Legislator Case Law & Legislation
C29430515 / C-4305-15 AI generated

Court partially allowed bank's claim against debtors for principal, interest, and penalty under Civil Law.

Case Number C29430515 / C-4305-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the administrator's claim against two individuals for debt collection following a bankruptcy ruling. The plaintiffs argued for the full loan amount, accrued interest, and a reduced penalty sum, while defendants submitted no written objections. The court ruled that the penalty claim was partially inadmissible, ordering payment of the principal, interest, and a specific penalty portion while rejecting the remainder.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law 1286; 1319; 1587; 1589; 1683: The court partially allowed the claim for debt collection, establishing that penalty claims must be strictly calculated and can be reduced or rejected if not fully supported by the contract terms or legal provisions.

Keywords

AI generated
bankruptcy proceedings debt collection penalty reduction joint liability mortgage security interest calculation civil procedure

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 1286
Civil Law 1319
Civil Law 1587
Civil Law 1589
Civil Law 1683
Civil Procedure Law 43
Civil Procedure Law 42
Civil Procedure Law 204.1
Civil Procedure Law 93
Civil Procedure Law 97
Civil Procedure Law 190
Civil Procedure Law 193
Civil Procedure Law 195

Cited Case Law

AI generated
Supreme Court Senate Civil Division 2013.05.31 SKC-130/2013
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C29430515

Lietas arhīva Nr. C-4305-15/20

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 15.decembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Lūciņa-Linka

ar tiesas sēdes sekretāri A.Rozīti

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu likvidējamās AS ”Ogres Komercbanka” prasībā pret /pers. C/ un /pers. D/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 20.februārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts likvidējamās AS ”Ogres Komercbanka” administratora /pers. E/

prasības pieteikums pret /pers. C/ un /pers. D/ par parāda piedziņu.

Prasībā norādīts, ka ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2014.gada 17.decembra spriedumu civillietā Nr.C04395506 likvidētā

AS „Ogres Komercbanka", pasludināta par maksātnespējīgu un uzsākta bankrota procedūra, par administratoru apstiprināts likvidators /pers. E/.

Norādīts, ka 2006.gada 22.septembrī starp banku, kā aizdevēju, un atbildētājiem, kā aizņēmējiem, solidāri noslēgts Kredīta līgums Nr.3140, ar

kuru banka izsniedza aizņēmējiem pa daļām kopējo kredīta summu EUR 256 116,93 (Ls 180 000) ar noteikto kredīta likmi 8 % gadā uz 20 gadiem,

nekustamā īpašuma /adrese/, būvniecībai un iekārtošanai.

Saskaņā ar Kredīta līguma 2.2.un 2.3.punktā ietverto vienošanos, kredīts pārskaitīts uz /pers. C/ norēķinu kontu: 05.10.2006. – EUR 232 226,91

(Ls 163 210) un 30.10.2006. – EUR 23890,02 (Ls 16 790).

Kredīta līguma saistību izpildes nodrošināšanai 2006.gada 22.septembrī starp banku kā, ķīlas ņēmēju, un /pers. C/, kā ķīlas devēju, no otras puses,

noslēgts Ķīlas līgums Nr.1/3140, ar kuru atbildētājs ieķīlāja sev piederošo nekustamo īpašumu – divus zemes gabalus 0,4503 ha platībā.

Pamatojoties uz Kredīta līgumu un Ķīlas līgumu 2006.gada 4.oktobrī Rīgas rajona zemesgrāmatas Salas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.

/numurs A/ierakstīts aizliegums bez bankas rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, iznomāt, izīrēt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu

tiesībām; bankas labā nostiprināta otrā hipotēka par summas EUR 281 728.62.

Prasītājs norāda, ka parāda kopējā summa ir EUR 585 511,70, ko veido EUR 256 116,39 izsniegtā un neatmaksātā kredīta summa, EUR

73 277,84 neatmaksātie procenti par kredīta lietošanu no 2006.gada 20.oktobra līdz 2010.gada 20.oktobrim, kad banka atkāpās no kredīta līguma,

EUR 256 116,39 līgumsods (ņemot vērā, ka kopējā līgumsoda summa uz kredīta līguma izbeigšanas brīdi bija EUR 1 344 053,63, banka samazina

līgumsodu līdz kredīta pamatsummai EUR 256116,39).

