Legislator Case Law & Legislation
A420536910 / A42-01624-11 AI generated

Court dismissed tax refund claim against VAT agency for withholding errors on partner income.

Case Number A420536910 / A42-01624-11
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the joint request by an individual and a partnership to order the tax agency to refund overpaid income tax. The agency had correctly withheld tax at a 25% rate from the partnership's share of the individual's income rather than the standard 15% rate applicable to the individual alone. The court ruled that the partnership, not the individual, is the statutory withholding agent and therefore lacks the direct right to claim a refund under the Income Tax Law.

Legislator headnote

AI generated

IIN likuma 15.panta 2. daļa; 17.panta 12.3 daļa; 30.panta 3. punkts: The withholding agent acting for a non-resident partner is not considered a taxpayer under the Income Tax Law and thus cannot independently claim a refund of overpaid tax, which remains the exclusive right of the individual taxpayer.

Keywords

AI generated
income tax withholding non-resident partner partnership liability tax refund claim statutory agent rights administrative review tax overpayment

Cited Legislation

AI generated
IIN likuma 15.panta 2. daļa
IIN likuma 17.panta 12.3 daļa
IIN likuma 30.panta 3. punkts
Administratīvā procesa likuma 246.-251. panti
Administratīvā procesa likuma 289.-291. panti
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS

Lieta Nr.A42756109

Lietvedības Nr.A01624-11/12

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 28.septembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Dz.Melbārdis,

piedaloties pieteicēju H.B. un komandītsabiedrības „/Nosaukums/” pilnvarotajai pārstāvei E.K.

un atbildētāja – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta

pilnvarotajai pārstāvei K.T.,

2011.gada 7.septembrī Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā atklātā tiesas sēdē

izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc H.B. un komandītsabiedrības „/Nosaukums/”

pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, uzliekot pienākumu Valsts ieņēmumu

dienestam atmaksāt izveidojušos iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu Ls 9222,79 apmērā.

Aprakstošā daļa

[1] 2009.gada 17.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts privātpersonas H.B. un

komandītsabiedrības (turpmāk – KS) „/Nosaukums/” kopīgi parakstīts pieteikums (abi pieteicēji

turpmāk tekstā kopā saukti – Pieteicēji, bet katrs atsevišķi attiecīgi – H.B. kungs un

Komandītsabiedrība) par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, uzliekot pienākumu Valsts

ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID) atmaksāt izveidojušos iedzīvotāju ienākuma nodokļa

(turpmāk – IIN) pārmaksu Ls 9222,79 apmērā.

[2] No lietas materiāliem izriet, ka:

[2.1] 2009.gada 16.jūnijā VID Rīgas reģionālās iestādes Zemgales priekšpilsētas nodaļā

saņemts Komandītsabiedrības 2009.gada 12.jūnija iesniegums par tās pārmaksātā IIN Ls

9220,79 apmērā atmaksu (lietas 26.-27.lapa).

[2.2] Izskatot Komandītsabiedrības iesniegumu, VID Rīgas reģionālās iestādes Zemgales

priekšpilsētas nodaļas vadītājas vietas izpildītājas 2009.gada 9.jūlijā pieņēma lēmumu

Nr.6.4/15652, kurā norādīja, ka Komandītsabiedrībai nav izveidojusies IIN pārmaksā Ls

9220,79, līdz ar to Pieteicēju lūgums par IIN pārmaksas atmaksu tika noraidīts (lietas 45.-

46.lapa).

[2.3] VID Rīgas reģionālās iestādes Zemgales priekšpilsētas nodaļas vadītājas vietas

izpildītājas lēmumu Nr.6.4/15652 H.B. kungs Komandītsabiedrības vārdā 2009.gada 3. augustā

apstrīdēja VID Rīgas reģionālās iestādes direktoram (lietas 28.-29.lapa).

VID Rīgas reģionālās iestādes direktors 2009.gada 10.septembrī pieņēma lēmumu Nr.

1.3/23567, ar kuru nolēma VID Rīgas reģionālās iestādes Zemgales priekšpilsētas nodaļas

vadītājas vietas izpildītājas. 2009.gada 9.jūlija lēmumu Nr.6.4/15652 atstāt negrozītu (lietas 7.-

8.lapa).

[2.4] Nepiekrītot VID Rīgas reģionālās iestādes direktora 2009.gada 10.septembra

lēmumam Nr.1.3/23567, Pieteicēji to apstrīdēja, iesniedzot sūdzību VID ģenerāldirektoram

(lietas 13.-15.lapa).

Ar VID ģenerāldirektora vietas izpildītājas 2009.gada 24.novembra lēmumu

Nr.22.4/23403 (turpmāk – Lēmums) tika nolemts atstāt negrozītu VID Rīgas reģionālās iestādes

direktora 2009.gada 10.septembra lēmumu Nr.1.3/23567 (lietas 9.-12.lapa).

