Court partially allowed VAT and income tax refund for specific transactions while rejecting others due to insufficient evidence.

Lietas Nr. A420345312

Lietas arhīva Nr. A42-00117-14/26

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014. gada 25. jūlijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Romāns Dončenko,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Alvira” pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta – pilnvarotajai pārstāvei Ingunai Maļcevai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „Alvira” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektores 2011. gada 22. decembra lēmuma Nr. 22.4.6/90636 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī – VID vai Iestāde) Nodokļu kontroles pārvalde (turpmāk arī – NKP) no 2011. gada 18. jūlija

līdz 14. oktobrim veica SIA „Alvira” (turpmāk arī – Sabiedrība) pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN), akcīzes nodokļa,

iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu auditu par laika periodu no 2009. gada 1. janvāra

līdz 2011. gada 31. martam un uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) auditu par 2009. gadu. Pārbaudes rezultātā Sabiedrībai

ar VID NKP Lielo nodokļu maksātāju pirmās audita daļas galvenās nodokļu inspektores 2011. gada 14. oktobra lēmumu

Nr. 23.13/1073 (turpmāk arī – Sākotnējais lēmums) papildu nomaksai budžetā aprēķināts PVN 38 756,97 Ls, soda nauda

15 897,65 Ls, nokavējuma nauda 7953,13 Ls, UIN 11 164 Ls, soda nauda 3349,20 Ls, nokavējuma nauda 2059,76 Ls, kā arī

samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par 1285,20 Ls un saistībā ar to aprēķināta soda nauda 385,56 Ls apmērā.

[2] Nepiekrītot pieņemtajam lēmumam, Sabiedrība to apstrīdēja VID ģenerāldirektorei.

2011. gada 22. decembrī VID ģenerāldirektore pieņēma lēmumu Nr. 22.4.6/90636 (turpmāk arī – Lēmums), ar kuru atstāja negrozītu

Sākotnējo lēmumu, norādot turpmāko.

[2.1] Izvērtējot lietas materiālus un sūdzībā minētos argumentus, secināms, ka Sabiedrība nav ievērojusi likuma „Par grāmatvedību” 2.

un 7. panta, likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (turpmāk – PVN likums) 10. panta pirmās daļas 1. punkta, kā arī Gada pārskatu

likuma 4. panta trešās daļas un 22. panta pirmās daļas prasības. VID apstrīdējis Sabiedrības grāmatvedības uzskaitē iegrāmatoto,

noformētajos rēķinos un pavadzīmēs norādīto darījumu ar SIA „DKZ”, SIA „Internams” un SIA „Vitala” faktisko esamību.

[2.2] VID attiecībā uz Sabiedrības darījumiem ar SIA „DKZ” konstatējis un secinājis turpmāko.

[2.2.1] SIA „DKZ” rēķinos kā par darījumiem (reklāmas izvietošana masu medijos: radio, televīzijā, laikrakstos, internetā) atbildīgā

persona ir norādīta šā uzņēmuma amatpersona /pers. D/.

Atbilstoši VID Finanšu policijas pārvaldes sniegtajai informācijai /pers. D/ 2011. gada 26. aprīlī sniegusi liecību, kurā norādīja, ka par

SIA „DKZ” amatpersonu kļuvusi pēc trešo personu lūguma, saimniecisko darbību uzņēmumā nav veikusi un neko par to nezina. Līdz

ar to secināms, ka /pers. D/ nav arī apstiprinājusi darījumu veikšanu ar Sabiedrību un tas ļauj apstrīdēt šā uzņēmuma vārdā

noformētajos rēķinos norādīto darījumu veikšanas faktisko esamību.

[2.2.2] Savukārt /pers. D/ paskaidrojumā, ko VID NKP saņēma 2011. gada 15. augustā, norādīts, ka SIA „DKZ” organizējusi reklāmas

pasākumus Ogres estrādē. Pasākumi tikuši reklamēti medijos (AS „LNT”, SIA „TV5”, AS „Super FM”, SIA „New Millenium LTD” (radio

Capital FM), SIA „Radio Vidzeme”, SIA „Krievu radio”, SIA „Radio 1”, SIA „Alise plus”, SIA „Top FM”); Sabiedrība šajos pasākumos

piedalījusies kā sponsors. Šādi fakti ir pretrunā ar VID Finanšu policijas pārvaldē sniegto liecību un lietā esošajiem pierādījumiem.

Pret rakstveida pierādījuma patiesumu nevar iebilst persona, kura pati to parakstījusi. Šī persona var apstrīdēt šādu pierādījumu, ja

paraksts dots vardarbības, draudu vai viltus ietekmē. VID rīcībā nav informācijas, ka /pers. D/ paskaidrojumi VID Finanšu policijas

pārvaldei ir sniegti vardarbības, draudu vai viltus ietekmē.

[2.2.3] Izvērtējot 2011. gada 15. augustā saņemto /pers. D/ paskaidrojumu, secināms, ka tajā nav norādīti konkrēti dati par SIA „DKZ”

saimniecisko darbību, kuri būtu vērtējami pēc būtības. Kaut gan uzņēmumā tika nodarbināti trīs darbinieki un /pers. D/ bijusi projektu

vadītāja, kā uz to norāda Sabiedrība, no /pers. D/ paskaidrojuma izriet, ka viņa nezina, kas sagatavoja līgumus, kurus ir parakstījusi.

Tādējādi minētie apstākļi neliecina par personas faktisku klātbūtni darījumu organizēšanā un izpildē.

Par minētajiem darījumiem Sabiedrības valdes priekšsēdētāja /pers. I/ audita laikā un apstrīdēšanas procesā sniedza vispārīgu

paskaidrojumu, ka SIA „DKZ” veica reklāmas materiālu izgatavošanu un izvietošanu masu medijos, nenorādot uz darījumu

apstākļiem, tostarp nepaskaidrojot par Sabiedrības sponsora lomu. Tādējādi nav iespējams iegūt skaidru priekšstatu par noformēto

darījumu būtību.

Līdz ar to secināms, ka 2011. gada 15. augustā saņemtajam /pers. D/ paskaidrojumam nav pamata piešķirt lielāku ticamību kā

sākotnējam.

[2.2.4] Turklāt AS „Latvijas Neatkarīgā Televīzija”, SIA „TV5”, AS „Super FM”, SIA „New Millenium LTD” (radio Capital FM), SIA

„Radio Vidzeme”, SIA „Krievu radio”, SIA „Radio l”, SIA „Alise plus”, SIA „Top FM” sniegtajā informācijā VID NKP netika apstiprināta

darījumu esamība ne ar SIA „DKZ”, ne ar Sabiedrību.

[2.2.5] Secinājumu par Sabiedrības deklarēto darījumu faktisko neesamību papildus pamato arī apstāklis, ka SIA „DKZ” nav

iesniegusi gada pārskatu par 2009. gadu, tādējādi nedeklarējot uzņēmējdarbības veikšanu minētajā taksācijas periodā.

Turklāt tikai pēc informācijas izzināšanas, kas liecina par uzņēmuma rekvizītu izmantošanu faktiski neesošu darījumu noformēšanā,

V ID ir tiesīgs pieņemt lēmumu par tā izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra, kas konkrētajā gadījumā ir izdarīts – 2010. gada

19. maijā sabiedrība izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra.

[2.3] VID attiecībā uz Sabiedrības darījumiem ar SIA „Internams” konstatējis un secinājis turpmāko.

[2.3.1] SIA „Internams” vārdā noformētajā 2010. gada 12. marta rēķinā Nr. IN00004 un 6. aprīļa rēķinā Nr. IN000012 par saldējamo

iekārtu tehnisko apkopi un sanitāro mezglu apkopi un remontu ir /pers. K/ (amatpersona no 2010. gada 10. februāra līdz 25. maijam)

paraksts.

