C29554715 / C-0673-17 · Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

Lietas arhīva Nr. C-0673-17/20

ECLI:LV:RLPT:2017:1106.C29554715.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 6.novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Lūciņa-Linka

ar tiesas sēžu sekretāri S.Savku

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret SIA „BALTKORTS” un AS „SEB banka” par īpašuma tiesību atzīšanu un nekustamā

īpašuma atsvabināšanu no ķīlas.

Aprakstošā daļa

[1] 2015.gada 12.jūnijā /pers. A/ cēlis Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret SIA „BALTKORTS” un AS „SEB banka” par

īpašuma tiesību atzīšanu un nekustamā īpašuma atsvabināšanu no ķīlas.

Prasībā, pamatojoties uz Civillikuma 968., 994., 1477.pantu, likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 13. un 21.pantu,

likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas

kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.punktu un ceturto daļu, Zemesgrāmatu likuma 29. un 37.pantu, lūgts:

1. atzīt /pers. A/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – angāru-noliktavu, kadastra apzīmējums /numurs/, kas atrodas /adrese/;

2. atzīt, ka nekustamais īpašums angārs-noliktava, kadastra apzīmējums /numurs/, kas atrodas /adrese/, nav ieķīlāts par labu AS „SEB banka”;

3. noteikt, ka nekustamais īpašums angārs-noliktava, kadastra apzīmējums /numurs/, kas atrodas /adrese/, ir ierakstāms Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/.

Norādīts, ka 2004. gada 9. jūlijā starp prasītāju un atbildētāju SIA „BALTKORTS” ticis noslēgts līgums Nr.7, ar kuru

SIA “BALTKORTS” par 24 500 USD pārdevusi prasītājam būvi /adrese/, kadastra Nr./numurs/, kas atrodas uz SIA „BALTKORTS”

piederošā zemesgabala, kā arī betona pamatus, savukārt prasītājs apņēmies uz laiku līdz 2029. gada 9. jūlijam nomāt no SIA „BALTKORTS”

teritoriju 1000 m2 platībā, veicot vienreizēju nomas maksas maksājumu 10 500 USD apmērā. 2004. gada 13. jūlijā prasītājs samaksājis SIA

„BALTKORTS” 35 000 USD, bet 2004. gada 15. jūlijā atbildētāja minēto būvi nodevusi prasītājam. Prasītāja ieskatā tiesiska darījuma rezultātā

iegūtas īpašuma tiesības uz būvi, kas ir nostiprināmas zemesgrāmatā.

Prasītāja īpašuma tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā sarežģī apstākļi, ka SIA „BALTKORTS” nebija nostiprinājusi savas īpašuma tiesības uz

būvi zemesgrāmatā, kā arī pretēji līguma 4.2.1.punktam nebija veikusi prasītāja īpašuma tiesību reģistrāciju Valsts zemes dienestā un ierakstīšanu

zemesgrāmatā.

Prasītāja rīcībā nav likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 21.pantā noteikto dokumentu, kas nepieciešami būves

ierakstīšanai zemesgrāmatā. Ņemot vērā to, ka būve celta un tās ekspluatācija uzsākta 1990. gadā, bet īpašuma tiesības uz zemesgabalu

bijušajiem īpašniekiem atjaunotas 1995. gadā, turklāt 1999. gada 19. februārī un 2002. gada 26. martā no vairākām uz zemesgabala esošajām

ēkām (būvēm) tikuši izveidoti patstāvīgi nekustamā īpašuma objekti, prasītājs uzskata, ka strīdus būve atbilstoši likuma „Par atjaunotā Latvijas

Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta pirmās

daļas 1.punktam ir patstāvīgs īpašuma objekts, kas turklāt ir pievienojams citiem prasītājam piederošajiem uz zemesgabala /adrese/, esošajiem

īpašumiem, ierakstot to Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/. Ņemot vērā to, ka 2008. gada februāra ķīlas (hipotēkas) līguma

Nr.KD08022/2 noslēgšanas brīdī strīdus būve nepiederēja SIA „BALTKORTS”, atbildētāja nebija tiesīga ar to rīkoties bez prasītāja atļaujas.

[2] 2015.gada 10.augustā saņemti SIA „BALTKORTS” rakstveida paskaidrojumi par celto prasību, kuros norādīts, ka atbildētāja prasību

atzīst, jo 2004. gada 9. jūlijā prasītājam tikusi pārdota, bet 2004. gada 15. jūlijā nodota strīdus būve. Slēdzot ar AS „SEB banka” ķīlas līgumus,

atbildētājai nav bijis nodoma ieķīlāt strīdus būvi. No ķīlas līgumiem skaidri izriet, ka par labu bankai tikuši ieķīlāti tikai tie nekustamie īpašumi, kas

atrodas attiecīgajās adresēs un ietilpst kadastra numura sastāvā saskaņā ar dokumentiem un publiski pieejamajiem datiem. Norādīts, ka atbilstoši

Civillikuma 1504., 1505. un 1509.pantam priekšroka dodama tādam hipotēkas līgumu tulkojumam, kas vismazāk saista SIA „BALTKORTS” kā

parādnieci, bet šaubu gadījumā hipotēkas līgumi iztulkojami par ļaunu AS „SEB banka”, kurai, kā kreditoram, vajadzēja izteikties skaidrāk un

noteiktāk.

[3] 2015.gada 10.augustā saņemti AS „SEB banka” rakstveida paskaidrojumi par celto prasību, kuros norādīts, ka atbildētājas ieskatā,

prasība ir atstājama bez izskatīšanas, jo prasītāja rīcībā ir visi saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 21.pantu

īpašuma tiesību ierakstīšanai nepieciešamie dokumenti.

