Court partially allowed debt claim and counterclaim in construction contract dispute regarding delays and damages.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed SIA A's claim for the full debt while awarding a reduced amount of 12,018.39 EUR plus interest. The plaintiff argued that work delays were caused by the defendant's failure to provide accurate measurements and building permits, whereas the defendant contested the full liability for the remaining balance. The court found the plaintiff partially at fault for delays but held the defendant liable for the proven damages and costs, resulting in a partial award for both parties' claims.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 189.-193. panti; 204.1 pants: The court may partially satisfy a claim when the plaintiff's performance was delayed due to mutual fault, adjusting the awarded damages and interest accordingly.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Civillietas Nr. C75006521
Lietas arhīva Nr. C-0032-22
ECLI:LV:ELT:2022:0831.C75006521.13.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2022.gada 31.augustā
Ekonomisko lietu tiesa,
tiesnese Oksana Pulle-Čižova,
piedaloties prasītāja SIA /Nosaukums A/ pilnvarotajiem pārstāvjiem /pers. A/ un zvērināta advokāta palīgam Artūram Ševčukam, atbildētāja AS
/Nosaukums B/ pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Andrim Jaunbērziņam,
atklātā tiesas sēdē, izmantojot videokonferenci, izskatīja civillietu SIA /Nosaukums A/ prasībā pret AS /Nosaukums B/ par parāda un likumisko
nokavējuma procentu piedziņu un AS /Nosaukums B/pretprasībā pret SIA/Nosaukums A/ par zaudējumu, līgumsoda un likumisko nokavējuma procentu
piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2021.gada 22.septembrī tiesā saņemts SIA /Nosaukums A/ prasības pieteikums pret AS /Nosaukums B/, kurā lūgts piedzīt no atbildētāja
naudas līdzekļus 13 619,85 EUR, ko veido nesamaksātā līgumcenas daļa 11 155,96 EUR, izdevumi par pacēlāja nomu 2 266,52 EUR un likumiskie
nokavējuma procenti 197,31 EUR, kā arī visus tiesāšanās izdevumus.
[2] 2021.gada 17.novembrī tiesā saņemti prasības pieteikuma grozījumi, atbilstoši kuriem tiek mainīts prasības pamats, taču pieteiktie prasījumi
netiek grozīti. Prasības pieteikuma grozījumos izteikti šādi argumenti.
[2.1] 2021.gada 12.martā starp AS /Nosaukums B/ kā ģenerāluzņēmēju un SIA /Nosaukums A/ kā būvuzņēmēju tika noslēgts līgums par logu
izgatavošanu un montāžu (turpmāk – Līgums) ēkā /adrese/ (turpmāk – Objekts). Saskaņā ar Līgumu SIA /Nosaukums A/ pēc AS /Nosaukums B/
pasūtījuma apņēmās veikt Objektā esošo logu un palodžu demontāžu, kā arī jaunu logu un palodžu izgatavošanu un montāžu par 18 593,27 EUR.
[2.2] Atbildētājs samaksāja prasītājam avansu 7 437,31 EUR.
[2.3] Saskaņā ar Līguma 3.1.punktu būvdarbu izpildes termiņš ir četras nedēļas no līguma parakstīšanas dienas, t.i., līdz 2021.gada 9.aprīlim.
Saskaņā ar Līguma 3.2.punktu būvdarbu izpildes termiņš var tikt pagarināts, pusēm par to rakstveidā vienojoties.
[2.4] Līgumā noteiktajā termiņā prasītājs nav pabeidzis darbus Objektā. Līdz 2021.gada 4.jūnijam prasītājs faktiski bija izpildījis Līgumu pilnā
apmērā, izņemot četru logu montāžu. Darbu izpildi kavēja šādi prasītāja norādītie apstākļi:
1) faktiskie logu izmēri Objektā atšķīrās no būvprojektā norādītā, uz ko norādīts pušu 2021.gada 9.-12.marta sarakstē;
2) 2021.gada 24.marta e-pasta vēstulē atbildētājs informēja prasītāju par būvatļaujas saņemšanu, kā arī lūdza iesniegt saskaņošanai logu montāžas
materiālus, palodzes un aiļu blīvējumu;
3) 2021.gada 29.martā pasūtītājs VAS “Valsts nekustamie īpašumi” nodeva Objektu atbildētājam būvdarbu veikšanai;
4) 2021.gada 6.aprīlī atbildētājs lūdza prasītājam precizēt logu virsgaismas augstumu;
5) 2021.gada 7.aprīlī prasītājs lūdza atbildētājam apstiprināt logu izmērus, lai varētu uzsākt logu ražošanu. Logu izmēri tika apstiprināti 2021.gada
8.aprīlī. Ņemot vērā minēto, prasītājs norāda, ka logu izgatavošanas termiņš ir 2021.gada 6.maijs, t.i., četras nedēļas, par ko prasītājs informēja
atbildētāju 2021.gada 9.marta e-pasta vēstulē;
6) prasītājs pirms Līguma noslēgšanas veica Objekta apskati un konstatēja, ka Objektā nav sastatņu. 2021.gada 11.marta e-pasta vēstulē prasītājs
lūdza atbildētājam paziņot, kad ir plānota sastatņu uzstādīšana, taču atbildētājs konkrētu atbildi nav sniedzis. No tā prasītājs izdarīja secinājumu, ka logu
iecelšanai varēs izmantot tā rīcībā esošo pacēlāju, kas tika ņemts vērā piekrītot līguma cenai. Prasītāja darbiniekiem ierodoties Objektā, tika konstatēts,
ka sastatnes ir uzstādītas. Tādējādi, atbildētājs, neinformējot prasītāju, izmainīja Objekta faktisko stāvokli. Tā rezultātā prasītājs bija spiests izmantot citu,
dārgāku pacēlāju, lai varētu izpildīt būvdarbus. Prasītāja izdevumi par pacēlāja nomu ir 2 266,52 EUR, ko apstiprina SIA /Nosaukums C/ prasītājam
izrakstītie rēķini un prasītāja konta izraksts par šo rēķinu apmaksu;
7) prasītāja darbinieki, kuri strādāja objektā, 2021.gada 26.aprīlī iesniedza atlūgumus, kas pamatoti ar darba organizāciju Objektā;
8) darbu izpildei netika atbrīvota vismaz 2 metru darba zona. Netika nodrošināta piekļuve darbu izpildes vietai Darba likumā noteiktajā darba laikā.
Būvdarbu projektā norādītie montāžas mezgli atšķīrās no faktiski dabā esošajiem. Atbildētājs lūdza prasītājam izmainīt logu palodžu platumus.
[2.5] 2021.gada 31.marta vēstulē atbildētājs norādīja, ka darbu izpildes termiņš ir līdz 2021.gada 9.aprīlim.
[2.6] 2021.gada 4.jūnija vēstulē atbildētājs pieprasīja prasītājam līdz 2021.gada 7.jūnijam plkst.9.00 pabeigt logu montāžu, uzlīmēt tvaika
necaurlaidīgo lenti pa logaiļu perimetru to salaiduma vietās ar esošo ārsienu, uzlīmēt lentes palodžu vietās, uzstādīt iekšējās palodzes, uzstādīt
būvprojektam atbilstošus rokturus. Prasītājs nepiekrita atbildētāja pretenzijām, tādēļ ierosināja strīda risināšanai pieaicināt ekspertus. Atbildētājs šādam
piedāvājumam nepiekrita.
[2.7] Pēc 2021.gada 7.jūnija plkst. 9.10 atbildētājs vienojās ar trešo personu par būvdarbu pabeigšanu, liedzot šādas tiesības prasītājam.
[2.8] 2021.gada 2.jūlijā atbildētājs nosūtīja e-pasta vēstuli prasītājam, pievienojot tai atbildētāja sagatavotu pieņemšanas - nodošanas akta par
veiktajiem būvdarbiem, nepamatoti samazinot līguma cenas apmēru. Aktā ir norādīta līguma kopējā cena – 18 593,27 EUR, kā arī tas, ka darbus 4 300
EUR vērtībā atbildētājs izpildīja paša spēkiem. Līdz ar to secināms, ka atbildētājs atzina, ka prasītājs izpildīja darbus par 14 293,27 EUR. Ņemot vērā
samaksāto avansu 7 437,31 EUR, prasītājs norāda, ka atbildētājam ir pienākums veikt samaksu prasītājam 6 855,96 EUR.
