Court dismissed appeal and allowed landlord's claim for maintenance fees and costs against tenant.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal dismissed the tenant's appeal and upheld the first-instance judgment ordering payment of maintenance fees and legal costs. The landlord successfully claimed arrears for property management services between December 2015 and December 2016 based on the Housing Property Law. Since the lower court's decision was substantively correct and the appeal lacked merit, the appellate court confirmed the original ruling and ordered the tenant to pay the disputed amounts.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law s. 430, 432-434, 454; Civil Procedure Law s. 39, 42; Housing Property Law s. 3, 8, 10, 12, 35: An appeal against a judgment ordering payment of maintenance fees and costs is inadmissible if the first-instance decision is legally sound and the appeal is not substantiated.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. CA-0941-19/29
ECLI:LV:RAT:2019:0613.C68360617.6.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2019.gada 13.jūnijā
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija
šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Ilze Celmiņa,
tiesneses Sandra Krūmiņa, Svetlana Beļajeva
ar sekretāri Anastasiju Beļajevu,
piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. B/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu sakarā ar atbildētājas /pers. C/
apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 18.oktobra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2017.gada 8.martā prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” iesniegusi tiesā prasību pret atbildētāju /pers. C/ par dzīvojamās mājas
uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu, lūdzot piedzīt parādu par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un saņemtajiem pakalpojumiem par periodu no 2015.gada 22.decembra līdz 2016.gada 31.decembrim 2394,55 euro,
kā arī visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus, tajā skaitā, valsts nodevu 330,52 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, atzīt tiesības
prasītājai saņemt 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.
Prasības pieteikums pamatots ar Dzīvokļa īpašuma likuma 3.panta, 8.panta pirmo daļu, 10.pantu, 12.panta un 35.pantu, likuma „Par valsts un
pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Civillikuma 1402., 1756., 1759. un 1765.pantu, kā arī Civilprocesa likuma 1., 127.,
128., 129. un 130.pantu.
[2] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 18.oktobra spriedumu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasība pret /pers. C/ par dzīvojamās
mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu apmierināta (lietas 82.-85.lapa).
Tiesa nosprieda piedzīt no /pers. C/ „Rīgas namu pārvaldnieks” labā parādu 2394,55 euro par laika periodu no 2015.gada 22.decembra līdz
2016.gada 31.decembrim un tiesāšanās izdevumus 335,22 euro, kopā 2729,77 euro.
SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” noteiktas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. C/ likumiskos sešus
procentus gadā no pamatparāda summas. Ar spriedumu noteikts, ka spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedums pamatots ar šādiem motīviem.
[2.1] Zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/izdruka apstiprina, ka pamatojoties uz 2015.gada 21.decembra pirkuma līgumu atbildētājai
reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra numurs /numurs B/(lietas 26.lapa).
Ar 2002. gada 21.oktobra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.1- 9-02-611 Rīgas domes īpašuma departaments
nodevis Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizāciju namu pārvaldei “Rīgas Centrs” (pēc reorganizācijas 2010. gad 29. decembrī SIA “Rīgas
namu pārvaldnieks”) apsaimniekot nekustamo īpašumu /adrese B/ (lietas 10.-22. lapa).
[2.2] Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,
kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Savukārt, šī likuma 13.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā
ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
Kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu nosaka
Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumi Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”. Savukārt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta
pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu
un apsaimniekošanu”.
Prasītāja ir sniegusi mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus atbildētājai, savukārt atbildētāja nav apmaksājusi rēķinus. No parāda
aprēķina redzams, ka atbildētāja nav veikusi maksājumus par mājas uzturēšanu un saņemtajiem pakalpojumiem no 2015.gada 22.decembra līdz
2016.gada 31.decembra izveidojies parāds 2394,55 euro.
Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Nav pamata apšaubīt prasītājas parāda aprēķinu, arī atbildētāja to nav apstrīdējusi, līdz ar to no atbildētājas piedzenams parāds 2394,55 euro par
laika periodu no 2015.gada 22.decembra līdz 2016.gada 31.decembrim.
