Court orders full payment of utility arrears and management fees by apartment owner to property management company.

Lieta Nr.C391132815

C-0384-16/7

A I ZM U GU R I SK S SPR I E D U M S

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā, 2016.gada 28.janvārī

Valmieras rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis D.Līdacis,

tiesas sēdes sekretāre E.Lauce,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Valmieras Namsaimnieks” prasībā par naudas piedziņu no /pers. A/.

Aprakstošā daļa.

[1] SIA „Valmieras Namsaimnieks” (turpmāk prasītājs) cēla tiesā prasību piedzīt no /pers. A/ (turpmāk atbildētājs) par labu prasītājam parādu 2169,37

EUR, likumiskos procentus 144,07 EUR un tiesāšanās izdevumus.

[1.1] Prasības pieteikumā (l.l.4-5) norādīts, ka no Valmieras zemesgrāmatu nodaļas Valmieras pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs

A/ierakstiem secināms, ka atbildētājai kopš 2004.gada 24.marta līdz 2015.gada 6.maijam, kad likumīgā spēkā stājies Valmieras rajona tiesas zemesgrāmatu

nodaļas lēmums lietā Nr.C66001815, ar kuru apstiprināts izsoles akts Nr.91/098/2015-?K?, piederējis dzīvokļa īpašums Nr./adrese/, kadastra numurs /numurs

B/.

[1.2] Saskaņā ar 2012.gada 23.aprīļa dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu ar SIA „Valmieras Namsaimnieks” 2012.gada 18.maijā noslēgts

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas koplīgums Nr.5-17 (turpmāk Koplīgums).

[1.3] Ar Vidzemes apgabaltiesas 2014.gada 23.septembra spriedumu civillietā Nr.C39108112, kas stājies spēkā 2015.gada 18.jūnijā, no /pers. A/

piedzīts komunālo maksājumu parāds 4900 EUR apmēra un likumiskie procenti 811,13 EUR. Parāds ar spriedumu piedzīts par laika posmu līdz 2013.gada

1.novembrim. Savukārt šī prasība tiek celta par komunālo pakalpojumu un apsaimniekošanas maksas parādu, kas izveidojies laika posmā no 2013.gada

1.novembra līdz 2015.gada 6.maijam, kad likumīgā spēkā stājies Valmieras rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas lēmums lietā Nr.C66001815, ar kuru

apstiprināts izsoles akts Nr.91/098/2015-?K? izsolei par dzīvokļa Nr.71, kas atrodas /adrese/ pārdošanu. Parāds par norādīto laika periodu izveidojies 2169,37

EUR apmērā, jo /pers. A/ nav veikusi nevienu maksājumu.

[1.4] Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants cita starpā paredz, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos

nodokļus. Savukārt šā paša likuma 13.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās

daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai,

kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

līgumā.

[1.5] Tā kā nav šaubu, ka atbildētāja laika posmā, kurā uzkrājies komunālo pakalpojumu un apsaimniekošanas maksas parāds, bija augstāk norādītā

dzīvokļa īpašniece un ir pieņēmusi SIA „Valmieras Namsaimnieks” pakalpojumus un lietojusi tos, tad uzskatāms, ka kontekstā iepriekš norādītajām tiesību

normām atbildētājai ir pienākums pilnībā norēķināties ar prasītāju par saņemtajiem pakalpojumiem 2169,37 EUR apmērā.

[1.6] Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu parādniekam ir pienākums maksāt procentus par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par

sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt Civillikuma 1765.panta otrā daļa paredz, ka likumisko procentu apmērs

par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir septiņi

procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā. Ņemot vērā

minēto, secināms, ka atbildētājas pienākums ir maksāt arī likumiskos procentus no katra rēķina atmaksāšanas termiņa iestāšanās brīža. Likumisko procentu

apmērs uz prasības pieteikuma sastādīšanas brīdi ir 144,07 EUR. Likumisko procentu kopsumma izveidojusies par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz

2015.gada 6.maijam.

