Court orders management company to pay tenant for maintenance, management, and utility arrears plus interest.

NORAKSTS

Civillieta Nr. C30806212

Lietvedības Nr. C1214-14/13

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2014.gada 20.jūnijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Valsts amatpersona

ar tiesas sēdes sekretāri V.Uzvārds,

2014.gada 09.jūnijā, Rīgā, Abrenes ielā 3

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas,

apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu, un

konstatēja:

2012.gada 03.decembrī tiesā saņemts prasītāja SIA „Mežciema namsaimnieks” maza apmēra prasības pieteikums pret atbildētāju

/pers. A/ par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā ir norādīts, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms reorganizācijas- Rīgas

pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valdemāra Nami”, pirms tam- Rīgas pašvaldības uzņēmums, bezpeļņas organizācija

namu pārvalde “Valdemārs”) pārvaldīšanā, saskaņā ar Rīgas domes lēmumu Nr.3291 “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma

projektu apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem” (2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī, pirms tam- 2004.gada 01.novembra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas

pilnvarojuma līgums Nr.480) atrodas dzīvojamā māja /adrese/ (turpmāk - Dzīvojamā māja).

Saskaņā ar Zemesgrāmatas nodalījuma izdruku (pielikumā), no 2000.gada 04.marta Atbildētājam ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz

dzīvokļa īpašumu Nr. 35 un 346/22808 kopīpašuma domājamām daļām no Dzīvojamās mājas.

2006.gada 13.februārī starp pusēm tika noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.3817 (turpmāk -

Līgums). Līguma priekšmets tika noteikts, ka Prasītājs apņemas uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju, kā arī ar dzīvojamo māju

funkcionāli saistītas ēkas un būves un mājai piesaistīto zemes gabalu, savukārt Atbildētājs apņemas apmaksāt Prasītājam visus

izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, kā arī funkcionāli ar māju saistītu ēku un būvju un piesaistītā zemes gabala uzturēšanu un

apsaimniekošanu, proporcionāli viņa īpašuma esošā dzīvokļa kopējai platībai, kā arī maksu par pakalpojumiem, ko atbildētājs

saņem, pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti starp Prasītāju un pakalpojuma piegādātāju.

Saskaņā ar Līgumu Prasītājs vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības pret Atbildētāju, taču Atbildētājs nav sedzis

pārvaldīšanas izdevumus un nav norēķinājies par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds.

Pamatojoties uz 2012.gada 13.oktobra Rēķinu Nr.20345976 par Dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem

pakalpojumiem, kā arī saskaņā ar uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumu, komunālo maksājumu un līgumsoda aprēķinu,

Atbildētāja parāds par Dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunāliem pakalpojumiem sāk veidoties no 2009.gada

jūnija un (pastāvīgi pieaugot) uz 2012.gada oktobri veido kopējo prasības summu.

Dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas maksājumu un komunālo pakalpojumu maksājumu parāds aprēķināts saskaņā

ar sniegtajiem pakalpojumiem, aprēķiniem un ieņēmumiem par augstāk norādīto periodu.

Līgumsods aprēķināts, ievērojot kavēto dienu skaitu, kopējā parāda summu un līguma 3.7.punktā pielīgto Atbildētāja pienākumu,

maksājumu kavējuma gadījumā, par katru nokavēto dienu maksāt Prasītājam līgumsodu 0,3% apmērā.

2009.gada 26.maijā Prasītājs iesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pieteikumu (Lieta Nr. 3-12/2777/10) par

saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājumā kārtībā pret Atbildētāju, lūdzot tiesu izlemt par pamatparāda, likumisko procentu un tiesas

izdevumu, saistību piespiedu izpildi. Lieta tika izbeigta, jo brīdinājuma izsniegšana parādniekam nebija iespējama - beidzies

glabāšanas termiņš.

Atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunāliem pakalpojumiem par laika

periodu no 2009.gada 1.jūnija līdz 2012.gada 01.oktobrim ir Ls 1`994,79, savukārt līgumsods par savlaicīgi neveiktiem maksājumiem

laika posmā no 2009.gada 1.jūnija līdz 2012.gada 01.oktobrim ir Ls 2`123,02, kas kopsummā sastāda Ls 3’617,81.

Pamatojoties uz iepriekš norādīto, kā arī vadoties no Civillikuma 1071., 1765.panta, Latvijas Republikas likuma (zaudējis spēku

01.01.2011.gada) “Par dzīvokļa īpašumu” 8.panta pirmās daļas, Latvijas Republikas 28.10.2010. likuma “Dzīvokļa īpašuma likums”

10.panta, Latvijas Republikas 21.06.1995. likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta 7.daļas,

09.12.2008. MK noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”

u n 09.12.2008. MK noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam maksu par

Dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu, komunālo maksājumu parādu un līgumsodu, Ls 3 617,81 kopsummā; noteikt

prasītājam tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6% (sešus) likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas; piedzīt no

atbildētāja par labu prasītājam visus tiesas un ar lietas vešanu saistītos izdevumus.

