Court dismissed employee's wage claim but allowed counterclaim to void employment agreement and return property.

Lietas arhīva Nr. C-1126-20/1

ECLI:LV:RPPT:2020:0818.C68447419.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 18.augustā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šādā sastāvā

tiesnese Ž.Gaigale-Prudņikova

ar tiesas sēžu sekretāri I.Vuli,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret SIA “/Nosaukums/” par naudas piedziņu ar trešo personu atbildētājas pusē bez

patstāvīgiem prasījumiem /pers. B/ un SIA “/Nosaukums/” pretprasībā pret /pers. A/ par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu un mantas atdošanu.

Aprakstošā daļa

2019.gada 2.augustā ar precizējumiem 2019.gada 4.septembrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemts /pers. A/ prasības pieteikums pret SIA

“/Nosaukums/” par naudas piedziņu. Prasītājs, pamatojoties uz Darba likuma 51., 101.pantu, lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam

kompensāciju piecu bruto algas apmērā, t.i. 13 500 euro.

Prasītājs norāda, ka 2019.gada 2.maijā starp pusēm tika noslēgts darba līgums Nr. 66, saskaņā ar kuru prasītājs apņēmās veikt darba līgumā

Nr. 66 noteikto darbu atbildētājas uzņēmumā, pakļaujoties iekšējās kārtības noteikumiem un darba devējas rīkojumiem, bet atbildētāja apņēmās

nodrošināt prasītājam normālus darba apstākļus un maksāt darba līgumā Nr. 66 noteikto darba samaksu. 2019.gada 28.maijā starp pusēm bija

parakstīta vienošanās pie darba līguma Nr. 66, saskaņā ar kuru atbildētāja tās valdes locekļa /pers. B/ personā, kas darbojās pamatojoties uz statūtiem,

no vienas puses un prasītājs no otras puses, vienojās, ka gadījumā, ja prasītāja atlaišana notiek pēc darba devējas iniciatīvas, tad atbildētāja izmaksā

prasītājam kompensāciju piecu mēnešu bruto algas apmērā. Pēc darba devējas iniciatīvas starp prasītāju un atbildētāju bija izbeigts darba līgums Nr. 66,

par ko 2019.gada 16.jūlijā prasītājam bija nosūtīts paziņojums, kurā atbildētāja informēja, ka 2019.gada 11.jūlijā nosūtīja darba līguma Nr. 66

uzteikumu prasītājam un lūgusi līdz 2019.gada 19.jūlijam atgriezt visu ar darba pienākumu veikšanu piešķirto darba inventāru. Atbildētāja nav pildījusi

savas saistības pret prasītāju.

2019.gada 14.oktobrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norāda, ka prasību neatzīst pilnīgi. Norāda,

ka starp pusēm jau sen pastāvēja darba attiecības, kad prasītājs no 2004.gada 1.decembra līdz 2016.gada 14.jūlijam pildīja izpilddirektora pienākumus,

n o 2017.gada 2.maija līdz 2018.gada 6.jūlijam pildīja ģenerāldirektora pienākumus. 2019.gada 2.maijā prasītājs atkal ticis pieņemts darbā pie

atbildētājas par tirgvedības direktoru. Prasītājs bija vienīgais tirgvedības direktors, kurš tāpat līdz 2019.gada 10.jūlijam bija ievēlēts arī par sabiedrības

valdes locekli un bija tiesīgs pārstāvēt sabiedrības intereses atsevišķi un bez ierobežojuma. Norāda, ka 2019.gada 2.maijā tika noslēgts darba līgums Nr.

66 starp atbildētāju kā darba devēju no vienas puses un prasītāju kā darbinieku no otras puses par tirgvedības direktora pienākumu pildīšanu ar

pārbaudes laiku trīs mēneši. No Darba likuma 46.panta izriet, ka darba devējam un darbiniekam pārbaudes laiks dod iespēju pārliecināties, vai

darbinieks der šim darbam un vai darbs der darbiniekam. Atbildētājas dalībnieki, izvērtējot kompānijas kritisko finansiālo situāciju uz 2019.gada jūlija

sākumu un prasītāja prasmes veikt viņam uzticētos darba pienākumus, ņemot vērā to, ka ar viņu agrāk jau 2018.gadā tika izbeigtas darba tiesiskās

attiecības saskaņā ar profesionālas iemaņas neatbilstību uzliktajam amatam, atkal pieņēma lēmumu par steidzamo tirgvedības direktora maiņu kompānijas

saglabāšanai. 2019.gada 11.jūlijā ierakstītā vēstulē prasītājam tika nosūtīts paziņojums par 2019.gada 2.maija darba līguma Nr. 66 uzteikumu, saskaņā

ar Darba likuma 47.pantu, norādot, ka galīgais aprēķins tiks veikts pēdējā darba dienā 2019.gada 19.jūlijā. Prasītājs no uzteikuma nosūtīšanas dienas

neatradās darbā un neveica darba pienākumus, kā arī neatgrieza viņa piešķirto darba inventāru. Norāda, ka atbildētāja par 2019.gada 28.maija

vienošanos starp pusēm agrāk nebija informēta un uzzināja par to tikai saņemot prasītāja atbildi uz advokāta pretenziju. Norāda, ka šādas vienošanās

parakstīšana no prasītāja puses liecina par viņa bezatbildību, nolaidību. Atbildētāja norāda, ka prasītājs, izmantotjot savu darba statusu, psiholoģiski

varēja ietekmēt /pers. B/ un šantāžā veidā uzlikt par pienākumu viņam parakstīt vienošanos. Norāda, ka ne atbildētājas lietvedībā, ne darba līgumu

reģistrācijas žurnālā 2019.gada 28.maija vienošanās pie darba līguma Nr. 66 netika reģistrēta un pārējie valdes locekļi par to nebija informēti. Norāda,

ka prasītājs nav bijis atlaists no darba, bet atbildētāja kā darba devēja bija atkāpusies no līguma sakarā ar pārbaudes laika neizturēšanu. Atbildētāja

norāda, ka 2019.gada 28.maija vienošanās saturs neattiecas uz pārbaudes laiku, bet paredz prasītājam tiesības lūgt kompensāciju gadījumā, ja pēc

pārbaudes laika beigām prasītājs būtu atlaists no darba. Lūdz prasību noraidīt.

2020.gada 25.februārī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemta atbildētājas pretprasība, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1., 1415.,

Komerclikuma 1., 169., 184.2 pantu, lūdz atzīt 2019.gada 28.maija vienošanos pie darba līguma Nr. 66 par spēkā neesošu; uzlikt par pienākumu

prasītājam atdot atbildētājai kustamo mantu: mobilais tālrunis iPhone 6s 128GB (F2LQX3DYGRX8); Samsung Galaxy A510, imei Nr.

357765073616325; planšete Huawei Bach-L09B MediaPadM3, imei Nr. 863737030430808; piedzīt no prasītāja par labu atbildētājai tiesāšanās

izdevumus.

Pretprasībā norāda, ka atbildētājai līdz šim strīdam vispār nebija zināms par dokumenta esamību. Darba devēja ved visu parakstīto dokumentu,

tajā skaitā personāla dokumentu stingru uzskaiti. Noslēdzot jebkādu vienošanos ar atbildētājas darbiniekiem, tiek izdots rīkojums, ar kuru par to informē

personālvadību un grāmatvedību. Konkrētajā gadījumā ne atbildētāja lietvedībā, ne arī dokumentu reģistrācijas žurnālā dokuments nav reģistrēts. Tāpat

neviens no pārējiem atbildētāja valdes locekļiem nezināja par dokumenta parakstīšanu. Norāda, ka darba tiesiskās attiecības ar prasītāju tika izbeigtas

2019.gada 19.jūlijā (pēdējā darba diena), tas ir pārbaudes laikā. Norāda, ka darbiniekam labvēlīgāki darba apstākļi un izpildes nosacījumi tiek piešķirti

ne ātrāk, kā pēc pārbaudes termiņa beigām. Konkrētajā gadījumā pēc vienošanās atbildētājas kā darba devējas pienākums veikt ievērojamās naudas

summas izmaksu, ir noteikts jau pārbaudes laikā, tas ir laikā, kad vēl nav noskaidrots, vai darbinieks vispār atbilst viņam uzticētā darba veikšanai.

Norāda, ka vienošanās noteikumi ir izdevīgi tikai un vienīgi prasītājam, jo uzliek atbildētājai nesamērīgi lielu finansiālu slogu gadījumā, ja darba tiesiskās

attiecības tiek izbeigtas. Tāpat jānorāda, ka nevienam citam atbildētājas darbiniekam šādas priekšrocības nav piešķirtas. Norāda, ka prasītāja un

atbildētājas bijušā valdes locekļa /pers. B/ rīcība viennozīmīgi neatbilst godprātīgai rīcībai un labas ticības principam atbilstoši Civillikuma 1.pantā

minētajam. Norāda, ka ir acīmredzami, ka starp pusēm parakstītā vienošanās nav vērsta uz peļņas gūšanu, bet tieši otrādi ir zaudējumu nesoša, jo

atbildētājai ir noteikts par pienākumu veikt iespaidīgas naudas summas samaksu pat tajā gadījumā, ja darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas, piemēram,

pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.punkta pamata. Noslēdzot vienošanos, atbildētājas valdes locekļi noteikti nav rīkojušies kā

krietni un rūpīgi saimnieki. Norāda, ka prasītājs kā atbildētājas valdes loceklis vienošanās parakstīšanas brīdī bija uzskatāms par ar atbildētāju saistīto

personu Komerclikuma XI sadaļas 6.nodaļas izpratnē. Atbildētājai nav padomes, tādējādi darījumam ir nepieciešama dalībnieku sapulces piekrišana.

Atbildētāja apliecina, ka šāda piekrišana netika dota un šāda sapulce vispār pat netika sasaukta. Līdz ar to atbilstoši Komerclikuma 184.2 panta

septītajai daļai ir pamats atzīt vienošanos par spēkā neesošu. Gadījumā, ja parakstot vienošanos, nav ievērotas Komerclikuma 184.2 panta otrās daļas

prasības, tad darījums ir pretējs likumam, kas automātiski noved pie tā, ka darījums nav spēkā. Darba pienākumu izpildei, atbildētāja bija nodevusi

prasītājai lietošanā kustamo mantu, par prasītāja pienākumu nodot atbildētājai visu darba inventāru, prasītājam tika paziņots ar 2019.gada 16.jūlija

paziņojumu. Taču prasītājs darba līguma 3.8. apakšpunktā minēto pienākumu nav izpildījis un nav nodevis atbildētājai materiālās vērtības.

2020.gada 26.martā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemti prasītāja paskaidrojumi, kuros norāda, ka atbildētāja 2019.gada 23.jūlijā bija

prasītājam nosūtījusi pretenziju par SIA “/Nosaukums/” piederošās mantas atdošanu, 2020.gada 2.februārī iesniegtajā pretprasībā parādījās jau cita

manta, kura nebija norādīta sākotnējā pretenzijā, secināms, ka atbildētājai pašai nav zināms kāda manta tika nodota prasītājam. Pretprasību atzīst par

nepamatotu un pilnībā noraidāmu.

Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesneses 2020.gada 16.aprīļa lēmumu nolemts pieaicināt /pers. E/ kā trešo personu atbildētājas pusē bez

patstāvīgiem prasījumiem.

Tiesas sēdē prasītāja un trešās personas pilnvarotais pārstāvis /pers. F/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem,

pretprasību neatzina uz paskaidrojumos minētiem apstākļiem.

Atbildētājas pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Jurijs Baibakovs prasību neatzina, pretprasību uzturēja uz tajā minētajiem pamatiem.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, novērtējot lietā iegūtos pierādījumus un lietas materiālus to kopumā, atzīst, ka

prasība nav pamatota un ir noraidāma, pretprasība ir pamatota un apmierināma.

Darba likuma 28.panta otrā daļa noteic, ka ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un

darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs — maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

No lietas materiāliem (lietas 5., 6.lapa) redzams, ka 2019.gada 2.maijā starp prasītāju kā darbinieku un atbildētāju kā darba devēju noslēgts

darba līgums Nr. 66, saskaņā ar kuru darbinieks apņēmies veikt šajā līgumā noteikto darbu darba devējas uzņēmumā, pakļaujoties iekšējās kārtības

noteikumiem un darba devējas rīkojumiem, bet darba devēja apņēmusies nodrošināt darbiniekam normālus darba apstākļus un maksāt šajā līgumā

noteikto darba samaksu. Darba līguma 2.1.apakšpunkts noteic, ka darbinieks apņemas līguma darbības laikā pildīt tirgvedības direktora pienākumus.

Darba līguma 6.1.1.apakšpunkts noteic, ka no 2019.gada 2.maija prasītājam noteikta bruto pamatalga 2700 euro mēnesī. 8.1.apakšpunkts noteic, ka

darba līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un darba tiesikās attiecības sākas 2019.gada 2.maijā. 8.2.apakšpunkts noteic, ka darbiniekam tiek noteikts

pārbaudes laiks trīs mēneši.

No lietas materiāliem (lietas 7.lapa) redzams, ka 2019.gada 28.maijā starp atbildētāju kā darba devēju valdes locekļa /pers. B/ personā, no

vienas puses, un /pers. A/, kā darbinieku, no otras puses, noslēgta vienošanās pie darba līguma Mr. 66, kurā puses vienojušās, ka gadījumā, ja

darbinieka atlaišana notiek pēc darba devējas iniciatīvas, tad SIA “/Nosaukums/” izmaksā darbiniekam kompensāciju piecu mēnešu bruto algas apmērā.

No lietas materiāliem (lietas 14.lapa) redzams, ka 2019.gada 11.jūlijā sastādīts SIA “/Nosaukums/” darba līguma uzteikums, kurā norādīts, ka

saskaņā ar Darba likuma 47.pantu, paziņo, ka 2019.gada 2.maijā noslēgtais darba līgums Nr. 66 starp pusēm ir uzteikts pārbaudes laikā.

No lietas materiāliem (lietas 8.lapa) redzams, ka 2019.gada 16.jūlijā sastādīts paziņojums prasītājam, kurā norādīts, ka sakarā ar to, ka 2019.gada

11.jūlijā tika nosūtīts uzteikums par darba līguma Nr. 66 izbeigšanu, 2019.gada 19.jūlijs ir pēdējā darba diena. Tiek lūgts prasītājam atgriezt atbildētājai

visu ar darba pienākumu veikšanu piešķirto darba inventāru.

No Tiesu informātīvajā sistēmā esošajiem datiem izriet, ka prasītājs /pers. A/ kā SIA “/Nosaukums/” valdes loceklis un valdes priekšsēdētājs

reģistrēts no 2004.gada 14.decembra līdz 2019.gada 10.jūlijam, savukārt /pers. B/ no 2006.gada 24.jūlija līdz 2019.gada 10.jūlijam.

No lietas materiāliem (lietas 47.-49.lapa) redzams, ka SIA “/Nosaukums/” darba līguma reģistrācijas žurnālā nav reģistrēta 2019.gada 28.maijā

pušu parakstīta vienošanās pie darba līguma.

Komerclikuma 184.1 panta 2.punkts noteic, ka šā likuma ietvaros ar jēdzienu "ar sabiedrību saistītā persona" saprot sabiedrības valdes vai

padomes locekli.

Lietā nav strīda par to, ka prasītājs 2019.gada 28.maijā parakstot vienošanos pie darba līguma Nr. 66, atradās saistītās personas statusā

attiecībā pret atbildētāju.

Komerclikuma 184.2 panta otrā daļa noteic, ka, ja sabiedrība slēdz darījumu ar saistīto personu, padome vai, ja tādas nav, dalībnieku sapulce

dod piekrišanu darījuma slēgšanai.

Komerclikuma 184.2 panta septītā daļa noteic, ka darījums starp sabiedrību un saistīto personu nav spēkā, ja nav ievērota šajā pantā noteiktā

darījuma slēgšanas kārtība un saistītā persona zināja vai tai vajadzēja zināt, ka nepieciešama padomes vai dalībnieku sapulces piekrišana un tā nav dota.

Civillikuma 1415.pants noteic, ka neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura

vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā.

Ņemot vērā to, ka 2019.gada 28.maijā vienošanās pie darba līguma Nr. 66 starp pusēm tikusi parakstīta, neievērojot Komerclikuma 184.2

panta otro daļu, tādējādi šadā vienošanās nav spēkā un ir atzīstama par spēkā neesošu.

Turklāt tiesa atzīst par pamatotu atbildētājas argumentu, ka vienošanās noteikumi ir izdevīgi tikai un vienīgi prasītājam, un prasītāja un

atbildētājas bijušā valdes locekļa /pers. B/ rīcība neatbilst godprātīgai rīcībai un labas ticības principam atbilstoši Civillikuma 1.pantā minētajam, kā arī

neatbilst Komerclikuma 169.panta pirmās daļas prasībām.