VID rīcībā esošā informācija liecina, ka /pers. K/ 2010. gada 20. jūlijā VID NKP paskaidrojis, ka pēc trešo personu lūguma kļuva par

vairāku uzņēmumu amatpersonu, saimniecisko darbību uzņēmumos neveica, par tiem neko nezina un nevienu personu nav pilnvarojis

veikt saimniecisko darbību sabiedrību vai savā vārdā. Nevienam uzņēmumam nav atvēris norēķinu kontus kredītiestādēs. /pers. K/

nav parakstījis atskaites un deklarācijas, nav tās iesniedzis VID, kā arī VID nav saņēmis pavadzīmes.

2011. gada 19. septembrī VID Finanšu policijas pārvalde vēstulē Nr. 14.1.1-18/4003 informēja, ka /pers. K/, būdams nopratināts

liecinieka statusā, liecinājis, ka par SIA „Internams” amatpersonu kļuvis pēc trešās personas lūguma par samaksu, ar saimniecisko

darbību nav nodarbojies un nav pilnvarojis to darīt citu personu.

Tādējādi uzņēmuma amatpersona nav apstiprinājusi saimnieciskās darbības veikšanas faktu sabiedrībā.

[2.3.2] Papildus jāņem vērā arī, ka SIA „Internams” deklarētais pamatdarbības veids neatbilst rēķinos norādītajiem darījumu veidiem;

kā vienīgais darba ņēmējs 2010. gada 12. martā un aprīlī sabiedrībā bija deklarēts tās valdes loceklis – /pers. K/, kurš noliedz savu

piedalīšanos uzņēmuma darbībā. Līdz ar to nav identificējama persona, kas piedalījās pakalpojumu sniegšanas darījumos.

SIA „Internams” nav iesniegusi VID 2009. un 2010. gada pārskatus, tādējādi nedeklarējot reālu saimniecisko darbību. 2010. gada

8. jūnijā sabiedrība izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra.

[2.3.3] Ņemot vērā minēto, ir apstrīdama SIA „Internams” gan reālas saimnieciskās darbības veikšanas iespēja, gan spēja sniegt

pakalpojumus SIA „Internams” rēķinos norādītajā apmērā.

[2.4] VID attiecībā uz Sabiedrības darījumiem ar SIA „Vitala” konstatējis un secinājis turpmāko.

[2.4.1] Atbilstoši lietas materiāliem Sabiedrība pārbaudei iesniedza 2010. gada 15. maija līgumu, kas ir noslēgts ar SIA „Vitala” par

autostāvvietas ar kopējo platību 3800 m2, kas atrodas daudzstāvu daudzfunkcionālajā ēkā Rīgā, Prūšu ielā 4, lietošanu (nomu) līdz

2015. gada 31. decembrim, kā arī SIA „Vitala” vārdā no 2010. gada maija līdz decembrim izrakstītos rēķinus, uz kuru pamata

Sabiedrība ir veikusi priekšnodokļa atskaitījumus.

Tā kā rēķinos norādītā darījumu būtība neatbilst Sabiedrības deklarētajam pamatdarbības veidam – pārtikas produktu

mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, auditā pamatoti tika vērtēta to saistība ar Sabiedrības saimniecisko darbību.

[2.4.2] Sabiedrības valdes priekšsēdētāja /pers. I/ 2011. gada 3. augustā un 5. septembrī VID NKP sniedza paskaidrojumus par

minētajiem darījumiem. No paskaidrojumiem izriet, ka nomātās telpas bija paredzēts izmantot uzņēmuma celtniecības sfēras

attīstībai, t.i., divu torņa celtņu COMEDIL CBR 40H-4 novietošanai un glabāšanai periodā, kad celtņi netiek izmantoti, kā arī telpas

bija paredzēts izmantot iegādāto celtniecības materiālu uzglabāšanai. Transportēšanai uz autostāvvietu torņa celtņi bija daļēji

demontēti – noņemta torņa augšējā strēle, bet atlikusī torņa daļa – platforma ar rotējošo daļu hidraulikas un elektriskajām iekārtām –

bija transportēta (uz saviem riteņiem) uz autostāvvietu, kur tika veikti torņu tehniskās apkopes un remonta darbi.

V ID NKP audita laikā pieprasīja iesniegt pierādījumus torņu celtņu uzglabāšanai autostāvvietā, to transportēšanai, demontāžai,

tehniskajai apkopei un remonta darbiem. Sabiedrība iesniedza 2010. gada 21. jūlija rīkojuma Nr. 110a-pd kopiju, kurā norādīts, ka

torņa celtņu izjaukšanai un to pārvietošanai glabāšanā uz autostāvvietu Rīgā, Prūšu ielā 4, tiek norīkoti uzņēmuma darbinieki.

Vienlaikus Sabiedrība informēja, ka torņa celtņi tika izvilkti, samontēti un sagatavoti ekspluatācijai ar SIA „Apes” palīdzību, divi torņa

celtņi līdz 2010. gada 21. jūlijam tika glabāti Rīgā, Prūšu ielā 4. Citi dokumentāri pierādījumi, kas pamato Sabiedrības amatpersonas

paskaidrojumos norādīto, netika konstatēti.

VID apšaubījis, ka nomātās autostāvvietas telpas daudzstāvu daudzfunkcionālajā ēkā Rīgā, Prūšu ielā 4, Sabiedrība ir izmantojusi

divu torņa celtņu novietošanai un glabāšanai.

[2.4.3] Saistībā Sabiedrības paskaidrojumā norādīto, ka autostāvvietā bija arī paredzēts uzglabāt celtniecībai nepieciešamos

materiālus, iekārtas un instrumentus, ir vērtējama pārbaudei iesniegtajos rēķinos par celtniecības materiālu iegādi no 2010. gada

oktobra līdz decembrim ietvertā informācija par preču izsniegšanas un saņemšanas vietām, no kuras izriet, ka nopirktie materiāli tika

piegādāti līdz Sabiedrības dažādiem celtniecības objektiem, nevis līdz adresei Rīgā, Prūšu ielā 4. Citi dokumentārie pierādījumi, kas

norāda uz pretējo, lietas materiālos netika konstatēti un sūdzībai netika pievienoti.

Tādējādi lietā netika iegūti arī pierādījumi nomāto autostāvvietas telpu izmantošanai celtniecības materiālu uzglabāšanai.

[2.4.4] Līdz ar to netika konstatēta SIA „Vitala” rēķinos norādīto pakalpojumu izmantošana Sabiedrības apliekamo darījumu

nodrošināšanai.

[2.5] Izvērtējot kopsakarā visus lietā konstatētos faktus un apstākļus, secināms, ka lietā ir gūti pierādījumi par SIA „DKZ” un SIA

„Internams” rekvizītu izmantošanu faktiski neesošu darījumu noformēšanā. Lietā konstatētais liecina, ka Sabiedrības amatpersona

zināja, ka tā ir iesaistīta faktiski nenotikušu darījumu ķēdē.

Līdz ar to Sabiedrības rīcība, iegrāmatojot rēķinus, kuri neatbilst faktiski notikušam darījumam, vērtējama kā negodprātīga. Konkrētajā

gadījuma ir konstatējama priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību regulējošo tiesību normu formāla piemērošana, lai attiecīgo darījumu

rezultātā gūtu fiskālas priekšrocības (priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības) un samazinātu budžetā maksājamo PVN.

Vienlaikus ar lietas materiāliem arī ir pierādīts, ka Sabiedrības amatpersona sniegusi neprecīzu un maldinošu informāciju par

iznomāto autostāvvietas telpu lietošanu, kura nepierāda SIA „Vitala” rēķinos norādīto pakalpojumu izmantošanu Sabiedrības

apliekamo darījumu nodrošināšanai.