2013.gada 19.decembrī tiesā tika saņemts prasītāja iesniegums par galvenā parāda summas pieaugumu un līgumsoda

samazināšanu, kurā norādīts, ka pamatojoties uz informāciju no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu

nodaļas (izdruka no Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs A/), ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas

2012.gada 12.decembra lēmumu lietā Nr.C04423112, kas stājies likumīgā spēkā 2012.gada 28.decembrī, ir izbeigusies Atbildētāja

īpašuma tiesība uz dzīvokļa īpašumu Nr./adrese A/.

Tā kā Atbildētājs neapmaksāja Prasītāja piestādītos rēķinus, kopš prasības iesniegšanas dienas līdz Atbildētāja īpašuma tiesības uz

minēto dzīvokli izbeigšanas dienai, ir palielinājies galvenā parāda apmērs.

Ievērojot iepriekšminēto un pamatojoties uz parāda aprēķinu, Atbildētāja galvenais parāds par dzīvokļa īpašuma Nr./adrese A/,

apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem uz šī iesnieguma iesniegšanas dienu sastāda Ls 1 716,76.

Prasītājs ir izvērtējis iepriekš aprēķinātā līgumsoda apmēru, kas uz prasības pieteikuma sastādīšanas dienu bija Ls 2 123,02,

samērīgumu attiecībā pret kavētās parāda pamatsummas apmēru, un, vadoties pēc taisnīguma principiem, uztur prasību par

līgumsoda piedziņu tikai neatmaksātās parāda pamatsummas (galvenā parāda) apmērā, proti, Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja

līgumsodu Ls 1 716,76.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, prasītājs lūdz tiesu: piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam apsaimniekošanas, komunālo

maksājumu un līgumsoda kopējo parādu Ls 3 433,52, kā arī tiesas izdevumus.

2014.gada 23.maijā tiesā tika saņemti prasības pieteikuma precizējumi, kuros norādīts, ka pamatojoties uz informāciju no Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas (izdruka no Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs

A/), ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2012.gada 12.decembra lēmumu lietā Nr.C04423112, kas stājies likumīgā

spēkā 2012.gada 28.decembrī, ir izbeigusies Atbildētāja īpašuma tiesība uz dzīvokļa īpašumu Nr./adrese A/.

Tā kā Atbildētājs neapmaksāja Prasītāja piestādītos rēķinus, kopš prasības iesniegšanas dienas līdz Atbildētāja īpašuma tiesības uz

minēto dzīvokli izbeigšanas dienai, ir palielinājies galvenā parāda apmērs.

Ievērojot iepriekšminēto un pamatojoties uz parāda aprēķinu, Atbildētāja galvenais parāds par dzīvokļa īpašuma Nr./adrese A/,

apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem uz šī iesnieguma iesniegšanas dienu sastāda EUR 2 442,73 = LVL 1 716,76.

Prasītājs ir izvērtējis iepriekš aprēķinātā līgumsoda apmēru, kas uz prasības pieteikuma sastādīšanas dienu bija Ls 2 123,02 jeb

EUR 3 020,79, samērīgumu attiecībā pret kavētās parāda pamatsummas apmēru, un, vadoties pēc taisnīguma principiem, uztur

prasību par līgumsoda piedziņu tikai neatmaksātās parāda pamatsummas (galvenā parāda) apmērā, proti, Prasītājas lūdz piedzīt no

Atbildētāja līgumsodu EUR 2 442,73 = Ls 1 716,76.

Līdz ar to kopējā parāda summa sastāda EUR 4 885,46.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Prasītājs lūdz tiesu: piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam apsaimniekošanas, komunālo

maksājumu un līgumsoda kopējo parādu EUR 4’885,46, kā arī tiesāšanās izdevumus.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus atbilstoši Civilprocesa likuma 148.panta noteikumiem nav sniedzis.