[1.7] Prasītāja, lai atgūtu no /pers. A/ parādu par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem un apsaimniekošanas maksu, vērsusies Valmieras rajona

tiesas zemesgrāmatu nodaļā ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Iesniedzot pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu

brīdinājuma kārtībā. Prasītāja samaksājusi ne tikai valsts nodevu, bet arī ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus 7,47 EUR apmērā. Ar Valmieras

rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2015.gada 9.novembra lēmumu SIA „Valmieras Namsaimnieks” pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu

brīdinājuma kārtībā atstāts bez izskatīšanas. Tā kā Civilprocesa likuma normas neparedz minētā maksājuma ieskaitīšanu ceļot prasību vispārējā kārtībā, tad

minētā summa 7,47 EUR uzskatāma par ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem, jo pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un šī

prasība, kas celta prasības tiesvedības kārtībā, uzskatāmi par savstarpēji saistītiem. Šādu secinājumu analogā situācijā izdarījusi arī Vidzemes apgabaltiesa

2012.gada 3.maija spriedumā lietā Nr. C39088911 CA0099-12/11 ( spriedums stājies spēkā 19.06.2012.), atzīstot, ka ņemot vērā Civilprocesa likuma

406.6panta trešajā daļā noteikto, ka pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas nav šķērslis atkārtotai pieteikuma iesniegšanai par saistības piespiedu izpildīšanu

brīdinājuma kārtībā vai prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā, atzīstams, ka sākotnējais pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma

kārtībā un prasība par konkrētā parāda piedziņu ir savstarpēji saistīti. Uz to norāda arī panta trešajā daļā noteiktais, ka prasības celšanas gadījumā samaksātā

valsts nodeva tiek ieskaitīta. Līdz ar to tiesas kolēģija atzīst, ka (..) samaksātie izdevumi Ls 5,25 apmērā (..) par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam, ir

atlīdzināmi prasītājam Civilprocesa likuma 41.pantā noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā minētās tiesību normas, judikatūru un faktiskos apstākļus, atzīstams, ka no

atbildētājas kopā ar pārējiem tiesāšanās izdevumiem, kas radīsies tiesvedības laikā, piedzenami arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,47 EUR apmērā.

[2] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniegusi. Tiesa uzskata, ka paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai šajā

lietā.

[3] Prasītāja pilnvarotais pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies un ir pieteicis lūgumu izskatīt lietu bez tā klātbūtnes tiesas sēdē, norādot, ka prasība tiek

uzturēta spēkā pilnā apmērā. Tiesa atzīst, ka lietu var izskatīt bez prasītāja pilnvarotā pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē.

[4] Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies. Par tiesas sēdi viņai paziņots likumā noteiktā kārtībā. Atbildēja nav paziņojusi neierašanās iemeslu, kā arī

nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu. Tiesa atzīst, ka lietu var izskatīt bez atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa.

[5] Tiesa konstatē, ka atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus par prasību un nav ieradusies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

Civilprocesa likuma 208.1panta pirmajā daļā noteikts, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav

sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, un otrajā daļā noteikts, ka aizmugurisku

spriedumu tiesa taisa, pamatojoties uz prasītāja paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, ja tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda izšķiršanai. Tiesa

uzskata, ka prasītāja prasības pieteikumā norādītie paskaidrojumi un lietā esošiem materiāli ir pietiekami strīda izšķiršanai. Tādejādi lietā ir taisāms

aizmugurisks spriedums.

[6] Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumu un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un izvērtējusi visu kopumā, atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma pilnīgi.

[7] Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā

devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta

saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[7.1] Tiesa konstatē, ka prasības pieteikums atbildētājai ir nosūtīts uz deklarēto adresi. Tādejādi uzskatāms, ka prasības pieteikums atbildētājai ir

izsniegts tā saturs paziņots.

[7.2] Civilprocesa likuma 56.1panta otrajā daļā noteikts, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,

deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa

par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti

septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā

pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā

adresē.

[7.3] Tādejādi tiesa uzskata, ka tas, ka prasības pieteikums ir ticis nosūtīts atpakaļ, nevar ietekmēt tiesas nolēmumu šajā lietā.

[7.4] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Tiesa konstatē, ka atbildētāja nav cēlusi pretprasību un

iebildumus pret prasību. Tādejādi tiesai nav pamata uzskatīt, ka atbildētājai ir iebildumi pret prasību.