Prasībā, pamatojoties uz Civillikuma 1286., 1319., 1587., 1589., 1683.pantu lūgts piedzīt solidāri no /pers. C/ un /pers. D/ par labu likvidējamajai

AS „Ogres komercbanka” parādu EUR 585 511,70 apmērā.

Atbildētāji rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus par celto prasību saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu tiesā nav iesnieguši.

2015.gada 3.augustā tiesā saņemts SIA “MZ Consults” un likvidējamās maksātnespējīgās AS “Ogres komercbanka” administratora /pers.

E/ pieteikums par puses procesuālo tiesību pārņemšanu, kurā norādīts, ka ar 2015.gada 11.maija Cesijas līgumu Nr.C-13/2015 visas prasījuma tiesības

pret /pers. C/ un /pers. D/, kas izriet no un ir saistītas ar 2006.gada 22.septembra Kredīta līgumu Nr. 3140 un 2006.gada 22.septembra Ķīlas līgumu

Nr.1/3140 ir tikušas nodotas SIA “MZ Consults”.

Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 77. pantu, lūgts aizstāt prasītāju likvidējamo AS “Ogres komercbanka” ar SIA “MZ Consults”.

Civilprocesa likuma 77.panta pirmā daļa paredz, ja viena no pusēm lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskā persona beidz pastāvēt,

prasījuma cesija, parāda pārvede) tiesa pieļauj aizstāt šo pusi tās tiesību pārņēmējam, panta otrā daļa paredz, ka tiesību pārņemšana iespējama

jebkurā procesa stadijā.

Ar 2015.gada 1.decembra tiesas sēdes protokollēmumu tiesa, pamatojoties uz pieteikumam par puses aizstāšanu pievienotajiem dokumentiem un

saskaņā ar Civilprocesa likuma 77. pantu, apmierināja pieteikumu un aizstāja prasītāju ar tā tiesību pārņēmēju.

Tiesas sēdē prasītāja tiesību pārņēmēja SIA “MZ Consults” pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Aldis Saulietis prasību uzturēja pilnā apmērā

uz prasības pieteikumā norādītā pamata un apstākļiem.

Atbildētājs/pers. C/ uz tiesas sēdi nav ieradies, nav paziņojis par neierašanās iemesliem, nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt.

Atbildētāja/pers. D/ uz tiesas sēdi nav ieradusies, nav paziņojusi par neierašanās iemesliem, nav lūgusi lietas izskatīšanu atlikt.

Atbildētājiem par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots savlaicīgi likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti ierakstītā sūtījumā uz deklarētās

dzīvesvietas adresi /adrese/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses,

bet gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc

kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītā

papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms,

ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā

dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. vai 210.pantā paredzētos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, atbilstoši Civilprocesa likuma 156.panta

pirmajai daļai, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez lietas dalībnieku klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Tiesa, uzklausījusi prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasībā izklāstītos

argumentus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta pirmajai daļai, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un

dzīvē gūtiem novērojumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, bet

atbilstoši Civilprocesa likuma 8.panta pirmajai daļai tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā

kārtībā.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Nodibināts, ka 2006.gada 22.septembrī starp banku, kā aizdevēju, un atbildētājiem, kā aizņēmējiem, solidāri noslēgts Kredīta līgums Nr.3140, ar

kuru banka izsniedza aizņēmējiem pa daļām kopējo kredīta summu EUR 256 116,93 (Ls 180 000) ar noteikto kredīta likmi 8 % gadā uz 20 gadiem,

nekustamā īpašuma /adrese/, būvniecībai un iekārtošanai (lietas 11.-13.lapa).

Saskaņā ar Kredīta līguma 2.2.un 2.3.punktā ietverto vienošanos, kredīts pārskaitīts uz /pers. C/ norēķinu kontu: 05.10.2006. – EUR 232 226,91

(Ls 163 210) un 30.10.2006. – EUR 23890,02 (Ls 16 790). Kredīta izsniegšanu apliecina izraksti no /pers. C/ konta (lietas 9.-10.lapa).

