Court dismisses appeal against administrative penalty for lack of proven subjective intent in violation case.

Lietas Nr. 112034616

Lietas arhīva Nr. 1-0346-16/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpils tiesa

tiesnese I.Vaivode ,

2016.gada 26.oktobrī izskatīja rakstveida procesā /pers. B/ sūdzību par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka

2016.gada 7.jūlija lēmumu Nr.1/4100 administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/91 .

Aprakstošā daļa

/pers. B/ iesniedza tiesā sūdzību par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka 2016.gada 7.jūlija lēmumu Nr.1/4100

administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/91.Sūdzībā norādīts, ka ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Valsts amatpersonu

darbības kontroles nodaļas vadītāja /valsts amatpersona/ 2016.gada 26.maija lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/91 viņš saukts

pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk-Latvijas APK) 166.30 panta un viņam uzlikts naudas sods

EUR 75 apmērā. Šim lēmumam sūdzības iesniedzējs nepiekrita un iesniedza sūdzību. Ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka

2016.gada 7.jūlija lēmumu Nr.1/4100 sūdzība tika noraidīta un lēmums atstāts negrozīts. Šim lēmumam sūdzības iesniedzējs nepiekrīt un pārsūdz to

pilnā apjomā. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka pie administratīvās atbildības saukts nepamatoti un viņa darbībās nav Latvijas APK 166.30 pantā norādītā

administratīvā pārkāpuma sastāva-objektīvās un subjektīvās puses. Lai sauktu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 166. 30 panta ,birojam

bija jākonstatē, ka pārkāpumu ir izdarījis ar tiešu nodomu-apzinoties savu kaitīgo darbību un tieši vēloties to izdarīt. Lēmumā birojs nav konstatējis, ka

viņš būtu izdarījis pārkāpumu ar tiešu nodomu . Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas

vadītāja /valsts amatpersona/ 2016.gada 26.maija lēmumā norādīts, ka pārkāpums izdarīts aiz neuzmanības ,neapzinoties seku iestāšanos, savukārt

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka 2016.gada 7.jūlija lēmumā Nr.1/4100 tiek apgalvots, ka pārkāpums ir izdarīts ar

nodomu . Sūdzības iesniedzējs norāda, ka pildot domes deputāta pienākumus vienmēr ir rīkojies godprātīgi ,nekad nav pārkāpis likumu ,nav sodīts.

Administratīvā pārkāpuma sastāva subjektīvā puse nav pareizi konstatēta, jo piedaloties komitejas darbā, nerīkojās ar nodomu pārkāpt likumā

noteiktos ierobežojumus rīcībā ar pašvaldības mantu .Līdz ar ko iztrūkst Latvijas APK 166. 30 pantā norādītās administratīvā pārkāpuma sastāva

subjektīvā puse. Tāpat iztrūkst ar administratīvā pārkāpuma sastāva objektīvā puse, jo kā deputāts nerīkojās ar finanšu līdzekļiem un tāpēc nav

pārkāpis likumā noteiktos ierobežojumus. Biroja lēmumā paustais viedoklis par to, kā tiek iedalīti pašvaldības budžeta līdzekļi Sabiedrisko organizāciju

atbalsta fondam ,pieņemot gadskārtējo budžetu un kā tiek rīkoti atklātie konkursi Sabiedrisko organizāciju atbalstam pašvaldībā, ir pilnīgi nepareizs

.Birojs faktiski apšauba ,kā Daugavpils pilsētas pašvaldībā tiek piešķirts līdzfinansējums Sabiedrisko organizāciju projektiem, proti ,kā pašvaldība

realizē un organizē likumā “Par pašvaldībām” 12. pantā noteikto brīvprātīgo iniciatīvu, bet šis jautājums nav skatāms administratīvā pārkāpuma

lietvedībā. Birojs bez tiesiska pamata saucis pie administratīvās atbildības atsevišķi katru no domes deputātiem, kuri ievēlēti pastāvīgajās komitejās un

kuri pildīja domes noteikto Sabiedrisko organizāciju projektu atbalsta kārtības tikai vienu no posmiem, proti, organizēja un atlasīja Sabiedrisko

organizāciju projektus ,bet nevis rīkojās ar pašvaldības mantu. Līdz ar to likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

18.pantu nekādā veidā nevar sasaistīt ar katra deputāta saukšanu pie administratīvās atbildības, tā ir publiskās personas atbildība. Savā sūdzībā

birojam viņš minēja 16 būtiskus argumentus , kurus izanalizējot birojam vajadzēja mainīt lēmumu ,taču šie argumenti netika ņemti vērā .Birojs lēmumā

norāda, ka pārkāpums ir tajā apstāklī, ka Komitejas lēmumprojektu nenodeva izskatīšanai finanšu komitejai, bet gan grāmatvedībai izpildei. Šāds

apgalvojums nav pamatots .No komiteju sēžu protokoliem redzams ,ka komiteja nelēma par dokumentu nodošanu grāmatvedībai. Tas būtu pretrunā ar

Nolikuma 6.1.punktu ,kurā Sabiedriskā organizācija pati iesniedz maksājuma pieprasījumu un finansējuma piešķiršanas grafiku Finanšu nodaļā ,bet

nevis komiteja vai viņš ,kā komitejas deputāts. Komitejai izskatīšanai nebija sagatavots un iesniegts lēmuma projekts par komitejas pieņemtā lēmuma

tālāku virzīšanu uz domi. Atbilstoši Nolikuma 5.nodaļai,komitejas kompetence bija izvērtēt Sabiedrisko organizāciju pieteikumus ,bet ne finansējuma

izmaksu. Tiek pārmesta lēmumprojektu virzības neievērošana domē, lai gan viņa kompetencē nav lēmumprojektu virzības nodrošināšana domē.

Domes lēmuma projektu virzība noteikta likuma “Par pašvaldībām” 33.pantā .Viņa balsojums “par” komitejas sēdē iesniegto un izskatāmo

lēmumprojektu bija tiesisks un pamatots un par to nevar sodīt. Kā komitejas loceklis nevar būt atbildīgs par to, ka Dome nav pieņēmusi galīgo

lēmumu par apropriācijas sadali gadījumā, ja tāds lēmums bija vajadzīgs .Tā jau ir publiskās personas, bet ne atsevišķa deputāta atbildība. Birojs nav

iedziļinājies pašvaldības noteiktajā kārtībā, kādā Sabiedriskās organizācijas saņem pašvaldības atbalstu ,pilnīgi nepamatoti meklējot viņa darbībās

jebkādus pārkāpumus ,sagrozot lietā esošos rakstveida pierādījumus. Birojs kļūdaini pārmet ,ka pastāvīgās komitejas pārdalīja pašvaldības budžeta

apropriāciju un izmaksāja finansējumu. Finanšu līdzekļi apropriēti tikai budžetā noteiktajā kārtībā un mērķim “Sabiedrisko organizāciju atbalsts”,

atbilstoši budžeta izdevumu klasifikācijas kodam. Finanšu līdzekļus asignēja dome, kā iestāde, domes grāmatvedība veica pārskaitījumus

sabiedriskajām organizācijām. Pastāvīgās komitejas organizēja Sabiedrisko organizāciju konkursus ,sadalot konkursa kārtībā budžetā jau iedalītos

finanšu līdzekļus. Pastāvīgās komitejas nepārdalīja pašvaldības budžeta apropriāciju .Lietā ir pierādījumi-maksājuma dokumenti sabiedriskajām

organizācijām-finanšu līdzekļu izmaksu veica domes kā iestādes grāmatvedība ,bet ne komiteja. Birojs neapstrīd to, ka pašvaldībai budžeta līdzekļi

Sabiedrisko organizāciju finansēšanai jau tika iedalīti budžetā ,tai pat laikā pārmet, ka pastāvīgā komiteja rīkojas ar pašvaldības mantu pretēji tiesību

normās noteiktajai kārtībai, tādējādi pārkāpjot lēmuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 18.pantā noteikto. Šāds

apgalvojums ir pretrunīgs, jo birojs gan atzīst, ka pašvaldībai budžeta līdzekļi Sabiedrisko organizāciju finansēšanai jau bija iedalīti ,tomēr pastāvīgās

komitejas darbā saskata pārkāpumus lēmumu pieņemšanā par Sabiedrisko organizāciju atbalstīšanu konkursa kārtībā. Sūdzības iesniedzēja ieskatā,

birojs pilnīgi nepareizi tulko un piemēro tiesību normas ,kas arī noveda pie nepareiza lēmuma pieņemšanas. Pamatojoties uz Latvijas APK 289. 12

panta otrās daļas 2.punktu, lūdza apmierināt sūdzību ,atcelt lēmumu par saukšanu pie administratīvās atbildības un izbeigt administratīvā pārkāpuma

lietu.

2016.gada 12.septembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs iesniedza paskaidrojumu, kurā norādīja, ka sūdzību uzskata par

nepamatotu un noraidāmu .

Motīvu daļa

Izvērtējot sūdzībā norādītos motīvus ,pārbaudot lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa secina, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas

biroja priekšnieka 2016.gada 7.jūlija lēmums Nr.1/4100 jāatstāj negrozīts, bet sūdzība ir jānoraida.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6 panta septīto daļu ,tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas

naudu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1.pants noteic, ka administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu,

īpašumu, pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās

intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un

stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu

attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā.