[8] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājai laika periodā no 2013.gada 1.novembra līdz 2015.gada 6.maijam piederēja dzīvokļa īpašums Nr.71 un

kopīpašuma domājamā daļa -5215/72292, no daudzdzīvokļu mājas un zemes, adrese: /adrese A/, Valmieras pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr. /numurs

A/, kadastra numurs: /numurs B/, (l.l.10-16).

[8.1] 2012.gada 18.maijā prasītājs kā pārvaldnieks un dzīvojamās mājas /adrese A/, īpašnieki, noslēdza Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas koplīgumu

Nr.5-17 (l.l.18-21) (turpmāk Pārvaldīšanas koplīgums). Puses vienojās, ka īpašnieki uzdod un pilnvaro pārvaldnieku, bet pārvaldnieks apņemas par līgumā

noteikto samaksu pārvaldīt nekustamā īpašuma /adrese A/, īpašnieku kopīpašuma esošo daļu, kas sastāv no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un tai

funkcionāli piesaistītā zemes gabala 2029 kv.m. platībā. Puses Pārvaldīšanas koplīguma 4.punktā vienojās par maksājumiem un norēķinu kārtību. Puses

Pārvaldīšanas koplīgumā nav noteikušas prasītājam pienākumu noslēgt ar katru dzīvokļa īpašnieku atsevišķu līgumu par piedalīšanos dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumu segšanā un maksājumu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem veikšanas kārtību un termiņiem.

[8.4] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka 2015.gada 9.novembrī Valmieras rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese izskatīja prasītāja pieteikumu par

saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kas pamatots ar Pārvaldīšanas koplīgumu, saistību izpildes termiņu – 2015.gada 31.maijs, kopējo parāda

summu 2335,98 EUR, un nolēma atstāt pieteikumu Nr.3-12/0677 bez izskatīšanas (l.l.22).

[9] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

[9.1] Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja galveno parādu 2169,37 EUR par laika periodu no 2013.gada 1.novembra līdz 2015.gada

6.maijam. Atbildētāja iebildumus pret aprēķinātā galvenā parāda apmēru un tā aprēķina kārtību nav cēlusi.

[9.1.1] Puses Apsaimniekošanas līguma 4.12.punktā vienojās, ka visi īpašnieku maksājumi tiek veikti bezskaidras naudas norēķina veidā, pamatojoties

uz pārvaldnieka nosūtīto rēķinu par iepriekšējo mēnesi. Maksājuma termiņš ir katra mēneša pēdējā diena. maksājumi veicami uz vienu no rēķinā norādītajiem

pārvaldnieka norēķinu kontiem.

[9.1.2] Pārvaldīšanas koplīguma 4.6.punktā prasītājs un īpašnieki vienojās, ka papildus šī līguma 4.2.-4.4.punktā minētajiem izdevumiem dzīvojamās

mājas pārvaldīšanai īpašnieki norēķinās ar pārvaldnieku arī par līguma 2.1.7.punktā minētajiem pakalpojumiem (izņemot pakalpojumus, par kuriem katrs no

īpašniekiem pats norēķinās ar pakalpojuma sniedzēju) atbilstoši līgumiem, kas noslēgti ar šo pakalpojumu sniedzējiem.

[9.1.3] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 15.pantu dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos,

kopības sastāvā ietilpst visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Likuma 16.pants nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu

jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Tā ir tiesīga pieņemt lēmumu par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas formu, atsevišķu vai visu

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību. Dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja „par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā

esošajiem dzīvokļu īpašumiem. Tiesa uzskata, ka atbildētājai ir saistoši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi, t.sk., noslēgtais Pārvaldīšanas koplīgums.

[9.1.4] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Likuma 13.pants paredz, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa

īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja

tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Tādejādi atbildētājai neatkarīgi no tā vai viņa personīgi ir vai nav noslēgusi dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumu, ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar attiecīgo

dzīvokļa īpašumu.

[9.1.5] Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veiktā galvenā parāda aprēķina (l.l.17) pamatotību. Tiesa secina, ka no atbildētājas par labu prasītājam

piedzenams galvenais parāds 2169,37 EUR.

[9.2] Prasītājs ir aprēķinājis un vēlas piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 144,07 EUR par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz

2015.gada 6.maijam (l.l.17).

