Court dismissed tax refund claim against VAT agency for withholding errors on partner income.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the joint request by an individual and a partnership to order the tax agency to refund overpaid income tax. The agency had correctly withheld tax at a 25% rate from the partnership's share of the individual's income rather than the standard 15% rate applicable to the individual alone. The court ruled that the partnership, not the individual, is the statutory withholding agent and therefore lacks the direct right to claim a refund under the Income Tax Law.
Legislator headnote
AI generatedIIN likuma 15.panta 2. daļa; 17.panta 12.3 daļa; 30.panta 3. punkts: The withholding agent acting for a non-resident partner is not considered a taxpayer under the Income Tax Law and thus cannot independently claim a refund of overpaid tax, which remains the exclusive right of the individual taxpayer.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr.A42756109
Lietvedības Nr.A01624-11/12
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2011.gada 28.septembrī
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis Dz.Melbārdis,
piedaloties pieteicēju H.B. un komandītsabiedrības „/Nosaukums/” pilnvarotajai pārstāvei E.K.
un atbildētāja – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta
pilnvarotajai pārstāvei K.T.,
2011.gada 7.septembrī Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā atklātā tiesas sēdē
izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc H.B. un komandītsabiedrības „/Nosaukums/”
pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, uzliekot pienākumu Valsts ieņēmumu
dienestam atmaksāt izveidojušos iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu Ls 9222,79 apmērā.
Aprakstošā daļa
[1] 2009.gada 17.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts privātpersonas H.B. un
komandītsabiedrības (turpmāk – KS) „/Nosaukums/” kopīgi parakstīts pieteikums (abi pieteicēji
turpmāk tekstā kopā saukti – Pieteicēji, bet katrs atsevišķi attiecīgi – H.B. kungs un
Komandītsabiedrība) par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, uzliekot pienākumu Valsts
ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID) atmaksāt izveidojušos iedzīvotāju ienākuma nodokļa
(turpmāk – IIN) pārmaksu Ls 9222,79 apmērā.
[2] No lietas materiāliem izriet, ka:
[2.1] 2009.gada 16.jūnijā VID Rīgas reģionālās iestādes Zemgales priekšpilsētas nodaļā
saņemts Komandītsabiedrības 2009.gada 12.jūnija iesniegums par tās pārmaksātā IIN Ls
9220,79 apmērā atmaksu (lietas 26.-27.lapa).
[2.2] Izskatot Komandītsabiedrības iesniegumu, VID Rīgas reģionālās iestādes Zemgales
priekšpilsētas nodaļas vadītājas vietas izpildītājas 2009.gada 9.jūlijā pieņēma lēmumu
Nr.6.4/15652, kurā norādīja, ka Komandītsabiedrībai nav izveidojusies IIN pārmaksā Ls
9220,79, līdz ar to Pieteicēju lūgums par IIN pārmaksas atmaksu tika noraidīts (lietas 45.-
46.lapa).
[2.3] VID Rīgas reģionālās iestādes Zemgales priekšpilsētas nodaļas vadītājas vietas
izpildītājas lēmumu Nr.6.4/15652 H.B. kungs Komandītsabiedrības vārdā 2009.gada 3. augustā
apstrīdēja VID Rīgas reģionālās iestādes direktoram (lietas 28.-29.lapa).
VID Rīgas reģionālās iestādes direktors 2009.gada 10.septembrī pieņēma lēmumu Nr.
1.3/23567, ar kuru nolēma VID Rīgas reģionālās iestādes Zemgales priekšpilsētas nodaļas
vadītājas vietas izpildītājas. 2009.gada 9.jūlija lēmumu Nr.6.4/15652 atstāt negrozītu (lietas 7.-
8.lapa).
[2.4] Nepiekrītot VID Rīgas reģionālās iestādes direktora 2009.gada 10.septembra
lēmumam Nr.1.3/23567, Pieteicēji to apstrīdēja, iesniedzot sūdzību VID ģenerāldirektoram
(lietas 13.-15.lapa).
Ar VID ģenerāldirektora vietas izpildītājas 2009.gada 24.novembra lēmumu
Nr.22.4/23403 (turpmāk – Lēmums) tika nolemts atstāt negrozītu VID Rīgas reģionālās iestādes
direktora 2009.gada 10.septembra lēmumu Nr.1.3/23567 (lietas 9.-12.lapa).
[3] VID ģenerāldirektora vietas izpildītājas Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem
argumentiem:
[3.1] Komandītsabiedrības personiski atbildīgie biedri ir Vācijas pilsonis (nerezidents)
H.B. un Latvijas uzņēmums sabiedrība ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” (reģ.Nr.
/reģistrācijas numurs/).