Gadījumā, ja tiesvedība tiks turpināta, atbildētāja uzskata, ka prasība ir noraidāma, jo atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu

zemesgrāmatās” 19.panta noteikumiem prasītājam pastāv šķēršļi būves ierakstīšanai zemesgrāmatā, proti, būvei konstatētas patvaļīgas būvniecības

pazīmes.

Prasītājs nav būves īpašnieks, būve ir ieķīlāta par labu bankai. Atbilstoši Civillikuma 994.panta pirmās daļas noteikumiem, pirkuma līgums

pats par sevi nenodibina īpašuma tiesības, bet gan ierakstīšana zemesgrāmatā. Lietā nav strīda par to, ka būve atradās un joprojām atrodas uz SIA

“BALTKORTS” piederošas zemes, līdz ar to atbilstoši Civillikuma 968.un 994.pantam par būves īpašnieci ir atzīstama SIA „BALTKORTS”, jo

tai pieder zemesgabals, uz kura atrodas strīdus būve, no kā izriet, ka strīdus būve ieķīlāta par labu AS „SEB banka”. Prasītājs hipotēkas līgumu

slēgšanas laikā nebija ierakstīts zemesgrāmatā kā būves īpašnieks, būve atradās uz SIA “BALTKORTS” zemes, līdz ar to atbilstoši Civillikuma

968.pantam atzīstams, ka būve ieķīlāta par labu bankai. Atbilstoši Civillikuma 2031.panta noteikumiem SIA “BALTKORTS” bija tiesības ieķīlāt

būvi par labu bankai.

AS „SEB banka” ieskatā, strīdus būve nav patstāvīgs īpašuma objekts un līdz ar to tā nav ierakstāma zemesgrāmatā atsevišķi no zemes.

Prasītājs nepamatoti atsaucies un piemērojis likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu

tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.punktu, prasītājs nav pierādījis, ka būve tikusi uzcelta uz

zemes, kas tiesiskā kārtā piešķirta tieši būves celtniecībai pirms 1992.gada 1.septembra, konkrētajā gadījumā būve uzcelta nelikumīgi.

Nav konstatējams pamats būves ierakstīšanai nodalījumā Nr./numurs/, būve nav patstāvīgs īpašuma objekts un to nevar ierakstīt atbilstoši

Zemesgrāmatu likuma 29.pantam, atsevišķā nodalījumā, prasītājs nav pamatojis Zemesgrāmatu likuma 37.pantā norādītos vairāku nekustamo

īpašumu savienošanas vienā nodalījuma priekšnoteikumus. Atbildētāja pieļauj, ka konkrētās prasības patiesais mērķis ir par labu bankai

nodibinātās ķīlas priekšmeta sastāva samazināšana, par ko liecina tas, ka prasītājs ir bijis vienīgais SIA „BALTKORTS” dalībnieks, kā arī tas, ka

SIA „BALTKORTS” nekad nebija informējusi banku par pirkuma līguma esamību; starp SIA „BALTKORTS” un banku norisinās vairākas

tiesvedības par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu.

[4] 2015.gada 21.septembrī tiesā saņemta prasītāja /pers. A/ atsauksme par atbildētājas AS „SEB banka” rakstveida paskaidrojumiem,

kurā norādīts, ka saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” pārejas noteikumu 3.punkta 1.apakšpunktu

atsavināšanas līgums nevar būt par pamatu prasītāja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, jo tas ticis noslēgts pēc 2000.gada 1.janvāra,

bet nekustamais īpašums nav bijis ierakstīts zemesgrāmatā. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 19.pantu redakcijā, kas stājās spēkā 2014.gada

29.novembrī, patvaļīgas būvniecības pazīmes vairs nav šķērslis būves ierakstīšanai zemesgrāmatā. Ņemot vērā to, ka strīdus būve neietilpst

Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā reģistrētā nekustamā īpašuma, kadastra Nr./numurs/, sastāvā, prasītāja ieskatā, tā ir atzīstama par

patstāvīgu īpašuma objektu. Turklāt konkrētajā gadījumā katrai būvei no dārzeņu glabātuves būvju kompleksa nebija atsevišķa projekta, bet to

pieņemšana notikusi, pamatojoties uz 1991.gada 24.novembra aktu, kā arī zeme dārzeņu glabātuves būvju kompleksam tikusi piešķirta tiesiski.

Prasītāja ieskatā vairāku nekustamo īpašumu savienošana vienā nodalījumā nav pretrunā ar likumu, jo visas prasītājam piederošās būves ir

uzskatāmas par saimniecisku vienību.

[5] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2015.gada 19.novembra lēmumu apmierināts /pers. A/, pieteikums par prasības

nodrošināšanu, atliekot izpildu darbības, apturot SIA “BALTKORTS” nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs/, ierakstīts Rīgas

pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, pārdošanu.

[6] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 6.novembra lēmumu apmierināts AS „SEB banka” pieteikums par prasības

nodrošinājuma atcelšanu civillietā /pers. A/ prasībā pret SIA „BALTKORTS” un AS „SEB banka” par īpašuma tiesību atzīšanu un nekustamā

īpašuma atsvabināšanu no ķīlas.

Atcelts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2015.gada 19.novembra lēmumu piemērotais prasības nodrošinājums, ar

kuru atliktas izpildu darbības, apturot

SIA “BALTKORTS” nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs/, ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/,

pārdošanu, kas daļēji atcelts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 14.aprīļa lēmumu, nosakot, ka saglabājams prasības

nodrošinājums daļā - atliekamas izpildu darbības un apturama nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs/, ierakstīts Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, pārdošana tikai tiktāl, cik tiek nodrošināta būves, par kuras īpašuma tiesībām lietā ir strīds - angāra-

noliktavas, ar kadastra apzīmējumu /numurs/, /adrese/, nepārdošana.