[2.6] Saskaņā ar PVN likuma 35. panta pirmo daļu, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32. panta (redakcijā, kas spēkā līdz 2011.

gada 8. novembrim) pirmo, otro un trešo daļu, 29. panta otro daļu, 32.3 panta (redakcijā, kas spēkā līdz 2011. gada 8. novembrim)

pirmo un trešo daļu VID NKP pamatoti Sabiedrībai papildu nomaksai budžetā aprēķināja PVN 38 756,97 Ls, soda naudu

15 897,65 Ls un nokavējuma naudu 7953,13 Ls, kā arī samazināja no budžeta atmaksājamo PVN par 1285,20 Ls un saistībā ar to

aprēķināja soda naudu 385,56 Ls.

[2.7] Ja nodokļu administrācijas lēmums daļā par PVN ir tiesisks, tas ņemams vērā, izvērtējot lēmumu daļā par UIN.

Lietā nav gūts apstiprinājums Sabiedrības darījumu ar SIA „DKZ” faktiskajai esamībai. Tādējādi VID NKP pamatoti Sabiedrības

2009. gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītās izmaksas samazināja par 74 431 Ls.

Līdz ar to VID NKP minēto korekciju rezultātā atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4. panta pirmajai daļai pamatoti

palielināja Sabiedrības 2009. gada UIN deklarācijā deklarēto apliekamo ienākumu par 74 431 Ls un noteica koriģēto apliekamo

ienākumu 830 802 Ls apmērā (Sabiedrība deklarēja 756 371 Ls), papildus aprēķinot UIN 11 164 Ls apmērā, kā arī nosakot

nokavējuma naudu 2059,76 Ls un soda naudu 3349,20 Ls.

[3 ] 2012. gada 20. janvārī tiesā saņemts Sabiedrības pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie

argumenti.

[3.1] VID auditam tika iesniegti dokumenti, kas pierāda sadarbību starp Sabiedrību un SIA „DKZ”. To ap liecinājusi arī SIA „DKZ”

amatpersona /pers. D/, un apstāklis, ka viņa neatceras, kurš sagatavojis līgumus, nevar padarīt sadarbību par nebijušu.

[3.2] Audita ietvaros VID bija jādod administratīvā procesa dalībniekam norādījumus un ieteikumus, taču šādi pasākumi audita laikā

veikti netika. Informācija, ko sniegusi SIA „DKZ” amatpersona /pers. D/, ir nepilnīga, saraustīta un pretrunīga, tāpēc nav lietderīga kā

pierādījums VID auditā.

[3.3] VID tika iesniegti visi darījumus apliecinošie dokumenti (līgumu, rēķinu un maksājumus apliecinošo dokumentu kopijas). Līgumi

starp SIA „DKZ” un Sabiedrību netika lauzti vai atzīti par spēkā neesošiem. Audita pārskatā minētā informācija ir pamatota ar

amatpersonu minējumiem, nevis reāliem pierādījumiem.

[3.4] VID tika iesniegts eksperta slēdziens par to, ka torņa celtņa izvietošana autostāvvietas telpās Rīgā, Prūšu ielā 4, ir iespējama un

tehniski realizējama. Turklāt tika sniegti paskaidrojumi un pievienotas dokumentu kopijas, kas pierāda to, ka torņa celtnis tika daļēji

demontēts un tādā veidā tika novietots glabāšanai, par tā montāžu un sagatavošanu ekspluatācijai tika noslēgts līgums ar SIA „Apes”.

Mobilais torņa celtnis COMEDIL CBR 40H-4 ir manevrējams, tam tiek piestiprināti riteņi un to paredzēts transportēt kā smagās

automašīnas piekabi, tā strēle viegli demontējas un pēc strēles demontāžas tā augstums samazinās uz pusi, tas ir, sastāda aptuveni

1,70 m.

SIA „Apes” valdes loceklis /pers. P/ apstiprināja, ka torņa celtņiatradās autostāvvietā Rīgā, Prūšu ielā 4, un to, ka SIA „Apes” veica tā

montāžu un sagatavošanu ekspluatācijai. VID ignorēja SIA „Apes” valdes locekļa /pers. P/ sniegtās informācijas būtību.

VID auditam tika iesniegtas visas dokumentu kopijas, kas apliecina torņa celtņa demontāžu, novietošanu, izņemšanu, montāžu un

sagatavošanu ekspluatācijai. VID iesniegtos dokumentus un sniegtās liecības ignorējis.

[3.5] Lēmumā nav minēti tieši pierādījumi, ka SIA „DKZ” un SIA „Internams” rekvizīti tiktu izmantoti neesošos darījumos. Neviena no

minēto uzņēmumu amatpersonām nav tieši minējusi, ka starp Sabiedrību, SIA „DKZ” un SIA „Internams” nav notikusi sadarbība.

Turpretim no Sabiedrības puses tika iesniegti visi pierādījumi tam, ka darījumi ir notikuši. Tika noslēgti līgumi, izrakstīti rēķini un veikta

rēķinu apmaksa. Lēmumā nav pierādīts, ka Sabiedrības amatpersona zināja, ka tā ir iesaistīta faktiski neesošu darījumu ķēdē. Šāds

apgalvojums nav pamatots ar pierādījumiem, attiecīgi šādas informācijas iekļaušana administratīvajā aktā nav pieļaujama.

[4] Paskaidrojumā tiesai Iestāde norāda, ka neatzīst prasību, pamatojoties uz Lēmuma un papildus norādot turpmāko.

VID audita laikā ieguvis pierādījumus, ka torņa celtņa COMEDIL CBR 40H-4 tehniskie parametri ir šādi: platums 2,40 m, garums

13,60 m, augstums 3,50 m saliktā veidā, savukārt, analizējot autostāvvietas telpu plānu Rīgā, Prūšu ielā 4, konstatēts, ka telpa ir ar

ārdurvīm, stāvu augstums 2,60 m, telpas savienotas ar starpsienām. Tāpat arī jāņem vērā, ka SIA „Apes” valdes loceklis /pers. P/

neapstiprināja torņa celtņa montāžas un sagatavošanas ekspluatācijā darbus. Līdz ar to VID pamatoti secinājis, ka torņu celtņus

nevarēja novietot autostāvvietas telpās Rīgā, Prūšu ielā 4, un liedza priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības par minētajiem

pakalpojumiem.

[5] Tiesas sēdēs tika nopratināti liecinieki: /pers. R/, /pers. S/, /pers. T/, /pers. U/, /pers. V/, /pers. D/, /pers. Z/.

[6] Tiesas sēdē Sabiedrības pārstāvis uzturēja pieteikumu, bet Iestādes pārstāve pieteikumu neatzina.

Motīvu daļa

[7] Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums

ir daļēji pamatots un apmierināms.

[8] Tiesa konstatē, ka VID Lēmumu pieņēmis, jo netiek atzīti Sabiedrības deklarētie darījumi ar SIA „DKZ” un SIA „Internams”, kā arī

netiek atzīta SIA „Vitala” sniegto pakalpojumu saistība ar Sabiedrības saimniecisko darbību. Savukārt Sabiedrība nepiekrīt šādam

viedoklim. Tātad lietā ir izšķirams jautājums par to, vai Sabiedrība bija tiesīga atskaitīt kā priekšnodokli attiecīgās summas par

darījumiem ar minētajiem uzņēmumiem un uzrādīt darījumus ar SIA „DKZ” 2009. gada peļņas vai zaudējumu aprēķinos kā

pārdošanas izmaksas.

[9] Likuma „Par grāmatvedību” 2. panta pirmā un otrā daļa (tiesību normas izteiktas redakcijā, kāda bija spēkā periodā, par kuru

veikta audita pārbaude, ja nav atrunāts citādi) noteic, ka uzņēmuma grāmatvedībai ir uzskatāmi jāatspoguļo visi uzņēmuma

saimnieciskie darījumi un īpašuma stāvoklis. Grāmatvedība ir jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu

gūt skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā saimnieciskajiem darījumiem noteiktā laika posmā, kā arī lai varētu

konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisi. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai,

savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai.