[2.9] Prasītājs apstrīd, ka atbildētājs būtu veicis darbus 4 300 EUR apmērā. Norāda, ka būvdarbu izpildes kavēklis radies no atbildētāja puses.
Atbildētāja rīcība, nenodrošinot Objektu tādā stāvoklī, kādā par to puses bija sākotnēji vienojušās, kā arī vairakkārt izmainot Līgumā un pušu
savstarpējās vienošanās atrunāto darba uzdevumu (izmaiņas logu izmēros u.c.), kā arī nepieaicinot ekspertu Objekta stāvokļa novērtēšanai un uzdodot
prasītājam novērst konstatētos trūkumus divu brīvdienu laikā, par to paziņojot pēdējā brīdī, nav tiesiska. Norāda, ka atbildētājs, liedzot prasītājam
pabeigt darbus, rīkojās prettiesiski un tā rezultātā prasītājam ir nodarīti zaudējumi nesaņemtās atlīdzības 4 300 EUR apmērā.
[2.10] Tā kā atbildētājs liedza prasītājam pabeigt darbus, tad prasītājam, pamatojoties uz Civillikuma 2225.pantu, ir tiesības saņemt pilnīgu
samaksu par darbiem 11 155,96 EUR.
[2.11] Prasītājs norāda, ka atbildētājam ir pienākums segt prasītāja izdevumus par pacēlāja nomu 2 266,52 EUR apmērā saskaņā ar Civillikuma
2228.pantu.
[2.12] Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1668.2 pantu, 1668.3 pantu, 1756., 1759.pantu, aprēķināja atbildētājam likumiskos nokavējuma
procentus 8% apmērā no parāda summas 13 422,48 EUR par periodu no 2021.gada 5.jūlija līdz 2021.gada 9.septembrim. Aprēķināto procentu
apmērs ir 197,31 EUR.
[2.13] Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 1587.pantu, 1668.2 panta 1.punktu, 1668.3 pantu, 1756., 2213., 2222., 2223., 2225. un 2228.pantu.
[3] 2021.gada 13.decembrī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi par prasības pieteikuma grozījumiem, kuros norādīts, ka tiek uzturēti atbildētāja
2021.gada 2.novembra paskaidrojumi par prasību.
Paskaidrojumos norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst. Iebildumi pamatoti ar šādiem argumentiem.
[3.1] Pirms Līguma noslēgšanas prasītājam bija zināmas būvprojekta prasības. Prasītājs, 2021.gada 9.martā veicot logu uzmērīšanu Objektā, ir
iepazinies ar faktisko situāciju Objektā un veicis uzmērījumus dabā, ko paredz arī būvprojekts. Tāpēc nav pamatots prasītāja arguments par to, ka darbu
izpildi kavēja tas, ka logu izmēri tika apstiprināti tikai 2021.gada 8.aprīlī. Tāpat nav pamatots prasītāja arguments, ka darbu izpildi kavēja tas, ka
atbildētājs lūdza izmainīt logu palodžu platumus, jo prasītājam bija pienākums izgatavot logu palodzes atbilstoši būvprojektam. Atbildētājs atsaucās uz
Līguma 6.9., 6.10.punktu.
[3.2] Starp pusēm netika noslēgta vienošanās par darbu apjoma izmaiņām, līdz ar to nav pamatots prasītāja arguments par izmaiņu veikšanu darba
uzdevumā. Turklāt atbildētājs 2021.gada 4.jūnijā pēc prasītāja pārstāvja lūguma Objekta 1.stāvā (kafejnīcas telpās) veica daļēju esošo logu demontāžu,
lai prasītājam atliktu tikai šos logus izņemt un to vietā iemontēt jaunus. Turklāt puses bija vienojušās par darbu veikšanu kafejnīcas telpās tieši 2021.gada
4.jūnijā, jo kafejnīca, ierobežojot savu darbību, piekrita darbu veikšanai konkrētajā laikā. Tomēr prasītāja pārstāvis 2021.gada 4.jūnijā neieradās
objektā, lai veiktu logu montāžu konkrētajās telpās.
[3.3] Ja prasītājs darbu izpildei plānoja izmantot pacēlāju, tad tam bija jāsaskaņo darbu veikšanas projekts, kurā tiktu atspoguļota šīs iekārtas
izmantošanas kārtība. Tā kā šis projekts pirms darbu uzsākšanas netika iesniegts, atbildētājs uzskatīja, ka prasītājs nolēma pacēlāju neizmantot. Turklāt
logu demontāža un montāža tiek veikta ēkas iekšpusē, līdz ar to sastatņu izvietošana pie fasādes nevar traucēt darbam iekštelpās. Prasījums atlīdzināt
izdevumus par pacēlāja nomu nav pamatots, jo Līguma 2.2.punkts paredz, ka līgumcena ietver visas ar Līguma izpildi saistītās izmaksas.
[3.4] Atbildētājam nav pienākuma maksāt par darbiem, kurus prasītājs savas vainas dēļ nav izpildījis vai izpildījis neatbilstoši Līguma prasībām.
Līdz ar to atbildētājs par nepamatotu uzskata arī prasījumu atlīdzināt izdevumus un samaksāt procentus. Civillikuma 1668.2 panta un 1668.3 panta
noteikumi nav piemērojami, jo starp pusēm noslēgtajā Līgumā ir noteikti precīzi termiņi un citi nosacījumi, kuriem iestājoties samaksa veicama.
[3.5] Atbildētājs norāda, ka prasītājam bija grūtības ar darbiniekiem, kas lielā mērā noveda pie darbu izpildes termiņa pārkāpuma.
[3.6] Prasītājs savas saistības atbilstoši Līgumam nav izpildījis, līdz ar to nav pamatots prasījums par nolīgtās atlīdzības samaksu pilnā apmērā.
Sakarā ar to, ka prasītājs nokavēja darbu izpildes termiņu un neizpildīja darbus pilnā apjomā, atbildētājs bija spiests darbu pabeigšanai piesaistīt citus
darba veicējus. Līdz ar to prasītājs radīja zaudējumus atbildētājam, kuri tika ieturēti no prasītājam izmaksājamās atlīdzības. Savukārt atbildētājs
prasītājam nekādus zaudējumus nav nodarījis un lietā nav konstatējami zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi.
[3.7] Atbildētājs, pamatojoties uz Civillikuma 2212., 2213., 2217.pantu, lūdz prasību noraidīt.
[4] 2022.gada 31.martā tiesā saņemta atbildētāja pretprasība, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1662., 1663., 1716., 1759., 1760., 1765.,
1770., 1779., 1828., 1832., 1846., 1852., 2212., 2223.pantu, lūgts piedzīt no prasītāja zaudējumus 5 072,64 EUR, līgumsodu 1 859,33 EUR,
likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2021.gada 10.aprīļa līdz 2022.gada 17.martam 380,23 EUR apmērā, noteikt atbildētājam
tiesības saņemt procentu pieaugumu 8 % gadā no pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei, kā arī piedzīt no prasītāja visus tiesāšanās izdevumus.
Pretprasība pamatota ar šādiem argumentiem.
[4.1] Prasītājs darbus izpildīja nekvalitatīvi, kā arī pieļāva būtisku darbu izpildes nokavējumu, kā rezultātā atbildētājs bija spiests steidzīgi patstāvīgi
rīkoties, lai prasītāja nekvalitatīvi izpildītie un vēl neizpildītie darbi tiktu izpildīti, ņemot vērā to, ka atbildētājam ir saistības pret pasūtītāju. To, ka darbus
izpildīja atbildētājs, nevis prasītājs, pierāda elektroniskā darba laika uzskaites izdrukas un atbildētāja izdevumi materiālu iepirkumam. Kopumā par
darbiem, kurus prasītāja vietā bija spiests izdarīt atbildētājs, izlietoti 5 072,64 EUR, kas sastāv no materiālu izdevumiem 1 106,55 EUR, izdevumiem par
atkritumiem 52,09 EUR un darba izdevumiem 3 914 EUR. Atbildētājs zaudēja interesi par to, ka darbus pabeigs prasītājs, jo tika būtiski nokavēts
darbu izpildes termiņš, kā arī darbi netika nodoti, jo prasītājs nav parakstījis atbildētāja nosūtīto darbu pieņemšanas-nodošanas aktu. Prasītājam ir
jāatlīdzina atbildētājam nodarītie zaudējumi 5 072,64 EUR apmērā, pamatojoties uz Civillikuma 1770., 1779., 2217.pantu. Atbildētājs atsaucas arī uz
Līguma 2.11. un 3.10. punktu, kas paredz tiesības ieturēt radušos izdevumus no prasītājam izmaksājamām summām.