[7] Tiesas sēdē prasītāja /pers. A/ pilnvarotā pārstāve /pers. C/ prasību uzturēja, lūdza apmierināt. Papildus paskaidroja, ka strīds ir par to,

vai bankas ķīla ir attiecināma uz angāru, strīda par īpašuma tiesībām nav, iebildumi parādījās vēlāk. Angāra pārdevuma līgums tika noslēgts

2004.gadā, pirms ir izsekojama ķīlas tiesību reģistrēšana uz “BALTKORTS” īpašumiem. Teritorijā ir divi zemju un divi būvju un ēku īpašumi, divi

zemju un viens ēku īpašums pieder “BALTKORTS”, viens ēku īpašums – uz prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi piederēja /pers. A/. Būvju

īpašums nekādā veidā nav saistīti ar zemi, uz to neatteicas neviena no “BALTKORTS” saistībām. Tika noslēgts atsevišķs angāra pirkuma līgums,

uz noslēgšanas brīdi tiesiskā situācija neļāva reģistrēt angāru zemesgrāmatā, vēlāk puses par reģistrāciju aizmirsa. Tas nemaina tiesisko situāciju, ka

īpašuma tiesības bija noteiktas, ir veikta samaksa, bijušais būves īpašnieks ir atzinis, ka īpašumu ir pārdevis, viņam nebija nekādas varas tiesības

pār šo īpašumu. Ķīlas līgumi slēgti, sākot ar 2005.gadu, “BALTKORTS” varēja ieķīlāt tikai to, kas viņam piederēja. Angārs nav bijis šķērslis

atsavinājumiem, banka ir veiksmīgi realizējusi savu ķīlu. Līdz 2014.gadam pastāvēja norma, ka zemesgrāmatā nav ierakstāmas būves, kurām ir

nelikumīgas celtniecības pazīmes, šobrīd šādas normas vairs nav, bet uz to brīdi jau pusēm bija tiesvedība. /pers. A/ pieder būvju īpašums, kas

atrodas uz šīs zemes, ir loģiski pievienot šo angāru šim būvju īpašumam, lūdz pievienot pie jau esoša būvju īpašuma, neizveidojot jaunu nodalījumu,

sakārtojot īpašuma tiesības. Nodalījums, kurā angārs jāieraksta, ir būvju īpašums kadastra Nr./numurs/, nodalījums Nr./numurs/. Lietā nav strīda

par to, ka angārs atrodas uz “BALTKORTS” piederoša zemes gabala. Prasītājs nelūdz angāru ierakstīt kā patstāvīgu īpašuma objektu, lūdz

pievienot esošam būvju nodalījumam, tiesas spriedums novērstu jebkādas šaubas par īpašuma tiesību pāreju un ir pamats ierakstīšanai nodalījumā.

Noslēdzot pirkuma līgumu /pers. A/ neinteresējās par īpašumu. Apmēram 2014.gadā taisīja sava īpašuma inventarizāciju, konstatēja, ka pirkums

un darījums ir noticis, nav reģistrēts zemesgrāmatā. /pers. A/ bija “BALTKORTS” dalībnieks, tādēļ zināja minēto īpašumu, īpašumu sakārtošana ir

juristu pārziņā. /pers. A/ vērsās pie “BALTKORTS” ar lūgumu atmaksāt naudu, “BALTKORTS” nav spējīgs atmaksāt.

[7.1] Atbildētājas SIA “BALTKORTS” pārstāvis /pers. E/ tiesas sēdē prasību atzina, lūdza apmierināt. No kadastra informācijas sistēmas

par būvi redzams, ka tā nav piesaistīta ne pie viena no kadastra numura, kas ieķīlāti par labu bankai. Bankai ieķīlāts /adrese/, /numurs/, zemes

gabals un 3 būves, strīdus būve zem šī kadastra numura nav reģistrēta, Nr./numurs/ – tikai zemes gabals, Nr. /numurs/, kas ir speciāls būvju

īpašums bez zemes, reģistrētas būves ar kadastra apzīmējumu pēdējiem cipariem /numuri/. Būve ir palaista garām, gan no “BALTKORTS”, gan

bankas puses. Īpašums nodots ekspluatācijā 1999.gadā, kadastrālās uzmērīšanas datums – 2004.gads. Ja bankai būtu interesējusi būve,

vajadzēja to identificēt līgumā, kadastra dati bija pieejami arī bankai. “BALTKORTS” bija tiesības rīkoties ar būvi, atsavināt par labu /pers. A/.

[7.2] AS „SEB banka” pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts D.Lasmanis prasību neatzina uz rakstveida paskaidrojumos norādītajiem

pamatiem un motīviem, lūdza noraidīt. Papildus paskaidroja, ka sākotnēji lūdza prasību atstāt bez izskatīšanas, jo nebija zināmi visi apstākļi.

Ņemot vērā Augstākās tiesas Administratīvā departamenta nolēmumā norādītās tēzes, atbildētāja lūdz prasību noraidīt. Pirkuma līgums īpašuma

tiesības nenodibina, nepieciešama nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā atbilstoši Civillikuma 993. un 994.pantam. Uz zemes gabala

atrodas dažādas ēkas, dažas ierakstītas zemesgrāmatā, dažas kadastra reģistrā. Zemes gabals ar kadastra Nr. /numurs/ piederēja

“BALTKORTS” un strīdus objekts, angārs ar kadastra apzīmējumu Nr./numurs/ arī piederēja “BALTKORTS” 2004.gadā, kad tika slēgts

pirkuma līgums. Būve, kas nav atsevišķa īpašuma objekts, ir konkrēta zemesgabala sastāvdaļa, nav pastāvīga, juridiski nav atdalīta. Saistītas lietas

vieno vienu veselu īpašumu, nevar būt pirkuma līguma priekšmets, kalpot par objektu reālam pirkumam, pirkuma priekšmets nav izpildāms.