Atbildētājs uz tiesas sēdi atkārtoti nav ieradies. Tā kā atbildētāja faktiskā dzīvesvieta tiesai nav zināma, bet kopš 2013.gada

12.augusta atbildētājam anulēta dzīvesvietas deklarācija, uzaicinājums atbildētājam ierasties uz tiesas sēdi publicēts 2014.gada

26.februārī laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Uz sludinājumu atbildētājs nav atsaucies, par savas neierašanās iemesliem tiesai nav

paziņojis, atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt lietu bez viņa piedalīšanās nav lūdzis. Tā kā no uzaicinājuma publikācijas dienas

laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” ir pagājis vairāk kā viens mēnesis, saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.pantu tiesa atzina par pamatotu

izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās tiesas sēdē, jo tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos lietas

izskatīšanas atlikšanas pamatus.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis /pers. B/ prasību uzturēja pilnā apmērā, lūdza tiesu to apmierināt, pamatojoties uz

prasības pieteikumā un tā papildinājumos izklāstītajiem apstākļiem, papildus norādot, ka atbildētājam laika posmā no 2000.gada

04.marta līdz 2012.gada 28.decembrim piederēja dzīvoklis Nr. /adrese A/. Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

līgums pušu starpā tika noslēgts 2006.gada 13.februārī. Atbilstoši līgumam atbildētāja pienākums bija regulāri veikt prasītājam

maksājumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Pēdējo

maksājumu prasītājam atbildētājs veica 2010.gada 20.septembrī. No atbildētāja nekādas sūdzības par prasītāja sniegtajiem

pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem netika saņemtas. Atbildētāja parāds 2`442,73 euro izveidojies laika posmā no 2009.gada

01.jūnija līdz 2012.gada 28.decembrim, bet līgumsods 2`442,73 euro par maksājumu kavējumiem aprēķināts laika posmā no

2009.gada 01.augusta līdz 2012.gada 28.decembrim. Prasītāja pārstāvis lūdz tiesu pilnībā apmierināt prasītāja prasību, kā arī piedzīt

no atbildētāja par labu prasītājam visus nomaksātos tiesas izdevumus.

Tiesa, noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi civillietas materiālus, novērtējusi

tiesas rīcībā esošos rakstveida pierādījumus, nāk pie slēdziena, ka prasība ir pamatota un apmierināma zemāk izklāstītu

apsvērumu dēļ:

Lietā nav strīda par to, ka prasītājs ir dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldnieks.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājam uz 1999.gada 29.novembra pirkuma līguma pamata laika posmā no 2000.gada

04.marta līdz 2013.gada 14.janvārim piederēja dzīvoklis Nr. /adrese A/ (l.l. 12-13, 42.).

2006.gada 13.februārī starp pusēm tika noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums (l.l. 14-15). Saskaņā ar

šī līguma noteikumiem atbildētāja pienākums bija regulāri, reizi mēnesī maksāt prasītājam par komunālajiem un citiem sniegtajiem

pakalpojumiem, kā arī segt dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Atbildētājs savas ar līgumu noteiktās saistības nav pildījis pienācīgi, viņa pamatparāds prasītājam par laika posmā no 2009.gada

01.jūnija līdz 2012.gada 28.decembrim sniegtajiem pakalpojumiem sastāda 2`442,73 euro, ko apliecina prasītāja izrakstītie rēķini un

sastādītie aprēķini.

Atbildētājs nav iesniedzis tiesā pierādījumus tam, ka viņš būtu veicis norēķinu ar prasītāju, ka prasītājs nebūtu pildījis savas

līgumsaistības, ka prasītāja rēķinos norādīto parāda summu atbildētājs būtu apstrīdējis likumā noteiktajā kārtībā.

Civillikuma 3.pants nosaka, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim) noteikumiem,

dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu,

ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai

un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 8.panta (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) pirmā daļa nosaka, ka visu

dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā,

minētā panta otrā daļa nosaka, ka šim nolūkam dzīvokļu īpašnieki izveido dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai slēdz savstarpēju līgumu

Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta pirmo daļu (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim)

noteikumiem dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās

mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo

pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā kopš 2011.gada 01.janvāra) 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā (1.punkts), segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā

(2.punkts); norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais

ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana) (3.punkts).

Civillikuma 994.pants nosaka, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.

Visas iepriekš minēto likumu normas paredz dzīvokļa īpašnieka pienākumu veikt dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas

un komunālo pakalpojumu maksājumus, ko atbildētājs nav darījis.

Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētāja parāda summas apmēru, atbildētājs pret to nav cēlis pamatotus iebildumus,

atbildētājs nav tiesai iesniedzis pierādījumus tam, ka līdz lietas iztiesāšanas dienai viņš būtu nomaksājis parādu prasītājam.

Pastāvot norādītajiem apstākļiem, no atbildētāja prasītāja labā ir piedzenams dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un

komunālo pakalpojumu maksājumu parāds 2`442,73 euro apmērā, kas izveidojies laika posmā no 2009.gada 01.jūnija līdz

2012.gada 28.decembrim.