[4.2] Sakarā ar to, ka prasītājs nokavēja darbu izpildes termiņu (2021.gada 9.aprīlis), atbildētājs, pamatojoties uz Civillikuma 1716.pantu,
aprēķināja prasītājam līgumsodu par periodu no 2021.gada 10.aprīļa līdz 2021.gada 2.jūlijam 1 859,33 EUR apmērā.
[4.3] Pamatojoties uz Civillikuma 1759., 1760., 1765.pantu, atbildētājs aprēķināja prasītājam likumiskos nokavējuma procentus 8% apmērā no
zaudējumu summas 5 072,64 EUR par periodu no 2021.gada 10.aprīļa līdz 2022.gada 17.martam. Aprēķināto procentu apmērs ir 380,23 EUR.
[5] Pretprasības pieteikums pieņemts ar tiesneses 2022.gada 7.aprīļa protokollēmumu (1.sējuma 208.lapa).
[6] 2022.gada 9.maijā tiesā saņemti prasītāja paskaidrojumi par pretprasību, kuros norādīts, ka prasītājs pretprasību neatzīst. Iebildumi pamatoti ar
to, ka, prasītāja ieskatā, atbildētājs nav pierādījis zaudējumu atlīdzināšanas priekšnosacījumu esamību. Tai skaitā atbildētājs nav pierādījis prasītāja
prettiesisko rīcību, jo prasītājs nav pārkāpis Līgumu. Prasītājs apšauba atbildētāja iesniegto darba laika uzskaites izdruku, jo no tās neizriet, pie kā tieši
attiecīgie atbildētāja darbinieki ir strādājuši konkrētajā laikā. Tāpat prasītājs vērš tiesas uzmanību, ka atbildētāja nosūtītajā darbu pieņemšanas-nodošanas
aktā tika norādīta cita summa. Ņemot vērā to, ka nav pamatots prasījums par zaudējumu piedziņu, nav pamatots arī prasījums par likumisko nokavējuma
procentu piedziņu.
[7] 2022.gada 14.jūlija tiesas sēdē prasītāja pārstāvis zvērināta advokāta palīgs A.Ševčuks prasību uzturēja pilnā apmērā un lūdza to apmierināt,
savukārt pretprasību neatzina un lūdza to noraidīt. Prasība tika uzturēta uz tajā norādītajiem motīviem, uzsverot, ka prasītājam nebija iespējams pabeigt
darbus atbildētāja vainas dēļ. Norādīja, ka prasītājam netika nodrošināta piekļuve Objekta pirmajā stāvā esošās kafejnīcas telpām darba laika ietvaros.
Tāpat atbildētājs nesagatavoja logu ailes, kas traucēja prasītājam veikt iekšējo palodžu montēšanu. Prasītājs nemontēja palodzes tādēļ, ka viņš balstījās
uz tehniski pareizāku risinājumu, par ko arī tika piedāvāts atbildētājam pieaicināt ekspertu, tomēr atbildētājs šādam piedāvājumam nepiekrita. Par
prasījumu par likumisko nokavējuma procentu piedziņu norādīja, ka lūdz tos piedzīt par periodu no 2021.gada 5.jūlija līdz 2021.gada 9.septembrim.
Šajā tiesas sēdē prasītāja pārstāvis /pers. A/ pievienojās A.Ševčuka viedoklim. Papildus norādīja, ka prasītājam netika dota iespēja pabeigt
darbus, turklāt atbildētājs neinformēja prasītāju par savām izmaksām atlikušo darbu veikšanai. No iesniegtās laika atskaites nevar precīzi konstatēt, cik
laika atbildētāja darbinieki patērēja logu demontāžai un montāžai, bet cik laika tika patērēts aiļu sagatavošanai. Ņemot vērā to, ka prasītājam nebija
jāveic aiļu sagatavošana, uz prasītāju nevar attiecināt visas atbildētāja izmaksas.
Šajā tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis zvērināts advokāts Andris Jaunbērziņš pretprasību uzturēja pilnā apmērā un lūdza to apmierināt, savukārt
prasību neatzina un lūdza to noraidīt. Paskaidroja, ka prasītājs neizpildīja savas saistības Līgumā noteiktajā apjomā un termiņā, līdz ar ko atbildētājam
nav pienākuma veikt samaksu prasītājam. Uzsvēra, ka tas nav atbildētāja varā noteikt, kad ir iespējams nokļūt Objekta pirmajā stāvā esošās kafejnīcas
telpās. Par zaudējumu aprēķinu paskaidroja, ka izcenojumi ņemti no prasītāja iesniegtās tāmes. Vienlaikus norādīja, ka atzīst, ka prasītājs izpildīja lielāko
darbu daļu Objektā. Tāpat norādīja, ka prasītāja izpildīto darbu vērtība varētu būt starpība starp Līgumā noteikto darbu kopējo summu un atbildētāja
izmaksām, kas bija nepieciešamas darbu pabeigšanai.
[8] Ar tiesneses 2022.gada 18.jūlija lēmumu nolemts atsākt izskatīt lietu pēc būtības 2022.gada 25.jūlijā, jo 2022.gada 14.jūlijā, pēc tiesas
došanās taisīt nolēmumu, konstatēts, ka sēdes laikā tiesas kancelejā tika saņemti atbildētāja pārstāvja rēķini par izdevumiem par juridiskās palīdzības
sniegšanu un lietas izskatīšanas laikā tiesa par šo dokumentu iesniegšanu netika informēta.
2022.gada 25.jūlija tiesas sēdē prasītāja pārstāvji prasību uzturēja pilnā apmērā, bet pretprasību neatzina. Atbildētāja pārstāvis pretprasību uzturēja
pilnībā, bet prasību neatzina. Jauni paskaidrojumi netika sniegti.
Motīvu daļa
[9] Noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus un novērtējusi tos kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un liecinieku liecībām,
tiesa atzīst, ka prasība un pretprasība ir apmierināma daļēji.
[10] Lietā nav strīda, ka prasītājs darbus Objektā izpildīja daļēji. Taču starp pusēm ir strīds par izpildīto darbu apjomu un par to, vai atbildētājs
liedza prasītājam darbus pabeigt. Attiecīgi ir strīds par prasītāja izpildīto darbu apmaksu, t.sk. par prasītāja izmaksām darbu veikšanai. Tāpat ir strīds par
atbildētāja izmaksām darbu pabeigšanai.
[10.1] Prasītājs norāda, ka tika izpildīti visi darbi, izņemot četru logu montāžu Objekta pirmajā stāvā esošās kafejnīcas telpās (1.sējuma
121.lapa). Savukārt atbildētāja 2021.gada 4.jūnija pretenzijā, ar kuru pamatoti iebildumi pret prasību, norādīts, ka nav pabeigta logu montāža, nav
uzsākta tvaika necaurlaidīgās lentes uzlīmēšana pa logaiļu perimetru to salaiduma vietās ar esošo ārsienu, palodžu vietās lentes uzlīmēšana nav veikta
vispār, nav uzsākta iekšējo palodžu uzstādīšana, logiem ir uzstādīti rokturi, kas neatbilst būvprojekta prasībām (1.sējuma 108., 48.lapa). Liecinieks
/pers. F/ liecināja, ka prasītājs nav veicis četru logu montāžu pirmajā stāvā, nav veikta logu apdare ar lentām, kā arī netika iemontētas palodzes, savukārt
būvprojektam atbilstošie rokturi vēlāk tika uzstādīti (sk. 2022.gada 14.jūlija tiesas sēdes audioieraksta [00:14:43], [00:39:55], [01:50:15]). /pers.
