Court fully allows bank's small claims suit for loan default, interest, penalty, and court costs against individual debtor.

Lietas Nr. C31348614

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2015.gada 3.decembrī

Jelgavas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese N.Paņkiva,

ar tiesas sēdes sekretāri G.Kramu,

piedaloties prasītāja pilnvarotajam pārstāvim /pers. C/

2015.gada 17.novembrī izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu Nordea Bank AB maza apmēra prasība pret /pers. E/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Tiesā saņemts prasītāja Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle prasības pieteikums maza apmēra prasība pret atbildētāju /pers. E/ par

parāda piedziņu, kurā lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam parādu 518,65 EUR, kas sadalās, kā: pamatparāds 426,86 EUR, nolīgtie procenti

par kredīta lietošanu 13,16 EUR, līgumsods par kredītlimita pārsniegšanu 0,67 EUR, likumiskie procenti 77,96 EUR, kā arī lūdz piedzīt tiesas izdevumus

un noteikt prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus ar likmi 6% gadā no piedzītās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildes

(izsoles) dienai.

Prasības pieteikumu motivē ar to, ka starp prasītāju un atbildētāju 2010.gada 18.martā noslēgts Overdrafta līgums privātpersonai. Līgumā

puses vienojušās, ka prasītājs piešķir atbildētājai aizdevumu ar limitu līdz 426,86 EUR (300 Ls). Atbildētāja apņēmusies maksāt prasītājam procentus

atbilstoši procentu likmei, kas ir noteikta overdrafta noteikumos, kā arī par bankas pakalpojumiem atbilstoši aizdevēja pakalpojumu cenrādim.

Atbildētāja apņēmusies nodrošināt, lai debetēšanas rezultātā norēķinu kontā netiktu pārsniegts overdrafta limits, kas nozīmē, ka izmantotās aizdevuma

summas, uzkrāto procentu un limita pārsniegšanas līgumsoda kopējā summa nedrīkst pārsniegt overdrafta limitu. Par overdrafta limita pārsniegšanu

atbildētāja apņēmusies maksāt līgumsodu. Izmantotā aizdevuma summa ir 426,86 EUR (300 Ls). Tā kā atbildētāja pieļāva kredītlimita pārtēriņu un

neveica ikmēneša procentu maksājumus, tad atbilstoši overdrafta noteikumu 7.3.punktam prasītājs izbeidza līgumu. Līdz ar to uz līguma izbeigšanas

datumu 23.03.2011. atbildētājas neatmaksātā parāda summa sastāda 440,69 (309,72 Ls), kas sadalās kā: pamatparāds 426,86 EUR (300 Ls), nolīgtie

procenti par kredīta lietošanu 13,16 EUR (9,25 Ls), līgumsods par kredītlimita pārsniegšanu 0,67 .

Tā kā atbildētāja joprojām izmanto pamatparāda summu, tad prasītājs ir tiesīgs aprēķināt likumiskos procentus par laika posmu no

23.03.2011. līdz 07.04.2014., tas ir, par 1111 dienām pēc likmes 6% gadā, likumisko procentu summa ir 77,96 EUR (54,79 Ls).

Norāda, ka prasītājs ir nosūtījis atbildētājai paziņojumu par nepieciešamību atmaksāt parādu, atbildētāja nav reaģējusi uz paziņojumu, nav

cēlusi iebildumus par parāda summu, nav veikusi parāda samaksu. Prasītājs vērsies tiesā ar pieteikumu pret atbildētāju par saistības piespiedu izpildīšanu

brīdinājuma kārtībā, un tā kā brīdinājuma izsniegšana atbildētājai nebija iespējama, tad prasītāja pieteikums ir atstāts bez izskatīšanas.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1590., 1591., 1651., 1652., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1757., 1934., 1943., 1945.,

1946.pantu.

Civilprocesa likuma 250 25.panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu

lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma

norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Prasītājs norādījis, ka lietas iztiesāšana tiesas sēde nav nepieciešama (lietas 6.lapa).

