāda tiesību normas nosaukums „Aizsargjoslu izveidošana”, kā arī tiesību normā ietvertā jēga, proti, jāsaskaņo ir nevis konkrēti būvniecības darbi kā tādi, bet gan aizsargjoslas vai izmaiņas tajās. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā minētā tiesību norma nebija jāpiemēro, jo pieteicējas īpašumā esošajā Zemesgabalā aizsargjosla – sarkanā līnija, jau bija noteikta, turklāt sarkanās līnijas robežu paplašināšana nebija nepieciešama.

[15] Tiesa konstatē, ka inženierkomunikāciju (tostarp arī gāzes vada) izbūve pieteicējas īpašumā esošajā zemesgabalā sarkano līniju robežās bija atļauta saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un detālplānojumu. Tas nozīmē, ka pieteicējai jāsamierinās ar šāda veida būvniecību sarkano līniju robežās, jo inženierkomunikāciju koridoru izbūve attiecīgajā teritorijā var notikt. Tādējādi arī administratīvā akta apstrīdēšanas stadijā pieteicēja nebija tiesīga inženierkomunikāciju tīklu būvniecību aizliegt. Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājs ir pamatoti atteicies apturēt būvatļauju darbību, pārsūdzētā Lēmuma pamatojumā norādot tās tiesību normas, kas reglamentē izskatāmo jautājumu.

[16] Balstoties uz minētajiem apsvērumiem, tiesa atzīst, ka nav objektīva iemesla atzīt par prettiesiskām - atbildētāja 2005.gada 21.jūnijā izdoto būvatļauju Nr.T-210-05 un 2005.gada 15.jūnijā izdoto būvatļauju Nr.T-187-05. Līdz ar to tiesa atzīst, ka pārsūdzētais Lēmums ir tiesisks un tādēļ nav pamata tā atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 251.panta sesto daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

noraidīt I.G. pilnvarotā pārstāvja V.G. iesniegto pieteikumu par Rīgas domes 2005.gada 20.septembra lēmuma Nr.1-DA-05-4815-ap atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Spriedums sastādīts 2008.gada 6.jūnijā.

Tiesnese (paraksts) R.Paegle

NORAKSTS PAREIZS Tiesnese R.Paegle Rīgā, 2008.gada 6.jūnijā.