F/ liecības apstiprina atbildētāja darbinieka /pers. G/, kurš pabeidza prasītāja neizpildītos darbus, liecības (sk. 2022.gada 14.jūlija tiesas sēdes
audioieraksta [03:22:47], [03:28:15], [03:30:44]). No lietas materiāliem izriet, ka prasītāja darbinieki /pers. H/, /pers. I/ un /pers. J/ iesniedza
atlūgumus 2021.gada 26.aprīlī (1.sējuma 43.-45.lapa), līdz ar to viņu liecības nav izmantojamas, nosakot neizpildīto darbu apjomu uz 2021.gada
4.jūniju. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka apstiprinās, ka prasītājs nav izpildījis atbildētāja 2021.gada 4.jūnija pretenzijā norādītos darbus, izņemot
rokturu uzstādīšanu.
[10.2] Lai gan darbi pilnībā netika izpildīti, prasītājs savu prasījumu par darbu pilnīgu apmaksu pamato ar Civillikuma 2225.pantu un norāda, ka
atbildētājs lika šķēršļus darbu pabeigšanai. Novērtējot lietas materiālus, tiesa nekonstatē, ka atbildētājs būtu vainojams pie darbu daļējās izpildes.
[10.2.1] Tiesa konstatē, ka 2021.gada 7.aprīlī prasītājs lūdza atbildētājam apstiprināt ar logu izgatavošanu saistīto informāciju (1.sējuma 39.lapa).
No prasības pieteikuma grozījumu 7.punktā norādītā izriet, ka pieprasīto informāciju atbildētājs sniedza 2021.gada 8.aprīlī (1.sējuma 121.lapa). Šie
apstākļi nedod pamatu uzskatīt, ka atbildētājs būtu licis šķēršļus prasītājam izpildīt darbus, jo prasītājs veica darbus pa posmiem (1.sējuma 41.lapa),
turklāt saskaņā ar liecinieka /pers. F/ liecībām tika kavēti logu piegādes termiņi (sk. 2022.gada 14.jūlija tiesas sēdes audioieraksta [00:36:09],
[01:08:35], [01:33:54]).
[10.2.2] Tiesa konstatē, ka prasītājam bija nodrošināta piekļuve Objektam pirms atbildētājs bija saņēmis būvatļauju un pirms pasūtītājs VAS
“Valsts nekustamie īpašumi” bija nodevis Objektu atbildētājam, ko pierāda atbildētāja 2021.gada 31.marta vēstule un atskaite par darbiniekiem Objektā
(1.sējuma 32., 33., 36., 195.lapa). No WhatsApp sarakstes starp atbildētāja /amats/ /pers. K/ un prasītāja pārstāvi /pers. A/ izriet, ka 2021.gada
27.maijā /pers. K/ interesējās pie /pers. A/, kad tiks pabeigti darbi Objektā, uz ko /pers. A/ atbildēja, ka ir problēmas ar montētājiem (1.sējuma
152.lapa). Tiesas ieskatā, apstāklis, ka prasītāja darbinieki, kas izpildīja darbus Objektā, 2021.gada 26.aprīlī iesniedza atlūgumus (1.sējuma 43.-
45.lapa), nevar tikt vērtēts kā darbu izpildes kavēklis no atbildētāja puses, jo saskaņā ar noslēgtā Līguma 1.2.punktu prasītājs apņēmās veikt darbus ar
savu darbaspēku. Tiesas ieskatā, prasītājam bija nodrošināta piekļuve arī pirmajā stāvā esošās kafejnīcas telpām, kurās bija jānomaina četri logi.
Saskaņā ar /pers. F/ liecībām starp prasītāju, atbildētāju un kafejnīcu tika saskaņots logu nomaiņas datums, proti, 2021.gada 4.jūnijs (piektdiena). Starp
pusēm tika saskaņots, ka atbildētājs līdz plkst. 12.00 sagatavos kafejnīcas telpas logu nomaiņai, t.sk. noklās virsmas ar plēvi, prasītājs divu stundu laikā
veiks logu nomaiņu un atbildētājs līdz plkst. 17.00 sakārtos telpas pēc logu nomaiņas (sk. 2022.gada 14.jūlija tiesas sēdes audioieraksta [01:08:35],
[01:12:16]). Tomēr kafejnīca ar novēlošanos nodeva telpas atbildētājam, kā rezultātā atbildētājs nevarēja sagatavot minētās telpas un nodot tās
prasītājam līdz plkst. 12.00. Saskaņā ar /pers. F/ liecībām viņš plkst. 14.00 sazinājās ar /pers. A/ un teica, ka telpas logu nomaiņai būs gatavas plkst.
15.28, taču /pers. A/ teica, ka cilvēku nav un atteicās veikt logu nomaiņu saskaņotajā datumā. Arī sestdienā /pers. A/ darbiniekus neatrada, savukārt
pirmdienā plkst. 5.00 no rīta kafejnīca jau atsāka savu darbu, tāpēc logu nomaiņa vairs nebija iespējama (sk. 2022.gada 14.jūlija tiesas sēdes
audioieraksta [01:08:35], [01:12:16], [01:02:37]). No minētajām liecībām izriet, ka kafejnīcas telpas bija sagatavotas logu nomaiņai pušu
saskaņotajā datumā (2021.gada 4.jūnijā), turklāt normāla darba laika ietvaros, t.i., plkst. 15.28. Ņemot vērā to, ka prasītājam logu nomaiņai bija
nepieciešamas divas stundas, tiesa uzskata, ka prasītājs līdz darba dienas beigām varēja nomainīt četrus logus. Līdz ar to tiesa neatzīst par šķērsli darbu
izpildei to, ka atbildētājs kafejnīcas telpas sagatavoja prasītājam nevis 2021.gada 4.jūnija plkst.12.00, bet tās pašas dienas plkst.15.28. Savukārt
darbinieku neesamība logu nomaiņai pušu saskaņotajā datumā darba laika ietvaros ir no prasītāja atkarīgs darbu izpildes kavēklis. Turklāt atbilstoši /pers.
L/ liecībām telpas minētajai kafejnīcai iznomāja pasūtītājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (sk. 2022.gada 14.jūlija tiesas sēdes audioieraksta
[02:53:37]). Attiecīgi pašam atbildētājam nebija brīvas piekļuves minētajām kafejnīcas telpām un par logu nomaiņu šajās telpās (virtuves zonā) bija
jāvienojas ar kafejnīcu. No /pers. F/ liecībām izriet, ka pēc logu piegādes tika veiktas sarunas ar kafejnīcu un starp prasītāju, atbildētāju un kafejnīcu tika
panākta vienošanās par logu nomaiņas datumu (sk. 2022.gada 14.jūlija tiesas sēdes audioieraksta [01:14:18], [01:30:56]). Līdz ar to tiesa secina,
ka atbildētājs savu iespēju robežās bija nodrošinājis prasītājam piekļuvi kafejnīcas telpām. Ņemot vērā to, ka darbu izpildes termiņš saskaņā ar Līguma
3.1.punktu bija 2021.gada 9.aprīlis, to, ka starp pusēm netika noslēgta vienošanās par šī termiņa pagarināšanu atbilstoši Līguma 3.2.punktam, un to, ka
prasītājs būtiski kavēja šo termiņu, t.sk. neveicot logu nomaiņu 2021.gada 4.jūnijā, tiesa neuzskata, ka atbildētājs, pieprasot pabeigt darbus līdz
2021.gada 8.jūnijam (1.sējuma 48.lapa), būtu rīkojies nelabticīgi. Turklāt saskaņā ar /pers. F/ liecībām prasītājs kavēja logu piegādi, līdz ar ko
atbildētājam nebija iespējams vienoties ar kafejnīcu par logu nomaiņu pirms logi tiek atvesti uz Objektu (sk. 2022.gada 14.jūlija tiesas sēdes
audioieraksta [01:30:56]).
[10.2.3] Prasītājs norādīja, ka Līguma pilnīgu izpildi liedza šādi apstākļi: darbu izpildei netika atbrīvota vismaz divu metru darba zona; netika
nodrošināta piekļuve darbu izpildes vietai Darba likumā noteiktajā darba laikā; būvdarbu projektā norādītie montāžas mezgli atšķīrās no faktiski dabā
esošajiem; atbildētājs lūdza prasītājam izmainīt logu palodžu platumus.