[9.2.1] Civillikuma 1946.panta izpratnē procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai, ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

[9.2.2] Civillikuma 1759.panta pirmajā punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta otro

daļu, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai

pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti

no simta gadā.

[9.2.3] Atbildētāja nav cēlusi iebildumus pret likumisko procentu aprēķinu un apmēru. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veikto likumisko procentu

aprēķinu. Tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenami likumiskie procenti 144,07 EUR.

[9.3] Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punktu, atbildētāja ir atzīstama par patērētāju. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma

6.panta vienpadsmitajā daļā noteikts, ka tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma

izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.

Tiesai nav pamata uzskatīt, ka Pārvaldīšanas koplīguma noteikumi, kas pamato prasījumu, saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.pantu, būtu

atzīstami par netaisnīgiem līguma noteikumiem.

[9.4] Tiesa secina, ka no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenams galvenais parāds 2169,37 EUR un likumiskie procenti 144,07 EUR.

[10] Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības

pieteikumā. Tiesa atzīst prasītājam, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētāja likumiskos procentus 6% (seši procenti no simta) gadā no piedzītā, bet neatmaksātā galvenā parāda līdz sprieduma izpildei. Saskaņā ar Civillikuma

1763.pantu, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Tādejādi procentu pieaugums apstājas, kad to

daudzums sasniegs neatmaksātā galvenā parāda apmēru.

[10.1] Tā kā tiesa prasību apmierina pilnīgi, saskaņā Civilprocesa likuma 41.pantu, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva 327,28

EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 12,71 EUR, t.sk., ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi EUR 7,47 lietā Nr.3-12/0677 (l.l.9).

[10.2] Tiesa konstatē, ka prasītājam ir radušies ar lietas vešanu saistīti izdevumi – izdevumi advokāta palīdzības samaksai 148,23 EUR. Tiesa, saskaņā

ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktu, atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami izdevumi advokāta palīdzības samaksai 148,23

EUR.

[10.3] Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma stāšanās spēkā.

Rezolutīvā daļa.

Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 44.panta pirmās daļas 1.punktu, 190., 193., 195., 204.1pantu 208.1pantu,

n o s p r i e d a:

1. Prasību pilnīgi apmierināt.

1. Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta: /adrese A/, LV-4201, par labu SIA „Valmieras

Namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.44103022271, juridiskā adrese: Semināra iela 2a, Valmiera, LV-4201, 2801,66 EUR (divi tūkstoši astoņi simti

viens euro, 66 euro centi), kas sastāv no galvenā parāda 2169,37 EUR par laika periodu no 2013.gada 1.novembra līdz 2015.gada 6.maijam,

procentiem 144,07 EUR, valsts nodevas 327,28 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem EUR 12,71 un izdevumiem advokāta palīdzības

samaksai 148,23 EUR.

2. Noteikt SIA „Valmieras Namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.44103022271, juridiskā adrese: Semināra iela 2a, Valmiera, LV-4201, tiesības

saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta: /adrese A/, likumiskos procentus 6% (seši procenti no simta) gadā

no piedzītā, bet neatmaksātā galvenā parāda līdz sprieduma izpildei. Procentu pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs neatmaksātā

galvenā parāda apmēru.

3. Samaksu veikt: 1) AS „DNB banka” kods RIKOLV2X, konts LV76 RIKO 0002 0107 2386 2; 2) AS „SWEDBANK” kods

HABALV22, konts LV79 HABA 0551 0004 3655 0; 3) AS „SEB banka” kods UNLALV2X, konts LV43 UNLA 0050 0001 2355 8; 4) AS

„NORVIK banka” kods LATBLV22, konts LV88 LATB 0002 0100 9634 9; 5) AS „CITADELE BANKA” kods PARXLV22, konts LV86

PARX 0012 4875 6000 1.

1. Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma stāšanās spēkā.

2. SIA „Valmieras Namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.44103022271, juridiskā adrese: Semināra iela 2a, Valmiera, LV-4201, spriedumu var

pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2016.gada 28.janvāris, Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Valmieras

rajona tiesā.

3. /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta: /adrese A/, nav tiesīga pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā.

4. /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta: /adrese A/, 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir

tiesīgi iesniegt Valmieras rajona tiesā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnesis D.Līdacis