[2.3] Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.
[2.4] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu atzīstams, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 330,52
euro, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā 335,22 euro.
[2.5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
[3] Par pirmās instances tiesas spriedumu atbildētāja iesniegusi apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu pilnā apjomā (lietas 88.-89.lapa).
Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk norādītajiem argumentiem.
[3.1] No lietas materiāliem nevar pārliecināties par parāda summas esamību un tas apmēra pareizību.
Prasītāja nav pievienojusi visus izrakstītos rēķinus par visu laika periodu no 2015.gada 22.decembra līdz 2016.gada 31.decembrim, kā arī
pierādījumus par to, ka šie rēķini tika izrakstīti atbildētajai, tāpat nav pievienoti pierādījumi par atbildētājas veiktajiem maksājumiem. Arī pievienotajā
piedzenamās summas aprēķinā nav norādīts, par kādiem konkrēti pakalpojumiem tika aprēķināta parāda summa.
[3.2] Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 17.panta pirmo daļu atbildētājai ir tiesības saņemt nepieciešamo informāciju par sniegto
pakalpojumu rakstveidā. Tā kā lietā nav detalizēts visas parāda summas atšifrējums, tas ir pretrunā ar minēto normu.
Atbildētājas atsaukusies uz Civillikuma 1656.pantu, ka pamatotas šaubas ir pamats, lai atzītu, ka viņa nav pieļāvusi kavējumu, kā arī norādījusi, ka
Civillikuma 1838.panta bija jāpiemēro kopsakarā ar Civillikuma 1656.pantu un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 17.panta pirmo daļu.
[4] Par tiesas sēdi pusēm ir paziņots 2019.gada 4.aprīlī Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā, nosūtot pavēstes prasītājai uz juridisko adresi,
bet atbildētājai uz apelācijas sūdzībā norādīto korespondences adresi /adrese A/ (lietas 88.lapa).
Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, nav ziņojusi par neierašanās iemesliem, nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu. Ievērojot minēto Civillietu tiesas
kolēģija nekonstatēja Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos tiesas sēdes atlikšanas pamatus un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta
pirmo daļu nolēma skatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes.
[5] Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis neatzina apelācijas sūdzību un uzturēja prasību.
Motīvu daļa
[6] Civillietu tiesas kolēģija, uzklausījusi prasītājas pārstāvi, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir pamatota un
apmierināma.
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā
apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.
Atbildētāja ir pārsūdzējusi pirmās instances spriedumu pilnā apjomā, līdz ar to apelācijas instances tiesa lietu skata pēc būtības.
Apelācijas sūdzībā nav apstrīdēti šā sprieduma 2.1. punktā norādītie pirmās instances tiesas konstatētie fakti, līdz ar to apelācijas instances tiesa
saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu tos nepārbauda.
[8] Starp pusēm pastāv strīds par to, vai prasītāja ir iesniegusi pierādījumus prasības summas aprēķinam un vai atbildētājai bija pamats neveikt
maksājumus, atsaucoties uz pamatotām šaubām par pakalpojuma izmaksām.
[9] Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir
pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā
Civilprocesa likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, kā
arī uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi, līdz ar to pirmās instances tiesas spriedumā sniegtais pamatojums ir pilnībā pietiekams un Civillietu tiesas kolēģija
saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu pievienojas pārsūdzētā tiesas sprieduma motīviem tos neatkārtojot.
[10] Izvērtējot apelācijas sūdzībā norādītos iebildumus Civillietu tiesas kolēģija nevar pievienoties atbildētājas uzskatam, ka konkrētā strīda
izskatīšanā būtu pamats piemērot Civillikuma 1656.pantu, kas noteic, ka parādnieks nav nokavējis, ja nokavējuma iemesls ir viņa pamatotas šaubas vai
nu vispār par to saistību, kuras izpildīšanu no viņa prasa, vai par tās apmēru.