Atbilstoši minētā likuma 7. panta pirmajai daļai grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma

dokumentu. Attaisnojuma dokumentā jābūt noteiktiem rekvizītiem: uzņēmuma nosaukumam, reģistrācijas numuram, dokumenta

nosaukumam, numuram un datumam, saimnieciskā darījuma aprakstam un pamatojumam, saimnieciskā darījuma mērītājiem,

atbildīgo personu parakstiem.

No minētajām tiesību normām secināms, ka uzņēmuma grāmatvedība ir jākārto tā, lai no tās varētu gūt skaidru priekšstatu par

konkrētā uzņēmuma darījumiem, to norisi, tostarp grāmatvedībā ir jāatrodas dokumentiem, kas satur nepieciešamo informāciju par

darījumiem. Tāpēc dokumentus, kuros norādīta nepatiesa informācija, nevar atzīt par ticamu darījumu esamību apliecinošiem

dokumentiem, neskatoties uz to, kura persona ir vainojama nepatiesas informācijas uzrādīšanā.

[10] PVN likuma 1. panta 9. punkta „a” apakšpunktā noteikts, ka priekšnodoklis ir PVN summa, kas norādīta apliekamajai personai

izrakstītajā PVN rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Saskaņā ar PVN likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu tikai VID reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā

priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos

norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka atbilstoši PVN likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktam preču piegādes vai pakalpojumu

sniegšanas gadījumā personai ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu vienīgi tad, ja ir ievēroti šādi priekšnoteikumi:

1) persona ir reģistrēta VID kā ar PVN apliekamā persona;

2) tā samaksājusi nodokļa rēķinu par pakalpojumu vai saņēmusi preci un atbilstošu nodokļa rēķinu;

3) prece vai pakalpojums saņemts no citas ar PVN apliekamās personas, kas atbilstošā kārtībā reģistrēta VID;

4) saņemtā prece vai pakalpojums tiek izmantots savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, tas ir, tiek radīta jauna ar PVN

apliekamā prece vai pakalpojums.

Turklāt, lai šīs tiesības izmantotu, obligāti jāpastāv visiem iepriekš minētajiem priekšnoteikumiem. Ja kaut viens no

priekšnoteikumiem iztrūkst, personai nav tiesību atskaitīt priekšnodokli (skat., piem., Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) 2006. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-14 12. punktu, 2007. gada 26. aprīļa

sprieduma lietā Nr. SKA-154/2007 9. punktu, 2007. gada 25. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-296/2007 12. punktu).

PVN likuma 10. pantā paredzēto priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību mērķis ir atvieglot uzņēmējam visas saimnieciskās darbības

laikā maksājamā vai samaksātā PVN nastu. Vienlaikus šā panta, kā arī to tiesību normu, kas paredz sodu par nepamatotu budžetā

maksājamo nodokļu bāzes samazināšanu, mērķis ir nodrošināt, lai priekšnodokļa atskaitīšana netiktu veikta, lai izvairītos no nodokļu

maksāšanas vai nepamatoti iedzīvotos uz valsts budžeta rēķina (skat. Augstākās tiesas 2007. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr.

SKA-8/2007 11. punktu).

Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesība ir priekšrocība, un PVN maksātājam pirms priekšnodokļa atskaitīšanas ir pienākums

pārliecināties, vai pastāv šīs tiesības izmantošanas priekšnoteikumi, kā arī jāuzņemas atbildība gadījumā, ja priekšnodoklis atskaitīts

nepamatoti (skat. Augstākās tiesas 2010. gada 1. jūlija lēmuma lietā Nr. SKA-416/2010 13. punktu).

Tādējādi, lai varētu izmantot tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, nodokļu rēķiniem ir jāatbilst faktiski notikušiem darījumiem. Proti,

gan grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem ir jāatbilst tiesību normās noteiktajām prasībām, gan pašiem darījumiem ir jābūt

faktiski notikušiem tieši ar šajos rēķinos norādītajiem darījumu partneriem.

[11] Vienlaikus jāņem vērā, ka VID nevar liegt nodokļu maksātājam tiesības atskaitīt no PVN summas, kas viņam jāmaksā, nodokli,

kas ir maksājams vai ir samaksāts par viņam sniegtiem pakalpojumiem, pamatojot ar to, ka šiem pakalpojumiem atbilstošā rēķina

izsniedzējs vai viens no viņa piegādātājiem ir veicis prettiesiskas darbības, bez objektīviem pierādījumiem, kas liecinātu par to, ka

attiecīgais nodokļu maksātājs zināja vai viņam bija jāzina, ka darījums, kas pamato tiesības uz atskaitīšanu, bija saistīts ar šī rēķina

izsniedzēja izdarītu krāpšanu vai kāda cita tirgus dalībnieka piegādes augšupējā ķēdē izdarītu krāpšanu (skat. Augstākās tiesas

2013. gada 30. janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-50/2013 11. punktu).

Atteikumu izmantot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības VID nevar pamatot vienīgi ar nodokļu maksātāja darījuma partnera

nelikumīgo vai fiktīvo darbību raksturu, jo tieši dienestam ir pienākums veikt nepieciešamās pārbaudes pie nodokļu maksātājiem

(skat. Eiropas Savienības tiesas 2012. gada 21. jūnija sprieduma apvienotajā lietā Nr. C-80/11 un C 142/11 Mahageben

62. punktu).

Taču, ja nodokļu maksātājam ir norādes, kas pamato saprātīgas aizdomas par nelikumību vai krāpšanas esamību attiecībā uz rēķina

izsniedzēju, tad VID var liegt tiesības uz atskaitīšanu (skat. sal. turpat 2. gala secinājumu).

Tas, vai darījumu galvenais mērķis ir vienīgi fiskālu priekšrocību iegūšana, izriet no attiecīgo darījumu satura un īstās nozīmes. Vērtējot

darījumu, tiesa var ņemt vērā šo darījumu pilnībā mākslīgo raksturu, kā arī juridisku, ekonomisku un/vai personisku saistību starp

uzņēmējiem, kuri ir iesaistīti nodokļu samazināšanas plānā (skat. Eiropas Savienības tiesas 2006. gada 21. februāra sprieduma

lietā Nr. C-255/02 Halifax 81. punktu).

ES tiesa arī secinājusi, ka PVN sistēmai ir pretrunā situācija, kad nodokļu maksātājs atskaita piegādātāja rēķinā iekļauto PVN, ja,

kaut arī pakalpojums ir ticis sniegts, izrādās, ka to nav sniedzis minētais piegādātājs vai tā apakšuzņēmējs, cita starpā tādēļ, ka to

rīcībā nav nedz nepieciešamā personāla, nedz aprīkojuma un aktīvu, grāmatvedībā nav dokumentētas faktiskās pakalpojuma

sniegšanas izmaksas un dažus dokumentus parakstījušo personu kā piegādātāju identitāte ir izrādījusies nepatiesa, ar diviem

nosacījumiem, ka šādiem faktiem ir jāveido krāpnieciska darbība un ka ar nodokļu iestāžu sniegtiem objektīviem elementiem ir jābūt

pierādītam, ka nodokļa maksātājs zināja vai tam bija jāzina, ka darījums, kas ir tiesību uz atskaitījumu pamatā, ir bijis iesaistīts

minētajā krāpnieciskajā darbībā, un tas savukārt ir jāpārbauda tiesai (skat. Eiropas Savienības tiesas 2014. gada 13. februāra

sprieduma lietā Nr. C-18/13 Maks Pen EOOD 1. gala secinājumu).

[12] Tādējādi tiesai ir jāizvērtē Sabiedrības darījumu ar SIA „DKZ”, SIA „Internams” un SIA „Vitala” pa tiesais saturs un VID

secinājuma, ka Sabiedrība zināja vai tai bija jāzina, ka tā iesaistās nodokļu krāpšanā, pamatotība.

[13] Kā izriet no lietā konstatētajiem apstākļiem, Sabiedrība un SIA „DKZ” 2009. gada 27. maijā, 10. jūnijā un 28. oktobrī noslēdza

līgumus par reklāmas izvietošanu pasākumu norises vietās un masu medijos (radio, televīzijā, laikrakstos, interneta vietnēs) (lietas

1. sējuma 87.-88., 95.-96., 100.-101. lapa).

