Landlord wins eviction and rent arrears case against tenants for non-payment breach.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the landlord's request to terminate the lease, collect outstanding rent and utilities, and evict the tenants. The court found that the landlord properly served warnings and published notices in the official gazette as required by law. Consequently, the court ordered the tenants to pay the debt and court costs within ten days.
Legislator headnote
AI generatedPar dzīvojamo telpu īri likuma 28.2 panta 2. punkts; Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa: The court must order eviction and lease termination when the landlord has strictly complied with statutory pre-litigation notice requirements and the tenants have failed to pay arrears.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedFull text
Lietas Nr. C11098515
Lietas arhīva Nr. C-0985-15
A I Z M U SG PU RR II ES DK US M S
Latvijas Republikas vārdā
Cēsīs, 2015. gada 10. decembrī
Cēsu rajona tiesa
tiesnese D.Blūma
ar tiesas sēdes sekretāri L.Vizāni
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu - Liepas pagasta pārvaldes prasībā pret /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par īres un komunālo
maksājumu parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa, un
k o n ,s t a t ē j a
ka 2015. gada 27. jūlijā tiesā saņemts Liepas pagasta pārvaldes (turpmāk- prasītāja) prasības pieteikums pret /pers. B/, /pers. C/ un
/pers. D/ (turpmāk- atbildētāji) par īres un komunālo maksājumu parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa.
Prasība norādīts, ka 1999. gada 4. janvārī starp prasītāju un /pers. B/ noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokli /adrese/,
izīrēšanu. Dzīvoklī savu dzīves vietu deklarējuši tikai atbildētāji.
Kopš 2009. gada oktobra atbildētāji sistemātiski nepilda īres līguma saistību 2.1. un 2.2. punktus- proti- atbildētāji nemaksā īres
maksu un nemaksā par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Prasībā norādīts, ka uz 2015. gada 20.jūliju atbildētāju parāds sastādījis
3802,48 EUR, par laiku no 2009. gada 1.oktobra. Nokavējuma procentu summa ir 23,67 EUR. Visiem atbildētājiem nosūtīti rakstveida
brīdinājumi 2015. gada 15. aprīlī ne tikai par parāda nomaksu, bet arī par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa. Atbildētājs /pers. B/
brīdinājumu saņēmis, bet /pers. C/ un /pers. D/ tos nav saņēmuši, un sūtījums atgriezts kā neizsniegts, beidzoties glabāšanas laikam. Prasītāja
atkārtotu brīdinājumu visiem atbildētājiem publicējusi valsts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 2015. gada 19.jūnijā
Atbildētāji parādu nav samaksājuši.
Prasītāja lūgusi tiesu piedzīt solidāri no atbildētājiem prasītājas labā parādu, kā arī tiesas izdevumus – samaksātās valsts nodevas –
kopsummā 458,93 EUR, tiesāšanās izdevumus- par tiesas dokumentu un pavēstu piegādi – 10,96 EUR.
Prasītāja prasībā lūdz izbeigt 1999. gada 4. janvārī ar /pers. B/ noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu par dzīvojamās telpas
/adrese/, izīrēšanu un izlikt no dzīvojamām telpām atbildētājus ar visām no viņiem atkarīgām mantām un personām, bez citas apdzīvojamās
platības ierādīšanas.
Prasība pamatota ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10., 12.pantu, 28., 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, Civillikuma 1587.,
2141. pantu.
Prasītājas Priekuļu novada pašvaldības pilnvarotās pārstāves /pers. E/ (2015. gada 3.decembra pilnvara Nr. 3 – 4/2469) un /pers. F/ (
2015. gada 3. decembra pilnvara Nr. 3 – 4/2468) tiesas sēdē prasību uzturēja spēkā, atsaucoties uz prasības pieteikumā norādītajiem
apstākļiem un argumentiem. Pārstāves lūdza prasību apmierināt pilnā apmērā, izbeigt īres līgumu, piedzīt parādu un izlikt atbildētājus, kuri ir
vienīgās deklarētās personas šajā platībā, no dzīvokļa bez citas apdzīvojamās platības ierādīšanas.
Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājiem ir paziņots savlaicīgi un likumā paredzētajā kārtībā,
tiesas pavēstes nosūtot ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētāju deklarēto dzīves vietu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas
3. punkta noteikumiem - ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu,
uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Tiesā no pasta iestādes nav saņemti atpakaļ kā nepieprasīti, beidzoties glabāšanas laikam, tiesas sūtītie paziņojumi.
Tiesā nav saņemta informācija par atbildētāju neierašanās iemesliem, nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu.
Tiesa atzīst, ka atbildētāji ar savu neierašanos uz tiesas sēdi, paskaidrojuma nesniegšanu, ir apzināti atteikušies no savu tiesību
realizēšanas un uzņēmušies risku par to, ka lieta var tikt izskatīta bez viņu klātbūtnes.
Pie minētiem, lietā konstatētiem faktiem un tos apstiprinošiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka nav konstatējami Civilprocesa likuma 209.
pantā noteiktie imperatīvie lietas izskatīšanas atlikšanas pamati. Tiesa uzskata, ka nav arī pamata atlikt lietas izskatīšanu, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 210. pantā noteiktajiem fakultatīvajiem pamatiem.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka lietu var izskatīt bez atbildētāju klātbūtnes, taisot aizmugurisku spriedumu lietā, pamatojoties uz
prasītājas pārstāvja tiesas sēdē norādītajiem argumentiem un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma
208.1 panta noteikumiem – aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis
paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus.
Motīvu daļa.
Tiesa, uzklausot prasītājas pārstāves, pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, atzīst, ka prasība ir
pamatota, pierādīta un apmierināma pilnībā.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu – dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai
personai par maksu. Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas īres līgums.
Ar lietā esošo 1999. gada 4. janvāra dzīvojamās telpas īres līgumu (lietas 10. – 12. lapa) prasītāja pierādījusi, starp prasītāju un /pers. B/
ir noslēgts līgums par atsevišķa dzīvokļa Nr. 15 īri ar kopējo platību 27,4 m 2 , /adrese/uz nenoteiktu laiku. Puses līguma 2.1.punktā
vienojušās, ka īres maksa par katru kārtējo mēnesi maksājama līdz mēneša 20.datumam, iemaksājot to prasītājas bankas kontā.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantu – „dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā
noteiktajos termiņos.” Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu – „tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne
darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus”.
Ar lietā iesniegto parāda aprēķinu prasītāja pierādījusi, ka atbildētāji nav veikuši maksājumus par dzīvokļa īri kopš 2009. gada 1. oktobra,
un viņu parāds prasītājai līdz 2015. gada 20.jūlijam ir 3802,48 EUR. Atbildētāji tiesā nav iesnieguši iebildumus pret prasībā norādīto īres
parāda summu, tādēļ tiesai nav pamata minēto summu apšaubīt.
Līguma 2.4.punktā atrunāts noteikums, ka par maksājumu kavējumu maksājami nokavējuma procenti- 1 % dienā no mēneša maksājumu
summas. Prasītāja lūdz piedzīt kavējuma naudu par maksājumu kavējumiem sākot no 2014. gada oktobra līdz 2015. gada aprīlim - 23,67 EUR
apmērā. Tiesa šādu kavējuma naudas summu atzīst par adekvātu pamatparāda lielumam un maksājumu kavējumu ilgumam, tādēļ arī šī summa ir
piedzenama no atbildētājiem.
Tiesai nav pamata apšaubīt to, ka lietā iesniegtais īres parāda aprēķins (lietas 8. un 9. lapa) atbilst 1999. gada 4. janvārī noslēgtā īres
līguma nosacījumiem. No minētā īres maksas parāda aprēķina redzams, ka īres maksas parāds ievērojami pārsniedz trīs mēnešu īres
maksājumu summu, kas ir likumīgs un pietiekošs pamats prasībai par īres līguma izbeigšanu un īrnieka izlikšanu bez citas dzīvojamās platības
ierādīšanas, jo saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1. punktu – izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres
līgumu, izliekot īrnieku bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai
gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.