[10.1] Civillietu tiesas kolēģija pārliecinājās, ka prasītāja apelācijas instances tiesā ir iesniegusi detalizētu parāda summas par laiku no 2015.gada
decembra līdz 2016.gada decembrim aprēķinu (lietas 108.-109.lapas), kurā ir norādītas sniegto pakalpojumu pozīcijas un maksājamās summas: par
apsaimniekošanu, atkritumu izvešanu, elektrību, ūdens uzsildīšanu, avārijas remontdarbiem, siltumenerģiju – par kopējo summu 3149,41 euro. Aprēķinā
norādītās summas atbilst pirmās instances tiesā prasītājas iesniegtajiem rēķiniem par strīdus periodu (lietas 35.-47.lapas), kas izrakstīti uz /pers. C/
vārda par dzīvoklim /adrese A/, sniegtajiem pakalpojumiem no 2015.gada decembra līdz 2016.gada decembrim.
No aprēķina ir redzams, ka atbildētāja ir veikusi samaksu 2016.gada augustā 300 euro un 2016.gada oktobrī 390 euro. Lai gan apelācijas
sūdzībā norādīts, ka nav pievienoti pierādījumi par atbildētājas veiktajiem maksājumiem, taču atbildētāja nav apšaubījusi prasītājas norādīto strīdus
periodā viņas samaksāto summu 690 euro.
Prasītāja ir iesniegusi likumisko procentu aprēķinu par pieļautajiem maksājumu kavējumiem par laiku no 2016.gada februāra līdz 2016.gada
novembrim 64,86 euro (lietas 109.lapa).
Līdz ar to prasītāja ir iesniegusi izvērstu prasības summas aprēķinu 2459,41 euro apmērā, kas sastāv no nesamaksātā parāda 2394,55 euro un
likumiskajiem procentiem 64,86 euro. Kā redzams no prasības un pārsūdzētā sprieduma, tad prasītāja ir lūgusi piedzīt no atbildētājas tikai nesamaksāto
pamatparādu 2394,55 euro.
Savukārt atbildētāja apelācijas sūdzībā nav izteikusi konkrētus iebildumus pret aprēķinā norādītajām pakalpojumu pozīcijām, kā arī nav iesniegusi
pierādījumus, kas liecinātu, ka viņa nav saņēmusi rēķinos norādītos pakalpojumus.
Apelācijas instances tiesa atzīst, ka atbildētājas norādītais, ka viņai bija pamats apšaubīt prasītājas aprēķinu, ir tikai subjektīvs pieņēmums, kas
neapstiprinās ar citiem lietā iesniegtajiem pierādījumiem.
[10.2] Ņemot vērā, ka prasībā nav izvirzīts prasījums par likumisko procentu un līgumsoda piedziņu, apelācijas instances tiesa saskaņā ar
Civilprocesa likuma 192.pantu un 426.panta otro daļu atbildētājas iebildumus par likumisko procentu aprēķinu atstāj bez ievērības. Lietā nav iesniegti
pierādījumi, kas liecinātu, ka likumisko procentu vai līgumsoda summas būtu slēptā veidā ietvertas parāda aprēķinā.
[10.3] Tā kā apelācijas instances tiesā no atbildētājas nav saņemti pierādījumi par veiktajiem maksājumiem vairāk par prasītājas norādītajiem
690 euro, līdz ar to atzīstams, ka atbildētāja nav pierādījusi parāda par saņemtajiem pakalpojumiem samaksas faktu atbilstoši Civillikuma 1838.pantam.
Ievērojot noskaidrotos apstākļus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi prasības summas pamatotību un no atbildētājas prasītājas
labā ir piedzenama prasībā norādītā summa 2394,55 euro.
[10.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu ir atzīstamas prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas līdz
sprieduma izpildes dienai.