Atbilstoši KS „/Nosaukums/” 2008.gada pārskatā norādītajam Komandītsabiedrības
2008.gada koriģētais apliekamais ienākums ir Ls 130 763, tajā skaitā, komandītsabiedrības
biedra H.B. kunga apliekamā ienākuma daļa ir Ls 128 148 apmērā.
[3.2] Pieteicēji norāda, ka H.B. kunga ienākumi no komandītsabiedrībā gūtā ienākuma ir
pielīdzināmi ienākumiem no saimnieciskās darbības, turklāt H.B. kungs ir reģistrējies VID kā
saimnieciskās darbības veicējs, līdz ar to uz viņa gūtajiem ienākumiem ir samērīgi un taisnīgi
piemērot likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta otrajā prim daļā paredzēto IIN 15
% likmi.
Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk saukts – arī IIN likums) 11.panta
pirmā prim daļa sniedz saimnieciskās darbības definīciju. Papildus definīcijā minētajam
saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo
darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā
komersanta darbību, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī
zemnieka un zvejnieka saimniecības) darbību.
Savukārt atbilstoši IIN likuma 11.panta pirmajai daļai profesionālā darbība ir jebkura
neatkarīga profesionālu pakalpojumu sniegšana ārpus darba tiesiskajām attiecībām, arī
zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta,
zvērināta notāra, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa,
konsultanta, inženiera vai arhitekta darbība.
Ņemot vērā to, ka nerezidents H.B. kungs ir KS „/Nosaukums/” biedrs,
komandītsabiedrībai saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosacījumiem bija
pienākums no viņam pienākošās Komandītsabiedrības 2008.gada apliekamā ienākuma daļas
ieturēt IIN saskaņa ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta otrajā daļā paredzēto
nodokļa likmi 25 % apmērā – kā par pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir
jāmaksā nodoklis.
[4] Nepiekrītot VID ģenerāldirektora vietas izpildītājas pieņemtajam Lēmumam,
Pieteicēji to pārsūdzēja, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumu
Pieteicēji pamato ar turpmāk minētiem argumentiem:
[4.1] Pieteicēji norāda, ka strīds ir par to, ka personas darbība uz sabiedrības līguma
pamata ir uzskatāma par saimniecisku darbību un kāda nodokļu likme ir piemērojama fiziskās
personas ienākumiem no komandītsabiedrības peļņās sadales. Likums neparedz nekādus
speciālus ierobežojumus komandītsabiedrībām vai inženiersabiedrībām, tāpēc Pieteicēji uzskata,
ka tām ir piemērojams vispārējs princips par ienākumu no saimnieciskās darbības aplikšanu ar
15% nodokli.
[4.2] Komandītsabiedrība ir personālsabiedrības paveids (Komerclikuma 118.pants). Tā
ir personu grupa, kas apvienojusies kopīgās saimnieciskās darbības veikšanai. Pēc savas
tiesiskās būtības personālsabiedrība nav juridiskā persona, bet gan sabiedrības līgums. Tāpēc
sabiedrības darbība nav atdalāma no tās biedru darbības, tāpēc viņi ir personīgi atbildīgi par
personālsabiedrības darbību un paši maksā nodokļus.
[4.3] Saskaņā ar sabiedrības līgumu H.B. kungs darbojas kā inženieris. Viņš nav
pakārtots neviena norādījumiem un kopā ar otru partneri uzņemas pilnu finanšu risku par savu
darbību. Tādējādi sadarbības ietvaros H.B. kungs turpina sniegt inženierpakalpojumus kā
saimnieciskās darbības veicējs. 2008.gada septembrī H.B. kungs ir reģistrējies Valsts ieņēmumu
dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs.
[4.4] Jāatzīmē, ka likumdevēja mērķis, nosakot 15% likmi ienākumiem no saimnieciskās
darbības, bija vienādot nodokļa likmi, kas ir piemērojama uzņēmējdarbībai. Komandītsabiedrība
ir ļoti ērta un elastīga komercdarbības forma. Nodokļu likumdošanā nav nekādu pamatu to īpaši
atdalīt no citiem komercdarbības formām.
[5] 2010.gada 19.februāra paskaidrojumā Administratīvajai rajona tiesai VID uzturēja
Lēmumā minētos argumentus.
[6] Pieteicēju pārstāve tiesas sēdē pieteikumu uzturēja uz pieteikumā minēto argumentu
pamata.
Atbildētāja pārstāvis pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos
tiesai ietvertajiem argumentiem.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, uzklausot procesa dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un izvērtējot
lietā esošos materiālus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.