Tiesai nav pamata apšaubīt faktu, ka prasītāja ir nodrošinājusi atbildētājiem iespēju lietot dzīvokli /adrese/. Šo faktu atbildētāji nav
apstrīdējuši un nav cēluši nekādus iebildumus.
Tiesa atzīst, ka pamatoti prasītāja lūdz solidāru saistību izpildi par parāda piedziņu, jo, saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.
panta otrās daļas noteikumiem – „īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes
locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām”.
Prasītāja saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrās daļas noteikumiem vismaz mēnesi iepriekš, 2015. gada 15. aprīlī
un ar sludinājumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” – 2015. gada19.jūnija laidienā Nr. 119 ir rakstveidā brīdinājusi (lietas 15.-
24. lapa) atbildētājus par īres maksājumu parāda samaksas nepieciešamību, nosakot termiņu tā dzēšanai, un parāda nenomaksāšanas sekām-
izlikšanu no dzīvokļa.
Pie minētiem, tiesas sēdē konstatētiem apstākļiem, tiesa uzskata, ka prasītāja ir ievērojusi likuma prasības un veikusi visas
nepieciešamās formālās darbības, kas kā nepieciešamas pirmstiesas darbības norādītas likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrajā daļā.
Tādēļ prasība par īres līguma izbeigšanu ir apmierināma un izbeidzams 1999.gada 4. janvāra dzīvojamās telpas īres līgums, kas noslēgts
starp Liepas pagasta padomi un /pers. B/ par dzīvokļa Nr.15, kas atrodas /adrese/, izīrēšanu, izliekot atbildētājus no šīs dzīvojamās telpas ar
visām no viņiem atkarīgajām mantām un personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
No atbildētājiem prasītājas labā, saskaņā ar Civilprocesa 41. panta pirmās daļas noteikumiem 34., 39. panta noteikumiem, piedzenami
tiesas izdevumi saskaņā ar kvītīm lietā – valsts nodeva 458,93 EUR ( lietas 5. un 6.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,96
EUR, kopā piedzenot 469,89 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājiem nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildīšanai – 10 dienas
no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97. pantu, tiesa
nosprieda:
apmierināt pilnībā Liepas pagasta pārvaldes prasību pret /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par īres un komunālo maksājumu parāda
piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa.
Piedzīt solidāri no /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par labu Liepas pagasta pārvaldei īres un komunālo maksājumu parādu par laiku no
2009. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 20. jūlijam 3802,48 EUR; maksājumu nokavējuma procentus par laiku no 2014. gada oktobra līdz
2015. gada aprīlim – 23,67 EUR un piedzīt tiesas izdevumus – 469,89 EUR, pavisam kopā piedzenot 4296,04 EUR (četri tūkstoši divsimt
deviņdesmit seši eiro un 4 centi).
Izbeigt 1999.gada 4. janvārī noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, kas noslēgts starp Liepas pagasta padomi un /pers. B/ par dzīvokļa
Nr.15 īri, kas atrodas /adrese/.
Izlikt /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ no dzīvokļa Nr.15, kas atrodas /adrese/, ar visām no viņiem atkarīgajām mantām un personām - bez
citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Noteikt atbildētājiem /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei– 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas, piedzīto naudas summu 4296,04 EUR ieskaitot Liepas pagasta pārvaldes bankas kontā – AS “SEB banka”, konta Nr.
LV07UNLA0004011130808. un atbrīvot dzīvokli.
Pilns aizmuguriska sprieduma teksts sastādīts 2015. gada 10. decembrī.
Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesai 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas- 2015. gada 10. decembra-
apelācijas sūdzību iesniedzot Cēsu rajona tiesā.
Atbildētāji nav tiesīgi pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā, bet 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma
nosūtīšanas dienas ir tiesīgi iesniegt tiesai, kas taisījusi šo spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese D.Blūma