Atbildētājam atbilstoši Civilprocesa likuma 25021.panta prasībām nosūtīts prasības pieteikums un tam pievienoto dokumentu noraksti, kā

arī paskaidrojuma veidlapas. Un atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta prasībām atbildētājai izskaidrotas procesuālās tiesības. Ievērojot, ka tiesas

dokumenti atbildētājam tika piegādāti uz viņa deklarēto dzīvesvietu, tad ievērojot Civilprocesa likuma 561.pantā ietverto prezumpciju par tiesas

dokumentu piegādi un izsniegšanu, uzskatāms, ka atbildētājam tiesas dokumenti ir izsniegti.

2014.gada 6.jūnijā tiesā saņemti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi (lietas 61.-65.lapa), kur atbildētāja norādījusi, ka prasību neatzīst.

Kā iebildumus pret prasību un to pamatojumu atbildētāja norādījusi, ka, saskaņā ar Likuma 3.panta 2.punktu, 5.panta otrās daļas 3. un 5.punktu,

6.panta trešo daļu, līgumā noteiktā nolīgto procentu likme par kredīta lietošanu 25% gadā ir nesamērīga, atbildētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir

pretrunā ar labticības principu. Noteiktā procentu likme šā brīža ekonomiskajos apstākļos uzliek nesamērīgu apgrūtinājumu, kas rada lielus zaudējumus

atbildētājai. Atbildētāja norāda, ka līgumā noteiktais līgumsods par kredītlimita pārsniegšanu 72% gadā ir nesamērīgs, atbildētāju nostāda neizdevīgā

stāvoklī un ir pretrunā ar labticības principu. Noteiktais līgumsods šā brīža ekonomiskajos apstākļos uzliek nesamērīgu apgrūtinājumu, kas rada lielus

zaudējumus atbildētājai. Noteiktais līgumsods ir neproporcionāli liels salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto

zaudējumu. Ņemot vērā to, ka netaisnīgos un prettiesiskos līguma noteikumus nedrīkst piemērot, atbildētāja neatzīst prasību pilnā apmērā.

Atbildētāja norādījusi, ka vēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē, pamatojot to ar to, ka vēlas dot savus paskaidrojumus, pamatot savus

argumentus, kā arī uzdot jautājumus prasītājam mutiski tiesas sēdē.

Ar Jelgavas tiesas tiesneses 2014.gada 19.novembra lēmumu civillieta nolikta izskatīšanai tiesas sēdē.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis prasību uzturēja pilnā apmērā. Papildus prasības pieteikumā norādītajam, paskaidroja, ka

atbildētāja pēc būtības apstrīd procentus un līgumsodu. Atbildētāja uzskata, ka procenti ir ļoti nesamērīgi un nostāda viņu neizdevīgā stāvoklī. Prasītājs

uzskata, ka 25% gadā ir ļoti adekvāta likme. Prasītājs ir savlaicīgi pārtraucis līgumu un nekāds lielais slogs negulstas uz atbildētāju, jo procenti tiek prasīti

13,16 EUR, kā arī līgumsods tiek prasīts tikai 0,67 EUR. Prasītājs uzskata, ka nav nekāds slogs. Lūdza prasību apmierināt.

Tiesas sēdē atbildētāja nav ieradusies. No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājai par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots

Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā (lietas 1., 2.lapa). Par neierašanās iemesliem atbildētāja tiesu nav informējusi. Tiesai nav zināmi atbildētājas

neierašanās iemesli.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.pantu, tiesa nolēma izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes, jo nesaskatīja lietas izskatīšanas atlikšanas

pamatus.