[3] VID ģenerāldirektora vietas izpildītājas Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem

argumentiem:

[3.1] Komandītsabiedrības personiski atbildīgie biedri ir Vācijas pilsonis (nerezidents)

H.B. un Latvijas uzņēmums sabiedrība ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” (reģ.Nr.

/reģistrācijas numurs/).

Atbilstoši KS „/Nosaukums/” 2008.gada pārskatā norādītajam Komandītsabiedrības

2008.gada koriģētais apliekamais ienākums ir Ls 130 763, tajā skaitā, komandītsabiedrības

biedra H.B. kunga apliekamā ienākuma daļa ir Ls 128 148 apmērā.

[3.2] Pieteicēji norāda, ka H.B. kunga ienākumi no komandītsabiedrībā gūtā ienākuma ir

pielīdzināmi ienākumiem no saimnieciskās darbības, turklāt H.B. kungs ir reģistrējies VID kā

saimnieciskās darbības veicējs, līdz ar to uz viņa gūtajiem ienākumiem ir samērīgi un taisnīgi

piemērot likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta otrajā prim daļā paredzēto IIN 15

% likmi.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk saukts – arī IIN likums) 11.panta

pirmā prim daļa sniedz saimnieciskās darbības definīciju. Papildus definīcijā minētajam

saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo

darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā

komersanta darbību, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī

zemnieka un zvejnieka saimniecības) darbību.

Savukārt atbilstoši IIN likuma 11.panta pirmajai daļai profesionālā darbība ir jebkura

neatkarīga profesionālu pakalpojumu sniegšana ārpus darba tiesiskajām attiecībām, arī

zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta,

zvērināta notāra, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa,

konsultanta, inženiera vai arhitekta darbība.

Ņemot vērā to, ka nerezidents H.B. kungs ir KS „/Nosaukums/” biedrs,

komandītsabiedrībai saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosacījumiem bija

pienākums no viņam pienākošās Komandītsabiedrības 2008.gada apliekamā ienākuma daļas

ieturēt IIN saskaņa ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta otrajā daļā paredzēto

nodokļa likmi 25 % apmērā – kā par pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir

jāmaksā nodoklis.

[4] Nepiekrītot VID ģenerāldirektora vietas izpildītājas pieņemtajam Lēmumam,

Pieteicēji to pārsūdzēja, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumu

Pieteicēji pamato ar turpmāk minētiem argumentiem:

[4.1] Pieteicēji norāda, ka strīds ir par to, ka personas darbība uz sabiedrības līguma

pamata ir uzskatāma par saimniecisku darbību un kāda nodokļu likme ir piemērojama fiziskās

personas ienākumiem no komandītsabiedrības peļņās sadales. Likums neparedz nekādus

speciālus ierobežojumus komandītsabiedrībām vai inženiersabiedrībām, tāpēc Pieteicēji uzskata,

ka tām ir piemērojams vispārējs princips par ienākumu no saimnieciskās darbības aplikšanu ar

15% nodokli.

[4.2] Komandītsabiedrība ir personālsabiedrības paveids (Komerclikuma 118.pants). Tā

ir personu grupa, kas apvienojusies kopīgās saimnieciskās darbības veikšanai. Pēc savas

tiesiskās būtības personālsabiedrība nav juridiskā persona, bet gan sabiedrības līgums. Tāpēc

sabiedrības darbība nav atdalāma no tās biedru darbības, tāpēc viņi ir personīgi atbildīgi par

personālsabiedrības darbību un paši maksā nodokļus.

[4.3] Saskaņā ar sabiedrības līgumu H.B. kungs darbojas kā inženieris. Viņš nav

pakārtots neviena norādījumiem un kopā ar otru partneri uzņemas pilnu finanšu risku par savu

darbību. Tādējādi sadarbības ietvaros H.B. kungs turpina sniegt inženierpakalpojumus kā

saimnieciskās darbības veicējs. 2008.gada septembrī H.B. kungs ir reģistrējies Valsts ieņēmumu

dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs.

[4.4] Jāatzīmē, ka likumdevēja mērķis, nosakot 15% likmi ienākumiem no saimnieciskās

darbības, bija vienādot nodokļa likmi, kas ir piemērojama uzņēmējdarbībai. Komandītsabiedrība

ir ļoti ērta un elastīga komercdarbības forma. Nodokļu likumdošanā nav nekādu pamatu to īpaši

atdalīt no citiem komercdarbības formām.

[5] 2010.gada 19.februāra paskaidrojumā Administratīvajai rajona tiesai VID uzturēja

Lēmumā minētos argumentus.

[6] Pieteicēju pārstāve tiesas sēdē pieteikumu uzturēja uz pieteikumā minēto argumentu

pamata.