Civillikuma 1716.pantā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) ir noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko

kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tādā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, pirmkārt, ja tieši tā bijis norunāts; otrkārt, ja līgumsods bijis norunāts ne tik

daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstajā laikā (Civillikuma 1720.pants).

Starp pusēm noslēgtā līguma 3.6.punkts nosaka, ka par maksājumu kavējumu prasītājs aprēķina atbildētājam līgumsodu 0,3%

apmērā no termiņā neapmaksātās summas par katru kavējuma dienu.

Tā kā atbildētājs kavēja ar līgumu noteiktos maksājumus no 2009.gada 01.jūnija, prasītājs par laika posmu no 2009.gada 01.augusta

līdz 2012.gada 28.decembrim ir aprēķinājis līgumsodu 2`442,73 euro apmērā saskaņā ar dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas līguma 3.6.punktu.

Pastāvot norādītajiem apstākļiem, no atbildētāja prasītāja labā ir piedzenams prasības pieteikuma papildinājumos norādītais

līgumsods 2`442,73 euro apmērā par savlaicīgi neveiktiem maksājumiem.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar

Civillikuma 1759.panta 1.punkta noteikumiem procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1757.pants nosaka, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti

likumiski procenti (1765.p.), savukārt Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai

darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā

norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Civillikuma 1756., 1757.panta, 1759.panta 1.punkta, 1765.panta pirmās daļas noteikumiem, tiesa

atzīst prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus (6% gadā) no pamatparāda summas par laika posmu

no dienas, kad iztecēs sprieduma labprātīgas izpildes termiņš, līdz sprieduma izpildes dienai.

Civilprocesa likuma 41.pants nosaka, ka, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus, sakarā ar ko no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva Ls

215,45 (jeb 306,56 euro); ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi Ls 3,30

(jeb 4,70 euro); izdevumi, kas saistīti ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” 15,65 euro, kas kopsummā sastāda

326,91 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 36.panta otro daļu un 42.panta pirmo daļu, tā kā pēc lietas ierosināšanas prasītājs palielināja

prasības summu, no atbildētāja valsts labā piedzenami tiesas izdevumi 25,89 euro apmērā, t.i., valsts nodeva par prasības summas

palielinājumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.panta otro daļu, ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa atzīst

par pamatotu noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu nolēmumos piespriestās summas latos konvertējamas euro, ievērojot

Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Saskaņā ar Eiropas

Savienības Padomes 2013.gada 9.jūlija lēmumu par euro ieviešanu Latvijā 2014.gada 1.janvārī un Euro ieviešanas kārtības likumu

noteiktais maiņas kurss ir 1 euro = 0,702804 lati.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, vadoties no Civillikuma 1587., 1651.panta, 1652.panta pirmās daļas 3.punkta, 1716., 1717., 1720.,

1722.panta, 1756., 1757.panta, 1759.panta 1.punkta, 1765.panta pirmās daļas, 1770., 1775., 1779.panta (likuma redakcijā, kas bija

spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim), likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 8., 12.panta, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta un Civilprocesa

likuma 8., 34., 41., 42., 93., 97., 187., 193., 195, 2041. panta, tiesa

n o s p r i e d a:

apmierināt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību, piedzīt no /pers. A/, /p.k./, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr. 40103362321, dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu, kas izveidojies

laika posmā no 2009.gada 01.jūnija līdz 2012.gada 28.decembrim 2`442,73 euro apmērā, līgumsodu par savlaicīgi neveiktiem

maksājumiem laika posmā no 2009.gada 01.augusta līdz 2012.gada 28.decembrim 2`442,73 euro apmērā, kā arī nomaksātos

tiesas izdevumus 326,91 euro apmērā, kas kopsummā sastāda 5`212,37 euro (pieci tūkstoši divi simti divpadsmit euro un 37

centi).

Atzīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības no brīža, kad iztecēs sprieduma labprātīgas izpildes

termiņš līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, /p.k./, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no pamatparāda

summas 2`442,73 euro (divi tūkstoši četri simti četrdesmit divi euro un 73 centi), nosakot, ka procentu pieaugums apstājas,

sasniedzot pamatparāda lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, /p.k./, valsts labā tiesas izdevumus – valsts nodevu 25,89 euro (divdesmit pieci euro un 89 centi).

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu - 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas, uzliekot par

pienākumu /pers. A/, /p.k./, iesniegt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts

nodevas samaksu par labu valstij.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas 2014.gada 20.jūnijā, Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesu kolēģijai, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnesis /paraksts/ Valsts amatpersona

NORAKSTS PAREIZS

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

tiesnesis Valsts amatpersona

Rīgā, 2014.gada 20.jūnijā