Legislator Case Law & Legislation
C33434516 / C-4345-16 AI generated

Court allows Latvenergo's claim for unpaid electricity bill, interest, and court costs against a non-responding defendant.

Case Number C33434516 / C-4345-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's failure to appear and allowed the plaintiff's claim for unpaid electricity, interest, and costs. The defendant had accumulated a debt of 246.07 euros and failed to pay after warnings, while the plaintiff argued for statutory interest under the Civil Law. The court ruled that the defendant's non-appearance did not hinder the trial and granted the plaintiff's request based on established civil law provisions regarding default interest and cost allocation.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law 1759; 1765; Civil Procedure Law 8; 97; 193; 250.25; 250.27: A court may decide a civil case in writing without a hearing if parties do not request one, and a claim for default interest and court costs against a non-responding defendant is allowed if supported by statutory provisions.

Keywords

AI generated
unpaid electricity bill default interest rates non-responding defendant written procedure court cost allocation Civil Law provisions statutory interest

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 1587
Civil Law 1716
Civil Law 1756
Civil Law 1763
Civil Law 1765
Civil Law 1770
Civil Law 1775
Civil Law 1779
Civil Law 1811
Civil Law 2021
Civil Law 2107
Civil Law 2109
Civil Law 2033
Civil Procedure Law 250.21
Civil Procedure Law 250.25
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C33434516

Lietas arhīva Nr. C-4345-16/15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 31.augustā

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Lipska rakstveida procesā izskatīja civillietu AS “Latvenergo” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

AS “Latvenergo” 2016.gada 10.februārī cēlusi Rīgas rajona tiesā maza apmēru prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Prasībā norādīts, ka 2005.gada 23.maijā puses noslēgušas līgumu Nr. CJ4406-36 (mainīts uz Nr. 1008417704) par elektroenerģijas piegādi

atbildētājas īpašumam /adrese/.

Lietojot elektroenerģiju, atbildētājas pienākums ir ievērot Ministru kabineta “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumus” un laicīgi

maksāt par patērēto elektroenerģiju.

Ar līguma 2.2.1.punktu atbildētāja apņēmusies katra mēneša pirmajā datumā nolasīt komercuzskaites mēraparāta rādījumus, izrakstīt maksājuma

rēķinu par izlietoto elektroenerģiju un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām par patērēto elektroenerģiju, kā arī samaksāt noteikto maksu

par kavējumu, ja maksājums nav veikts termiņā.

Atbildētājai ir saistošs līguma 5.6. un 5.9.punktā noteiktais pienākums atbildēt par izlietotās elektroenerģijas apmaksu līdz jauna līguma noslēgšanai

ar citu lietotāju, ja lietotājs, atbrīvojot objektu, nav par to informējis piegādātāju.

Atbildētāja nav norēķinājusies par saņemto elektroenerģiju. Par laika posmu no 2013.gada 1.augusta līdz 2013.gada 23.oktobrim ir izveidojies

neapmaksāts elektroenerģijas uzkrājums par kopējo summu 246,07 euro.

2014.gada 23.jūlijā atbildētāja brīdināta par parāda samaksu. Brīdinājums atstāts bez ievērības un parāds nav samaksāts.

Par samaksas kavējumu prasītāja aprēķinājusi likumiskos procentus - 20,87 euro apmērā (6% gadā).

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumiem “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” Nr. 793, Ministru

kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumiem “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” Nr. 914, Civillikuma 1587., 1716., 1756.,

1763., 1765., 1770., 1775., 1779., 1811., 2021., 2107., 2109., 2033.pantu, prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no atbildētājas parādu 246,07 euro,

likumiskos procentus 20,87 euro, tiesas izdevumus un noteikt prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus - 6% gadā no nenomaksātās parāda

summas.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājas rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti.

No Civilprocesa likuma 250.21panta izriet, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Tā kā puses nav lūgušas lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots. Puses nav pieteikušas

noraidījumu tiesnesim.

Ielūkojoties Vienotās migrācijas informācijas sistēmā, noskaidrots, k a atbildētājas deklarētā dzīvesvieta ir /adrese/. Par tiesvedību atbildētāja

informēta, nosūtot prasības pieteikumu un paziņojumu par lietas izskatīšanu uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu, kas atbilst Civilprocesa likuma 56.panta

piektajā daļā noteiktajam.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa noteic, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus bet saskaņā ar Civillikuma

1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

No lietas materiāliem redzams, ka puses 2005.gada 23.maijā noslēgušas līgumu par elektroenerģijas piegādi un lietošanu objektā /adrese/ (lietas

14.lapa).

