Court allows recovery of undeposited advance payment and interest from insolvent debtor under Civil Law provisions.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of the administrator of the insolvent company 'STATS' seeking recovery of an undeposited advance payment from SIA 'VIVA KOMPLEKSS'. The debtor issued an invoice for the payment but failed to deliver goods, leaving the funds undeposited, and did not respond to a unilateral contract termination notice. The court found the claim valid under Civil Law provisions regarding advance payments and interest on undeposited funds, ordering the full amount plus interest to be paid.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law provisions on advance payments; The court established that an advance payment remains recoverable if the goods were not delivered and the contract was terminated, entitling the creditor to the principal sum and statutory interest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C30475113
Lietvedības Nr.C1655-14/3
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2014.gada 2.aprīlī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā tiesnese A.Zute
ar sekretāri A.Pētersoni,
atklātā tiesas sēdē, Rīgā Abrenes ielā 3, izskatīja civillietu maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību
„Būvuzņēmums “STATS”” prasībā pret SIA „VIVA KOMPLEKSS” par nesegtā avansa maksājuma un likumisko procentu piedziņu, un
k o n s t a t ē j a:
2013.gada 15.aprīlī prasītāja maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Būvuzņēmums “STATS”” administrators
/pers. C/ cēla tiesā prasību pret atbildētāju SIA „VIVA KOMPLEKSS” par nesegtā avansa maksājuma Ls 2000 apmērā, likumisko
procentu par svešas naudas lietošanu Ls 22,03 apmērā piedziņu, prasības pieteikumā norādot, ka saskaņā ar 28.09.2012. Siguldas
tiesas spriedumu pasludināts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Būvuzņēmums “STATS”” maksātnespējas process un procesā ir
iecelts sertificēta administrators /pers. C/. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 61.panta pirmās daļas 2.punktu un 64.panta pirmās
daļas 3.punktu, administratoram pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas ir tiesības nodot tiesai izskatīšanai jebkuru
parādnieka prasījumu.
Pārbaudot MSIA „Būvuzņēmums STATS” nodotos grāmatvedības datus administrators konstatējis, ka 2005.gada 16.novembrī
atbildētājs izrakstīja faktūru-rēķinu Nr.16/11 par avansa maksājuma veikšanu Ls 2000 apmērā, kura apmaksu prasītājs ir veicis
2005.gada 17.novembrī. Taču prasītāja administratora rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu, ka atbildētājs ir dzēsis minēto avansa
maksājumu, t.i., piegādājusi prasītājam preci. 2013.gada 18.janvārī prasītāja administrators nosūtīja atbildētājam paziņojumu par
vienpusēju atkāpšanos no līguma, saskaņā ar kuru prasītājs ir veicis 17.11.2005. avansa maksājumu, lūdza atmaksāt nedzēsto
avansa maksājumu. Atbildētājs uz minēto pieprasījumu atbildi nav sniedzis un avansa atmaksu nav veicis. Ievērojot minēto, prasītājam
ir tiesības prasīt un atbildētājam ir pienākums atmaksāt prasītājam nedzēsto avansa maksājumu Ls 2000 apmērā. Tāpat,
atbildētājam ir ne tikai pienākums atmaksāt prasītājam nedzēsto avansa maksājumu, bet arī pienākums veikt likumisko procentu
samaksu. Ievērojot Civillikuma 1753.pantu, 1756. pantu un 1759.panta 2.punktu, atbildētājam ir pienākums veikt likumisko procentu
samaksu par laika posmu no brīža, kad prasītājs ir pieprasījis atgriezt nedzēsto avansa maksājumu līdz saistību pilnīgai izpildei. Uz
prasības pieteikuma sastādīšanas dienu likumisko procentu apmērs sastāda Ls 22,03.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1753., 1756., 1759., 1765., 2389.pantu, lūdzot piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam
nesegto avansa maksājumu Ls 2000 apmērā un likumiskos procentus par svešas naudas lietošanu Ls 22,03 apmērā par laika
posmu no 2013.gada 3.februāra līdz 2013.gada 10.aprīlim, kā arī noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos procentus par laika
posmu no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz tā pilnīgai izpildei (izsoles dienai).
Prasītāja prasības pieteikums tika nosūtīts atbildētājam, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2013.gada
23.maijam.
Atbildētājs tiesas noteiktajā termiņā rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis.
Prasītāja pārstāvis, administrators uz tiesas sēdi neieradās, 2014.gada 31.martā saņemts administratora iesniegums, kur savā
iesniegumā tiesai norādījis, ka lūdz lietu izskatīt bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes, prasību uztur pilnā apmērā uz prasības pieteikumā
norādītajiem apstākļiem un pamata. Lūdz tiesu apmierināt prasību.
Atbildētāja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Kā redzams no lietas materiāliem, tiesas pavēste atbildētājam sūtīta ierakstītā
sūtījumā uz tā juridisko adresi. Saskaņā ar Komerclikuma 139.pantu, sabiedrības juridiskā adrese ir adrese, kurā atrodas
sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis), tādejādi sabiedrībai ir jābūt sasniedzamai savā juridiskajā adresē. Juridiskās adreses
maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai. Pārbaudot Lursoft datu bāzi
noskaidrots, ka atbildētāja juridiskā adrese nav mainīta. Komerclikuma 12.panta ceturtā daļa nosaka, ka, ja komersantam tiek sūtīta
korespondence uz komercreģistrā ierakstīto tā juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šo korespondenci ir saņēmis, ja nosūtītājs
dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam par tiesa sēdi ir paziņots likumā
noteiktā kārtībā, tiesā nav saņemta informācija no atbildētāja par neierašanās iemesliem, kā arī nav saņemts lūgums par lietas
izskatīšanas atlikšanu. Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta sesto daļu un 156.panta pirmo daļu, tiesa
uzskata, ka nav pamata atlikt lietas izskatīšanu un lieta izskatāma bez atbildētāja pārstāvja piedalīšanās, atzīstot viņa neierašanos par
neattaisnotu.
Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma un ņemot vērā, ka
atbildētājs nav sniedzos paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus, tiesa
saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmās daļas nosacījumiem, tiesa taisa aizmugurisku spriedumu lietā.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Ar lietas materiālos esošo 16.11.2005. Faktūrrēķinu Nr.16/11, pierādīts, ka atbildētājs izrakstīja prasītājam rēķinu, norādot, ka
rēķins ir par preci - metālkonstrukcija un priekšapmaksas maksājums par summu Ls 2000 apmērā. No konta izraksta Nr.925
redzams, ka prasītājs 2006.gada 17.novembrī veica 16.11.2005. Faktūrrēķina Nr.16/11 apmaksu Ls 2000 apmērā.
Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājam nav iespējams pierādīt negatīvu faktu, kā arī lietā nav iegūti pierādījumi par to, ka prasītājs
būtu saņēmis no atbildētāja saistību izpildījumu par veikto samaksu, kas izdarīts pēc 16.11.2005. Faktūrrēķina Nr.16/11.
Civillikuma 2389.pants nosaka, ka ja kādam ir bez jebkāda pamata kāds priekšmets no otra mantas, tad to var no viņa atprasīt.
Attiecībā uz šādu atprasījumu nav nekādas nozīmes, vai tāda priekšmeta iegūšanai nav bijis pamata no paša sākuma, jeb vai
pamats, kas agrāk ir bijis, vēlāk atkritis. Līdz ar to no atbildētāja prasītāja labā piedzenams nedzēstais avansa maksājums Ls 2000
jeb EUR 2845,74 apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Civillikuma 1753.panta izpratnē ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Civillikuma 1651.pants nosaka, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums.
Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā
gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gada. Savukārt, Civillikuma 1759.panta
2.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par svešu naudu, nevien tad, kad tās turētājs to lietojis savā
labā, bet arī tad, kad viņam pienācies šo naudu noguldīt uz procentiem un viņš to nav darījis.
No lietas materiāliem redzams, ka 2013.gada 18.janvārī prasītāja administrators nosūtījis atbildētājam paziņojumu par
vienpusēju atkāpšanos no līguma, jo ņemot vērā ka atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka avansa maksājums ir dzēsts, saskaņā
ar kuru prasītājs ir veicis 17.11.2005. avansa maksājumu Ls 2000 apmērā, lūdzot 10 dienu laikā atgriezt samaksāto avansu.
Tiesa atzīst, ka prasītājs pamatoti aprēķinājis likumiskos procentus atbilstoši 16.11.2005. Faktūrrēķina Nr.16/11 Ls 2000
apmērā par laika periodu no 2013.gada 3.februāra līdz 2013.gada 10.aprīlim, līdz ar to no atbildētāja prasītāja labā piedzenami
likumiskie procenti Ls 22,03 jeb EUR 31,35 apmērā.
Prasītājs savā prasībā lūdz atzīt tiesības saņemt likumiskos procentus par laika posmu no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz
sprieduma izpildei (izsoles dienai). Tiesa, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, uzskata par pamatotu atzīt prasītājam tiesības saņemt
n o sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) likumiskos 6 procentus gadā no piedzītās, bet
neatmaksātās pamatparāda summas.
Lemjot jautājumu par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu, tiesa ņem vērā šādus faktus.
Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no
atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Prasītājs, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu, no tiesas izdevumu samaksas valsts
ienākumos ir atbrīvots, līdz ar to no atbildētāja par labu valstij piedzenama valsts nodeva proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai
EUR 349,78 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 apmērā, kopā EUR 354,48.
Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 3., 6.panta noteikumiem, Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97,
piedzenamās summas norādāmas Euro valūtā, konvertējot pēc kursa 1 euro = 0,702804 lati.
Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai
izpildei. Ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums labprātīgi
izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas (Civilprocesa likuma 204.1 panta otrā daļa).
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5., 8., 15., 42., 43., 97., 189. - 195., 204.1, 2081., 2082 pantiem, tiesa
nosprieda
apmierināt maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Būvuzņēmums “STATS”” prasību un piedzīt no SIA „VIVA
KOMPLEKSS”, vienotais reģistrācijas Nr.40003625139, par labu maksātnespējīgai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību
„Būvuzņēmums “STATS””, vienotais reģistrācijas Nr.40003150061, nedzēsto avansa maksājumu EUR 2845,74 apmērā, likumiskos
procentus EUR 31,35 apmērā, kopā EUR 2877,09 (divi tūkstoši astoņi simti septiņdesmit septiņi euro un 9 centi).
Atzīt maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Būvuzņēmums “STATS””, vienotais reģistrācijas Nr. 40003150061,
tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6 procentus gadā
no piedzītās, bet neatmaksātās pamatparāda (EUR 2845,74) summas.
Piedzīt no SIA „VIVA KOMPLEKSS”, vienotais reģistrācijas Nr.40003625139, par labu valstij tiesāšanās izdevumus, valsts
nodevu EUR 349,78 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 apmērā, kopā EUR 354,48 (trīs simti piecdesmit
četri euro un 48 centi).
Noteikt SIA „VIVA KOMPLEKSS”, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā
spēkā dienas.
Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas
dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku
spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese A.Zute