[8] Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 103.pantā noteikts tiesas
pienākums, izskatot administratīvo lietu, pārbaudīt iestādes izdota administratīvā akta
tiesiskumu un lietderības apsvērumus iestādes rīcības brīvības ietvaros. Administratīvā akta
tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde, to izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un
procesuālajām normām. Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts
izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo personas intereses, samērojot tās ar sabiedrības
interešu aizsardzību.
[9] Saskaņā ar IIN likuma 17. panta 12.3 daļu (šeit un turpmāk IIN likuma normas dotas
redakcijā, kas bija spēkā 2008. gadā) 3.panta trešās daļas 5.punktā minētajiem ienākumiem, kas
ietver personālsabiedrības taksācijas perioda ar nodokli apliekamā ienākuma daļu, kura pienākas
personālsabiedrības dalībniekam — nerezidentam, un ieturēto nodokli iemaksā budžetā 15 dienu
laikā pēc personālsabiedrības uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanas saskaņā ar
likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 22.panta devīto un desmito daļu.
Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka Komandītsabiedrības biedra H.B. kunga
2008. gada apliekamā ienākuma daļa, kas aprēķināta par IIN likuma 3.panta trešās daļas
5.punktā minētajiem ienākumiem ir Ls 128’148. Tāpat lietā nav strīda par to, ka
Komandītsabiedrība ir ieturējusi no H.B. kungam pienākošās Komandītsabiedrības 2008.gada
apliekamā ienākuma daļas IIN 25 % apmērā un veikusi šīs summas iemaksu budžetā.
Lietā ir strīds par to, vai Komandītsabiedrībai bija jāietur no H.B. kunga IIN 15% apmērā
un vai VID ir pienākums veikt pārmaksātās nodokļu summas atmaksu Komandītsabiedrībai, kā
tas tika prasīts Komandītsabiedrības 2009.gada 12.jūnija iesniegumā par tās pārmaksātā IIN Ls
9220,79 apmērā atmaksu (lietas 26.-27.lapa).
[10] IIN likuma 15. pants noteic maksājamās IIN likmes. Proti, šī panta otrajā daļā ir
noteikts, ka nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 25 procenti. Savukārt šī
panta otrajā prim daļā ir noteikts, ka nodokļa likme, ko maksā no saimnieciskās darbības
ienākuma, ir 15 procenti.
Lietā faktiski pastāv strīds par to, vai Komandītsabiedrībai bija jāaprēķina un jāatskaita
IIN par H.B. kunga Komandītsabiedrībā gūtiem ienākumiem, kā par ienākumiem, kas gūti no
saimnieciskās darbības. Lietā nav strīds, ka Komandītsabiedrība veic saimniecisku darbību,
kuras ietvaros arī H.B. kungs veic savu saimniecisko darbību, sniedzot inženiera pakalpojumus.
Tāpat lietā nav strīda par to, ka H.B. kungs arī kā fiziska persona ir reģistrējies VID kā
saimnieciskās darbības veicējs.
Atbilstoši IIN likuma 11.panta pirmās prim daļas nosacījumiem par fiziskās personas
saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi,
tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar
uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma
apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā arī fiziskās
personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības)
darbību. Savukārt šī likuma 11.panta 1.2 daļa noteic, ka profesionālā darbība ir jebkura
neatkarīga profesionālu pakalpojumu sniegšana ārpus darba tiesiskajām attiecībām, arī
zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta,
zvērināta notāra, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa,
konsultanta, inženiera vai arhitekta darbība.
[11] Vadoties no minētā, tiesa var piekrist Pieteicējiem, ka H.B. kunga kā inženiera,
proti, profesionālas darbības pakalpojumu sniedzēja, ienākumi no saimnieciskās darbības ir
apliekami ar IIN 15 % likmi. Tomēr tiesas ieskatā ir jānodala fiziskas personas kā saimnieciskās
darbības veicēja darbību no personālsabiedrības, kāda arī ir komandītsabiedrība, darbības. Var
piekrist Pieteicējiem, ka faktiski fiziska persona, darbojoties personālsabiedrībā, iespējams veic
to pašu darbu, ko būtu darījusi individuāli, bet personālsabiedrība kā veidojums tiek izmantots kā
šīs darbības veicinātājs, proti, parasti personālsabiedrībā apvienojas biedri, lai samazinātu
darbības nodrošināšanas izdevumus, kā arī izmantotu firmas vārdu un citas Komerclikumā
noteiktās priekšrocības. Tomēr tiesa nevar piekrist Pieteicējiem, ka šādā gadījumā
personālsabiedrībai ir tiesības automātiski no personālsabiedrības biedra gūtajiem ienākumiem
atskaitīt IIN 15% apmērā.