Līguma 2.2.1.punktā noteikts, ka lietotāja pienākums ir katra mēneša 1.datumā nolasīt komercuzskaites mēraparātu rādījumus, izrakstīt maksājumu

kvīti un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām, kā arī samaksāt noteikto maksu par kavējumu, ja maksājums nav veikts termiņā.

Lietā nav strīda par faktu, ka prasītāja ar līgumu uzņemtās saistības izpildījusi.

Saskaņā ar prasībā norādīto atbildētāja nav norēķinājusies par saņemto elektroenerģiju un par laika posmu no 2013.gada 1.augusta līdz 2013.gada

23.oktobrim ir izveidojies neapmaksāts elektroenerģijas uzkrājums par kopējo summu 246,07 euro.

Civillikuma Ievada daļas 3.panta noteikumi noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība

radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies.

Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumu Nr. 914 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (spēkā no 2011.gada

15.decembra līdz 2014.gada 1.aprīlim) 27.punkts noteic, ka saistītā lietotāja pienākums ir norādītajā termiņā veikt samaksu saskaņā ar publiskā tirgotāja

vai nelielas sadales sistēmas operatora izrakstīto rēķinu. Saistītā mājsaimniecības lietotāja pienākums ir nākamā kalendāra mēneša laikā veikt samaksu

atbilstoši izraudzītajam norēķinu veidam par katrā norēķinu periodā apmaksājamo piegādātās elektroenerģijas apjomu.

Savukārt atbilstoši minēto noteikumu 29.punktam saistītais lietotājs ir tiesīgs izbeigt elektroenerģijas lietošanu objektā, vismaz piecas darbdienas

iepriekš informējot publisko tirgotāju vai nelielas sadales sistēmas operatoru par elektroenerģijas piegādes līguma un sistēmas pakalpojumu līguma

laušanu un norādot elektroenerģijas lietošanas izbeigšanas laiku. Izbeidzot elektroenerģijas lietošanu, saistītais lietotājs fiksē elektroenerģijas

komercuzskaites mēraparāta rādījumus, paziņo tos publiskajam tirgotājam vai nelielas sadales sistēmas operatoram, kā arī noteiktajā termiņā veic galīgo

norēķinu par patērēto elektroenerģiju, atļauto slodzi un saņemtajiem pakalpojumiem.

Lietā nav arī pierādījumu tam, ka atbildētāja būtu vienpersoniski izbeigusi līgumu ar prasītāju, līdz ar to saskaņā ar starp pusēm noslēgtā līguma par

elektroenerģijas piegādi 5.punktu atbildētāja ir atbildīga par izlietotās elektroenerģijas apmaksu līdz jauna līguma noslēgšanai ar citu lietotāju.

Lietas izskatīšanas laikā atbildētāja celto prasību un parāda aprēķinu nav apstrīdējusi, kā arī nav iesniegusi pierādījumus tam, ka elektroenerģijas

lietošanu ir pārtraukusi, savas saistības ar prasītāju būtu nokārtojusi un parādu samaksājusi.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Šādos apstākļos tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos apstākļus, ka atbildētāja savas saistības noteiktajā termiņā un kārtībā

nav izpildījusi. Turklāt saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība par parāda 246,07 euro piedziņu ir pamatota un apmierināma.

Apmierinot prasību daļā par parāda piedziņu, tiesa atzīst, ka apmierināms arī prasījums par likumisko nokavējuma procentu piedziņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, ir jāmaksā

nokavējuma procenti. Savukārt Civillikuma 1765.pants noteic, ka gadījumā, ja procenti nav noteikti, tie aprēķināmi pēc likmes 6% no kapitāla gadā.

Ņemot vērā, ka atbildētāja pieļāvusi saistību izpildes nokavējumu, tiesa atzīst, ka prasītājas izvirzītais prasījums par likumisko procentu 20,87 euro

piedziņu atzīstams par pamatotu un apmierināmu.

Ievērojot Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda

summas par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Civillikuma 1759.panta 1. un 2.punkts paredz, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu un par svešu naudu, kad tās turētājs to lietojis savā labā. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka

aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā, bet panta

ceturtā daļa paredz, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Ievērojot minēto tiesisko regulējumu un faktu, ka atbildētāja turpina kavēt saistību izpildi un faktiski lietot prasītājai piederošu kapitālu, prasītājai

nosakāmas tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Apmierinot prasību, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva 71,14 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā 75,84 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 250.25 un 250.27pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Latvenergo”, reģistrācijas numurs 40003032949, parādu par piegādāto

elektroenerģiju 246,07 euro, likumiskos procentus 20,87 euro un tiesas izdevumus 75,84 euro, kopā piedzenot 342,78 euro (trīs simti četrdesmit divi

euro un 78 centi).

Noteikt, ka AS “Latvenergo” ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda

summas, ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā 20 dienu laikā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem

apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese I.Lipska