Atbildētāja pārstāvis pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos

tiesai ietvertajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, uzklausot procesa dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un izvērtējot

lietā esošos materiālus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[8] Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 103.pantā noteikts tiesas

pienākums, izskatot administratīvo lietu, pārbaudīt iestādes izdota administratīvā akta

tiesiskumu un lietderības apsvērumus iestādes rīcības brīvības ietvaros. Administratīvā akta

tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde, to izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un

procesuālajām normām. Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts

izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo personas intereses, samērojot tās ar sabiedrības

interešu aizsardzību.

[9] Saskaņā ar IIN likuma 17. panta 12.3 daļu (šeit un turpmāk IIN likuma normas dotas

redakcijā, kas bija spēkā 2008. gadā) 3.panta trešās daļas 5.punktā minētajiem ienākumiem, kas

ietver personālsabiedrības taksācijas perioda ar nodokli apliekamā ienākuma daļu, kura pienākas

personālsabiedrības dalībniekam — nerezidentam, un ieturēto nodokli iemaksā budžetā 15 dienu

laikā pēc personālsabiedrības uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanas saskaņā ar

likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 22.panta devīto un desmito daļu.

Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka Komandītsabiedrības biedra H.B. kunga

2008. gada apliekamā ienākuma daļa, kas aprēķināta par IIN likuma 3.panta trešās daļas

5.punktā minētajiem ienākumiem ir Ls 128’148. Tāpat lietā nav strīda par to, ka

Komandītsabiedrība ir ieturējusi no H.B. kungam pienākošās Komandītsabiedrības 2008.gada

apliekamā ienākuma daļas IIN 25 % apmērā un veikusi šīs summas iemaksu budžetā.

Lietā ir strīds par to, vai Komandītsabiedrībai bija jāietur no H.B. kunga IIN 15% apmērā

un vai VID ir pienākums veikt pārmaksātās nodokļu summas atmaksu Komandītsabiedrībai, kā

tas tika prasīts Komandītsabiedrības 2009.gada 12.jūnija iesniegumā par tās pārmaksātā IIN Ls

9220,79 apmērā atmaksu (lietas 26.-27.lapa).

[10] IIN likuma 15. pants noteic maksājamās IIN likmes. Proti, šī panta otrajā daļā ir

noteikts, ka nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 25 procenti. Savukārt šī

panta otrajā prim daļā ir noteikts, ka nodokļa likme, ko maksā no saimnieciskās darbības

ienākuma, ir 15 procenti.

Lietā faktiski pastāv strīds par to, vai Komandītsabiedrībai bija jāaprēķina un jāatskaita

IIN par H.B. kunga Komandītsabiedrībā gūtiem ienākumiem, kā par ienākumiem, kas gūti no

saimnieciskās darbības. Lietā nav strīds, ka Komandītsabiedrība veic saimniecisku darbību,

kuras ietvaros arī H.B. kungs veic savu saimniecisko darbību, sniedzot inženiera pakalpojumus.

Tāpat lietā nav strīda par to, ka H.B. kungs arī kā fiziska persona ir reģistrējies VID kā

saimnieciskās darbības veicējs.

Atbilstoši IIN likuma 11.panta pirmās prim daļas nosacījumiem par fiziskās personas

saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi,

tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar

uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma

apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā arī fiziskās

personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības)

darbību. Savukārt šī likuma 11.panta 1.2 daļa noteic, ka profesionālā darbība ir jebkura

neatkarīga profesionālu pakalpojumu sniegšana ārpus darba tiesiskajām attiecībām, arī

zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta,

zvērināta notāra, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa,

konsultanta, inženiera vai arhitekta darbība.

[11] Vadoties no minētā, tiesa var piekrist Pieteicējiem, ka H.B. kunga kā inženiera,

proti, profesionālas darbības pakalpojumu sniedzēja, ienākumi no saimnieciskās darbības ir

apliekami ar IIN 15 % likmi. Tomēr tiesas ieskatā ir jānodala fiziskas personas kā saimnieciskās

darbības veicēja darbību no personālsabiedrības, kāda arī ir komandītsabiedrība, darbības. Var

piekrist Pieteicējiem, ka faktiski fiziska persona, darbojoties personālsabiedrībā, iespējams veic

to pašu darbu, ko būtu darījusi individuāli, bet personālsabiedrība kā veidojums tiek izmantots kā

šīs darbības veicinātājs, proti, parasti personālsabiedrībā apvienojas biedri, lai samazinātu

darbības nodrošināšanas izdevumus, kā arī izmantotu firmas vārdu un citas Komerclikumā

noteiktās priekšrocības. Tomēr tiesa nevar piekrist Pieteicējiem, ka šādā gadījumā

personālsabiedrībai ir tiesības automātiski no personālsabiedrības biedra gūtajiem ienākumiem

atskaitīt IIN 15% apmērā.