2009. gada 20. jūlijā sastādīts pieņemšanas un nodošanas akts par SIA „Alvira” reklāmas izvietošanu DJ Tiesto reklāmas kampaņas

ietvaros un pasākuma norises vietā Ogres estrādē (turpat, 99. lapa) un izrakstīts rēķins-faktūra Nr. 19/2009 par reklāmu DJ Tiesto

koncertā Ogres estrādē, rēķina kopsumma 23 959 Ls, tajā skaitā PVN 4095 Ls (turpat, 97. lapa).

2009. gada 17. augustā sastādīts pieņemšanas un nodošanas akts par reklāmas izvietošanu 2009. gada 15. augusta pasākuma

Black and White Ibiza Party ar DJ Paul van Dyk piedalīšanos norises vietā Ogres estrādē (turpat, 89. lapa) un izrakstīts rēķins-

faktūra Nr. 24/2009 par reklāmu šajā pasākumā, rēķina kopsumma 28 919 Ls, tajā skaitā PVN 5019 Ls (turpat, 91. lapa).

2009. gada 14. septembrī sastādīts pieņemšanas un nodošanas akts par reklāmu 2009. gada 15. augusta pasākuma ietvaros

(turpat, 93. lapa) un izrakstīts rēķins-faktūra Nr. 30/2009 par reklāmu, rēķina kopsumma 35 090 Ls, tajā skaitā PVN 5019 Ls (lietas

117. lapa).

2009. gada 28. oktobrī sastādīts pieņemšanas un nodošanas akts par SIA „Alvira” reklāmas izvietošanu Rēzeknes laikrakstos (turpat,

102. lapa) . 2009. gada 28. oktobrī SIA „DKZ” izrakstīja rēķinu-faktūru Nr. 81/2009 par reklāmas izvietošanu 2009. gada oktobrī

(„Reklāmas avīze Rēzeknei”), rēķina kopsumma 1494 Ls, tajā skaitā PVN 313,74 Ls (turpat, 103. lapa) un rēķinu-faktūru Nr. 82/2009

par reklāmas pakalpojumiem (Beta 09.10.09.-11.10.09.; par audio rullīša izgatavošanu radio stacijā „Ef-Ei” Rēzeknē), rēķina

kopsumma 649,77 Ls, tajā skaitā PVN 112,77 Ls (turpat, 104. lapa).

[14] Iestāde apšaubījusi minēto darījumu faktisko esamību, pamatojot ar to, ka audita laikā no SIA „DKZ” valdes locekles /pers. D/

saņemti pretrunīgi paskaidrojumi, tostarp /pers. D/ VID Finanšu policijas pārvaldei paskaidrojusi, ka par SIA „DKZ” valdes locekli

kļuvusi pēc trešās personas lūguma un ka neko nezinot par SIA „DKZ” saimniecisko darbību. Iestāde arī nav konstatējusi reklāmas

izvietošanas faktu radio stacijās un televīzijā.

Tiesa konstatē un secina turpmāko.

[14.1] Kā tiesas sēdē liecināja /pers. D/, viņa kļuvusi par SIA „DKZ” valdes locekli pēc trešās personas lūguma ar mērķi patstāvīgi

slēgt darījumus par reklāmas pakalpojumu sniegšanu SIA „DKZ” vārdā.

Tiesas ieskatā šāds izklāsts izskaidro to, kāpēc /pers. D/ nevarēja paskaidrot VID Finanšu policijas pārvaldes amatpersonām SIA

„DKZ” saimnieciskās darbības norises. Tiesas ieskatā Iestāde tendenciozi ņēmusi vērā šo apstākli, attiecinot to arī uz visiem

noslēgtajiem darījumiem ar Sabiedrību. Tiesai nav pamata apšaubīt /pers. D/ tiesas sēdē sniegtās liecības patiesumu un, pretēji

Iestādes viedoklim, apšaubīt starp Sabiedrību un SIA „DKZ” visu noslēgto darījumu faktisko esamību. Tiesas ieskatā /pers. D/

sniegtās liecības neliecina par to, ka lieciniece nepārzinātu reklāmas nozares specifiku un būtu tikusi pieaicināta apstrīdēto darījumu

slēgšanai faktiski tikai kā formāla izpildītāja, turklāt ņemot vērā arī to, ka /pers. D/ šajā uzņēmumā nebija vienīgā valdes locekle.

[14.2] Tiesa, uzklausot /pers. D/ sniegtās liecības, secina arī, ka Iestāde, izvērtējot šo darījumu faktisko esamību, nav ņēmusi vērā, ka

Sabiedrība nav pasūtījusi tiešu reklāmu sev vai saviem pakalpojumiem. Tiesa secina, ka konkrētajā gadījumā Sabiedrība pasūtījusi

izklaides pasākumu, tostarp pasaulē plaši pazīstamo deju mūzikas mākslinieku DJ Tiesto un DJ Paul van Dyk koncertu, kampaņas

reklāmu, kuras laikā, reklamējot šos pasākumus, tika dota norāde citstarp uz Sabiedrībai piederošo veikalu tīklu „Beta” kā šo

pasākumu sponsoru, tādējādi veicinot zīmola „Beta” atpazīstamību un popularitāti pircēju vidū. Tiesas ieskatā tas arī izskaidro faktu,

kādēļ, piemēram, televīzijas kompānija „LNT” uz Iestādes informācijas pieprasījumu par Sabiedrības reklāmu atbildēja noliedzoši,

vienlaikus apstiprinot noslēgtos darījumus ar SIA „DKZ” (lietas 1. sējuma 111. lapa). Lietā ir arī sadarbības līgums, kas noslēgts starp

AS „Latvijas Neatkarīgā Televīzija” un SIA „DKZ” par reklāmas materiālu pārraidīšanu televīzijas kanālos „LNT” un „TV5” ( turpat, 112.-

113. lapa). Minēto līgumu SIA „DKZ” vārdā parakstījusi /pers. D/, bet AS „Latvijas Neatkarīgā Televīzija” vārdā – /pers. Z/.

[14.3] /pers. D/ arī uzrādīja tiesai televīzijas reklāmas materiāla vizuālā noformējuma paraugu, kas attiecas uz 2009. gada 15. augustā

Ogres estrādē notikušo pasākumu Black and White Ibiza Party (lietas 2. sējuma 13. lapa). Saskaņā ar /pers. D/ sniegtajām

liecībām, televīzijā noteiktu laika sprīdi tika pārraidīts šāds attēls ar DJ Paul van Dyk fotogrāfiju un paskaidrojošiem uzrakstiem, kuru

pavadījis ierunāts teksts. Attēla lejasdaļā izvietoti sponsoru, tai skaitā zīmola „Beta”, logotipi.

[14.4] Tiesas sēdē tika nopratināts AS „Latvijas Neatkarīgā Televīzija” pārdošanas direktors /pers. Z/, kurš liecināja, ka Ogres estrādē

notikušie koncerti ir bijuši reklamēti AS „Latvijas Neatkarīgā Televīzija” kanālos; reklamēti tikuši konkrētie koncerti, nevis pati Ogres

estrāde kā tāda. Liecinieks norādīja, ka ir iespējams, ka tiek pārraidīts arī attēls kā reklāmas klips. Reklāmai var tikt atvēlētas

dažādas summas atkarībā no reklāmas kampaņas apjoma un sadarbības ilguma. Var būt situācijas, kad par reklāmas pārraidīšanu

netiek prasīta priekšapmaksa, tiek piešķirtas apjoma atlaides, tāpat ir bijuši gadījumi, kad pasūtītāji nav pilnībā norēķinājušies par

pārraidīto reklāmu.