Motīvu daļa

Novērtējusi prasības saturu kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, prasītāja pārstāvja sniegtajiem paskaidrojumiem tiesas

sēdē, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

2010.gada 18.martā starp Nordea bank Finland Plc Latvijas filiāli un atbildētāju /pers. E/ noslēgts Overdrafta līgums privātpersonai,

saskaņā ar kuru banka piešķīrusi atbildētājai aizdevumu ar limitu 426,86 EUR (300 Ls) apmērā (lietas 12., 13.lapa). Parakstot līgumu, atbildētāja

apliecinājusi, ka ir iepazinusies ar šī līguma noteikumiem un Vispārīgiem noteikumiem un visiem tā pielikumiem par overdraftu privātpersonām, un šiem

noteikumiem piekrīt. Saskaņā ar Vispārīgo noteikumu par overdraftu privātpersonām (lietas 13.lapa) 3.1. punktu atbildētāja apņēmusies maksāt

procentus, kas saskaņā ar pakalpojumu cenrāža 8.1.punktu ir 25% gadā (lietas 14.lapa). Tiesas sēdē netika iegūti pierādījumi, ka minētais līgums būtu

apstrīdēts, un tas ir saistošs līgumslēdzējām pusēm.

No noslēgtā starp Nordea bank Finland Plc Latvijas filiāli un atbildētāju /pers. E/ līguma privātpersonai (lietas 12.lapa) pierādīts, ka

prasītājs no savas puses noslēgto līgumu ir izpildījis, ieskaitot norēķinu kontā līgumā noteikto kredīta limitu. Minēto apstiprina Konta izraksti (lietas 15.-

47.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu

atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

No lietā esošā izraksta par kredīta stāvokli redzams, ka atbildētāja nav pildījusi savas līgumā nolīgtās saistības un nav veikusi aprēķināto

procentu par izmantoto aizdevumu apmaksu līgumā noteiktajā kārtībā, kā arī nav veikusi pašas aizdevuma pamatsummas atmaksu. Līdz ar to saskaņā ar

Vispārīgo noteikumu par Overdraftu privātpersonām 2.4.punktā ietvertajiem nosacījumiem, prasītājam ir tiesības pieprasīt atmaksāt izmantoto overdraftu

un izbeigt līgumu.

Ar lietā esošo izrakstu par kredīta stāvokli pierādīts, ka atbildētājas pamatparāds, kas izriet no 2010.gada 18.martā noslēgtā Overdrafta

līguma privātpersonām nosacījumu neizpildes ir 426,86 EUR (300 Ls). Tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības pieprasīt neatmaksāto aizdevuma

pamatsummu 426,86 EUR (300 Ls) apmērā no atbildētājas. Pamatparāda apmērs 426,86 EUR (300 Ls) apstiprinās ar konta izrakstu un parāda apmērs

pierādīts ar pielikumā pievienoto prasības summas aprēķinu (lietas 11.lapa), un tas nav apstrīdēts (Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa).

Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu, procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis

nokavējumu.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai

kavējumu, samērā ar tās daudzumu un lietošanas ilgumu.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja apgalvojumu par to, ka atbildētāja nav izpildījusi saistības pēc aizdevuma līguma, nav atmaksājusi

aizdevuma pamatsummu, jo samaksas pierādīšanas pienākums saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu gulstas uz atbildētāju.

Prasītājs norāda, ka atbildētāja pieļāva kredītlimita pārtēriņu, un norādīts, ka norēķinu konts slēgts 2011.gada 23.martā, atbildētājai

nosūtīts paziņojums par nepieciešamību atmaksāt parādu un līguma izbeigšanu (lietas 48.lapa).

Civillikuma 1589.pantā ir noteikti gadījumi, kad pēc Civillikuma pielaižama vienpusēja atkāpšanās no līguma. Minētajā normā noteikts, ka

vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad

tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

No lietā esošā Paziņojuma (lietas 48.lapa) redzams, ka prasītājs 2011.gada 8.martā paziņo atbildētājai par konta negatīvo atlikumu,

brīdinot par konta slēgšanu un atkāpšanos no līguma.

