Court fully allows small claims debt for electricity usage, interest, and contract penalties against non-paying consumer.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted Latviaenergo's small claims action for electricity debt, interest, and penalties against the defendant. The plaintiff argued the defendant failed to pay for energy consumption from September 2010 to November 2012, violating contract terms. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering payment of the principal debt, statutory interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 41., 92.-97., 189.-193., 195., 199. un 204.1 panti; Civilprocesa likuma 250.25 pants; Civillikuma 1587., 1757., 1765., 1811., 2021., 2107., 2109. un 2033. panti: The court fully supports a creditor's claim for unpaid utility services, statutory interest, and contractual penalties when the debtor fails to fulfill payment obligations within the agreed timeframe.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C31377615
Lietas arhīva Nr. C-1376-16/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 9.februārī
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Škutāne rakstveida procesā izskatīja civillietu AS „Latvenergo” maza
apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2015.gada 4.novembrī AS „Latvenergo” (turpmāk-prasītājs) vērsās Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā ar maza apmēra
prasību pret /pers. A/ (turpmāk - atbildētāja) par parāda piedziņu, kurā lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas parādu par patērēto
elektroenerģiju dzīvoklim pēc adreses /adrese A/, 2120,90 EUR apmērā.
Prasība pamatota ar Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.452 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas
noteikumi”, Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.793 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 29. un
31.punktu, Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumu Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 27.,
29. un 32.punktu, Ministru kabineta 2014.gada 1.aprīļa noteikumiem Nr.50 “Elektroenerģijas un tirdzniecības noteikumi”, Līguma
2.2.1., 3.2.4., 5.3., 5.5. un 5.6. punktu, Civillikuma 1587., 1757., 1765., 1811., 2021., 2107., 2109. un 2033.pantu.
Maza apmēra prasībā paskaidrots, ka 2010.gada 7.septembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts līgums Nr./numurs/ par
elektroenerģijas piegādi dzīvoklim /adrese/ (turpmāk – līgums). Saskaņā ar Līguma 2.2.1.punktu, atbildētājai bija pienākums katra
mēneša pirmajā datumā nolasīt komercuzskaites mēraparāta rādījumus, izrakstīt rēķinu un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša
beigām par patērēto elektroenerģiju. Prasītājs norāda, ka atbildētāja nav pilnībā norēķinājusies par patērēto elektroenerģiju, kā rezultātā
laika posmā no 2010.gada 18.septembra līdz 2012.gada 8.novembrim ir izveidojies parāds par faktiski patērēto elektroenerģiju
1695,58 EUR apmērā. Tā kā atbildētāja parādu nav samaksājusi, prasītājs to lūdz piedzīt ar tiesas spriedumu, kā arī lūdz piedzīt
līgumsodu 169,56 EUR apmērā, aprēķināts 10% apmērā pamatojoties uz līguma 3.2.4.punktu un likumiskos nokavējuma procentus
255,76 EUR, kas aprēķināti par laika periodu no 2011.gada 23.februāra līdz 2014.gada 27.oktobrim.
Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja tiesai rakstveida paskaidrojumus nav iesniegusi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma
250. panta otro daļu, paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,
pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, lietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi
paziņots, nosūtot informatīvu vēstuli.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi.
Lietā noskaidrots, ka 2010.gada 17.septembrī starp AS „Latvenergo”, kā piegādātāju, un /pers. A/, kā lietotāju, noslēgts
elektroenerģijas piegādes līgums Nr/numurs/ dzīvoklim pēc adreses /adrese A/.
Atbilstoši Līguma 2.2.1.punktam, atbildētājai bija pienākums katra mēneša pirmajā datumā nolasīt komercuzskaites mēraparāta
rādījumus, izrakstīt rēķinu un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām par patērēto elektroenerģiju, kā arī samaksāt noteikto
maksu par kavējumu, ja maksājums nav veikts termiņā.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma
sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus, bet, saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu, katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.
Civillikuma 2107.pants noteic, ka ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu
par zināmu cenu, bet, saskaņā ar 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc
pirkuma līguma noteikumiem.