[14.5] Tiesas sēdē tika nopratināts /pers. R/, kurš liecināja, ka ir bijis SIA „DKZ” valdes loceklis. SIA „DKZ” 2009. gadā organizējusi

koncertus Ogres estrādē, un Sabiedrība ir bijusi piesaistīta kā sponsors. Reklāmas kampaņas ietvaros pasākumu reklāmas tika

pārraidītas gan televīzijā, gan radiostacijās. Pakalpojumu cenas bijušas dažādas, varēja būt tā, ka dažkārt reklāma radiostacijā ir pat

dārgāka nekā televīzijā.

[15] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka Iestāde lietā nav guvusi pierādījumus, ka attiecīgo pasākumu reklāmas nav

eksistējušas un ka šajās reklāmās nav tikušas dotas norādes uz Sabiedrībai piederošo veikalu tīklu „Beta”. Tiesai nav pamata

apšaubīt liecinieku /pers. D/, /pers. Z/ un /pers. R/ liecības, kuras ir saskanīgas un konsekventas attiecībā uz to, ka SIA „DKZ”

2009. gadā organizēja Ogres estrādē notiekošo koncertu reklāmas kampaņas un šim nolūkam tika pārraidīti attēli un skaņu ieraksti

ar norādi uz Sabiedrībai piederošo zīmolu „Beta”.

Tiesa arī uzskata, ka Iestādes iegūtā informācija no SIA „Radio Vidzeme” ( lietas 1. sējuma 107. lapa), SIA „Krievu radio” ( turpat,

109. lapa), AS „Super FM” ( turpat, 121. lapa) un SIA „New Millenium LTD” ( turpat, 123. lapa) pēc būtības nepierāda faktu, ka šajos

medijos pārraidītajās reklāmās nevarēja tikt dotas norādes uz Sabiedrībai piederošo veikalu tīklu „Beta”.

Tāpat arī Iestāde nav guvusi pierādījumus, ka pasākumu norises vietā Ogres estrādē nav tikuši uzstādīti attiecīgi reklāmas stendi.

[16] Tiesa var piekrist viedoklim, ka minētie darījumi var šķist aizdomīgi, kaut vai no ekonomiskā izdevīguma viedokļa. Summas, ko

Sabiedrība ir piešķīrusi izklaides pasākuma sponsorēšanai, tiesai, subjektīvi vērtējot, šķiet pārāk lielas, salīdzinot ar iespējamo

ieguvumu. Taču šādas šaubas nevar būt pietiekamas, lai atzītu, ka Sabiedrības un SIA „DKZ” darījumi par reklāmas pakalpojumu

sniegšanu ir bijuši fiktīvi un noformēti ar mērķi iegūt nodokļu priekšrocības.

[17] Līdz ar to tiesa atzīst, ka Lēmums ir atceļams daļā par Sabiedrībai papildus aprēķināto PVN un sakarā ar to noteikto soda naudu

un nokavējuma naudu, kā arī papildus aprēķināto UIN un sakarā ar to noteikto soda naudu un nokavējuma naudu, kas attiecināma uz

šādiem darījumiem ar SIA „DKZ” – 2009. gada 20. jūlija rēķinu-faktūru Nr. 19/2009 (rēķina summa 19 500 Ls un PVN 4095 Ls),

17. augusta rēķinu-faktūru Nr. 24/2009 (rēķina summa 23 900 Ls un PVN 5019 Ls), 14. septembra rēķinu-faktūru Nr. 30/2009 (rēķina

summa 29 000 Ls un PVN 6090 Ls), 28. oktobra rēķinu-faktūru Nr. 82/2009 (rēķina summa 537 Ls un PVN 112,77 Ls).

[18] Savukārt attiecībā uz Sabiedrības darījumu ar SIA „DKZ”, kas atspoguļots 2009. gada 28. oktobra rēķinā-faktūrā Nr. 81/2009,

tiesa konstatē un secina turpmāko.

Rēķins izrakstīts par Sabiedrības reklāmas izvietošanu Rēzeknes laikrakstā. No lietas materiāliem tiesa nekonstatē, kurā konkrēti

laikrakstā bijusi plānota un realizēta reklāmas izvietošana, jo šādu informāciju nesatur nedz 2009. gada 28. oktobra līgums

Nr. 40B/2009, nedz tajā pašā dienā sastādītais pieņemšanas un nodošanas akts. Lietas materiālos arī nav informācijas, kāds

izskatījies pasūtītais un avīzē ievietotais reklāmas materiāls. Arī no Sabiedrības puses šajā aspektā informācija nav sniegta.

Liecinieks /pers. R/ liecināja, ka Sabiedrības reklāma 2009. gada oktobrī bijusi vairākkārtēji publicēta divos vai trijos Rēzeknes

laikrakstos („Svoja Gazeta”, „Rēzeknes Vēstnesis”), un viņš personīgi redzējis šīs reklāmas.

Tiesa, apmeklējot Latvijas Nacionālās bibliotēkas Periodisko izdevumu lasītavu un pārskatot Rēzeknē izdoto laikrakstu – „Rēzeknes

Panorāma”, „Rēzeknes Vēstis”, „Vietējā Latgales avīze”, „Rēzeknes Vēstnesis” un „???????????? ?????” – izdevumus par

2009. gada oktobri, pārliecinājās, ka šajos laikrakstos nekādas reklāmas, kas saturētu norādes uz Sabiedrību vai tās zīmolu „Beta”,

nav bijis. Savukārt par reklāmas esamību laikrakstā „Svoja Gazeta” pārliecināties nebija iespējams, jo tā eksemplāri Latvijas

Nacionālās bibliotēkas fondam nav nodoti. Tiesa arī lietā ieguva informāciju no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra par to, ka

laikraksts „Svoja Gazeta” Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (Masu informācijas līdzekļu reģistrā) nav reģistrēts (lietas

2. sējuma 136. lapa).

Iepriekš minētais norāda uz to, ka attiecībā uz šo jautājumu liecinieks /pers. R/ ir sniedzis nepatiesas liecības. Tiesa secina, ka

Sabiedrības reklāmas 2009. gada oktobrī Rēzeknes laikrakstos nav bijušas publicētas, un izrietoši no tā atzīst, ka Sabiedrības

darījums ar SIA „DKZ”, kas atspoguļots 2009. gada 28. oktobra rēķinā-faktūrā Nr. 81/2009, ir bijis fiktīvs.

Tiesa uzskata, ka, ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, noformētajiem dokumentiem par reklāmas pakalpojumu sniegšanas

darījumu saistībā ar reklāmas izvietošanu Rēzeknes laikrakstos 2009. gada oktobrī ir pilnībā mākslīgs raksturs. Tiesa uzskata, ka

Sabiedrība, noformējot darījuma dokumentus, īpaši tas attiecināms uz pieņemšanas un nodošanas aktu, nevarēja nezināt par to fiktīvo

raksturu un, pieprasot priekšnodokli, apzinājās, ka iesaistās PVN izkrāpšanā.

[19] Līdz ar to tiesa atzīst, ka Lēmums ir atstājams negrozīts daļā par Sabiedrībai papildus aprēķināto PVN un sakarā ar to noteikto

soda naudu un nokavējuma naudu, kā arī papildus aprēķināto UIN un sakarā ar to noteikto soda naudu un nokavējuma naudu, kas

attiecināma uz ar Sabiedrības darījumu ar SIA „DKZ” – 2009. gada 28. oktobra rēķinu-faktūru Nr. 81/2009 (rēķina summa 1494 Ls un

PVN 313,74 Ls).

[20] Izvērtējot Sabiedrības darījumus ar SIA „Internams”, tiesa konstatē turpmāko.

[20.1] Sabiedrība ar SIA „Internams” 2009. gada 13. augustā noslēdza sadarbības līgumu Nr. 20/2009 par saldējamo iekārtu un

sanitāro mezglu uzturēšanu, tajā skaitā iekārtu apkopi un remontu (lietas 1. sējuma 195.-196. lapa). Šo līgumu Sabiedrības vārdā

parakstījusi valdes locekle /pers. I/, bet SIA „Internams” vārdā – /pers. AH/.