Minētā uzdevuma realizēšanai administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo pārkāpumu,

kādu administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar

nodomu vai aiz neuzmanības izdalīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai

noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīva atbildība.

No lietas materiāliem izriet, ka ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja

/valsts amatpersona/ 2016.gada 26.maija lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/91 /pers. B/ saukts pie administratīvās atbildības pēc

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 166.30 panta un uzlikts naudas sods EUR 75 apmērā. Par lēmumu /pers. B/

iesniedzis sūdzību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam.

Ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka 2016.gada 7.jūlija lēmumu Nr.1/4100 sūdzība noraidīta un lēmums atstāts

negrozīts.

2016.gada 28.jūlijā sūdzību par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka 2016.gada 7.jūlija lēmumu Nr.1/4100

administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/91 /pers. B/ iesniedza Daugavpils tiesā.

Ar Daugavpils tiesas tiesneses 2016.gada 1.augusta lēmumu sūdzība tika pieņemta un noteikta sūdzības izskatīšana rakstveida procesā ,kā to

paredz Latvijas APK 289.6 pirmā daļa.

No sūdzības izriet, ka /pers. B/ apstrīd ,ka ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, atbildība par kuru paredzēta Latvijas APK 166.30 pantā.

Latvijas APK 166. 30 pantā noteikts, ka par likumā noteikto komercdarbības ,valsts amatpersonas amata savienošanas ,pārstāvības ,ienākumu

gūšanas ierobežojumu vai tādu ierobežojumu pārkāpšanu ,kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, kā arī par valsts

amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro,

atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja /valsts amatpersona/ 2016.gada

26.maija lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/91 izriet, ka /pers. B/ saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 166.30 panta ,tas ir, par tādu ierobežojumu pārkāpšanu ,kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu.

Tiesa secina ,ka lietā nepastāv strīds ,ka /pers. B/ no 2013.gada 1.jūlija līdz šim brīdim ir Daugavpils pilsētas domes valsts amatpersonu

sarakstā kā domes deputāts ,ko apliecina Valsts ieņēmumu dienesta 2016.gada 8.aprīļa vēstule Nr.8.4.-11/IPD/161. Līdz ar to sūdzības

iesniedzējam kā valsts amatpersonai ir saistoši likuma “Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā “ un citos normatīvajos aktos

noteiktie ierobežojumi un aizliegumi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka 2016.gada 7.jūlija lēmumā Nr.1/4100 konstatēts , ka /pers. B/ kā valsts

amatpersona pildot Daugavpils pilsētas domes deputāta amata pienākumus 2014.gada 17.aprīļa sēdē un 2015.gada 23.aprīļa sēdē kā Sociālo

jautājumu komitejas loceklis, lemjot par pamatbudžeta programmas “Sabiedrisko organizāciju atbalsts” paredzēto līdzekļu pārdali biedrībām un

nodibinājumiem ,balsojot “par” un nevirzot sagatavotos lēmumprojektus izskatīšanai domes sēdē , neievēroja likuma “Par pašvaldībām” 50.pantu un

pārkāpa likuma “Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā “ (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2015.gada 22.decembrim) 18.pantā

noteikto ierobežojumu, ka valsts amatpersona drīkst rīkoties ar publiskas personas institūcijas mantu ,tai skaitā finanšu līdzekļiem ,likumā Ministru

kabineta noteikumos ,kā arī pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā.

Tiesa secina, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja konstatētos apstākļus apliecina lietā iesniegtie rakstveida pierādījumi:

2016.gada 19.janvāra galvenās speciālistes /valsts amatpersona/ ziņojums Nr.14-5/16 , Valsts ieņēmumu dienesta 2016.gada 8.aprīļa vēstule Nr.8.4.-

11/IPD/161,Daugavpils pilsētas domes 2016.gada 4.ferbuāra vēstule Nr.1.2-5/225,Daugavpils pilsētas domes 2014.gada 23.janvāra sēdes protokols

Nr.3,Daugavpils pilsētas domes 2015.gada 30.janvāra sēdes protokols Nr.2,Daugavpils pilsētas domes 2013.gada 11.jūlija sēdes protokola izraksts

Nr.17,Daugavpils pilsētas domes Sociālo jautājumu komitejas 2014.gada 17.aprīļa sēdes protokols Nr.8, Daugavpils pilsētas domes Sociālo

jautājumu komitejas 2015.gada 23.aprīļa sēdes protokols Nr.7, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2016.gada 18.janvāra atbilde

Nr.17.18-1e/350, Tieslietu Ministrijas 2016.gada 3.marta atbilde Nr.0-17/909, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2016.gada

11.marta atbilde Nr.17.18-1e/207 un /pers. B/ 2016.gada 12.aprīļa un 2016.gada 18.maija paskaidrojumi.