Tiesa konstatē, ka prasītājs nav iesniedzis pierādījumus iepriekš norādīto apstākļu esamībai, par ko tiesa prasītājam paziņoja 2022.gada 24.janvāra
tiesas sēdē (sk. 2022.gada 24.janvāra tiesas sēdes protokolu, 1.sējuma 164.lapa). Turklāt liecinieks /pers. F/ liecināja, ka darbu izpildei bija
nodrošināta pietiekami liela darba zona un darbu izpildes procesā prasītājam par to nebija nekādu iebildumu. Tāpat /pers. F/ liecināja, ka nekas no tā,
kas tika atrunāts līgumā, netika mainīts, ne logu izmēri, ne komplektācijas detaļas. Par izmaiņām montāžas mezglā /pers. F/ liecināja, ka tas, viņaprāt, nav
būtiskas izmaiņas un neietekmē būvdarbu izpildes termiņu (sk. 2022.gada 14.jūlija tiesas sēdes audioieraksta [00:37:02], [00:42:34], [01:44:15]).
[10.2.4] Noklausoties liecinieku liecības, tiesa atzīst, ka tas, ka atbildētājs pirms darbu uzsākšanas nebija sagatavojis logu ailes, neietekmēja darbu
pabeigšanas iespēju. No /pers. F/, /pers. L/, /pers. H/, /pers. I/ un /pers. J/ liecībām izriet, ka atbildētājs sagatavoja ailes paralēli logu nomaiņas
procesam. Saskaņā ar /pers. F/ liecībām, lai gan Līgumā nebija atrunāts, kura no pusēm veic aiļu sagatavošanu, atbildētājs piekrita šos darbus veikt un
ātri norīkoja strādnieku aiļu izlīdzināšanai (sk. 2022.gada 14.jūlija tiesas sēdes audioieraksta [00:48:06], [01:59:50]). Tā kā Objekta trīs stāvos
atradās pasu daļa, tad logu ailes nedrīkstēja atstāt tukšas. Līdz ar to tika izmainīta darbu secība, proti, ka logi tika ielikti nesagatavotajās ailēs, bet pēc
tam tika izlīdzinātas ailes (sk. 2022.gada 14.jūlija tiesas sēdes audioieraksta [00:52:16], [01:11:19], [01:40:50]). Saskaņā ar /pers. L/ liecībām
palodzes varēja montēt nesagatavotajās ailēs, jo ailes ir loga sāni, savukārt palodze ir loga apakša (sk. 2022.gada 14.jūlija tiesas sēdes audioieraksta
[02:29:43]). Tāpat viņš liecināja, ka trešajai daļai logu neko nevajadzēja darīt, pārējiem bija nepieciešams izlīdzināt atsevišķās vietās vai papildināt ar
vati. Atbildētājs izlīdzināja ailes, lai varētu uzlīmēt lentas (sk. 2022.gada 14.jūlija tiesas sēdes audioieraksta [02:30:08]). /pers. F/ liecināja, ka jāveic
logu apdare ar izolācijas lentām no iekšpuses un ārpuses, kas nodrošina to, ka gaiss neiekļūst pa logu iekšā (sk. 2022.gada 14.jūlija tiesas sēdes
audioieraksta [00:39:55]). Saskaņā ar /pers. H/, /pers. I/ un /pers. J/ liecībām logi tika ielikti nesagatavotajās ailēs (sk. 2022.gada 7.aprīļa tiesas
sēdes audioieraksta [00:32:52], [01:06:40], [01:39:26]). Iepriekš minētās liecinieku liecības apstiprina tiesas secinājumu, ka logu aiļu izlīdzināšana
paralēli logu nomaiņas procesam neliedza iespēju prasītājam veikt logu un iekšējo palodžu montāžu.
[10.2.5] Attiecībā uz iespēju pielīmēt izolācijas lentu, tiesa konstatē, ka saskaņā ar /pers. L/ un /pers. I/ liecībām atbildētājs izlīdzināja ailes, lai lenta
varētu pielipt pie līdzenas virsmas. Taču palika sprauga starp mūri un logu, līdz ar to bija nepieciešams pielīmēt platāku lentu (sk. 2022.gada 14.jūlija
tiesas sēdes audioieraksta [01:06:40], [02:30:08]). Saskaņā ar /pers. L/ liecībām prasītājam bija šaurās lentas, līdz ar ko viņš izvirzīja prasību
atbildētājam par to, ka jāveic piemūrēšana, lai varētu uzlīmēt šauro lentu. Turpretī atbildētājs šo prasību uzskatīja par nepamatotu, kā arī uzskatīja, ka
prasītājam jānomaina lenta no šaurākas uz platāku, lai varētu nosegt spraugu starp mūri un logu (sk. 2022.gada 14.jūlija tiesas sēdes audioieraksta
[02:30:08]). Šīs liecības apstiprina /pers. F/ liecības, kurās cita starpā norādīts, ka jaunie logi ir šaurāki pa perimetru nekā vecie (sk. 2022.gada
14.jūlija tiesas sēdes audioieraksta [00:44:39], [01:51:52]). Novērtējot liecinieku liecības, tiesa secina, ka atbildētājs nav vainojams pie tā, ka
prasītājs neuzlīmēja lentas. Saskaņā ar Līguma 6.9.punktu prasītājs apliecināja, ka viņš rūpīgi izpētīja būvprojektu ar tajā ietvertajiem risinājumiem un
apjomu un pielietojamajiem būvizstrādājumiem un tehnoloģiskajiem risinājumiem, un atzīst to par pietiekami izstrādātu, lai pēc tā varētu tikt izpildīti
būvdarbi. Līguma 6.10.punktā prasītājs apliecināja, ka viņš izpētīja visus apstākļus, kas varētu ietekmēt būvdarbu izpildi, kā arī pilnībā iepazinās ar
Objekta stāvokli (1.sējuma 15.lapa). Prasītājs veica uzmērīšanu Objektā, kā arī pārrunāja ar atbildētāju aiļu apdares risinājumus (1.sējuma 29.,
113.lapa). Būvprojektā pie logu specifikācijas un montāžas risinājumiem norādīts, ka izmēri precizējami būvdarbu laikā (1.sējuma 114.lapa). Līguma
1.2.punkts noteic, ka prasītājs veic darbus ar saviem darbarīkiem, ierīcēm un būvizstrādājumiem. Savukārt Līguma 2.2.punkts noteic, ka Līguma cena
ietver visas ar Līguma izpildi saistītās izmaksas (1.sējuma 14.lapa). Ņemot vērā minētās prasītāja saistības un to, ka atbildētājs nodrošināja aiļu līdzenu
virsmu, lai izolācijas lenta varētu pielipt, tiesa atzīst, ka prasītājam bija jānodrošina platāka izolācijas lenta, lai varētu nosegt spraugu starp mūri un logu.
Vienlaikus tiesa atzīst, ka atbildētājam nebija iespējams veikt aiļu apdari un prasītājam nebija iespējams veikt lentas uzlīmēšanu pirmajā stāvā
esošās kafejnīcas telpās, jo prasītājs starp pusēm saskaņotajā datumā nav veicis šajā telpās esošo četru logu demontāžu un montāžu. Ņemot vērā
iepriekš norādīto, tiesa secina, ka šķēršļus lentas uzlīmēšanai kafejnīcas telpās radīja tieši prasītājs.
[10.2.6] Ņemot vērā to, ka atbildētājs nav vainojams pie tā, ka prasītājs nepabeidza darbus, tiesa secina, ka prasītājs nepamatoti atsaucas uz
Civillikuma 2225.pantu un prasa darbu pilnīgu apmaksu.
