Court dismisses part of unpaid wages claim but allows immediate enforcement of remaining balance.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the portion of the claim for 2,700 EUR as the defendant had already paid this amount, thereby ending the proceedings for that part. The remaining balance of 2,586.95 EUR was awarded to the plaintiff, with the defendant absent from the hearing. The court granted immediate enforcement for the unpaid wages due to the plaintiff's financial vulnerability and the statutory requirement for effective judicial protection.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 164. panta 5. daļa; Civilprocesa likuma 205. panta 1. daļa 2. punkts: When a plaintiff voluntarily withdraws part of a claim, the court terminates proceedings for that portion, but may order immediate enforcement of the remainder to ensure effective protection of the worker's livelihood rights.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C771249225
Lietvedības Nr. C-12492-25/6
ECLI:LV:RPT:2025:1203.C771249225.2.S
Rīgas pilsētas tiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2025.gada 3.decembrī
Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Inga Krigena-Jurkāne
sekretāre Ilze Siliņa-Duļjaņinova
piedaloties prasītājas pārstāvim /Persona B/
izskatīja atklātā tiesas sēdē, Abrenes ielā 8, Rīgā, civillietu /Persona A/ prasībā pret /Nosaukums A/ par darba
samaksas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] /Persona A/ cēla tiesā prasību pret /Nosaukums A/ par darba samaksas piedziņu.
Prasībā norādīti šādi argumenti.
2020.gada 1.jūnijā starp pusēm tika nodibinātas darba tiesiskās attiecības, prasītāja tika pieņemta darbā pie
atbildētāja par spēļu iekārtu pārraudzi. Darba tiesiskās attiecības nav izbeigtas. Atbildētājs nav izmaksājis prasītājai
darba samaksu vairāku mēnešu garumā par laiku periodu no 2025.gada janvāra līdz augustam kopā 5286,95 EUR.
Prasībā lūgts piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai neizmaksāto darba samaksu par 2025.gada janvāri
212,50 EUR, 2025.gada februāri 771,49 EUR, 2025.gada martu 763,19 EUR, 2025.gada aprīli 220,33 EUR,
2025.gada maiju 830,91 EUR, 2025.gada jūniju 921,18 EUR, 2025.gada jūliju 709,27 EUR, 2025.gada augustu
858,43 EUR, kopā 5286,95 EUR. Prasība pamatota ar Darba likuma 31., 59.pantu, Darba strīdu likuma 7.pantu.
[2] Tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētājs prasību atzīst.
Paskaidrojumos norādīts, ka ieņēmumos ir pastāvīgas svārstības un uzņēmuma izmaksas ievērojami palielinās,
tāpēc darba samaksas izmaksa ir kavēta. Nesamaksātās darba samaksas atlikums uz prasības celšanas brīdi bija
5286,95 EUR un uz 2025.gada 23.okotbri ir samazinājies par 1800 EUR, kas izmaksāti prasītājai un sastāda
3486,95 EUR.
[3] Tiesas sēdē prasītāja pārstāve prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem. Uzturēja
prasību 2586,95 EUR apmērā, ņemot vērā, ka atbildētājs pēc prasības celšanas prasītājai veicis samaksu.
Uz tiesas sēdi atbildētājs neieradās, nepaziņojot attaisnojošus iemeslus. Nekonstatējot Civilprocesa likuma
209.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa atzina par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāja
klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
[4] Noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka
tiesvedība daļā par darba samaksas piedziņu 2700 apmērā ir izbeidzama.
Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis paskaidroja, ka pēc prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā atbildētājs parādu
ir samaksājis 2700 EUR apmērā, līdz ar to uzturēja prasību daļā par 2586,95 EUR piedziņu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 164.panta piekto daļu par prasītāja atteikšanos no prasības tiesa pieņem
lēmumu, ar kuru vienlaikus izbeidz tiesvedību lietā.
Prasītāja ir izmantojusi savu speciālo tiesību un atteikusies no prasības daļā par 2700 EUR piedziņu
uzturēšanas, līdz ar ko tiesai ir pamats piemērot Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu, kas noteic, ka tiesa
izbeidz tiesvedību lietā daļā, ja prasītājs atteicies no prasības. Ar tiesvedības izbeigšanu lietā citu personu tiesības
vai ar likumu aizsargātās intereses netiek aizskartas.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka ir konstatēts pamats tiesvedības izbeigšanai lietā daļā prasītājas prasības
daļā par naudas piedziņu 2700 EUR apmērā.
[5] Noklausoties prasītājas pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudot paskaidrojumus un lietas
materiālos esošajos rakstveida pierādījumos ietvertās ziņas to kopumā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un
apmierināma.
Tā kā atbildētājs prasību ir atzinis un tiesa atzīst, ka celtā prasība ir apmierināma pilnībā, atbilstoši
Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 1.punktam lietā taisāms saīsinātais spriedums.
Tiesa, izvērtējusi prasības pieteikumā norādītos apstākļus un lietā esošos rakstveida pierādījumus,
pamatojoties uz Darba likuma 59., 28.panta pirmo un otro daļu, 40.panta pirmo daļu, 114.pantu, Civillikuma
1838.pantu, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi un no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama
neizmaksātā darba alga par 2025.gada maiju 98,07 EUR , 2025.gada jūniju 921,18 EUR, 2025.gada jūliju 709,27
EUR, 2025.gada augustu 858,43 EUR, kopā 2586,95 EUR.