Prasītājs prasa, lai būve tiktu nodota citam nekustamajam īpašumam, kļūtu par nodalījuma nekustamā īpašuma Nr. /numurs/ sastāvdaļu, netiek

lūgts atzīt par patstāvīgu objektu, bet atdalīt no zemes gabala un ierakstīt citam nodalījumam. Pirkuma līgums šādu iespēju nedod. Īpašuma tiesību

atzīšana uz pirkuma līguma pamata ir noraidāma. 2004.gada 9.jūlijā noslēgts pirkuma līgums, parakstīts pieņemšanas nodošanas akts, tālākas

reģistrācijas darbības nenotika, 2005., 2006., 2007. un 2008.gadā šī pati lieta – zemesgabals, uz kura atrodas angārs, – tiek ieķīlāta par labu

bankai, ķīlas tiesības ierakstītas zemesgrāmatā. Viena un tā pati lieta no sākuma tiek pārdota, pēc tam ieķīlāta, līdz ar to priekšroka ir tam, kuram,

nodibināta lietu tiesība. Ar pirkuma līgumu lietu tiesību nenodibina, līdz ar to nav nozīmes apstāklim, ka ķīlas līgums slēgts vēlāk, bankai nebija

zināms par pirkuma līgumu, par ko lietā strīda nav. Ar brīdi, kad “BALTKORTS” ieķīlāja zemes gabalu un ķīlas tiesība tika reģistrēta

zemesgrāmatā, tika nodibināta lietu tiesības uz ķīlas objektu – zemesgabalu un tā sastāvdaļām. 2005.-2008.gadā angārs vēl joprojām bija saistīts

ar zemes gabalu, juridiski nebija nodots citam, atzīstams, ka angārs bija ieķīlāts par labu bankai. Nav tiesiska pamata angāra ierakstīšanai citā

nekustamā īpašuma nodalījumā, tiesisks šķērslis ir apstākļi lūgt ierakstīt īpašumu nodalījumā, kas pieder citai personai, kas nav lietas dalībnieks un

pats nekad nav prasījis ierakstīšanu viņa nodalījumā.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība noraidāma kā

nepamatota.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, bet

atbilstoši Civilprocesa likuma 8.panta pirmajai daļai tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā

kārtībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un

dzīvē gūtiem novērojumiem.

[8.1] Secināms, ka prasība balstīta uz Civillikuma 968., 994., 1477.pantu, likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 13. un

21.pantu, likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

piemērošanas kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.punktu un ceturto daļu, Zemesgrāmatu likuma 29. un 37.pantu, lūdzot:

1) atzīt /pers. A/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – angāru-noliktavu, kadastra apzīmējums /numurs/, kas atrodas /adrese/;

1. atzīt, ka nekustamais īpašums angārs-noliktava, kadastra apzīmējums /numurs/, kas atrodas /adrese/, nav ieķīlāts par labu AS „SEB banka”;

2. noteikt, ka nekustamais īpašums angārs-noliktava, kadastra apzīmējums /numurs/, kas atrodas /adrese/, ir ierakstāms Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka prasītājs, pamatojoties uz prasībā norādītajiem argumentiem vēlas panākt īpašuma tiesību atzīšanu uz

strīdus būvi, apstrīdot AS “SEB banka” zemesgrāmatā reģistrētās ķīlas tiesības uz nekustamo īpašumu.

[8.2] No prasītāja pārstāves sniegtajiem paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka /pers. A/ un SIA “BALTKORTS” sākotnēji nav veikuši

nekādas darbības nekustamā īpašuma nostiprināšanai zemesgrāmatā, savukārt pēc tam par nepieciešamību minēto jautājumu risināt aizmirsuši.

/pers. A/ ar pieteikumu tiesā vērsies 2014.gada 9.aprīlī, proti, pēc tam, kad AS “SEB banka” izmantojusi tiesības vērsties tiesā saistību, kas

izriet no kredīta un hipotēkas līgumiem, izpildei pret SIA “BALTKORTS”, ko ap liecina lietas materiāliem pievienotie pierādījumi - Augstākās

tiesas Civillietu tiesu palātas 2013.gada 8.oktobra sprieduma Nr.C04387010, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 26.marta

rīcības sēdes lēmuma Nr.C04387010, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 11.februāra sprieduma Nr.C04339910, Augstākās

tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 28.maija rīcības sēdes lēmuma Nr. C04339910, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2013.gada

5.novembra sprieduma Nr.C04430310, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 30.marta rīcības sēdes lēmuma Nr. C04430310,

Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 30.jūlija rīcības sēdes lēmuma Nr. C04430310 kopijas (lietas 1.sējuma 196.-224.lapa).

[9] No prasības izriet, ka pamats atzīt prasītājam īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – angāru-noliktavu, kadastra apzīmējums

/numurs/, kas atrodas /adrese/, ir starp prasītāju un SIA “BALTKORTS” 2004.gada 7.jūlijā noslēgtais pirkuma līgums.

Prasītājs un atbildētāja SIA “BALTKORTS” 2004.gada 9.jūlijā noslēguši Līgumu Nr.7, no līguma 1.1.1.punkta un 1.1.2.punkta izriet, ka

līguma priekšmets ir pārdevējam piederošu nekustamo īpašumu, kā patstāvīgu īpašuma objektu, pārdošana - būves ar literu Nr./numurs/ angārs-

noliktava ar kopējo platību 459,10 kv.m., kadastra apzīmējums /numurs/, /adrese/, un būves betona pamatus 5100 kv.m. platībā, kas atrodas uz

zemes gabala /adrese/.

No līguma 3.1.1.punkta izriet, ka būves ar literu Nr./numurs/ angārs-noliktava ar kopējo platību 459,10 kv.m., kadastra apzīmējums

/numurs/, /adrese/, pirkuma maksa noteikta USD 18000, savukārt betona pamatu maksa noteikta USD 6500, kopā USD 24500 (lietas

1.sējuma 22.-25.lapa).