Pie apstākļiem, kad atbildētāja nav pildījusi līgumā uzņemtās saistības, tiesa atzīst, ka prasītājam bija tiesības saskaņā ar Vispārīgo

noteikumu par overdraftu privātpersonām 7.3.punktā ietvertajiem nosacījumiem, pieprasīt atmaksāt izmantoto kredītu un izbeigt līgumu.

Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par naudas summas lietošanas atvēlējumu vai

kavējumu, samērā ar tās daudzumu un lietošanas ilgumu.

Kā secināms no lietas materiāliem, aizdevējs ir izvēlējies līgumā pielīgtās tiesības un izbeidzis aizdevuma līgumu, vienpusēji atkāpjoties no

līguma un pieprasot nekavējošu saistību izpildi, proti, samaksāt aizdevuma pamatparādu, nesamaksātos aizdevuma lietošanas procentus un līgumsodu,

attiecīgi 2011.gada 23.martā slēdzot norēķinu kontu.

Tiesa uzskata, ka izbeidzot līgumu vienpusējā kārtā pirms galējā aizdevuma samaksas termiņa iestāšanās un prasot tūlītēji atmaksāt

aizdevuma pamatsummu, izbeidzas arī prasītājas naudas summas lietošanas atvēlējums.

Pastāvot šādam apstāklim, tiesas ieskatā, prasītājam ir tiesības prasīt līgumiskos procentus, kuru maksāšanas pienākums bija radies pirms

galvenās saistības vienpusējas izbeigšanas, tas ir pirms norēķinu konta slēgšanas.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja nolīgto procentu maksājumu 13,16 EUR (9,25 Ls) par laika periodu no 2010.gada 1.decembra līdz

2011.gada 23.martam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

Kā norādīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 30.janvāra spriedumā lietā Nr. SKC – 644/2013, ar atkāpšanos no

līguma vairs nepastāv līgumisks (juridisks) pamats piemērot bijušā līguma noteikumus par līgumiskajiem procentiem un līgumsodu. Prasītājam bez šaubām

ir tiesības saņemt kredīta nedzēsto pamatsummu, kā arī procentus un līgumsodu, kas uzkrājušies līdz līguma izbeigšanas brīdim, un tā kā tas ir kapitāls,

kas atrodas pie citas personas – tad no līguma izbeigšanas brīža arī likumiskos procentus saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu likumisks (likumā noteikts)

līgumsods šādā situācijā Civillikumā nav noteikts.

Ar šo spriedumu Senāts atkāpjas no judikatūras un izdara precizējumu, ka līgumiskie procenti un līgumsods gadījumos, kad līdzējs tiesīgi

atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt. Spriedumā sniegta atziņa, ka, ja tiek izmantotas pielīgtās tiesības lauzt līgumu

pirms termiņa, līgumam izbeidzoties pirms termiņa, zūd arī līgumiskais pamats pielīgto procentu un līgumsoda aprēķināšanai un piedziņai atbilstoši līguma

nosacījumiem, jo nav nekāda tiesiska pamata to piemērošanai pēc līguma izbeigšanās.

Novērtējot minēto, tiesai ir tiesisks pamats piedzīt no atbildētāja prasītāja labā neatmaksāto aizdevuma pamatparādu 426,86 EUR

(300 Ls), un nolīgtos lietošanas procentus 13,16 EUR (9,25 Ls) par laika periodu no 2010.gada 1.decembra līdz 2011.gada 23.martam.

Tā kā konkrētā prasība tiesā celta 2014.gada 30.aprīlī, tad uz pieprasīto līgumsodu nav piemērojami Civillikuma 1716., 1717., 1722.panta

grozījumi, kas piemērojami no 2015.gada 1.janvāra.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.decembrim), līgumsods ir pametums, ko kāda persona

uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.decembrim), līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to

var noteikt nevien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas.