[20.2] 2010. gada 12. martā tika sastādīts pieņemšanas un nodošanas akts par saldējamo iekārtu, ventilācijas sistēmu un sanitāro

mezglu remontu un apkopi (turpat, 197. lapa) un SIA „Internams” izrakstījusi rēķinu Nr. IN00004 par saldējamo iekārtu tehnisko apkopi

un sanitāro mezglu apkopi un remontu (par martu), rēķina kopsumma 7405,20 Ls, tajā skaitā PVN 1285 Ls (turpat, 198. lapa).

Minētos dokumentus – pieņemšanas un nodošanas aktu un rēķinu – SIA „Internams” vārdā parakstījis /pers. K/ (valdes loceklis /pers.

K/).

[20.3] 2010. gada 6. aprīlī tika sastādīts pieņemšanas un nodošanas akts par saldējamo iekārtu, ventilācijas sistēmu un sanitāro

mezglu remontu un apkopi (turpat, 199. lapa) un SIA „Internams” izrakstījusi rēķinu Nr. IN000012 par saldējamo iekārtu tehnisko

apkopi un sanitāro mezglu apkopi un remontu (par aprīli), rēķina kopsumma 7405,20 Ls, tajā skaitā PVN 1285 Ls (turpat, 200. lapa).

[20.4] Iestāde audita laikā guvusi informāciju no VID Finanšu policijas pārvaldes par to, ka SIA „Internams” amatpersona /pers. K/,

kurš izrakstīja rēķinus Sabiedrībai, ir sniedzis finanšu policijā liecības par to, ka par šā uzņēmuma amatpersonu kļuvis pēc trešās

personas lūguma par samaksu, ar saimniecisko darbību nenodarbojās un nebija pilnvarojis to darīt citai personai. Iestāde arī

konstatējusi, ka SIA „Internams” kā vienīgais darbinieks laikā, kad izrakstīti rēķini, bija deklarēts tās valdes loceklis /pers. K/. SIA

„Internams” nav iesniegusi VID 2009. un 2010. gada pārskatus, tādējādi nedeklarējot reālu saimniecisko darbību. 2010. gada 8. jūnijā

SIA „Internams” izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra.

[21] Tiesa konstatē, ka Sabiedrība par Lēmuma nepareizību šajā daļā pēc būtības pamatotus argumentus nav norādījusi. Sabiedrība

arī nav iesniegusi jebkādus pierādījumus, kas apliecinātu tās darījumu ar SIA „Internams” faktisko esamību. Tiesa norāda, ka

sadarbības līguma un izrakstītu rēķinu esamība vēl pati par sevi nenozīmē, ka attiecīgais pakalpojums ir ticis sniegts un ka to sniegusi

tieši rēķinā norādītā persona, jo ir vispārzināms, ka grāmatvedības dokumentos ir iespējams iegrāmatot arī reāli nenotikušus

darījumus vai darījumus, kas ir notikuši ar citu, nevis dokumentos norādīto personu, un uz šo dokumentu pamata ir iespējams

nepamatoti izmantot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības.

Šajā lietā tika izsaukti liecināt SIA „Internams” amatpersonas /pers. AH/ un /pers. K/, taču viņi neieradās. Nodrošināt /pers. AH/ un

/pers. K/ ierašanos nebija iespējams, arī vairākkārtēji piemērojot procesuālos piespiedu līdzekļus.

Tiesvedības laikā tiesa uzaicināja ierasties uz tiesas sēdi arī Sabiedrības amatpersonu /pers. I/, taču viņa neieradās un tādējādi

nerealizēja savas procesuālās tiesības sniegt paskaidrojumus kā pieteicējas pārstāve.

Līdz ar to tiesai nav bijis iespējams iegūt informāciju par šā darījuma apstākļiem tieši no šajā darījumā iesaistītajām personām.

[22] Tiesas ieskatā Iestādes konstatēto apstākļu kopums ir pietiekams, lai apšaubītu šo darījumu faktisko esamību. Tiesas ieskatā

nav iespējams atzīt kādu darījumu par notikušu, ja nevar identificēt konkrētu personu, kas ir sniegusi attiecīgo pakalpojumu. Turklāt

šajā gadījumā ir jāņem vērā arī tas, ka sniegtie pakalpojumi – saldējamo iekārtu apkope – ir specifiski un prasa attiecīgas zināšanas

un prasmes. Tiesa apšauba, ka saprātīgs uzņēmējs noslēgtu darījumu par iekārtu, kas nodrošina būtisku saimnieciskās darbības

funkcionēšanu, apkopi, iepriekš nepārliecinoties par to, ka uzņēmumam – šāda pakalpojuma sniedzējam – ir atbilstoša kvalifikācija

un reputācija.

[23] Līdz ar to tiesa atzīst, ka Lēmums par papildus aprēķināto PVN un sakarā ar to noteikto soda naudu un nokavējuma naudu

saistībā ar Sabiedrības darījumiem ar SIA „Internams” ir tiesisks.

[24] Izvērtējot Sabiedrības darījumus ar SIA „Vitala”, tiesa konstatē turpmāko.

[24.1] Sabiedrība un SIA „Vitala” 2010. gada 15. maijā noslēdza nekustamā īpašuma nomas līgumu. Saskaņā ar šo līgumu SIA

„Vitala” iznomā Sabiedrībai autostāvvietu ar kopējo platību 3800 m2, kas atrodas daudzstāvu funkcionālās ēkas Rīgā, Prūšu ielā 4,

cokolstāvā, par ikmēneša nomas maksu 5320 Ls bez PVN (lietas 1. sējuma 167.-169. lapa).

[24.2] Sabiedrība un SIA „Vitala” 2010. gada 28. maijā noslēdza vienošanos pie iepriekš minētā nekustamā īpašuma nomas līguma,

paredzot, ka nomas maksa par 2011. gadu tiks samaksāta avansā (turpat, 170. lapa).

[24.3] Sabiedrība 2010. gada maijā, jūnijā, kā arī no augusta līdz decembrim veica maksājumus SIA „Vitala” tostarp par

autostāvvietas Rīgā, Prūšu ielā 4, nomu (turpat, 174.?194. lapa) un 2010. gada maijā, jūnijā, no augusta līdz decembrim, kā arī

2011. gada janvārī veica priekšnodokļa atskaitījumus par kopējo summu 21 841,26 Ls (skat. audita pārskata 6. un 9. tabulu).

[25] Tiesa konstatē, ka Iestāde nav guvusi pārliecību, ka iznomātās autostāvvietas telpas izmantotas Sabiedrības savu ar nodokli

apliekamo darījumu veikšanai. Iestāde apšaubījusi minētos Sabiedrības darījumus ar SIA „Vitala” tā iemesla dēļ, ka uzskata par

neiespējamu torņu celtņu novietošanu minētajās autostāvvietas telpās Rīgā, Prūšu ielā 4, Rīgā. Iestāde pie šāda secinājuma

nonākusi, salīdzinot autostāvvietas telpu un torņu celtņu tehniskos parametrus – kā noskaidrojis VID, telpu augstums ir 2,60 m,

savukārt torņa celtņa augstums saliktā veidā – 3,5 m.

Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda minētā VID secinājuma pamatotība.

[26] Tiesa konstatē turpmāko.

[26.1] Lietā ir SIA „Alvira” valdes priekšsēdētājas /pers. I/ 2010. gada 21. jūlija rīkojums Nr. 110a-pd ( lietas 1. sējuma 134. lapa). Ar

šo rīkojumu tiek uzdots nodrošināt divu torņa celtņu izjaukšanu un pārvietošanu glabāšanai uz autostāvvietas telpām Rīgā, Prūšu ielā

4. Darbiem norīkoti – /pers. V/, /pers. U/, /pers. S/.

[26.2] Sabiedrība 2011. gada 1. martā noslēdza uzņēmuma līgumu ar SIA „Apes” par divu torņa celtņu izvilkšanu no autostāvvietas

telpām Rīgā, Prūšu ielā 4, to montāžu un sagatavošanu ekspluatācijai (turpat, 135.-136. lapa) . 2011. gada 8. martā parakstīts

pieņemšanas un nodošanas akts par minēto darbu izpildi (turpat, 137. lapa) un SIA „Apes” izrakstījusi Sabiedrībai faktūrrēķinu par

minētajiem pakalpojumiem (turpat, 138. lapa).