Kredīta līguma saistību izpildes nodrošināšanai 2006.gada 22.septembrī starp banku kā, ķīlas ņēmēju, un /pers. C/, kā ķīlas devēju, no otras puses,

noslēgts Ķīlas līgums Nr.1/3140, ar kuru atbildētājs ieķīlāja sev piederošo nekustamo īpašumu – divus zemes gabalus 0,4503 ha platībā (lietas 14.lapa).

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut atlīdzinot otrai zaudējumus.

Kredīta līguma 4.2.punktā noteikts, ka aizņēmēji kredīta atmaksu veic, sākot ar kredīta izmantošanas trīspadsmito mēnesi, ik mēnesi ne mazāk kā

EUR 1122,65 (Ls 789), ne vēlāk kā līdz katra tekošā mēneša 20.datumam, ieskaitot. Kredīta atmaksa jāuzsāk ar 2007.gada 20.novembri (lietas 11.

lapa).

Civillikuma 1589.pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai

kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Kredīta līguma 7.2.2.punkts paredz, ja aizņēmēji kredīta līguma noteiktajos termiņos neatmaksā kredīta procentus un/vai kredīta summu, vai to

neveic pilnā apmērā, bankai ir tiesības pieprasīt izmaksātā kredīta un pienākošos procentu tūlītēju samaksu, norādot samaksas termiņu pēc saviem

ieskatiem (lietas 13.lapa).

2010.gada 20.oktobrī /pers. C/ nosūtīts brīdinājums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi, lūdzot līdz 2010.gada 1.decembrim atmaksāt

neatmaksāto kredīta summu, procentus un līgumsodu EUR 585 511,69 (lietas 15.-19. lapa).

Ņemot vērā apstākļus, ka atbildētāji nav uzsākuši kredīta atmaksu, pārtraukuši procentu maksājumus 2007.gada 20.jūlijā, atzīstams, ka aizņēmēji

nav ievērojuši termiņus līgumā noteikto maksājumu veikšanai, ka rezultātā prasītājam bija pamats vienpusēji atkāpties no līguma, pieprasot kredīta pilnu

atmaksu pirms līgumā noteiktā termiņa.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu

atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tās pašas šķiras un labuma lietās. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1943. pantu aizņēmējam jāatdod tāda

pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāji pierādījumus, ka savas saistības pret

prasītāju būtu izpildījuši nav iesnieguši.

Nodibināts, ka atbildētāji nav uzsākuši kredīta atmaksu, līdz ar to izsniegtā un neatmaksātā kredīta summa ir EUR 256 116,93 (lietas 28.lapa),

atbildētāji prasības summu nav apstrīdējuši un iebildumus pret prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteikuši, līdz ar to tiesa atzīst par pamatotu prasību

šajā daļā.

Civillikuma 1651.pantā noteikts, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs novilcinājums. Saskaņā ar Civillikuma 1652.pantu

parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu,

var ar līgumu, vai arī pēc paražas.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu, savukārt Civillikuma

1757.pantā noteikts, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu, procenti par aizdevumiem dodami tikai tad,

ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Kredīta līguma 1.punktā noteikta procentu likme 8 % gadā, sākot no kredīta saņemšanas dienas; saskaņā ar līguma 3.2. un 4.1.punktu līdz katra

mēneša 20.datumam veicami kredīta lietošanas procentu maksājumi.

Atbilstoši Kredīta līguma 3.punktam, kredīta lietošanas procenti tiek uzskaitīti, izmantojot šajā līgumā norādīto procentu gada likmi un pieņemot, ka

gadā ir 360 dienas. Procenti tiek uzskaitīti par faktisko kredīta izmantošanas kalendāro dienu skaitu, ieskaitot tā saņemšanas un galīgās atmaksas dienas.

Procenti tiek aprēķināti no atlikušās summas (lietas 11.lapa).

Tiesa atzīst, ka prasītājs ir aprēķinājis kredīta lietošanas procentus par laika periodu no 2006.gada 20.oktobra līdz 2010.gada 20.oktobrim EUR

73277,84 (lietas 30.-33. lapa), kas atbilst judikatūrā izteiktajām atziņām (skatīt 2013.gada 30.janvāra Augstākās tiesas Senāta spriedumu lietā Nr.

