Court allows Latvenergo's claim for unpaid electricity bill, interest, and court costs against a non-responding defendant.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear and allowed the plaintiff's claim for unpaid electricity, interest, and costs. The defendant had accumulated a debt of 246.07 euros and failed to pay after warnings, while the plaintiff argued for statutory interest under the Civil Law. The court ruled that the defendant's non-appearance did not hinder the trial and granted the plaintiff's request based on established civil law provisions regarding default interest and cost allocation.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 1759; 1765; Civil Procedure Law 8; 97; 193; 250.25; 250.27: A court may decide a civil case in writing without a hearing if parties do not request one, and a claim for default interest and court costs against a non-responding defendant is allowed if supported by statutory provisions.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33434516
Lietas arhīva Nr. C-4345-16/15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 31.augustā
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Lipska rakstveida procesā izskatīja civillietu AS “Latvenergo” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas
piedziņu.
Aprakstošā daļa
AS “Latvenergo” 2016.gada 10.februārī cēlusi Rīgas rajona tiesā maza apmēru prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu.
Prasībā norādīts, ka 2005.gada 23.maijā puses noslēgušas līgumu Nr. CJ4406-36 (mainīts uz Nr. 1008417704) par elektroenerģijas piegādi
atbildētājas īpašumam /adrese/.
Lietojot elektroenerģiju, atbildētājas pienākums ir ievērot Ministru kabineta “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumus” un laicīgi
maksāt par patērēto elektroenerģiju.
Ar līguma 2.2.1.punktu atbildētāja apņēmusies katra mēneša pirmajā datumā nolasīt komercuzskaites mēraparāta rādījumus, izrakstīt maksājuma
rēķinu par izlietoto elektroenerģiju un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām par patērēto elektroenerģiju, kā arī samaksāt noteikto maksu
par kavējumu, ja maksājums nav veikts termiņā.
Atbildētājai ir saistošs līguma 5.6. un 5.9.punktā noteiktais pienākums atbildēt par izlietotās elektroenerģijas apmaksu līdz jauna līguma noslēgšanai
ar citu lietotāju, ja lietotājs, atbrīvojot objektu, nav par to informējis piegādātāju.
Atbildētāja nav norēķinājusies par saņemto elektroenerģiju. Par laika posmu no 2013.gada 1.augusta līdz 2013.gada 23.oktobrim ir izveidojies
neapmaksāts elektroenerģijas uzkrājums par kopējo summu 246,07 euro.
2014.gada 23.jūlijā atbildētāja brīdināta par parāda samaksu. Brīdinājums atstāts bez ievērības un parāds nav samaksāts.
Par samaksas kavējumu prasītāja aprēķinājusi likumiskos procentus - 20,87 euro apmērā (6% gadā).
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumiem “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” Nr. 793, Ministru
kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumiem “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” Nr. 914, Civillikuma 1587., 1716., 1756.,
1763., 1765., 1770., 1775., 1779., 1811., 2021., 2107., 2109., 2033.pantu, prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no atbildētājas parādu 246,07 euro,
likumiskos procentus 20,87 euro, tiesas izdevumus un noteikt prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus - 6% gadā no nenomaksātās parāda
summas.
Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājas rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti.
No Civilprocesa likuma 250.21panta izriet, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Tā kā puses nav lūgušas lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots. Puses nav pieteikušas
noraidījumu tiesnesim.
Ielūkojoties Vienotās migrācijas informācijas sistēmā, noskaidrots, k a atbildētājas deklarētā dzīvesvieta ir /adrese/. Par tiesvedību atbildētāja
informēta, nosūtot prasības pieteikumu un paziņojumu par lietas izskatīšanu uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu, kas atbilst Civilprocesa likuma 56.panta
piektajā daļā noteiktajam.
Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa noteic, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet
gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs
personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus bet saskaņā ar Civillikuma
1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.
No lietas materiāliem redzams, ka puses 2005.gada 23.maijā noslēgušas līgumu par elektroenerģijas piegādi un lietošanu objektā /adrese/ (lietas
14.lapa).
Līguma 2.2.1.punktā noteikts, ka lietotāja pienākums ir katra mēneša 1.datumā nolasīt komercuzskaites mēraparātu rādījumus, izrakstīt maksājumu
kvīti un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām, kā arī samaksāt noteikto maksu par kavējumu, ja maksājums nav veikts termiņā.
Lietā nav strīda par faktu, ka prasītāja ar līgumu uzņemtās saistības izpildījusi.