Tiesa secina, ka lietā ir gūti pamatoti pierādījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumā norādītajam, ka Sociālo jautājumu

komitejas lēmumi par finansējuma piešķiršanu biedrībām netika nodoti izskatīšanai domē, bet nodoti grāmatvedībai izpildei un izmaksas veiktas

pamatojoties uz komitejas lēmumiem.

Likuma “Par pašvaldībām” 50.pantā noteikts, ka Dome no domes deputātiem ievēlē pastāvīgās komitejas, kuras:1) sagatavo jautājumus

izskatīšanai domes sēdē; 2) sniedz atzinumus jautājumos, kas ir komitejas kompetencē; 3) pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā kontrolē pašvaldības

iestāžu darbu; 4) izskata pašvaldības iestāžu budžeta projektus un iesniedz tos finanšu komitejai; 5) apstiprina un kontrolē pašvaldības iestāžu izdevumu

tāmes; 6) veic citus pienākumus atbilstoši pašvaldības nolikumam. Likuma “Par pašvaldībām” 33.panta pirmās daļas 2.punkts, paredz, ka domes sēdē

izskata lēmumu projektus, kurus iesniedz domes komitejas .Līdz ar ko jāsecina, ka komiteju kompetencē ir sagatavot lēmumu projektus izskatīšanai

domes sēdē . Likumdevējs nav piešķīris pastāvīgajām komitejām, šai gadījumā- Sociālo jautājumu komitejai (tās locekļiem) tiesības pieņemt galīgo

lēmumu par finanšu līdzekļu apriopriācijas pārdali ,līdz ar ko pamatoti /pers. B/ darbībās ir saskatīts Latvijas APK 166.30 panta sastāvs.

Tiesa nepiekrīt sūdzības iesniedzēja argumentiem ,ka birojs bez tiesiska pamata saucis pie atbildības katru no komitejas locekļiem atsevišķi ,lai

gan tā ir publiskas personas atbildība. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 70.panta pirmajā daļā noteikts, ka par koleģiālas institūcijas pārvaldes

lēmuma lietderību un tiesiskumu atbild tie koleģiālas institūcijas locekļi ,kas balsojuši ,ja vien kāds no viņiem nav īpaši pieprasījis lēmuma

pieņemšanas protokolā fiksēt savus iebildumus.

Izskatāmajā lietā tiesa pēc iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā,

novērtējot lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka 2016.gada 7.jūlija lēmumā Nr.1/4100

izdarītie secinājumi balstīti uz noskaidrotiem lietas faktiskajiem apstākļiem, pareizi un pietiekamā apjomā novērtējot normatīvos aktus, kas attiecas uz

konkrētās situācijas tiesisko regulējumu. Līdz ar ko tiesa nevar piekrist sūdzības iesniedzēja iebildumiem par argumentu nepilnīgu izvērtēšanu, par likuma

normu nepareizu tulkošanu un piemērošanu.

Latvijas APK 289. 13 panta trešajā daļā noteikts, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa secina ,ka pieņemot lēmumu ir veikta lietas apstākļu objektīva izvērtēšana, lēmumā konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi un uz tiem

balstītie secinājumi ir pareizi, lēmumā sniegtais pamatojums ir pilnībā pietiekams ,tāpēc tiesa pievienojas Korupcijas novēršanas un apkarošanas

biroja nolēmuma motivācijai un to neatkārto .

Iepazīstoties ar lietas materiāliem, tiesa nekonstatē procesuālo tiesību normu, kas regulē administratīvās pārkāpuma lietas lietvedību un

izskatīšanas kārtību pārkāpumus, kas būtu par pamatu minētā iestādes lēmuma atcelšanai.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestāde savā lēmumā ir atsaukusies un izvērtējusi visus

lietā iegūtos pierādījumus un pamatoti konstatējusi, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi,

kā arī ir pilnībā pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs. Tāpat iestāde savā lēmumā ir izvērtējusi iesniedzējam uzliktā soda mēra pamatotību

izdarītajam administratīvajam pārkāpumam.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka iesniedzēja sūdzība nav pamatota un ir noraidāma, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja

priekšnieka 2016.gada 7.jūlija lēmums Nr.1/4100 ir atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pantu, 289.12 panta otrās daļas 1.punktu,289.13 pantu, tiesa,

nosprieda:

Atstāt negrozītu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka 2016.gada 7.jūlija lēmumu Nr.1/4100 administratīvā pārkāpuma

lietā Nr.870/1-24/91 , bet /pers. B/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils

tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams Daugavpils tiesas krimināllietu kancelejā 2016.gada 26.oktobrī.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Vaivode.