No lietas materiāliem (lietas 50.-55.lapa) redzams, ka 2016.gada 22.aprīlī sastādīts akts (pavadzīme) PLNop-0000002 par pamatlīdzekļu

pieņemšanu un nodošanu (pārvietošanu), no kura redzams, ka prasītājs ir parakstījies par to, ka ir pieņēmis pamatlīdzekļu objektu- iPhone 6s 128GB,

2016.gada 27.jūnijā sastādīts akts (pavadzīme) PLNop-0000005 par pamatlīdzekļu pieņemšanu un nodošanu (pārvietošanu) un 2016.gada 27.jūnijā

parakstīta pavadzīme, no kuras izriet, ka prasītājs ir parakstījies par to, ka ir saņēmis viedtelefonu Samsung A510 Galaxy A5 2016 (Gold), IMEI

357765073616325, 2017.gada 28.oktobrī sastādīts akts (pavadzīme) PLNop-0000008 par pamatlīdzekļu pieņemšanu un nodošanu (pārvietošanu) un

2017.gada 28.oktobra pavadzīme, no kuriem izriet, ka prasītājs ir parakstījies par to, ka ir saņēmis planšeti Huawei Bach-L09B MediaPad M3 Lite

IMEI 863737030430808.

Ņemot vērā to, ka prasītājs nav pierādījis to, ka šis mantiskās vērtības ir atgrieztas atbildētājai kā darba devējai, prasītājam uzliekams par

pienākumu atgriezt atbildētājai kustamo mantu- mobilo tālruni iPhone 6s 128GB (F2LQX3DYGRX8); Samsung Galaxy A510, imei Nr.

357765073616325; planšeti Huawei Bach-L09B MediaPadM3, imei Nr. 863737030430808, jo darba tiesiskās attiecības starp pusēm ir izbeigtas.

Pārējos pušu argumentus tiesa nevērtē, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas, proti, kā vairākkārt atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, no

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība

detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piemēram,61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma

Nr.16034/90)).Tiesnešiem jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz jebkuru

paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas

1986.gada 13.oktobra lēmumu).

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

No minētā izriet, ka no prasītāja par labu atbildētājai piedzenami tiesas izdevumi, proti, valsts nodeva 768,78 euro, kas aprēķināta atbilstoši

Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta c) apakšpunktam un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumu 5,37 euro, kopā 774,15 euro.

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunkts noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi advokāta

palīdzības samaksai un tie atlīdzināmi prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa ir no 8501 euro līdz 57 000 euro, — to faktiskajā

apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro.

Ar atbildētājas pārstāvja zvērināta advokāta Jurija Baibakova 2020.gada 16.aprīļa kvīti Nr. JB19221-68479403 un atbildētājas maksājuma

uzdevumu (lietas 78, 79.lapa) apstiprinās, ka atbildētāja veikusi apmaksu par sniegto juridisko palīdzību 642,81 euro apmērā, kuras apmērs atbilst

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktam un ceturtajai daļai. Ņemot vērā minēto, no prasītāja atbildētājas labā piedzenami

ar lietas vešanu saistītie izdevumi 642,81 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Covid-19 infekcijas

izplatības seku pārvarēšanas likuma 21.panta otrā daļa noteic, ka tiesa, izskatot civillietas un lemjot par sprieduma labprātīgas izpildes termiņu saskaņā ar

Civilprocesa likuma 204.1 pantu, var to noteikt ne garāku par 60 dienām, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Prasītājam

nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei- 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 15., 93., 97., 190., 193., 199., 204 1.pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

/pers. A/ prasību pret SIA “/Nosaukums/” par naudas piedziņu, noraidīt.

SIA “/Nosaukums/” pretprasību pret /pers. A/ par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu un mantas atdošanu, apmierināt.

Atzīt 2019.gada 28.maija vienošanos pie darba līguma Nr. 66, kas noslēgta starp /pers. A/ kā darbinieku un SIA “/Nosaukums/” kā darba

devēju par spēkā neesošu.

Uzlikt par pienākumu /pers. A/ atgriezt SIA “/Nosaukums/” kustamo mantu: mobilo tālruni iPhone 6s 128GB (F2LQX3DYGRX8); Samsung

Galaxy A510, imei Nr. 357765073616325; planšeti Huawei Bach-L09B MediaPadM3, imei Nr. 863737030430808.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “/Nosaukums/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesas izdevumus

774,15 euro apmērā (septiņi simti septiņdesmit četri euro un 15 centi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “/Nosaukums/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ar lietas vešanu

saistītos izdevumus 642,81 euro apmērā (seši simti četrdesmit divi euro un 81 cents).

Noteikt /pers.A/, personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijai pēc sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā -

2020.gada 18.augusta, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese Ž.Gaigale- Prudņikova