Līguma 1.3. un 3.2.punktā puses vienojušās, ka prasītājs uz laiku līdz 2029.gada 9.jūlijam nomā no SIA “BALTKORTS” teritoriju 1000

m2 platībā, veicot vienreizēju nomas maksas maksājumu USD 10500.

No 2004.gada 12.jūlija Vienošanās pie 09.07.2004. Līguma Nr.7 1.punkta izriet, ka naudas summu USD 35000 apmērā pircējs veic,

iemaksājot šo summu skaidrā naudā pārdevēja kontā AS “Rietumu banka” (lietas 1.sējuma 27.lapa).

2004.gada 13.jūlijā prasītājs veicis SIA “BALTKORTS” samaksu USD 35000 apmērā, ko ap liecina Rietumu bankas Ieņēmumu orderis

Nr.245216 (lietas 1.sējuma 28.lapa).

2004.gada 15.jūlijā SIA “BALTKORTS” nodevusi būvi prasītājam, par ko parakstīts nodošanas-pieņemšanas akts (lietas 1.sējuma 29.

lapa).

[9.1] Lietā nav strīda par to, ka būve atrodas uz SIA “BALTKORTS” piederošas zemes, SIA “BALTKORTS” īpašuma tiesības uz

strīdus būvi – angāru pirkuma līguma noslēgšanas brīdī nebija reģistrējusi zemesgrāmatā.

No Valsts zemes dienesta informatīvās izdrukas no Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem izriet, ka būves ar kadastra apzīmējumu

/numurs/ /adrese/, ar nosaukumu angārs-noliktava, kadastrālās uzmērīšanas datums – 03.02.2004. īpašnieks norādīta SIA “BALTKORTS” (lietas

1.sējuma 116., 117. lapa).

Lietas materiāliem pievienota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/

izdruka, kadastra Nr./numurs/, no kuras izriet, ka nekustamais īpašums, zemesgabals /adrese/, zemesgrāmatā 2001.gada 27.novembrī reģistrēts

uz SIA “BALTKORTS” vārda. Īpašuma sastāvā norādīta zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /numurs/ un būves ar kadastra

apzīmējumu /numuri/ (lietas 1.sējuma 32., 35.-41.lapa).

Lietas materiāliem pievienotas kartes skata izdrukas - zemesgabala izdrukas no www.kadastrs.lv un www.rigis.lv no kurām izriet, ka būve

ar kadastra apzīmējumu /numurs/ izvietota uz SIA “BALTKORTS” piederošā zemes gabala ar kadastra Nr./numurs/, /adrese/. No Valsts zemes

dienesta Rīgas reģionālās nodaļas 2014.gada 9.janvāra paziņojuma izriet, ka Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas nekustamais īpašums

/adrese/, kadastra Nr./numurs/, kā sastāvā reģistrēta zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /numurs/ un būve ar kadastra apzīmējumu /numurs/,

uz zemes vienības reģistrēta īpašuma sastāvā neietilpstoša būve ar kadastra apzīmējumu /numurs/(angārs-noliktava) /adrese/, kā būves lietotājs

reģistrēta SIA “BALTKORTS” (lietas 1.sējuma 30., 31., 134.lapa).

[9.2] Saskaņā ar Civillikuma 968.pantu uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu.

Kā tas atzīts Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 29.oktobra spriedumā lietā Nr.SKC-354/2008, minētajā tiesību normā ir ietverta

prezumpcija, ka ēka pieder tam, kam pieder konkrētais zemesgabals. Minētajā spriedumā izdarīta atsauce uz juridisko literatūru: „Šī norma,

pirmkārt, regulē īpašuma iegūšanu uz svešām kustamām lietām, kuras savienojuma rezultātā kļuvušas par zemesgabala sastāvdaļām. Otrkārt,

Civillikuma 968.pants regulē šādas ēkas piederību vispār, turklāt, kā atzīts tiesu praksē, šajā gadījumā ir runa par prezumpciju, atbilstoši kurai

pieņemams, ka ēka pieder tam, kuram pieder attiecīgais zemesgabals(..).” (A.Grūtups, E.Kalniņš. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu

tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums.-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002,72.lpp.).

Ņemot vērā minēto, secināms, ka ar 2004.gada 7.jūlija Pirkuma līgumu

SIA “BALTKORTS” ir atsavinājusi prasītājam būvi – angāru jeb nekustamu lietu, kas cieši saistīta ar uz SIA “BALTKORTS” vārda

zemesgrāmatā reģistrētu nekustamo īpašumu /adrese/, kas nav patstāvīgs īpašuma objekts un nevar tikt ierakstīta zemesgrāmatā atsevišķi no

zemes, līdz ar to apstākļiem, ka SIA “BALTKORTS” prasību atzīst, nav tiesiskas nozīmes.

[9.3] Civillikuma 993.pants noteic, ka nodošana vien vēl nenodibina nekustama īpašuma ieguvējam īpašuma tiesību: to iegūst tikai

ar iegūšanas tiesiskā pamata un par to izgatavotā akta ierakstīšanu zemes grāmatās. Zemes grāmatās jāieraksta nevien katrs

nekustama īpašuma atsavinājums, bet arī vispār katra tā īpašnieka maiņa. Tāpat arī jāieraksta zemes grāmatās uz īpašnieka vārdu kā

jauna hipotēku vienība katrs nekustams īpašums, kas nav cita tāda īpašuma piederums.

Civillikuma 994.panta pirmā daļa noteic, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes

grāmatās.

Atbilstoši Civillikuma 1477.panta pirmajai daļai korroborācija nepieciešama tajos gadījumos, kad ar darījumu iegūst lietu tiesības uz

nekustamu īpašumu.