Kā redzams no lietas materiāliem pievienotajiem rēķiniem atbildētāja laika periodā no 2010.gada 18.septembra līdz 2012.gada
8.novembrim ir patērējusi elektroenerģiju no skaitītāja rādījuma 068678 līdz 084423, par ko attiecīgi veicama samaksa 1695,58 EUR
apmērā.
Lietas izskatīšanas laikā atbildētāja celto prasību un parāda aprēķinu nav apstrīdējusi, kā arī nav iesniegusi pierādījumus tam, ka
elektroenerģijas lietošanu ir pārtraukusi, un savas saistības ar prasītāju būtu nokārtojusi un parādu samaksājusi. Tā kā Civillikuma
1838.pants nosaka, ka pierādījumi, ka samaksa ir veikta, ir jāiesniedz tam, kas to apgalvo un atbildētāja šādus pierādījumus tiesai nav
iesniegusi, tiesa atzīst, ka no atbildētājas ir piedzenams parāds par piegādāto elektroenerģiju 1695,58 EUR apmērā.
Atbilstoši Civillikuma 1716.pantam, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā,
ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.
Saskaņā ar noslēgtā 3.2.4.punktu par piegādātās elektroenerģijas apmaksas kavējumu atbildētāja pielīga maksāt līgumsodu 0,15%
apmērā par katru nokavēto dienu.
Tā kā atbildētāja ir pieļāvusi saistību izpildes nokavējumu, tiesa atzīst, ka pamatojoties uz noslēgtā līgumā pielīgtām saistībām un
Civillikuma noteiktām kreditora tiesībām prasīt līgumsoda samaksu, no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenams līgumsods
169,56 EUR apmērā, kas aprēķināts par laika periodu no 2011.gada 23.februāra līdz 2014.gada 27.oktobrim.
Vienlaicīgi, tiesa atzīst, ka apmierināms prasījums par likumisko nokavējuma procentu piedziņu.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, ir
jāmaksā nokavējuma procenti. Savukārt Civillikuma 1765.pants nosaka, ka gadījumā, ja procenti nav noteikti, tie aprēķināmi pēc likmes
6% no kapitāla gadā.
Ņemot vērā iepriekšminētā panta regulējumu un to, ka atbildētāja ir pieļāvusi saistību izpildes nokavējumu, tiesa atzīst, ka no
atbildētājas ir piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 255,76 EUR apmērā, kas aprēķināti par laika periodu no 2011.gada
23.februāra līdz 2014.gada 27.oktobrim.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas
apmierināto prasījumu apmēram.
Tiesas apmierināto prasījumu apmērs šajā lietā ir 2120,90 EUR, līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas
1.punkta „a” apakšpunktam, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva par prasību 318,14 EUR un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā 322,84 EUR.
No lietā esošās izziņas redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs sastāda 5,58 EUR. Ievērojot Civilprocesa
likuma 42.panta regulējumu ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa, kuru nav sedzis prasītāja maksājums, ir piedzenama no
atbildētājas par labu valstij, līdz ar to no atbildētājas piedzenamā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa sastāda 0,88 EUR.
Vienlaicīgi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, nosakāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt
likumiskos 6 procentus gadā no piespriestās, bet nepiedzītās pamatparāda summas, ievērojot Civillikuma 1763.pantu, atbilstoši kuram,
procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.pantu atbildētājai nosakāms labprātīgs spieduma izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 92. - 97., 189. – 193., 195., 199. un 204.1 un 250.25pantu, tiesa
n o s p r i e d a :
prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Latvenergo”, reģistrācijas Nr.40003032949, parādu par
piegādāto elektroenerģiju 1695,58 EUR, likumiskos procentus 255,76 EUR apmērā, kas aprēķināti par laika periodu no 2011.gada
23.februāra l ī dz 2014.gada 27.oktobrim, līgumsodu 169,56 EUR apmērā un tiesas izdevumus 322,84 EUR, kopā piedzenot
2443,74 EUR (divi tūkstoši četri simti četrdesmit trīs euro un 74 centi).
Atzīt AS „Latvenergo” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas
kods/, likumiskos 6% gadā no piedzītās, bet nesamaksātās pamatparāda summas.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,88 EUR
(0,88 centus), kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs
Tiesu administrācija, NMR 90001672316. Maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams tiesas kancelejā.
Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - 2016.gada 9.februāra Rīgas apgabaltiesā,
iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese I. Škutāne