[10.3] Atbildētājs tiesas sēdē paskaidroja, ka prasītājs izpildīja Objektā lielāko darba daļu. Prasītāja nepabeigtos darbus un izmaksas darbu
pabeigšanai atbildētājs uzskaitīja kopsavilkumā par prasītāja neizpildītajām saistībām Objektā (1.sējuma 179.lapa). Atbildētāja izmaksas materiālu
iegādei sastādīja 1 106,55 EUR, izmaksas atkritumu izvešanai sastādīja 52,09 EUR, darba spēka izmaksas četru logu demontāžai, jauno logu montāžai,
lentes uzlīmēšanai, palodžu demontāžai un montāžai sastādīja 3 914 EUR. Atbildētāja darbinieki /pers. N/ un /pers. G/ minētos darbus veica 2021.gada
jūnijā, jūlijā un augustā kopumā 436,50 stundas (1.sējuma 179.lapa). Tiesa, izvērtējot atbildētāja iesniegtos izmaksas pamatojošos dokumentus
kopsakarā ar liecinieku liecībām, atzīst, ka atbildētājs ir pierādījis materiālu iegādes un atkritumu izvešanas izmaksas. Savukārt darba spēka izmaksas
iepriekš norādīto darbu veikšanai, tiesas ieskatā, nav ticamas. Saskaņā ar liecinieka /pers. G/ liecībām tika veikti atbildētāja norādītie darbi, proti, četru
logu demontāža, jauno logu montāža, lentes uzlīmēšana, palodžu demontāža un montāža (sk. 2022.gada 14.jūlija tiesas sēdes audioieraksta
[03:20:01], [03:22:47]). Atbildētājs iesniedza materiālu, t.sk. palodžu, iegādi apliecinošās pavadzīmes (1.sējuma 182.-194.lapa). Lai gan atbildētājs
nav iesniedzis maksājumu veikšanu apliecinošos dokumentus, tomēr tiesai nav šaubu, ka šo darbu veikšanai bija nepieciešams iegādāties materiālus, kā
arī logu un palodžu demontāžas darbi rada atkritumus demontēto izstrādājumu veidā un attiecīgi izmaksas to izvešanai. Ņemot vērā minēto, tiesai nav
pamata apšaubīt, ka atbildētājam radās izmaksas materiālu iegādei 1 106,55 EUR un atkritumu izvešanai 52,09 EUR.
Saskaņā ar atskaiti par darbiniekiem objektā darbus veica divi atbildētāja darbinieki – /pers. G/ un /pers. N/ (1.sējuma 196.lapa). Saskaņā ar
/pers. G/ liecībām viņi demontēja un iemontēja pa vienam logam dienā (sk. 2022.gada 14.jūlija tiesas sēdes audioieraksta [03:20:01]). Lai ieliktu
vienu palodzi vajadzīga viena stunda, savukārt, lai pielīmētu lentu, vajag 30 minūtes (sk. 2022.gada 14.jūlija tiesas sēdes audioieraksta [03:28:15],
[03:30:44]). Saskaņā ar /pers. F/ liecībām Objektā bija jānomaina 60 logi (sk. 2022.gada 14.jūlija tiesas sēdes audioieraksta [01:51:52]). Saskaņā
ar tiesas konstatētajiem apstākļiem prasītājs nebija nomainījis četrus logus un saskaņā ar /pers. G/ liecībām šo darbu veikšanai bija nepieciešamas četras
dienas. Saskaņā ar tiesas konstatētajiem apstākļiem prasītājs nebija veicis 60 palodžu montāžu un saskaņā ar /pers. G/ liecībām šo darbu veikšanai bija
nepieciešamas 60 stundas, t.i., pa vienai stundai uz vienu palodzi. Saskaņā ar tiesas konstatētajiem apstākļiem prasītājs nebija pielīmējis lentu un saskaņā
ar /pers. G/ liecībām šo darbu veikšanai bija nepieciešamas 30 stundas, t.i., pa 30 minūtēm uz vienu logu. Saskaņā ar atskaiti par darbiniekiem objektā
/pers. G/ un /pers. N/ strādāja Objektā vidēji pa deviņām stundām dienā, līdz ar to tiesa secina, ka četru logu nomaiņai bija vajadzīgas 36 stundas (četras
dienas x 9 stundas). Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa secina, ka kopējais laiks, kas bija nepieciešams trūkumu novēršanai un darbu pabeigšanai, ir
126 stundas (36 stundas četru logu nomaiņai + 60 stundas palodžu montēšanai + 30 stundas lentas uzlīmēšanai). Ņemot vērā minēto, ar /pers. G/
liecībām netiek apstiprināts, ka atbildētāja darbinieki trūkumu novēršanai un darbu pabeigšanai patērēja 436,50 stundas. Atskaitē par darbiniekiem
objektā norādīts /pers. G/ un /pers. N/ kopējais Objektā pavadītais laiks, taču nav pamata visu šo laiku attiecināt uz prasītāja neizpildīto darbu
pabeigšanu, jo atbildētājs Objektā veica arī citus darbus. Atbildētājs nav norādījis izmaksas par vienu darba stundu un nav iesniedzis šīs izmaksas
pamatojošos dokumentus. Tiesas ieskatā, atbildētāja iesniegtais akts par veicamajiem un izpildītajiem darbu apjomiem (1.sējuma 197.lapa) nepierāda
atbildētāja faktiskās izmaksas strādnieku darba apmaksai. Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka atbildētājs ir pierādījis izmaksas trūkumu
novēršanai un darbu pabeigšanai 1 158,64 EUR apmērā, savukārt daļā par 3 914 EUR izmaksas nav pierādītas.
Civillikuma 2217.pants noteic, ja pasūtījums paliek vai nu pavisam neizpildīts vai vismaz nepabeigts, tad uzņēmējam jāatlīdzina pasūtītājam nodarītie
zaudējumi. Tiesas ieskatā, izmaksas daļā par 1 158,64 EUR ir atzīstamas par atbildētāja zaudējumiem un ir iestājušies šo zaudējumu atlīdzināšanas
priekšnosacījumi, proti, prasītājs nav izpildījis savas saistības saskaņā ar Līgumu un, tādējādi, rīkojies prettiesiski, un tā rezultātā atbildētājam ir radušās
izmaksas 1 158,64 EUR darbu pabeigšanai.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par pamatotu atbildētāja prasījumu par zaudējumu piedziņu daļā par 1 158,64 EUR.
[10.4] Saskaņā ar Līguma 2.1.punktu atlīdzība par darbu izpildi sastāda 18 593,27 EUR. Lietā nav strīda, ka prasītājam tika samaksāts avanss
7 437,31 EUR. Tāpat lietā nav strīda, ka prasītājs izpildīja lielāko darba daļu un par izpildītajiem darbiem iebildumu nav. Ņemot vērā to, ka ar lietas
materiāliem apstiprinās atbildētāja izmaksas darbu pabeigšanai 1 158,64 EUR apmērā, tiesa atzīst, ka izpildīto darbu vērtība ir 17 434,63 EUR, kas ir
starpība starp kopējo darbu cenu un atbildētāja izmaksām darbu pabeigšanai.
Civillikuma 2223.pants noteic, ka tiklīdz pasūtījums izpildīts un atzīts par labu, pasūtītājam jāsamaksā uzņēmējam norunātā maksa. Ņemot vērā
konstatētos lietas apstākļus un vadoties no minētās tiesību normas, tiesa secina, ka atbildētājam ir pienākums apmaksāt prasītājam izpildītos darbus
9 997,32 EUR apmērā (18 593,27 EUR – avanss 7 437,31 EUR – atbildētāja izmaksas darbu pabeigšanai 1 158,64 EUR).
Tādējādi ir pamatots prasītāja prasījums par darbu apmaksu daļā par 9 997,32 EUR.
[10.5] Prasītājs savu prasību daļā par izdevumu 2 266,52 EUR apmērā piedziņu pamato ar to, ka dēļ tā, ka atbildētājs, neziņojot prasītājam,
uzstādīja Objektā sastatnes, prasītājs nevarēja izmantot darbu veikšanai tā rīcībā esošo pacēlāju un bija spiests nomāt citu pacēlāju, kas radīja minētos
nomas izdevumus (1.sējuma 42., 78.-95.lapa). Prasītājs norāda, ka izdevumi atlīdzināmi saskaņā ar Civillikuma 2228.pantu.
Tiesa konstatē, ka atbildētājs 2021.gada 11.marta vēstulē, t.i., pirms 2021.gada 12.marta Līguma noslēgšanas, informēja prasītāju par to, ka martā
Objektā tiks uzstādītas sastatnes (2.sējuma 17.lapa). Savukārt Līguma 2.2.punkts noteic, ka līgumcena ietver visas ar Līguma izpildi saistītās izmaksas,
tai skaitā izdevumus par būvdarbu veikšanai nepieciešamo būvizstrādājumu, tehnikas un aprīkojuma iegādi, piegādi un nomu, kā arī visus citus izdevumus,
kas saistīti ar Līguma izpildi. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka izdevumiem par pacēlāja nomu bija jābūt iekļautiem Līguma cenā.
Turklāt tiesa konstatē, ka pacēlāja izmantošana nodrošināja ērtību darbu izpildē. Taču arī bez pacēlāja darbu izpilde bija iespējama. To apliecina
/pers. H/ liecības (sk. 2022.gada 7.aprīļa tiesas sēdes audioieraksta [00:24:39]).