Saskaņā ar prasībā norādīto atbildētāja nav norēķinājusies par saņemto elektroenerģiju un par laika posmu no 2013.gada 1.augusta līdz 2013.gada
23.oktobrim ir izveidojies neapmaksāts elektroenerģijas uzkrājums par kopējo summu 246,07 euro.
Civillikuma Ievada daļas 3.panta noteikumi noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība
radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies.
Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumu Nr. 914 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (spēkā no 2011.gada
15.decembra līdz 2014.gada 1.aprīlim) 27.punkts noteic, ka saistītā lietotāja pienākums ir norādītajā termiņā veikt samaksu saskaņā ar publiskā tirgotāja
vai nelielas sadales sistēmas operatora izrakstīto rēķinu. Saistītā mājsaimniecības lietotāja pienākums ir nākamā kalendāra mēneša laikā veikt samaksu
atbilstoši izraudzītajam norēķinu veidam par katrā norēķinu periodā apmaksājamo piegādātās elektroenerģijas apjomu.
Savukārt atbilstoši minēto noteikumu 29.punktam saistītais lietotājs ir tiesīgs izbeigt elektroenerģijas lietošanu objektā, vismaz piecas darbdienas
iepriekš informējot publisko tirgotāju vai nelielas sadales sistēmas operatoru par elektroenerģijas piegādes līguma un sistēmas pakalpojumu līguma
laušanu un norādot elektroenerģijas lietošanas izbeigšanas laiku. Izbeidzot elektroenerģijas lietošanu, saistītais lietotājs fiksē elektroenerģijas
komercuzskaites mēraparāta rādījumus, paziņo tos publiskajam tirgotājam vai nelielas sadales sistēmas operatoram, kā arī noteiktajā termiņā veic galīgo
norēķinu par patērēto elektroenerģiju, atļauto slodzi un saņemtajiem pakalpojumiem.
Lietā nav arī pierādījumu tam, ka atbildētāja būtu vienpersoniski izbeigusi līgumu ar prasītāju, līdz ar to saskaņā ar starp pusēm noslēgtā līguma par
elektroenerģijas piegādi 5.punktu atbildētāja ir atbildīga par izlietotās elektroenerģijas apmaksu līdz jauna līguma noslēgšanai ar citu lietotāju.
Lietas izskatīšanas laikā atbildētāja celto prasību un parāda aprēķinu nav apstrīdējusi, kā arī nav iesniegusi pierādījumus tam, ka elektroenerģijas
lietošanu ir pārtraukusi, savas saistības ar prasītāju būtu nokārtojusi un parādu samaksājusi.
Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Šādos apstākļos tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos apstākļus, ka atbildētāja savas saistības noteiktajā termiņā un kārtībā
nav izpildījusi. Turklāt saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi
otra puse.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība par parāda 246,07 euro piedziņu ir pamatota un apmierināma.
Apmierinot prasību daļā par parāda piedziņu, tiesa atzīst, ka apmierināms arī prasījums par likumisko nokavējuma procentu piedziņu.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, ir jāmaksā
nokavējuma procenti. Savukārt Civillikuma 1765.pants noteic, ka gadījumā, ja procenti nav noteikti, tie aprēķināmi pēc likmes 6% no kapitāla gadā.
Ņemot vērā, ka atbildētāja pieļāvusi saistību izpildes nokavējumu, tiesa atzīst, ka prasītājas izvirzītais prasījums par likumisko procentu 20,87 euro
piedziņu atzīstams par pamatotu un apmierināmu.
Ievērojot Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda
summas par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Civillikuma 1759.panta 1. un 2.punkts paredz, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas
nokavējumu un par svešu naudu, kad tās turētājs to lietojis savā labā. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka
aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā, bet panta
ceturtā daļa paredz, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla.
Ievērojot minēto tiesisko regulējumu un faktu, ka atbildētāja turpina kavēt saistību izpildi un faktiski lietot prasītājai piederošu kapitālu, prasītājai
nosakāmas tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Apmierinot prasību, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva 71,14 euro un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā 75,84 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 250.25 un 250.27pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Latvenergo”, reģistrācijas numurs 40003032949, parādu par piegādāto
elektroenerģiju 246,07 euro, likumiskos procentus 20,87 euro un tiesas izdevumus 75,84 euro, kopā piedzenot 342,78 euro (trīs simti četrdesmit divi
euro un 78 centi).
Noteikt, ka AS “Latvenergo” ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda
summas, ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā 20 dienu laikā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem
apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese I.Lipska