[26.3] Sabiedrība ir iesniegusi SIA „Rodau” 2011. gada 30. septembra atzinumu (turpat, 139.-143. lapa). No šā atzinuma

konstatējams, ka torņa celtņus ir iespējams izjaukt un tos ir iespējams ievietot garāžas telpās Rīgā, Rušonu ielā 4.

[26.4] Lietā ir torņa celtņu tehniskais raksturojums (pase) (turpat, 144.-148. lapa).

[27] Tiesas sēdē tika nopratināts /pers. T/, kurš liecināja, ka strādā SIA „Rodau” un veic inspicēšanu kravas celtņiem. Liecinieks

apstiprināja, ka ir sastādījis atzinumu par to, ka torņa celtņus ir iespējams izjaukt un ievietot autostāvvietā. Tiesa secina, ka no

liecinieka liecībām arī izriet, ka atzinumā ir bijusi pieļauta pārrakstīšanās kļūda, norādot telpu adresi Rušonu, nevis Prūšu ielā.

Liecinieks norādīja, ka torņa celtņus iespējams ievietot garāžās, ja tie izjaukti atbilstoši zīmējumam Nr. 3 tehniskajā pasē (skat.

turpat., 146. lapa), noņemot no konstrukcijas riteņus. Izjaukt līdz šādam stāvoklim iespējams arī personai, kura nav speciālists,

savukārt torņa montāžai jau ir nepieciešamas īpašas zināšanas. Torņa celtņa detaļu pārvietošana iespējama arī, izmantojot palešu

pacēlāju.

[28] Tiesas sēdē nopratinātie liecinieki /pers. S/, /pers. U/ un /pers. V/ apstiprināja faktu, ka pēc darba devēja rīkojuma bija veikuši

torņa celtņu izjaukšanu un to ievietošanu garāžas telpās.

[29] Tiesa uzskata, ka ar liecinieku liecībām un citiem lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts fakts, ka torņa celtņi ir bijuši ievietoti

autostāvvietas telpās Rīgā, Prūšu ielā 4.

Kā redzams no torņa celtņa pases, tā augstums izjauktā veidā bez riteņiem ir 2,3 m, un šādā veidā to ir iespējams ievietot garāžā, jo

to atļauj telpu iebraucamo vārtu un griestu augstums.

Tiesai nav pamata apšaubīt liecinieka /pers. T/ kompetenci. Tāpat tiesai nav pamata uzskatīt, ka liecinieki /pers. S/, /pers. U/ un /pers.

V/, būdami brīdināti par atbildību, būtu snieguši tiesai apzināti nepatiesas liecības. Liecinieku liecības tiesas ieskatā ir arī pietiekami

detalizētas un savstarpēji saskanīgas, kas piešķir tām ticamību.

[30] Tā kā torņu celtņi bija novietoti no SIA „Vitala” iznomātās autostāvvietas telpās Rīgā, Prūšu ielā 4, tiesai nav pamata uzskatīt, ka

Sabiedrība telpas nav izmantojusi savu ar nodokli apliekamo darījumu veikšanai.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka Lēmums ir atceļams daļā par Sabiedrībai papildus aprēķināto PVN un sakarā ar to noteikto soda naudu un

nokavējuma naudu saistībā ar Sabiedrības 2010. gada maijā, jūnijā, kā arī no augusta līdz decembrim veiktajiem maksājumiem

SIA „Vitala” par autostāvvietas Rīgā, Prūšu ielā 4, nomu.

[31] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32. panta pirmā un otrā daļa noteica turpmāko. Ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu

likumu prasības, samazinājis budžetā iemaksājamo nodokļu apmēru, nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (audita) rezultātā

aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu, nokavējuma naudu un soda naudu, kas

nosakāma saskaņā ar šo likumu, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs. Ja summa, kas nodokļu

maksātājam jāiemaksā budžetā par periodu, par kuru tiek veikta nodokļu revīzija (audits), ir samazināta ne vairāk kā par 15

procentiem no deklarējamās summas, soda nauda tiek noteikta 30 procentu apmērā no nedeklarētās budžetā iemaksājamās

nodokļu summas.

Savukārt šā paša likuma 32.3 panta pirmā un otrā daļa noteica, ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības,

nepamatoti palielinājis no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru (no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums), nodokļu

administrācija nodokļu revīzijas (audita) rezultātā samazina nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru, kā arī

aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja iekasē soda naudu, kas nosakāma saskaņā ar šo likumu, ja konkrēto nodokļu

likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs. Ja no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums nepārsniedz 15 procentus no

deklarētās pārmaksātās nodokļa summas, soda nauda tiek noteikta 30 procentu apmērā no nepamatoti palielinātā no budžeta

atmaksājamā nodokļa apmēra.

Saskaņā ar šā paša likuma 29. panta otro daļu par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek

aprēķināta nokavējuma nauda – no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa

likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.

Ievērojot minētajās tiesību normās noteikto, tiesa atzīst, ka VID saistībā ar Sabiedrības darījumiem ar SIA „Internams” un darījumu ar

SIA „DKZ” (2009. gada 28. oktobra rēķinu-faktūru Nr. 81/2009) pamatoti noteicis Sabiedrībai papildus valsts budžetā maksājamo

nodokļu PVN un UIN summas un samazinājis no budžeta apmaksājamo nodokļu summu apmēru, kā arī pamatoti aprēķinājis soda

naudu un nokavējuma naudu.

[32] Sabiedrība par pieteikuma iesniegšanu un lietas ierosināšanu tiesā ir samaksājusi valsts nodevu 20 Ls apmērā (lietas 1. sējuma

8. lapa).

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no

atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Ņemot vērā minēto normu, Sabiedrības labā no atbildētājas Latvijas

Republikas piespriežama samaksātā valsts nodeva 20 Ls jeb 28,46 euro apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 246.?251. pantu, 253. panta pirmo daļu, 289.-291. pantu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

daļēji apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Alvira” pieteikumu.

Atcelt ar tā pieņemšanas dienu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2011. gada 22. decembra lēmumu Nr. 22.4.6/90636

daļā par SIA „Alvira” papildu nomaksai budžetā noteikto pievienotās vērtības nodokli un sakarā ar to noteikto soda naudu un

nokavējuma naudu, kā arī papildus aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli un sakarā ar to noteikto soda naudu un nokavējuma

naudu, kas attiecināma uz SIA „Alvira” darījumiem ar SIA „DKZ” (2009. gada 20. jūlija rēķinu-faktūru Nr. 19/2009, 17. augusta rēķinu-

faktūru Nr. 24/2009, 14. septembra rēķinu-faktūru Nr. 30/2009 un 28. oktobra rēķinu-faktūru Nr. 82/2009).

Atcelt ar tā pieņemšanas dienu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2011. gada 22. decembra lēmumu Nr. 22.4.6/90636

daļā par SIA „Alvira” papildu nomaksai budžetā noteikto pievienotās vērtības nodokli un sakarā ar to noteikto soda naudu un

nokavējuma naudu saistībā ar SIA „Alvira” darījumiem ar SIA „Vitala”.

Noraidīt pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2011. gada 22. decembra lēmuma Nr. 22.4.6/90636

atcelšanu pārējā daļā, kas attiecināma uz SIA „Alvira” darījumiem ar SIA „Internams” un SIA „Alvira” darījumu ar SIA „DKZ”

(2009. gada 28. oktobra rēķinu-faktūru Nr. 81/2009).

Piespriest no Latvijas Republikas par labu SIA „Alvira” samaksāto valsts nodevu 28,46 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) R.Dončenko