Civillikuma 2228.pants noteic, ka bez samaksas uzņēmējam jādabū arī to izdevumu atlīdzība, kuri viņam bijuši jātaisa pasūtījuma izpildīšanai, ja
vien tie nav jau ieskaitīti nolīgtā maksā.
Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka nav pamata piedzīt minētos izdevumus no atbildētāja saskaņā ar Civillikuma 2228.pantu, jo šī tiesību norma
paredz tikai tādu izdevumu atlīdzināšanu, kas nav iekļauti līgumcenā. Tāpēc prasītāja prasījums par naudas līdzekļu 2 266,52 EUR piedziņu nav
pamatots.
[10.6] Izvērtējot prasītāja prasījumu par likumisko nokavējuma procentu 197,31 EUR apmērā piedziņu, tiesa atzīst to par nepamatotu. Prasītājs
aprēķināja procentus no parāda summas 13 422,48 EUR, ko veido parāds par izpildītajiem darbiem 11 155,96 EUR un parāds par izdevumiem par
pacēlāja nomu 2 266,52 EUR. Prasījums par procentu samaksu pamatots ar Civillikuma 1668.2 panta 1.punktu un 1668.3 pantu.
Civillikuma 1668.2 panta otrajā daļā noteikts, ka šā panta noteikumus piemēro līgumiem par pakalpojuma sniegšanu, kuros parādnieks ir publisks
pasūtītājs, kā arī līgumiem par pakalpojuma sniegšanu, kuros neviens no līdzējiem nav publisks pasūtītājs, ja līgumā nav noteikts atlīdzības termiņš. Tiesa
konstatē, ka Līguma 2.sadaļā ir atrunāti samaksas noteikumi, līdz ar to tiesa piekrīt atbildētājam, ka šā panta noteikumi pušu tiesiskajām attiecībām nav
piemērojami.
Savukārt Civillikuma 1668.3 panta piemērošanas priekšnosacījums ir parāda samaksas termiņa neievērošana.
Līguma 3.4.punkts paredz, ka pēc būvdarbu pabeigšanas būvuzņēmējs iesniedz ģenerāluzņēmējam būvdarbu nodošanas-pieņemšanas aktu un
būvdarbu izpilddokumentāciju. Atbilstoši Līguma 2.8.2.punktam atlikušo maksājumu ģenerāluzņēmējs veic 20 darbdienu laikā pēc būvdarbu nodošanas-
pieņemšanas akta abpusējas parakstīšanas un būvuzņēmēja rēķina saņemšanas.
Prasītājs nav iesniedzis pierādījumus tam, ka viņš būtu nodevis darbus atbildētājam un būtu piestādījis rēķinu par šo darbu apmaksu. Attiecīgi
prasītājs nav iesniedzis pierādījumus tam, ka viņš būtu izpildījis Līguma 2.8.2.punkta noteikumus, lai iestātos atbildētāja samaksas pienākums.
Civillikuma 1651.pants noteic, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesisks novilcinājums.
Ņemot vērā minēto un to, ka starp pusēm ir strīds par atbildētāja saistību apmēru, tiesa nekonstatē atbildētāja saistību izpildes prettiesisku
novilcinājumu. Tāpēc prasītāja prasījums par likumisko nokavējuma procentu piedziņu ir noraidāms.
[10.7] Atbildētājs lūdz piedzīt likumiskos nokavējuma procentus pēc likmes 8% gadā no zaudējumu summas 5 072,64 EUR. Par laika periodu no
2021.gada 10.aprīļa līdz 2022.gada 17.martam atbildētāja aprēķināto likumisko procentu apmērs ir 380,23 EUR.
Tiesa konstatē, ka par atbildētājam nodarīto zaudējumu summu pastāv strīds. Prasītājs nav atzinis savu pienākumu veikt zaudējumu atlīdzināšanu
atbildētājam. Turklāt tiesa jau iepriekš šajā spriedumā atzina, ka nav pamatots atbildētāja prasījums par zaudējumu 3 914 EUR apmērā piedziņu.
Ņemot vērā to, ka no lietas apstākļiem ir konstatējamas prasītāja pamatotas šaubas par pienākumu veikt zaudējumu atlīdzināšanu, tiesa saskaņā ar
Civillikuma 1656.pantu nekonstatē prasītāja nokavējumu.
Turklāt tiesa ņem vērā, ka Augstākā tiesa vairakkārt ir atzinusi, ka par laika posmu, kamēr pastāv strīds, nav pieļaujama likumisko procentu
aprēķināšana (sk. Senāta 2012.gada 5.septembra spriedumu lietā Nr. SKC-366 (C27098108), Civillietu departamenta 2014.gada 21.marta
spriedumu lietā Nr. SKC-135 (C32103508), 2015.gada 8.oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-10 (C27190211)).
Tāpēc nav pamatots atbildētāja prasījums par likumisko nokavējuma procentu piedziņu.
[10.8] Prasītājs lūdz piedzīt līgumsodu par darbu izpildes termiņa neievērošanu 1 859,33 EUR apmērā par periodu no 2021.gada 10.aprīļa līdz
2021.gada 2.jūlijam, pamatojoties uz Līguma 9.7.punktu un Civillikuma 1716.pantu.
Lietā nav strīda, ka Līgums tika noslēgts 2021.gada 12.martā (1.sējuma 14.lapa). Saskaņā ar Līguma 3.1.punktu būvdarbu izpildes termiņš ir
četras nedēļas no Līguma abpusējas parakstīšanas. Līdz ar to darbu izpildes termiņš ir 2021.gada 9.aprīlis.
Saskaņā ar /pers. F/ liecībām tika kavēti logu piegādes termiņi (sk. 2022.gada 14.jūlija tiesas sēdes audioieraksta [00:36:09], [01:08:35],
[01:33:54]). Lietā nav strīda, ka prasītājs nav izpildījis darbus līdz 2021.gada 9.aprīlim. Tāpat tiesa nekonstatēja, ka atbildētājs būtu vainojams darbu
neizpildē.
Starp pusēm nav noslēgta rakstveida vienošanās par darbu izpildes termiņa pagarināšanu atbilstoši Līguma 3.2.punktam.
Iepriekš norādītajos apstākļos ir pamats atzīt, ka prasītājs ir nokavējis Līgumā noteikto darbu izpildes termiņu.
Līguma 9.7.punkts paredz, ka, ja būvuzņēmējs savas darbības vai bezdarbības dēļ kavē Līgumā noteikto būvdarbu izpildes termiņu,
ģenerāluzņēmējam ir tiesības pieprasīt un būvuzņēmējam šādā gadījumā ir pienākums maksāt līgumsodu 0,2 % apmērā no nenodoto būvdarbu kopējās
summas par katru attiecīgās saistības termiņa kavējuma dienu, bet ne vairāk par 10% no līgumcenas.
Pārbaudot līgumsoda aprēķinu, tiesa secina, ka atbildētājs pamatoti aprēķināja 84 nokavējuma dienas par periodu no 2021.gada 10.aprīļa līdz
2021.gada 2.jūlijam. Tāpat atbildētājs pamatoti aprēķināja, ka līgumsods par norādīto laika periodu sastāda 3 123,67 EUR (nenodoto darbu summa
18 593,27 x 0,2%/100% x 84). Saskaņā ar Līguma 9.7.punktu piedzenamā līgumsoda apmērs tiek aprobežots ar 10% no Līguma summas 18 593,27
EUR, kas sastāda 1 859,33 EUR. Līdz ar to atbildētājs pamatoti prasa piedzīt līgumsodu 18 593,27 EUR apmērā.
[11] Civilprocesa likuma 33.panta pirmā daļa noteic, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet
atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
[11.1] Tiesa konstatē, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.pantu par prasības pieteikumu un pieteikumu par prasības nodrošināšanu prasītājs
samaksāja valsts nodevu 798,18 EUR kopējā apmērā (lietas 1.sējuma 68., 69.lapa). Tāpat prasītājs samaksāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
– ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu un piegādāšanu saistītos izdevumus – 13,91 EUR kopējā apmērā (1.sējuma 70.,
96., 159.lapa).