Tiesai nav pienākums pašai veikt precīzu grāmatvedības aprēķinu par konkrētām summām – to, cik liela
summa darbiniekam pienākas kā atlīdzība pēc nodokļu nomaksas, cik lielas ir nodokļos maksājamās summas,
kuram pastāv pienākums veikt nodokļu samaksu u.tml. Ja tiesa ir atzinusi par pamatotu darbinieka prasījumu par
darba samaksas piedziņu un spriedumā nav ietvērusi norādi, ka no piedzenamās summas ieturami nodokļi, tad
jautājums par nodokļu nomaksu risināms tiesas sprieduma izpildes kārtībā (sk., Latvijas Republikas Augstākās
tiesas Senāta 2010.gada 13.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-283/2010 9.punktu).
Izpildot spriedumu par darba samaksas izmaksu darbiniekam, darba devējam rodas pienākums veikt arī
attiecīgos nodokļu maksājumus. Šis pienākums noteikts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta otrajā
daļā un likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta pirmajā un otrajā daļā un pastāv arī bez tiesas
spriedumā tieši izteikta norādījuma darba devējam.
[6] Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai nosakāmas tiesības
saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no ar tiesas spriedumu piedzītās kopsummas.
[7] Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa paredz, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis
atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Civilprocesa likuma 42.panta otrā daļa paredz, ka, ja prasītājs neuztur savus prasījumus, jo atbildētājs tos
pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesas izdevumus valsts ienākumos piedzen no atbildētāja.
Prasītājs lietā saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 1.punktu ir atbrīvots no tiesas izdevumu
samaksas valsts ienākumos, līdz ar to no atbildētāja par labu valstij piedzenama valsts nodeva 400 EUR apmērā.
[8] Prasītāja ir lūgusi noteikt nekavējošu sprieduma izpildi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 203.panta pirmo daļu tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad
notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta. Likums neparedz noteikt ātrāku
sprieduma spēkā stāšanos, kā noteikts minētajā tiesību normā. Civilprocesa likuma 204.pants noteic, ka spriedumu
izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 2.punktam pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa
spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā daļā nekavējoties izpildāms spriedums lietās par darba samaksas
piedziņu. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka taisnīgas tiesas jēdzienā ietilpstošā personas tiesību efektīva aizsardzība
nav iedomājama bez spēkā esošu nolēmumu izpildīšanas garantijām.
Darba samaksa ir darbinieka galvenais iztikas avots, tāpēc darba samaksas kavēšana var būtiski ietekmēt
viņa labklājību, spēju apmierināt pamatvajadzības(mājoklis, pārtika, veselība u.c.). Nekavējoša sprieduma izpilde
nodrošina ātru un taisnīgu kompensāciju darbiniekam, kurš jau ir sniedzis savu darbu un nav saņēmis par to
atbilstošu atlīdzību.
Ņemot vērā minēto, prasītājas lūgums noteikt, ka spriedums daļā par darba samaksas piedziņu stājas spēkā
nekavējoties ir pamatots un apmierināms. Līdz ar ko nosakāms, ka spriedums daļā par darba samaksas piedziņu
stājas spēkā nekavējoties.
[9] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantā noteiktajam atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma daļā
par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 8., 42., 39., 93., 97., 164., 193., 195., 2041., 205., 223.
pantiem, tiesa
nosprieda
Izbeigt tiesvedību civillietā /Persona A/ prasībā pret /Nosaukums A/ par darba samaksas piedziņu daļā par
darba samaksas 2700 EUR piedziņu.
Piedzīt no /Nosaukums A/ par labu /Persona A/ neizmaksāto darba samaksu par 2025.gada maiju 98,07
EUR, 2025.gada jūniju 921,18 EUR, 2025.gada jūliju 709,27 EUR, 2025.gada augustu 858,43 EUR, kopā 2586,95
EUR.
Samaksa ir veicama /Persona A/ kontā Nr./IBAN B/ /Nosaukums B/.
Spriedums daļā par darba samaksas piedziņu stājas spēkā nekavējoties.
Noteikt /Persona A/tiesības saņemt no /Nosaukums A/ likumiskos sešus procentus gadā no ar tiesas
spriedumu piedzītās kopsummas 2586,95 EUR par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma
izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu
daudzums sasniedzis piedzītās kopsummas lielumu.
Piedzīt no /Nosaukums A/ valsts ienākumos valsts nodevu 400 EUR, kas iemaksājama: Valsts kase;
reģistrācijas Nr.90000050138; konta Nr./IBAN A/; BIC kods: TRELLV22; iemaksas mērķis: valsts nodeva tiesu
iestādē lieta Nr. C771249225.
Noteikt /Nosaukums A/ termiņu sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei – 10
dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu samaksu par labu valstij, maksājumu apliecinoši
dokumenti nekavējoties iesniedzami Rīgas pilsētas tiesā, nosūtāmi pa pastu, e-pastu: rigas.pilseta@tiesas.lv, lai
netiktu uzsākta piespiedu izpilde.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas
tiesā.
Tiesnese Inga Krigena-Jurkāne
Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu