Court dismisses claim for debt recovery due to lack of evidence proving specific defendant's share of the debt.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's claim for 747.38 euros based on a lack of evidence proving the specific defendant's share of the debt. While the defendant argued the plaintiff failed to calculate the claim and disputed the management rights, the court found the plaintiff's documents insufficient to verify the exact amount attributable to the defendant. Consequently, the court ruled that the plaintiff had not met the burden of proof required under Civil Procedure Law Article 93.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Article 93; A plaintiff must provide sufficient evidence to establish the objective existence and specific amount of a debt owed by a particular defendant; failure to prove the specific share of a collective debt results in dismissal of the claim.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33775516
Lietas arhīva Nr. C-3423-17/25
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2017.gada 31.martā
Rīgas rajona tiesa Jūrmalas tiesu nams:
tiesnesis Raimonds Buls,
izskatīja rakstveida procesā civillietu- SIA „Jūrmalas namsaimnieks” prasībā pret /pers. A/ par maza apmēra naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2016.gada 1.decembrī prasītāja cēla tiesā prasību pret atbildētāju, iesniedzot prasības pieteikumu par maza apmēra naudas piedziņu.
[2] Prasības pieteikumā ietverti šādi prasījumi: piedzīt no atbildētājas prasītājas labā parāda atlikumu par iepriekš veikto nepieciešamo ieguldījumu
atmaksu 747,38 eiro apmērā; atzīt prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus- 6% apmērā- gadā no parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei
(izsoles dienai) vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu; piedzīt no atbildētājas prasītājas labā visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus.
[3] Prasības pieteikumā- citu apstākļu starpā- norādīts, ka atbildētāja ir nekustamā īpašuma /adrese A/, īpašniece. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce
2004.gadā 22.septembrī nolēma piekrist dzīvojamās mājas siltummezgla un inženiertīklu rekonstrukcijai pēc prasītājas izstrādātā projekta un izdevumus
minēto darbu veikšanai segt no dzīvojamās mājas nākamo 12 gadu apsaimniekošanas maksājumiem. Prasītāja pārvaldīja un apsaimniekoja dzīvojamo
māju /objekts/ līdz 2014.gada 19.augustam, kā arī bija veikusi minētā nama siltummezgla un inženiertīklu rekonstrukciju. Atbildētāja nav pilnībā
norēķinājusies ar prasītāju, kā rezultātā atbildētājas parāda atlikums par iepriekš veikto nepieciešamo ieguldījumu atmaksu ir 747,38 eiro. Atlikusī summa
par siltummezgla un inženiertīklu rekonstrukciju tika sadalīta uz visiem dzīvokļiem, proporcionāli katra dzīvokļa platībai.
[4] Atbildētāja 2017.gada 16.februārī iesniedza tiesai rakstveida paskaidrojumu par prasību, kurā norāda, ka prasību neatzīst. Paskaidrojumā- citu
apstākļu starpā- norādīts, ka prasītāja prasības pieteikumā nav norādījusi piedzenamās summas aprēķinu un, ka nav iespējams secināt, kā ir izveidojies
prasītājas norādītais mājas negatīvais uzkrājums un kredīta atlikums, kā arī, ka tieši atbildētāja nav veikusi maksājumus un ir radījusi mājas negatīvo
uzkrājumu, nevis tas ir radies citu dzīvokļu īpašnieku dēļ. Atbildētāja apstrīd prasītājas tiesības veikt pārvaldīšanas darbības un to, vai prasītāja bija tiesīga
prasīt izdevumu segšanu. Norādīts, ka lietā ir nenosakāmas izcelsmes dokuments, kurā norādīta adrese /adrese B/un papildus identificējošs numurs
/numurs A/. Atbildētājai piederošais dzīvoklis atrodas /adrese/, ar kadastra Nr./numurs B/. Atbildētāja norāda uzskatu, ka prasītājas noslēgtais
pilnvarojuma līgums ir noslēgts par kādu citu ēku. Atbildētāja iebilst arī pret prasītājas iesniegto pierādījumu- 2004.gada 22.septembra kopsapulces
lēmumu, jo šāda dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nekad nav notikusi. Norādīti iebildumi, ka iesniegtā kopsapulces protokola trešajā lapā ir nesalasāmas
piezīmes, pie vairākiem parakstiem ir redzams, ka tie ir atteikušies un, ka ir apšaubāms, ka paraksti ir savākti kopsapulcē. Norādīts, ka no lietā
esošajiem materiāliem izriet, ka prasītāja ir saņēmusi aizdevumu, bet šāds pilnvarojums no mājas īpašniekiem tam nav ticis dots. Lietā nav iesniegti arī
aprēķini par to, cik daudz prasītāja ir nepamatoti iekasējusi, ieturot no iedzīvotājiem nepamatota kredīta procentus. Norādīts arguments, ka prasītājai bija
jāiesniedz pierādījumi par to, cik liela naudas daļa no iekasētajiem līdzekļiem ir novirzīta kredīta procentu dzēšanai. Atbildētāja norāda, ka par dzīvokļa
īpašnieci ir kļuvusi 2010.gada 25.augustā, savukārt prasībā norādītie izdevumi ir radušies 2004.gadā, kad atbildētāja vēl nebija dzīvokļa īpašniece,
turklāt atbildētāja 2010.gada 28.oktobrī ir noslēgusi ar prasītāju dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu, kurā prasītāja
nav norādījusi nekādas parādsaistības, kas būtu saistītas ar dzīvokli.
[5] Atbildētāja, iesniedzot rakstveida paskaidrojumu pēc tiesneša noteiktā termiņa, tajā norādījusi, ka lūdz lietas izskatīšanu tiesas sēdē, jo tā,
atbildētājas ieskatā, ir nepieciešama, lai varētu pārbaudīt prasītājas iesniegto kopsapulces lēmuma oriģinālu.
Tiesa atsaka atbildētājai lietu iztiesāt tiesas sēdē, jo prasītāja šo lūgumu iesniedza, nokavējot tiesneša noteikto termiņu attiecīgās procesuālās
darbības veikšanai, kad jau bija noteikts, ka tiesa lietu izskatīs rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, iepazinusies ar atbildētājas rakstveida paskaidrojumu, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka prasība ir
nepamatota un noraidāma, tālāk norādītu motīvu dēļ.
[7] Tiesa nodibināja šādus lietas apstākļus, vispirms, ka atbildētāja laikā no 2010.gada 25.augusta ir ierakstīta zemesgrāmatā kā dzīvokļa īpašuma
/adrese A/īpašniece.
[8] Prasītāja sava prasījuma pamatotības pierādīšanai iesniegusi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /objekts/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces, kas
notikusi 2004.gada 22.septembrī, lēmuma kopiju, kurā norādīts, ka apakšā parakstījušies dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki nolēma: 1) piekrist
dzīvojamās mājas siltummezgla un inženiertīklu rekonstrukcijai pēc SIA “Jūrmalas namsaimnieks” izstrādātā projekta; 2) izdevumus minēto darbu
veikšanai segt no dzīvojamās mājas nākamo 12 gadu apsaimniekošanas maksājumiem.
[9] Konstatējams, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nolēma izdevumus dzīvojamās mājas siltummezgla un inženiertīklu rekonstrukcijas darbu
veikšanai segt no dzīvojamās mājas nākamo 12 gadu, kas prasības celšanas lakā jau ir pagājuši, apsaimniekošanas maksājumiem, nevis papildus
dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteiktajai maksai par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
[10] Tiesa piekrīt atbildētājas argumentam, ka prasītāja prasības pieteikumā nav veikusi detalizētu piedzenamās summas aprēķinu.
[10.1] Tiesa konstatē, ka prasītāja nav iesniegusi pierādījumus, ar kuriem tiesa varētu nodibināt apstākļus,- 1) cik liela summa no dzīvojamās mājas
siltummezgla un inženiertīklu rekonstrukcijai nepieciešamās summas 15 920,68 latu, kurai piekrita dzīvokļu īpašnieki, attiecas uz atbildētājai piederošo
dzīvokļa īpašumu un domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas; 2) cik lielu summu sprieduma 7.punktā norādītā dzīvokļa īpašnieki, tai skaitā, atbildētāja ir
samaksājuši prasītājai no iepriekšminētā dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pieņemšanas dienas līdz 2014.gada 19.augustam, kad prasītāja nodeva
nekustamā īpašuma /objekts/ pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības un no tās izrietošās saistības dzīvokļu īpašnieku biedrībai “/Nosaukums/”, tas ir,
9 gadu un nepilnu 11 mēnešu laikā kā apsaimniekošanas maksu no kuras, atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumam, bija sedzami attiecīgie
dzīvojamās mājas komunikāciju un iekārtu remontdarbi. Minētie pierādījumi ir nepieciešami, lai tiesa varētu pārbaudīt atbildētājas- kā dzīvokļa
īpašnieces- parāda dzīvojamās mājas bijušajam pārvaldniekam [prasītājai] esamību un apmēru 747,38 eiro, kādu prasītāja prasa piedzīt no atbildētājas.
[10.2] Ar prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem nevarot pārbaudīt prasītājas no atbildētājas prasītā parāda apmēra objektīvu esamību, tiesas
novērtējumā, prasītāja nav pierādījusi sava prasījuma pamatotību, tāpēc un ievērojot Civilprocesa likuma (turpmāk- CPL) 93.panta pirmās daļas
noteikumus, tiesa noraida prasību kā nepamatotu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz CPL 8.panta pirmo daļu, 97.panta pirmo daļu, 190.pantu, tiesa
nosprieda
noraidīt pilnībā SIA „Jūrmalas namsaimnieks” prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu 747,38 eiro apmērā.
Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas datuma- 2017.gada 31.marta- var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no CPL
440. pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas
rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.
Tiesnesis (personiskais paraksts) Raimonds Buls