Prasība celta par summu 13 619,85 EUR. Prasība apmierināta daļēji par 9 997,32 EUR, tas ir, 73,40 % apmērā no 13 619,85 EUR. Ievērojot
minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam proporcionāli tiesas apmierinātajai prasījuma daļai ir piedzenami prasītāja samaksātie tiesas
izdevumi 596,07 EUR, kas sastāv no valsts nodevas 585,86 EUR (t.i., 73,40 % no 798,18 EUR), un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 10,21
EUR (t.i., 73,40 % no 13,91 EUR).
[11.2] Tiesa konstatē, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.pantu par pretprasību atbildētājs samaksāja valsts nodevu 526,34 EUR (lietas
1.sējuma 180.lapa). Tāpat atbildētājs samaksāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5 EUR kopējā apmērā (1.sējuma 181.lapa).
Pretprasība celta par summu 7 312,20 EUR. Pretprasība apmierināta daļēji par 3 017,97 EUR, tas ir, 41,27 % apmērā no 7 312,20 EUR.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no prasītāja par labu atbildētājam proporcionāli tiesas apmierinātajai prasījuma daļai ir piedzenami atbildētāja samaksātie
tiesas izdevumi 219,28 EUR, kas sastāv no valsts nodevas 217,22 EUR (t.i., 41,27 % no 526,34 EUR), un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem
2,06 EUR (t.i., 41,27 % no 5 EUR).
[11.3] Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (ar tiesas pavēstu un citu
tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) šajā lietā ir 26,25 EUR (1.sējuma 2., 76.lapa). Tiesa atzīst,
ka izdevumu daļa, ko nav sedzis pušu veiktais maksājums, t.i., 7,34 EUR, ir piedzenami vienādās daļās no abām pusēm, jo tiesa ir atzinusi par daļēji
apmierināmu gan prasību, gan pretprasību, t.i., 3,67 EUR apmērā no katras puses valsts ienākumos.
[11.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1.punktu ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību.
Civilprocesa likuma 44.panta otrā daļa noteic, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums
ir apmierināts pilnīgi vai daļēji.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta 1.1 daļu par atlīdzināmo izdevumu faktisko apmēru uzskata gan izdevumus, kuri jau ir samaksāti, gan
izdevumus, par kuriem saskaņā ar advokāta un puses vienošanos par juridiskās palīdzības sniegšanu ir izrakstīts rēķins.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir
mantisks raksturs un kurās prasības summa ir no 8501 EUR līdz 57 000 EUR, atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir
mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 EUR, atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu
apmierinātās daļas.
Civilprocesa likuma 44.panta ceturtajā daļā noteikts, ka, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta
palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka prasītājam maksimālā atlīdzināmo izdevumu par advokāta palīdzību summa ir 1 425 EUR (50% no 2850 EUR),
savukārt atbildētājam maksimālā atlīdzināmo izdevumu par advokāta palīdzību summa ir 452,70 EUR ((prasījumu apmierinātā daļa 3017,97 x
30%/100%)/2).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta 1.1 daļu par atlīdzināmo izdevumu faktisko apmēru uzskata gan izdevumus, kuri jau ir samaksāti, gan
izdevumus, par kuriem saskaņā ar advokāta un puses vienošanos par juridiskās palīdzības sniegšanu ir izrakstīts rēķins.
Saskaņā ar lietas materiāliem prasītājam radās izdevumi par advokāta palīdzību 2 093,30 EUR apmērā (1.sējuma 73., 74.lapa, 2.sējuma
19.lapa). Savukārt atbildētājam radās izdevumi par advokāta palīdzību 2 601,50 EUR apmērā (2.sējuma 4.-7.lapa, 25.lapa).
Saskaņā ar iepriekš minētajām tiesību normām prasītājam minētie izdevumi atlīdzināmi daļā par 1 425 EUR. Savukārt atbildētājam minētie
izdevumi atlīdzināmi daļā par 452,70 EUR. Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi 1 425 EUR
apmērā, savukārt no prasītāja par labu atbildētājam ir piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi 452,70 EUR apmērā.
[11.5] Tādējādi no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesāšanās izdevumi par kopējo summu 2021,07 EUR. Savukārt no prasītāja par
labu atbildētājam piedzenami tiesāšanās izdevumi par kopējo summu 671,98 EUR.
[11.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda
prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku
līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Tādējādi tiesai pašai neatkarīgi no prasītāja prasījuma jānoteic prasītājam tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma
izpildei vai dienai, kad parādnieka mantu pārdod izsolē, saņemt procentus no tiesas piespriestās maksājuma summas uz likuma pamata (Civillikuma
1759.pants), kuru apmērs noteikts Civillikuma 1765.pantā (sk. Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 4.aprīļa spriedumu lietā Nr. SKC-87).
Atbilstoši Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces 2021.gada 15.decembra lēmumam Civilprocesa likuma 195.panta pirmajā daļā
paredzētie procenti pēc savas juridiskās dabas ir procesuālo tiesību institūts, kas funkcionālā nozīmē ir analoģisks Civillikuma 1759.panta 1.punktā
norādītajam nokavējuma procentu tiesību institūtam. Procentu noteikšana saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu kalpo arī publiski
tiesiskajam mērķim nodrošināt sprieduma izpildi un atturēt no sprieduma nepildīšanas gan konkrēto parādnieku, gan ikvienu citu sabiedrības locekli.
Lietas dalībniekam, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu, pienākas procenti par pamatparādu un par citiem apmierinātajiem blakus
prasījumiem, kā arī piedzītajiem tiesāšanās izdevumiem.
Ņemot vērā to, ka procenti saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu aprēķināmi par tiesas sprieduma izpildes kavēšanu, to likme nav saistīta ar
pamatparāda atprasīšanas pamatu. Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, procentu apmērs ir
seši procenti no simta gadā.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētāja
likumiskos procentus – 6 (sešus) procentus gadā no nesamaksātās piedzenamās summas. Tādas pašas tiesības ir nosakāmas atbildētājam, ņemot vērā to,
ka pretprasība daļēji ir apmierināma.
[11.6] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.¹ pantam pusēm nosakāms 10 dienu termiņš no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai
izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-193.pantu, 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
daļēji apmierināt SIA /Nosaukums A/ pret AS /Nosaukums B/ par parāda un likumisko nokavējuma procentu piedziņu.
Piedzīt no AS /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/,
parādu 9 997,32 EUR un tiesāšanās izdevumus 2 021,07 EUR, pavisam kopā 12 018,39 EUR.
Piespriestās naudas summas samaksa veicama SIA /Nosaukums A/ norēķinu kontā Nr./konta numurs/, AS “Swedbank”.
Noteikt SIA/Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no
AS /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, likumiskos procentus – 6 (sešus) procentus gadā no nesamaksātās piedzītās summas,
ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu summa sasniegusi kapitāla lielumu.
Noraidīt SIA /Nosaukums A/ prasību pret AS /Nosaukums B/ daļā par parāda 3 425,16 EUR un likumisko nokavējuma procentu 197,31 EUR
piedziņu.
Daļēji apmierināt AS /Nosaukums B/ pretprasību pret SIA /Nosaukums A/ par zaudējumu, līgumsoda un likumisko nokavējuma procentu piedziņu.
Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu AS /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/,
zaudējumus 1 158,64 EUR, līgumsodu 1 859,33 EUR un tiesāšanās izdevumus 671,98 EUR, pavisam kopā 3 689,95 EUR.
Piespriestās naudas summas samaksa veicama AS /Nosaukums B/ norēķinu kontā Nr./konta numurs/, Luminor Bank AS Latvijas filiāle.
Noteikt AS /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no
SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. 40103343602, likumiskos procentus – 6 (sešus) procentus gadā no nesamaksātās piedzītās summas, ievērojot,
ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu summa sasniegusi kapitāla lielumu.
Noraidīt AS /Nosaukums B/pretprasību pret SIA /Nosaukums A/ daļā par zaudējumu 3 914 EUR un likumisko nokavējuma procentu
380,23 EUR piedziņu.
Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,67 EUR.
Piedzīt no AS /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,67 EUR.
Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa valstij veicama uz šādiem rekvizītiem: saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, konta
Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, kods: TRELLV22, iemaksas mērķis: 21490 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, un
samaksu apliecinošie dokumenti sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzami Ekonomisko lietu tiesā.
Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas (2022.gada
31.augusts), iesniedzot apelācijas sūdzību Ekonomisko lietu tiesā.
Tiesnese O.Pulle-Čižova