Atbilstoši minētajām tiesību normām, tiesa atzīst, ka starp prasītāju un

SIA “BALTKORTS” noslēgtais pirkuma līgums nenodibina īpašuma tiesības uz strīdus būvi.

Lietā nav strīda par to, ka SIA “BALTKORTS” nav nostiprinājusi būvi un savas īpašuma tiesības uz to zemesgrāmatā, kā arī nav izpildījusi

Līguma 4.2.1. un 4.2.2. punktā noteikto, ka pārdevējs apņemas veikt pircēja īpašuma tiesību uz nekustiem īpašumiem reģistrāciju Valsts zemes

dienestā un ierakstīšanu zemesgrāmatā; līgumā noteikto saistību izpildei veiktas visas nepieciešamās darbības, saņemt un sagatavot dokumentus.

[10] Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 1.pantam zemesgrāmatu ierakstiem ir publiska ticamība.

[10.1] No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/, nekustamā īpašuma

/adrese/, kadastra Nr./numurs/ IV daļas 1.-2.iedaļas izriet, ka attiecībā uz SIA “BALTKORTS” nekustamo īpašumu par labu kreditoram AS

“SEB banka” nostiprinātas hipotēkas: 1.1.punkts: nostiprināta kā pirmā hipotēka Ls 616 449,20 apmērā, pamats – 2005.gada 12.aprīļa kredīta

līgums Nr.KD050580, 2005.gada 12.aprīļa ķīlas/hipotēkas/līgums Nr.KD05080/2; 1.2.punkts: nostiprināta kā otrā hipotēka Ls 2 000 180,18

apmērā, pamats - 2006.gada 28.augusta Kredīta līgums Nr.KD06275, 2006.gada 28.augusta ķīlas/hipotēkas līgums Nr.KD06275/2;

1.3.punkts: nostiprināta kā trešā hipotēka Ls 7 730 844 apmērā, pamats - 2008.gada 18.februāra Kredīta līgums Nr.KD08022, 2008.gada

18.februāra Kredīta līgums Nr.KD08022/2; 1.4.punkts: nostiprināta kā ceturtā hipotēka Ls 386 542 apmērā, pamats - 2008.gada 20.februāra

Finanšu instrumentu pakalpojumu līgums Nr.SM-0189, 2008.gada 27.februāra darījuma apstiprinājums, 2008.gada 8.maija ķīlas/hipotēkas

līgums Nr.SM-0189/3 (lietas 1.sējuma 39., 40.lapa).

[10.2] Atbilstoši Civillikuma 850.pantam galvenās lietas ir tās, kas ir patstāvīgi tiesību priekšmeti. Bet viss tas, kas pastāv tikai ar

galveno lietu, vai pieder pie tās, vai kā citādi ar to saistīts (851.p.), ir blakus lieta.

Civillikuma 854.pants noteic, ka galvenās lietas būtiskās daļas ir visas tās, kas atrodas ar viņu nesaraujamā sakarā un ietilpst viņas sastāvā,

tā ka bez tām galvenā lieta pēc būtības nevarētu nemaz pastāvēt vai nebūtu atzīstama par pilnīgu; savukārt 857.pants noteic, ka blakus lieta iegūst

piederuma raksturu, ja viņas uzdevums ir kalpot galvenais un viņa ir pastāvīgi ar to saistīta un atbilst šim uzdevumam ar savām dabiskām īpašībām.

No prasības pieteikumam pievienotā AS “SEB banka” iesnieguma par tiesību pieteikšanu izriet, ka 2006.gada 28.augusta Ķīlas (hipotēkas)

līguma Nr.KD06275/2 1.3. punkta izriet, ka ieķīlātajā īpašumā ietilpst “visi nekustamā īpašuma piederumi, kas ir ar to pastāvīgi saistīti, kā arī

nekustamā īpašuma uzlabojumi, augļi un pieaugumi (tajā skaitā zemes gabala savienošana vai pievienošana) un piederumi, kas radušies nekustamā

īpašuma restaurācijas un rekonstrukcijas procesā, kā arī uz zemes gabala uzcelta un cieši ar to savienota ēka ietilpst nekustamā īpašuma sastāvā

un atbild par šī Līguma 1.1. un 1.2. punktā minētajiem prasījumiem” (lietas 1.sējuma 19.lapa).

Secināms, ka Ķīlas (hipotēkas) līguma slēgšanas brīdī SIA “BALTKORTS” neinformēja banku par apstākļiem, ka par būvi, kas atrodas uz

zemesgabala /adrese/, noslēgts Pirkuma līgums ar prasītāju.

[10.3] Likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19.panta redakcija, kas bija spēkā līdz 2014.gada 28.novembrim,

proti, Pirkuma līguma noslēgšanas laikā, paredzēja, ka zemesgrāmatā nav ierakstāmas ēkas (būves), kuru kadastrālās uzmērīšanas lietā ir uzrādītas

patvaļīgas būvniecības pazīmes, kā arī mazēkas un pagaidu būves.

Lietā nav strīda par to, ka no lietas materiāliem pievienotās Būves - angāra ar kadastra apzīmējumu /numurs/ /adrese/, Tehniskās

inventarizācijas lietas, kas veikta 2004.gada 3.februārī, kā inventarizācijas lietas pasūtītājs norādīta SIA “BALTKORTS”, izriet fiksētas

patvaļīgas būvniecības pazīmes, ko apliecina ieraksts un zīmogs “Patvaļīga celtniecība”, norādītais, ka būves /numurs/ (angāra-noliktavas) projekts

nav uzrādīts (lietas 1.sējuma 67.-74.lapa).