Kā redzams no Komerclikuma 77., 90., 118., 119. pantiem, komandītsabiedrība ir

atsevišķs tiesību subjekts, kas kā tāds tiek reģistrēts Komercreģistrā. Arī mantas (ieguldījumu)

uzskaite un grāmatvedība, tostarp nodokļu grāmatvedība, šim subjektam tiek veikta atsevišķi.

Tāpat no nodokļu likumdošanas, tostarp no IIN likuma, izriet, ka nodokļu atskaitījumus

budžetā komandītsabiedrība veic patstāvīgi.

No IIN likuma 3.panta trešās daļas 5.punkta normas, kas noteic, ka ārvalsts nodokļa

maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir ienākums no Latvijas Republikā

reģistrētas personālsabiedrības, kā arī no IIN likuma 8.panta trešās daļas 3.punkta, kas noteic, ka

pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīt

ienākumi no personālsabiedrības, sistēmiski izriet, ka likumdevējs ir nošķīris nodokļa maksātāja

(tostarp īpaši uzsverot nerezidenta statusu) ar nodokli apliekamos ienākumus no nerezidentu kā

fiziskas personas gūtajiem ienākumiem no saimnieciskas darbības. Savukārt no IIN likuma

17.panta 12.3 daļas, kas noteic, ka personālsabiedrība aprēķina nodokli no šā likuma 3.panta

trešās daļas 5.punktā minētajiem ienākumiem, kas ietver personālsabiedrības taksācijas perioda

ar nodokli apliekamā ienākuma daļu, kura pienākas personālsabiedrības dalībniekam —

nerezidentam, un ieturēto nodokli iemaksā budžetā, secināms, ka likumdevējs ir gribējis IIN no

nerezidentu no personālsabiedrības gūtajiem ienākumiem izdalīt atsevišķā kategorijā, tieši

nesaistot tos ar konkrētas fiziskas personas – personālsabiedrības biedra saimniecisku darbību

un tiešā veidā nav paredzējis piemērot IIN likumi 15% apmērā. Savukārt, tā kā likumdevējs

ienākumiem no personālsabiedrības tieši nav noteicis 15% likumi, tad personālsabiedrībai par

sava biedra ienākumiem personālsabiedrībā bija jāaprēķina un jāpārskaita IIN likuma 15. panta

otrajā daļā noteiktā vispārējā likme 25% apmērā.

Tādējādi tiesas ieskatā VID pamatoti ir konstatējis, ka Komandītsabiedrībai kā

personālsabiedrībai saskaņā ar IIN likuma 17.panta 123. daļas nosacījumiem bija pienākums no

H.B. kungam pienākošās ,,/Nosaukums/” KS 2008.gada apliekamā ienākuma daļas ieturēt

iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 15.panta

otrajā daļā paredzēto nodokļa likmi 25 % apmērā – kā par pārējiem fiziskās personas

ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis.

[12] Vienlaikus tiesa piekrīt VID viedoklim, ka, lai gan IIN likuma 30.panta 3.punkts

nodokļa maksātājam paredz tiesības pieprasīt VĪD atmaksāt pārmaksāto vai rezumējošā kārtībā

kļūdaini samaksāto nodokļa summu, tomēr personai, kura ietur un pārskaita budžetā IIN no

fiziskai personai izmaksātā ienākuma kāda ir Komandītsabiedrība, un kura nav uzskatāma par

nodokļa maksātāju likuma normu izpratnē, jo IIN maksātājs ir fiziska persona likumā šādas

tiesības nav paredzētas.

Tādējādi Komandītsabiedrības pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu ir

noraidāms.

Tiesas ieskatā H.B. kungs IIN pārmaksu var lūgt atmaksāt kā fiziska persona personīgi,

iesniedzot attiecīgā finanšu gada ienākumu deklarāciju un iesniegumu IIN likumā 30.panta 3. un

6. punktā noteiktajā kārtībā. No lietas materiāliem neizriet, ka H.B. kungs būtu VID iesniedzis

attiecīgu gada ienākumu deklarāciju, kā arī kā fiziska persona lūdzis atmaksāt pārmaksātās IIN

summas, tādējādi arī attiecībā uz pieteicēju – H.B. kungu tiesai nav pamata pieņemt spriedumu par

labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu, 289.-291. pantu, tiesa

nosprieda:

H.B. un komandītsabiedrības „/Nosaukums/” pieteikumu par labvēlīga administratīvā

akta izdošanu, uzliekot pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam atmaksāt izveidojušos

iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu Ls 9222,79 apmērā noraidīt.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no

tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu

namā.

Tiesnesis /paraksts/ Dz.Melbārdis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis _______________________ Dz.Melbārdis

Rīgā, 2011.gada 28.septembrī