SKC644/2013), līdz ar to tiesa atzīst par pamatotu un apmierināmu prasību daļā par procentu EUR 73277,84 piedziņu.

Kredīta līguma 6.1.punkts paredz līgumsodu par kredīta atmaksa un kredīta procentu samaksas termiņa kavējumu 0,25 % apmērā no savlaicīgi

nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu, bet, sākot no 15 kavējuma dienas – 3 % apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas par katru

nokavēto dienu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona

uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi. Savukārt Civillikuma 1720.pants

paredz kreditora tiesību prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par

neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā. Savukārt, Civillikuma 1652.panta 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums iestājas pats

no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu.

Prasības pieteikumā prasītājs norāda, ka par maksājumu kavējumiem aprēķināts līgumsods EUR 256 116,39 apmērā, vienlaicīgi norādot, ka,

ņemot vērā, ka kopējā līgumsoda summa uz kredīta līguma izbeigšanas brīdi bija EUR 1 344 053,63, banka samazina līgumsodu līdz kredīta

pamatsummai un lūdz piedzīt no atbildētājiem EUR 256116,39.

Lai arī prasītāja aprēķinātā līgumsoda summa nepārsniedz pamatparāda lielumu, taču pie konkrētās lietas apstākļiem, tiesa atzīst, ka pieprasītais

līgumsods šajā gadījumā ir vērtējams kā pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas un nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu, attiecībā pret atbildētāju un

viņa neizpildītajām saistībām.

Konkrētajā gadījumā prasītājs uz konkrētiem zaudējumiem, ko tam radījusi pamatparāda un lietošanas procentu savlaicīga nesamaksāšana, nav

norādījis.

Turklāt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr. SKC-212/2008, izvērtējot normas par līgumsodu

kopsakarā ar taisnīguma un samērīguma principu, ir nonācis pie atzinuma, ka līgumsoda samazināšanas iespēja nav izslēgta (..). Jautājums par līgumsoda

samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos ir tāds jautājums, kas sakarā ar likuma tieša norādījuma trūkumu ir izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā

ar Civilprocesa likuma 5.panta norādīto taisnības apziņu un vispārīgiem tiesību principiem.

Kā arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2011.gada 31.augusta spriedumā lietā Nr. SKC-221/2011, izvērtējot normas par līgumsodu

kopsakarā ar taisnīguma un samērīguma principu norādījis uz judikatūru, kas izveidojusies ar Senāta 2004.gada 22.septembra spriedumu lietā Nr. SKC-

441, 2005.gada 26.janvāra spriedumu lietā Nr. SKC-48, 2007.gada 20.jūnija lēmumu lietā SPC-43, 2008.gada 14.maija spriedumu lietā Nr. SKC-

212, Senāts atzinis, ka jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civilprocesa

likuma 5.panta norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem.

Tā kā neproporcionālais līgumsoda lielums likumā atstāts atklāta juridiskā jēdziena formā, tas katrā konkrētā gadījumā izvērtējams atbilstoši lietā

nodibinātajiem faktiskajiem apstākļiem.

Saskaņā ar Civillikuma 17241. panta noteikumiem, tiesas kompetencē ietilpst izvērtēt piemērotā līgumsoda samērīgumu.

Civillikuma 1717.pantā noteikts, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam un līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar

zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Tomēr jau stabili noteiktajai tiesu praksei, atzīstams, ka līgumsods ir aprobežots arī ar citiem noteikumiem un taisnīguma principu, līdz ar ko tiesai ir

tiesības, un pat pienākums pielīgto līgumsodu samazināt, ja tas ir atzīstams par nesamērīgu.