Civillikuma 1720.pants nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par

neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Civillikuma 1721.pantu, ja kāds izpilda tikai daļu no savas saistības, tad tomēr viņam jāsamaksā viss līgumsods, bet ne tikai

samērīga daļa.

Līgumsods ir civiltiesību institūts ar divējādu dabu, no vienas puses tas ir saistības pastiprinājums, no otras puses līgumsods kļūst par

atbildības izpausmi, ja pastiprinājums izrādījies nepietiekams (Torgāns K. Saistību tiesības. I daļa. Rīga, 2006., 115.lpp.).

Saskaņā ar overdrafta noteikumu 3.7.punktā pielīgto, aizņēmējam jāmaksā aizdevējam nokavējuma līgumsods par overdrafta limita

pārsniegšanu, kas atbilstoši cenrādim ir noteikts 72% no savlaicīgi neapmaksātās summas.

Tā kā atbildētāja pieļāvusi prettiesisku līguma pārkāpumu, proti, nav atmaksājusi prasītājam aizdevumu, tiesa uzskata, ka ir pamats

līgumsoda piemērošanai.

Pastāvot šādam apstāklim, tiesas ieskatā, prasītājam ir tiesības prasīt līgumsodu, kuru maksāšanas pienākums bija radies pirms galvenās

saistības vienpusējas izbeigšanas.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 0,67 EUR (0,47 Ls) par laika periodu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 23.martam.

Novērtējot minēto, tiesai ir tiesisks pamats piedzīt no atbildētājas prasītāja labā līgumsodu par laika periodu no 2011.gada 1.janvāra līdz

2011.gada 23.martam 0,67 EUR (0,47 Ls).

Tiesas sēdē netika iegūti pierādījumi tam, ka atbildētāja parādu atdevusi pilnībā, kas saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu jāpierāda tam, kas

to apgalvo. Atbildētāja parāda samaksu nav pierādījusi, sakarā ar ko tiesai nav pamata apšaubīt parāda esamību. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka

prasītājam bija tiesības piemērot līgumā noteiktās soda sankcijas pret atbildētāju par savlaicīgi neatmaksāto aizdevumu, par laiku līdz vienpusējai līguma

laušanai. Tiesa, izvērtējot tiesību normas par līgumsodu kopsakarā ar taisnīguma un samērīguma principu, ir nonākusi pie atzinuma, ka līgumsods, kas

aprēķināts par laiku no 2011.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 23.martam 0,67 EUR (0,47 Ls).apmērā, konkrētajā gadījumā ir vērtējams kā saprātīgs un

taisnīgs.

Tiesa, pretēji atbildētājas uzskatam, atzīst, ka prasītāja līgumsoda aprēķins nav pretējs Civillikuma 1.pantā noteiktajam labas ticības

principam un tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto līgumsoda aprēķinu. Tiesa uzskata, ka pieprasītais līgumsods ir samērīgs ar pamatparādu.

Tiesa uzskata, ka prasītāja pieprasītais līgumsods un līgumiskie procenti liecina par līguma nosacījumu godprātīgu izpildi, neveicot nepamatotu

iedzīvošanos uz atbildētājas rēķina.

Tiesai nav pamata atzīt, ka būtu pārkāptas atbildētājas kā patērētāja tiesības.

Pie apstākļiem, kad atbildētāja nav izteikusi iebildumus, prasības vai ierunas attiecībā uz darījuma spēkā neesamību vai atbildētājas gribas

trūkumiem slēdzot minēto darījumu, tiesai nav pamata uzskatīt, ka pušu starpā pastāvētu domstarpības līguma apspriešanas sakarā. Bez tam, kā secināms

no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas, ne katrs neapspriests līguma noteikums ir atzīstams par netaisnīgu. Par netaisnīgu līguma

noteikumu uzskatāms tāds noteikums, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par

līgumsaistību neizpildi. Ievērojot līgumsoda funkcijas, tiesa atzīst, ka līgumsods pieprasītajā apmērā pilda sodīšanas funkcijas par līguma nepildīšanu.