Kā redzams no Komerclikuma 77., 90., 118., 119. pantiem, komandītsabiedrība ir
atsevišķs tiesību subjekts, kas kā tāds tiek reģistrēts Komercreģistrā. Arī mantas (ieguldījumu)
uzskaite un grāmatvedība, tostarp nodokļu grāmatvedība, šim subjektam tiek veikta atsevišķi.
Tāpat no nodokļu likumdošanas, tostarp no IIN likuma, izriet, ka nodokļu atskaitījumus
budžetā komandītsabiedrība veic patstāvīgi.
No IIN likuma 3.panta trešās daļas 5.punkta normas, kas noteic, ka ārvalsts nodokļa
maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir ienākums no Latvijas Republikā
reģistrētas personālsabiedrības, kā arī no IIN likuma 8.panta trešās daļas 3.punkta, kas noteic, ka
pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīt
ienākumi no personālsabiedrības, sistēmiski izriet, ka likumdevējs ir nošķīris nodokļa maksātāja
(tostarp īpaši uzsverot nerezidenta statusu) ar nodokli apliekamos ienākumus no nerezidentu kā
fiziskas personas gūtajiem ienākumiem no saimnieciskas darbības. Savukārt no IIN likuma
17.panta 12.3 daļas, kas noteic, ka personālsabiedrība aprēķina nodokli no šā likuma 3.panta
trešās daļas 5.punktā minētajiem ienākumiem, kas ietver personālsabiedrības taksācijas perioda
ar nodokli apliekamā ienākuma daļu, kura pienākas personālsabiedrības dalībniekam —
nerezidentam, un ieturēto nodokli iemaksā budžetā, secināms, ka likumdevējs ir gribējis IIN no
nerezidentu no personālsabiedrības gūtajiem ienākumiem izdalīt atsevišķā kategorijā, tieši
nesaistot tos ar konkrētas fiziskas personas – personālsabiedrības biedra saimniecisku darbību
un tiešā veidā nav paredzējis piemērot IIN likumi 15% apmērā. Savukārt, tā kā likumdevējs
ienākumiem no personālsabiedrības tieši nav noteicis 15% likumi, tad personālsabiedrībai par
sava biedra ienākumiem personālsabiedrībā bija jāaprēķina un jāpārskaita IIN likuma 15. panta
otrajā daļā noteiktā vispārējā likme 25% apmērā.
Tādējādi tiesas ieskatā VID pamatoti ir konstatējis, ka Komandītsabiedrībai kā
personālsabiedrībai saskaņā ar IIN likuma 17.panta 123. daļas nosacījumiem bija pienākums no
H.B. kungam pienākošās ,,/Nosaukums/” KS 2008.gada apliekamā ienākuma daļas ieturēt
iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 15.panta
otrajā daļā paredzēto nodokļa likmi 25 % apmērā – kā par pārējiem fiziskās personas
ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis.
[12] Vienlaikus tiesa piekrīt VID viedoklim, ka, lai gan IIN likuma 30.panta 3.punkts
nodokļa maksātājam paredz tiesības pieprasīt VĪD atmaksāt pārmaksāto vai rezumējošā kārtībā
kļūdaini samaksāto nodokļa summu, tomēr personai, kura ietur un pārskaita budžetā IIN no
fiziskai personai izmaksātā ienākuma kāda ir Komandītsabiedrība, un kura nav uzskatāma par
nodokļa maksātāju likuma normu izpratnē, jo IIN maksātājs ir fiziska persona likumā šādas
tiesības nav paredzētas.
Tādējādi Komandītsabiedrības pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu ir
noraidāms.
Tiesas ieskatā H.B. kungs IIN pārmaksu var lūgt atmaksāt kā fiziska persona personīgi,
iesniedzot attiecīgā finanšu gada ienākumu deklarāciju un iesniegumu IIN likumā 30.panta 3. un
6. punktā noteiktajā kārtībā. No lietas materiāliem neizriet, ka H.B. kungs būtu VID iesniedzis
attiecīgu gada ienākumu deklarāciju, kā arī kā fiziska persona lūdzis atmaksāt pārmaksātās IIN
summas, tādējādi arī attiecībā uz pieteicēju – H.B. kungu tiesai nav pamata pieņemt spriedumu par
labvēlīga administratīvā akta izdošanu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu, 289.-291. pantu, tiesa
nosprieda:
H.B. un komandītsabiedrības „/Nosaukums/” pieteikumu par labvēlīga administratīvā
akta izdošanu, uzliekot pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam atmaksāt izveidojušos
iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu Ls 9222,79 apmērā noraidīt.
Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no
tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu
namā.
Tiesnesis /paraksts/ Dz.Melbārdis
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās rajona tiesas
tiesnesis _______________________ Dz.Melbārdis
Rīgā, 2011.gada 28.septembrī