Tiesa ņem vērā, ka likumdevējs ir atteicies no līdzšinējā līgumsoda tiesiskā regulējuma, izdarot grozījumus Civillikuma 1716.pantā, kas paredz, ka

līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no

pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Šāda likuma normas iestrādne norāda uz to, ka likumdevējs ir atzinis par taisnīgu līgumsodu 10% apmērā no pamatparāda. Kaut arī šī tiesību

norma tiešā veidā nav piemērojama attiecībā uz izskatāmo strīdu, izvērtējot pielīgtā līgumsoda samērīgumu, tiesa ņem vērā, ka likumdevējs tādējādi ir

konceptuāli mainījis līgumsoda institūta funkcijas, atsakoties no sodīšanas funkcijas un paredzot, ka līgumsodam turpmāk būs preventīva (brīdinoša) un

zaudējumu kompensēšanas funkcija.

Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, tiesa atzīt, ka kopējais līgumsoda apmērs, kas piemērojams atbildētājam samazināms līdz 10 % no

nesamaksāta pamatparāda. Līdz ar to līgumsoda apmērs par maksājumu kavējumu saskaņā ar līgumu, nosakāms EUR 25 611,69, bet prasība daļā par

līgumsoda piedziņu EUR 23050,47 apmērā ir noraidāma.

Saskaņā ar Civillikuma 1672.pantu solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu. Līgums un testaments nodibina solidāru saistību

tikai tad, kad līdzējs vai testators to tieši noteikuši, kā no paredz Civillikuma 1673.pants.

Atbilstoši Civillikuma 1670.pantam par nedalītu jeb solidāru prasījums vai saistība atzīstami tad, kad no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt visu

priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums visu izpildīt, pie kam tomēr priekšmetu var prasīt un tas jāizpilda tikai vienu reizi.

N o 2006.gada 22.septembrī starp banku, kā aizdevēju, un atbildētājiem, kā aizņēmējiem, noslēgtā Kredīta līgums Nr.3140, ar kuru banka

izsniedza aizņēmējiem pa daļām kopējo kredīta summu EUR 256 116,93 (Ls 180 000) ar noteikto kredīta likmi 8 % gadā uz 20 gadiem, nekustamā

īpašuma /adrese/, būvniecībai un iekārtošanai, secināms, ka atbildētāji /pers. C/ un /pers. D/ uzņēmušies solidāras saistības līguma izpildē, kas ir pamats

noteikt atbildētāju solidāru atbildību.

Tādējādi, izvērtējot noslēgto līgumu saturu un tajā ietverto formulējumu kopsakarā ar Civillikuma 1670.panta noteikumiem, tiesai nerodas šaubas,

ka, puses līgumā tieši vienojušās par solidāras saistības nodibināšanu un uzņēmušās solidāras saistības atbildēt bankai kā prasītājam (sk. Augstākās tiesas

Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 31.maija spriedums lietā Nr.SKC-130/2013).

Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punkts noteic, ka administratori prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts

juridiskās personas maksātnespējas process, ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai.

Līdz ar to no atbildētājiem valsts labā piedzenama valsts nodeva EUR 5150,75 apmērā.

Ņemot vērā, ka lietā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 17,15 apmērā no atbildētājiem valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto, un Civilprocesa likuma 93., 97., 190., 193., 195., 204.1 pantu tiesa

nosprieda

Apmierināt prasību daļēji.

Piedzīt solidāri no /pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/ personas kods /personas kods/, par labu SIA „MZ Consults”,

reģistrācijas numurs 40103620778, pamatparādu EUR 256 116,93, nesamaksātos procentus EUR 73277,84 un līgumsodu EUR 25 611,69, bet kopā

EUR 355 006,46 (trīs simti piecdesmit pieci tūkstoši seši euro, 46 centi).

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda EUR 230 505,47 apmērā piedziņu.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu EUR 2575,38 (divi tūkstoši pieci simti septiņdesmit pieci euro, 38

centi).

Piedzīt no /pers. D/ personas kods /personas kods/, valsts labā valsts labā valsts nodevu EUR 2575,38 (divi tūkstoši pieci simti septiņdesmit

pieci euro, 38 centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu Tiesu administrācijai ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,58 euro (astoņi

euro, 58 centi).

Piedzīt no /pers. D/ personas kods /personas kods/, par labu Tiesu administrācijai ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,57 euro (astoņi

euro, 57 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami kontā Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316,

saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C29430515.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas

izdevumu samaksu valsts labā, maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 105.kabinetā vai nosūtāms pa

pastu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Lūciņa-Linka