[10.5] Attiecībā uz apelācijas sūdzībā norādīto par Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 17.panta pirmās daļas pārkāpumu, Civillietu tiesas
kolēģija vērš uzmanību, ka minētā norma ir piemērojama tiem gadījumiem, kas saistīti ar patērētāja tiesībām iepazīties ar visu informāciju par preci un/vai
pakalpojumu pirms tiek noslēgts individuāls patērētājam saistošs līgums. Savukārt dzīvokļa īpašnieka pienākums piedalīties dzīvojamās mājas
pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu
(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana) izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta.
Tas nozīmē, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 17.pants uz atbildētājas argumentiem ir attiecināms tiktāl, ciktāl tas paredz, ka persona, kas
vēlas nopirkt konkrētu dzīvokli, pirms pirkuma līguma noslēgšanas var pieprasīt ziņas par to, kādi pakalpojumi tiek sniegti attiecīgajai dzīvojamajai mājai
un kādas ir izmaksas. Pēc dzīvokļa iegādes informācija par sniegto pakalpojumu un tā cenu tiek norādīta katra mēneša rēķinā, par kura pamatotību
dzīvokļa īpašnieks pirms tā apmaksas var vērsties pie apsaimniekotāja un saņemt paskaidrojumus mutvārdos vai rakstveidā.
Tādējādi apelācijas instances tiesa izskatāmajā strīdā nekonstatē atbildētājas kā patērētājas tiesību uz informācijas saņemšanu pārkāpumu.
[11] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas instances tiesā atbildētājas iebildumi nav guvuši apstiprinājumu, līdz ar to atzīstams, ka pirmās
instances tiesa ir pamatoti apmierinājusi prasību.
[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,
bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
Prasītāja, iesniedzot prasības pieteikumu, samaksājusi valsts nodevu 330,52 euro (lietas 5.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70
euro (lietas 6.lapa), kopā 335,22 euro.
Tā kā prasība apmierināta, minētie izdevumi 335,22 euro piedzenami no atbildētājas prasītājas labā.
Saskaņā ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesneses 2018.gada 10.decembra lēmumu atbildētāja atbrīvota no valsts nodevas samaksas valsts
ienākumos par apelācijas sūdzības iesniegšanu (lietas 100.-101.lapa). Tā kā prasība apmierināta, bet apelācijas sūdzība nav pamatota, minētos
izdevumus uzņemas valsts kā to paredz Civilprocesa likuma 42.pants.
[13] Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts AS „Latvijas Pasts” tarifiem, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
(ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) šajā lietā 8,27 euro, ko apliecina Tiesu informatīvās sistēmas
pavēstu uzziņa un informācija uzziņas lapā par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 3. lapa).
Tā kā prasītāja ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (lietas 6. lapa), tad nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi ir 3,57 euro (8,27-4,70), kas atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 1. un 5.punktam un 42.pantam ir piedzenami no atbildētājas
valsts ienākumos.
[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 434.panta ceturto daļu un 204.1 pantu atbildētājai ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432.-434.pantu un 454.pantu, Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda
apmierināt prasību.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, labā parādu 2394,55 euro
par laiku no 2015.gada 22.decembra līdz 2016.gada 31.decembrim un tiesāšanās izdevumus 335,22 euro, kopā 2729,77 euro.
Atzīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas 2394,55
euro līdz sprieduma izpildes (izsoles) dienai.
Piedzīto naudas līdzekļu samaksa veicama SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, bankas kontos
LV98HABA0551030734837 – Swedbank AS vai LV83PARX0013044380019 – Citadele banka AS, vai LV65UNLA0050017186820 – SEB
banka AS.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,57 euro.
Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa valstij veicama šādā kontā: saņēmējs Tiesu administrācija, konta Nr. LV51TREL2190458019000
NMR 90001672316, saņēmēja banka Valsts kase, iemaksas mērķis – 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C68360617,
atbildētāja /pers. C/.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Dokumenti, kas apliecina maksājumu izdarīšanu valsts ienākumos iesniedzami Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā sprieduma
labprātīgai izpildei noteiktā termiņa laikā.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas,
iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.
Tiesnese (paraksts) I.Celmiņa
Tiesnese (paraksts) S.Krūmiņa
Tiesnese (paraksts) S.Beļajeva