Tādējādi, tiesai nav pamata atzīt līguma noteikumus par līgumsoda maksāšanas pienākumu par netaisnīgiem attiecībā pret atbildētāju no Patērētāju tiesību

aizsardzības regulējuma viedokļa.

Konkrētajā gadījumā līgumsods noteikts aizdevuma neatmaksāšanas gadījumā, kas pilnībā atkarīgs no atbildētājas rīcības. Tiesa secina, ka

pušu noslēgtajā līgumā nav konstatējama neatbilstība, samērīguma, taisnīguma un Civillikuma 1.pantā ietvertajam labas ticības principam.

Novērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka iegūti pietiekoši pierādījumi tam, ka atbildētāja nav samaksājusi parāda pamatsummu 426,86 EUR

(300 Ls) apmērā, procentus 13,16 EUR (9,25 Ls) apmērā un prasītājam ir tiesības prasīt līgumsoda 0,67 EUR (0,47 Ls) apmērā piedziņu.

Civillikuma 1.pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Minētajā tiesību normā norādītais labas ticības

princips nozīmē, ka katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās

puses intereses.

Saskaņā ar Civillikuma 1811.pantu katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i. nolīdzinot

parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.

Civillikuma 1759.panta 2.punktā norādīts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata arī par svešu naudu, nevien

tad, kad tās turētājs to lietojis savā labā, bet arī tad, kad viņam pienācies šo naudu noguldīt uz procentiem un viņš to nav darījis.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti

likumiskie procenti (1765.p.).

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 77,96 EUR (54,79 LVL) par laiku no 23.03.2011. – 07.04.2014.

Tā kā atbildētāja nav veikusi piešķirtā kredīta atmaksu, pēc līguma izbeigšanas lietojusi naudas līdzekļus, pamatparāda apmēru

426,86 EUR nav apstrīdējusi, tad tiesa atzīst prasītāja tiesības saskaņā ar Civillikuma 1753.panta, 1759.panta 2.punkta un 1765.panta nosacījumiem

saņemt no atbildētājas likumiskos aizdevuma lietošanas procentus prasītāja pieprasītajā 77,96 EUR (54,79 LVL) apmērā

Ievērojot Civilprocesa likuma 195.pantu, tiesa atzīst prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja

likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu noteikti - seši procenti no simta gadā no piedzītās, bet neatmaksātās parāda

pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītājs nomaksājis valsts nodevu 77,80 EUR (lietas 4., 5.lap) apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,84 EUR (lietas 6.,

75.lapa) apmērā, kas piedzenami no atbildētājas prasītāja labā.

Tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu valstij piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,20 EUR (lietas 2.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un

mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums

izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 193.pantu un 250.25pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību pilnīgi.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu Nordea Bank AB, reģistrācijas numurs 516406-0120, pēc 2010.gada

18.marta Overdrafta līguma privātpersonai, parāda pamatsummu 426,86 EUR, procentus par kredīta lietošanu laika periodu no 2010.gada 1.decembra

līdz 2011.gada 23.martam 13,16 EUR, līgumsodu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 23.martam 0,67 EUR, likumiskos procentus par laika periodu

no 2011.gada 23.marta līdz 2014.gada 7.aprīlim 77,96 EUR, kopā 518,65 EUR (pieci simti astoņpadsmit euro 65 centi), un tiesāšanās izdevumus

85,64 EUR (astoņdesmit pieci euro 64 centi.

Noteikt tiesības Nordea Bank AB tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6 % (sešus procentus) gadā

no parāda pamatsummas.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus - ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,20 EUR

(četri euro 20 centi).

Noteikt termiņu /pers. E/ labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot pienākumu

iesniegt Jelgavas tiesā pierādījumus par tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2015.gada 17.decembra apelācijas kārtībā Zemgales

apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Tiesnese N.Paņkiva