Ņemot vērā minēto, secināms, ka ne līdz pirkuma līguma noslēgšanai, ne līguma noslēgšanas laikā būve ar patvaļīgas būvniecības pazīmēm

nebija ierakstāma zemesgrāmatā kā patstāvīgs īpašuma objekts, līdz ar to būve nav atzīstama par patstāvīgu īpašuma objektu, bet atbilstoši

Civillikuma 857.pantam atzīstama par SIA “BALTKORTS” īpašumā ietilpstošu būvi.

[10.4] Civillikuma 2031.panta otrā daļa noteic, ka pārdodot nekustamu īpašumu, priekšroka ir tam pircējam, kura līgums ierakstīts

zemes grāmatās, savukārt Civillikuma 1306.panta pirmā daļa noteic, ka ieķīlāt lietu var tikai tas, kam vispār ir tiesība ar savu lietu brīvi

rīkoties.

Secināms, ka hipotekāro kredīta līgumu slēgšanas brīdī – no 2006.gada līdz 2008.gadam būve nav reģistrēta zemesgrāmatā uz prasītāja

vārda, līdz ar to tās, būves, tāpat kā zemesgabala, uz kura tā atrodas, īpašnieks ir SIA “BALTKORTS”.

Civillikuma 994.panta otrā daļa noteic, ka līdz ierakstīšanai zemes grāmatās nekustama īpašuma ieguvējam pret trešām personām

nav nekādu tiesību: viņš nevar izlietot nevienu no priekšrocībām, kas saistītas ar īpašumu, un viņam jāatzīst par spēkā esošu visa uz šo

nekustamo īpašumu attiecošās tās personas darbība, kura pēc zemes grāmatām apzīmēta par šā īpašuma īpašnieku [..].

[10.5] Atbilstoši judikatūras atziņām un Civillikuma 994.panta otrajai daļai nekustamā īpašuma pircējam ir jāatzīst par spēkā esošu visa uz

šo nekustamo īpašumu attiecošās tās personas darbība, kura pēc zemesgrāmatām bija apzīmēta par šā īpašuma īpašnieci (skatīt Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 21.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC -2, 2014).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pretēji prasības pieteikumā norādītajam, Hipotēkas līgumu noslēgšanas brīdī būve bija SIA

“BALTKORTS” īpašums, līdz ar to

SIA “BALTKORTS”, kā nekustamā īpašuma īpašniecei, bija tiesības ieķīlāt būvi par labu bankai, savukārt prasītājam ir jāatzīst par spēkā esošu

visa SIA “BALTKORTS” darbība ar nekustamo īpašumu, t.sk., ieķīlāšana par labu bankai saskaņā ar noslēgtajiem Hipotēkas līgumiem, kas

reģistrēti Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/, nekustamā īpašuma

/adrese/, kadastra Nr./numurs/ IV daļas 1.-2.iedaļā, kas atbilstoši Civillikuma 1367.panta noteikumiem rada AS “SEB banka” lietu tiesības uz

nekustamo īpašumu.

[11] Likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 13. pants noteic, ka ēkas (būves), kas saskaņā ar likuma "Par atjaunotā

Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14.pantu ir patstāvīgs

nekustamais īpašums un atrodas uz svešas zemes, ierakstāmas zemesgrāmatā vispārējā kārtībā.

[11.1] Lai gan prasības pieteikumā prasītājs norādījis, ka būve ir patstāvīgs īpašuma objekts, jo tā atbilst Civillikuma spēkā stāšanās likuma

14.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem ēkas (būves) atzīšanai par pastāvīgu īpašuma objektu, līdz ar ko būve ierakstāma zemesgrāmatā

kā pastāvīgs nekustamais īpašums, tiesas sēdē prasītāja pārstāve sniedza savstarpēji pretrunīgu informāciju, norādot, ka prasītājs nelūdz atzīt

strīdus būvi par pastāvīgu īpašuma objektu, bet lūdz ierakstīt to esošā zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/, papildinot jau esošu nodalījumu.

Likuma Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās 12.pants noteic, ka ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā vienlaikus ar zemi,

izņemot šā likuma 13.pantā minētos gadījumus, savukārt 13.pants noteic, ka ēkas (būves), kas saskaņā ar likuma "Par atjaunotā Latvijas

Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14.pantu ir patstāvīgs

nekustamais īpašums un atrodas uz svešas zemes, ierakstāmas zemesgrāmatā vispārējā kārtībā.

Secināms, ka konkrētajā gadījumā būve atrodas uz svešai personai, proti,

SIA “BALTKORTS” piederošas zemes, līdz ar to būves ierakstīšanai zemesgrāmatā atsevišķi no zemesgabala nepieciešams nosacījums – būvei

jābūt patstāvīgam nekustamam īpašumam.

[11.2] Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās

laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.punkta noteic, ka Civillikuma 968. un 973.panta noteikumi nav piemērojami un ēkas

(būves) vai augļu dārzi (koki) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, ja ēkas uzceltas un augļu

dārzs (koki) iestādīts uz zemes, kas atbilstoši likumiem piešķirta šim nolūkam, iegūta darījuma rezultātā vai uz cita tiesiska pamata

pirms Civillikuma lietu tiesību daļas spēkā stāšanās dienas (1992.gada 1.septembra), bet zemes īpašuma tiesības atjaunotas vai atjaunojamas

bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam (tiesību pārņēmējam) vai arī zeme piekrīt vai pieder valstij vai pašvaldībai.

Pamats minētās tiesību normas piemērošanai, ir apstākļi, ka būvei jābūt uzceltai uz zemes, kas piešķirta atbilstoši likumam būves celtniecībai,

iegūta darījuma rezultātā vai uz cita tiesiska pamata pirms 1992.gada 1.septembra, savukārt zemes īpašuma tiesībām jābūt atjaunotām vai

atjaunojamām bijušajam īpašniekam.

