Court orders payment of debt, court costs, and interest for unpaid management services in a small claims case.

Lietas Nr.C32299214

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 27.aprīlī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Vasiļevskis

izskatīja rakstveida procesā civillietu MSIA „Rīgas Centra Namu pārvalde” prasībā pret /pers. A/par parāda piedziņu. Tiesa

konstatēja

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā MSIA „Rīgas Centra Namu pārvalde” cēlusi prasību pret /pers. A/, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja

apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parādu EUR 147,09.

Prasības pieteikumā tiek norādīts, ka SIA “Rīgas Centra Namu pārvalde” sniedza apsaimniekošanas pakalpojumus /pers. A/ – apsaimniekoja

nekustamo īpašumu /adrese/. 2008.gada 16.decembrī prasītāja izrakstīja /pers. A/pēdējo rēķinu Nr.50502-0812 par kopējo summu EUR 165,09. Šī

rēķina apmaksas termiņš bija 2008.gada 28.decembris. Līdz noteiktā rēķina apmaksas termiņa beigām /pers. A/ apmaksāja tikai daļu no rēķina summas

EUR 17,71 apmērā, neapmaksātā rēķina summa sastādīja EUR 147,38.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 1.septembra spriedumu SIA “Rīgas Centra Namu pārvalde” tika pasludināta par

maksātnespējīgu. 2011.gada 14.septembrī SIA “Rīgas Centra Namu pārvalde” nosūtīja /pers. A/ pirmstiesas brīdinājumu par parādsaistībām pret SIA

“Rīgas Centra Namu pārvalde”, lūdzot segt pamata parāda summu (neiekļaujot parāda summā līgumsodu par maksājumu kavējumu) EUR 147,09 (LVL

103,38) apmērā, ieskaitot maksājumu SIA “Rīgas Centra Namu pārvalde” norēķinu kontā līdz 2011.gada 20.septembrim. Līdz prasības celšanas dienai

tiesā /pers. A/ nav apmaksājis 2008.gada 16.decembra rēķina Nr.50502-0812 summu EUR 147,09 apmērā.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1402., 1587.pantu, 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, 1828.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta otrās

daļas 2., 3.punktu, 3.panta pirmo daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmo daļu.

2014.gada 19.septembrī atbildētājam uz deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 25021.panta otrajā daļā noteiktajam atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis

sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētājs paskaidrojumus nav sniedzis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 25025.panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2015.gada 11.februārī pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un

sprieduma noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā 2015.gada 27.aprīlī.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi pierādījumus lietā, secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda tie fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesa secina, ka prasītāja ir pierādījusi tiesai faktus, uz kuriem tā pamatojusi savu prasījumu.

No 1998.gada 8.jūnija Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma redzams, ka SIA “Rīgas Centra Namu pārvalde” kā mājas

pārvaldnieks un /pers. A/ kā dzīvokļa /adrese/, īpašnieks vienojušies par to, ka mājas pārvaldnieks apņemas uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju,

savukārt dzīvokļa īpašnieks apņemas segt mājas pārvaldniekam visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un

apdrošināšanu proporcionāli viņa dzīvokļa lielumam atbilstoši izdevumu daļai.

No 2004.gada 28.septembra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma redzams, ka DzĪKS “/adrese/” vienojusies ar SIA “Rīgas

Centra Namu pārvalde” kā pārvaldnieku par to, ka īpašnieki uzdod un pārvaldnieks apņemas pārvaldīt un apsaimniekot nekustamo īpašumu, kas sastāv

no dzīvojamās mājas /adrese/, ar tai piesaistīto zemesgabalu, atbilstoši īpašnieku dotajiem norādījumiem. Savukārt īpašnieki apņemas segt pārvaldnieka

izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas un tai piesaistītā zemes gabala pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī dot nepieciešamos norādījumus mājas

pārvaldīšanai.

No maksātnespējas reģistra izdrukas izriet, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu SIA “Rīgas Centra Namu Pārvalde”

pasludināta par maksātnespējīgu. Maksātnespējas procesa pasludināšanas datums – 2011.gada 1.septembris.

Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Uz to brīdi, kad tika nodibinātas pušu starpā tiesiskās attiecības, bija spēkā likums “Par dzīvokļa īpašumu”, savukārt šobrīd dzīvokļa īpašuma

jēdzienu, dzīvokļa īpašnieka tiesības un pienākumus regulē Dzīvokļa īpašuma likums, kas stājies spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Prasības pamats ir atbildētāja pieļauta dzīvokļa īpašnieka pienākumu neizpilde, pilnā apmērā neapmaksājot 2008.gada 16.decembra rēķinu

Nr.50502-0812.

Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 8.panta pirmā daļa nosaka, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā

esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, savukārt minētā likuma 12.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas

saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava

dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas

kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu

līgumu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 2. un 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir noteikts pienākums piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas

uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu

vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbilstoši Civillikuma 1652.panta 3.punktam parādnieka nokavējums iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts

izpildīšanai ar līgumu.

Tiesai nav iesniegti pierādījumi, ka mājas pārvaldnieks nebūtu izpildījis savas saistības – nebūtu veicis nama /adrese/, apsaimniekošanu vai

kopīpašumā esošās daļas uzturēšanu vai atbildētājam nebūtu sniegti komunālie pakalpojumi. Līdz ar to prasītāja savas saistības pret atbildētāju izpildīja

pilnā apmērā, taču atbildētājs nesamaksāja par saņemtajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radās maksājumu parāds.

No lietas materiālos esošās piedzenamās summas aprēķina redzams, ka atbildētāja parāds ir EUR 147,09.

Saskaņā ar 2008.gada 16.decembra rēķinu Nr.50502-0812 samaksa par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem LVL 116,03

apmērā bija jāveic līdz 2008.gada 28.decembrim.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma

līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam.

Atbildētājs nav izmantojis savas likumā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus par prasības pieteikumu, nav apstrīdējis prasības

pieteikumā minētos faktus, nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav ieradies uz tiesas sēdi, no kā secināms, ka atbildētājam nav

pamatotu iebildumu pret prasību.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veikto parāda aprēķinu, jo tas veikts saskaņā ar pušu noslēgtā līguma nosacījumiem, likuma nosacījumiem

un atbildētājs nav to apstrīdējis.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma pilnībā un no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenams prasības pieteikumā norādītā

parāda summa.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu, sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto)

tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

Atbilstoši minētā likuma 6.panta pirmajai daļai latu konvertācijā uz euro izmanto Padomes noteikto maiņas kursu no latiem uz euro.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmajai daļai tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts

ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam un 39.panta pirmās daļas 5.punktam no atbildētāja

valsts ienākumos piedzenama valsts nodeva EUR 71,14 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādejādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētāja likumiskos procents 6 % gadā no pamatparāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt

likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 93., 190., 193., 195., 204.1pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu MSIA „Rīgas Centra Namu Pārvalde”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,

parādu EUR 147,09 (viens simts četrdesmit septiņi euro 9 centi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu EUR 71,14 (septiņdesmit viens

euro 14 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četri euro 70 centi).

Noteikt MSIA „Rīgas Centra Namu Pārvalde”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā no parāda summas

EUR 147,09 (viens simts četrdesmit septiņi euro 9 centi) līdz sprieduma izpildei.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, 10 (desmit) dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu

rajona tiesā.

Kancelejā spriedums pieejams 2015.gada 27.aprīlī.

Tiesnesis A.Vasiļevskis