[11.3] No lietas materiāliem pievienotās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas zemesgrāmatas nodalījuma

Nr./numurs/ izdrukas, kadastra Nr./numurs/, izriet, ka nekustamais īpašums, zemesgabals /adrese/, reģistrēts zemesgrāmatā 2001.gada

27.novembrī uz SIA “BALTKORTS” vārda, savukārt 1995.gadā iepriekšējiem zemesgabala īpašniekiem /pers. L/ un /pers. M/ atjaunotas

zemes īpašuma tiesības (lietas 1.sējuma 35.-41.lapa).

2002.gada 23.janvārī starp SIA “Tehnobalts” un SIA “BALTKORTS” noslēgts pirkuma līgums par nekustamo īpašumu, /nosaukums/, kas

atrodas Rīgas pilsētas /adrese/, pārdošanu (lietas 1.sējuma 46.-47.lapa)

Prasītājs prasības pieteikumam pievienojis Lursoft izziņu, no kuras izriet, ka SIA “Tehnobalts” likvidēta 30.09.2010. (lietas 1.sējuma 48.,

49.lapa), no Latvijas Nacionālā arhīva 07.01.2014. izziņas Nr.5415/3-7 izriet, ka SIA “Tehnobalts” pastāvīgi glabājamie un personālsastāva

dokumenti arhīva glabāšanā nav nodoti (lietas 1.sējuma 50.lapa).

No valsts pieņemšanas komisijas 1991.gada 24.novembra Akta par jaunizbūvētā objekta pieņemšanu ekspluatācijā /adrese/, izriet, ka

pieņemšanai ekspluatācijā uzrādīta dārzeņu glabātava 3000 tonnām (lietas 1.sējuma 75.-83.lapa).

Kā konstatēts sprieduma 11.3.punktā, lietā nav strīda par to, ka attiecībā uz būvi fiksētas patvaļīgas būvniecības pazīmes (lietas 1.sējuma

67.-74.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, pretēji prasības pieteikumā norādītajam, no lietas materiālos esošajiem pierādījumiem nav iespējams

pārliecināties par to, ka būve uzcelta uz zemes, kas tiesiskā kārtā piešķirta tieši būves celtniecībai pirms 1992.gada 1.septembra.

[12] Likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku

un piemērošanas kārtību” 14.panta ceturtā daļa noteic, ka ēkas (būves), kuras Zemesgrāmatu nodaļā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav

reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmas par zemes īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma 968.pantam. Citas personas īpašuma

tiesības uz šādām ēkām (būvēm) var iegūt, ja tiesa apmierinājusi šo personu prasību atzīt īpašuma tiesības uz attiecīgajiem objektiem.

Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās 21.pants noteic, ja fiziskā persona ēkas (būves) ieguvusi pēc 1993.gada 4.aprīļa

darījuma rezultātā vai mantošanas ceļā, tās zemesgrāmatā ierakstāmas uz šīs personas vārda ar nosacījumu, ka nostiprinājuma lūdzējs iesniedz

pierādījumus par to, ka atsavinātājs vai mantojuma atstājējs bijis šo ēku (būvju) īpašnieks. Ja arī minētais atsavinātājs ēkas (būves) ieguvis pēc

1993.gada 4.aprīļa, iesniedzami pierādījumi par iepriekšējā atsavinātāja vai mantojuma atstājēja īpašuma tiesībām un darījuma likumību

(tiesībspēja, rīcībspēja, trešās personas piekrišana, kad saskaņā ar likumu šāda piekrišana nepieciešama), līdz ir pierādītas atsavinātāja vai

mantojuma atstājēja īpašuma tiesības (būvniecība, reģistrācija likumā noteiktajās iestādēs).

Saskaņā ar minētā likuma pārejas noteikumu 3.punkta 1.apakšpunktu šā likuma 21.panta noteikumi nav piemērojami (atsavināšanas līgums

nevar būt par pamatu ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanai), ja nekustamais īpašums nav bijis ierakstīts zemesgrāmatā un atsavināšanas līgums

par ēkām (būvēm) noslēgts pēc 2000.gada 1.janvāra.

Kā izriet no lietas materiāliem pievienotā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015.gada 12.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-

883/2015 /pers. A/ vērsies tiesā ar pieteikumu, lūdzot uzlikt pienākumu Valsts zemes dienestam veikt faktisko rīcību – aktualizēt kadastra datus

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā par kadastra subjekta maiņu būvei angāram-noliktavai ar kadastra apzīmējumu /numurs/,

par būves tiesisko valdītāju reģistrējot pieteicēju.

Kā izriet no minētā sprieduma, Augstākā tiesa, pamatojoties uz Civillikuma 994.panta noteikumiem, likuma „Par nekustamā īpašuma

ierakstīšanu zemesgrāmatās” 21.pantu, atzinusi, ka Valsts zemes dienests ir pareizi secinājis, ka SIA „ BALTKORTS” pirms būves atsavināšanas

pieteicējam nav ierakstījusi to zemesgrāmatā. Līdz ar to 2004.gada 9.jūlija atsavināšanas līgums nevar būt par pamatu pieteicēja īpašuma tiesību

nostiprināšanai zemesgrāmatā, jo tas ir noslēgts pēc tiesību normā noteiktā termiņa, līdz kuram ēkas varēja atsavināt, neierakstot tās

zemesgrāmatā. Tādējādi pieteicēja iesniegtie dokumenti arī nevar būt pamats pieteicēja atzīšanai par tiesisko valdītāju Kadastra likuma 7.panta

otrās daļās 1.punkta izpratnē (persona, kura atbilst Civillikumā noteiktajam tiesiskā valdītāja jēdzienam, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos

gadījumus) un kadastra datu aktualizācijai.

Papildus tam spriedumā norādīts, ka īpašuma tiesības uz nekustamo īpašuma apliecina ieraksts zemesgrāmatā. Kadastra informācijas

sistēmas dati par personu, īpašuma sastāvu vai nekustamā īpašuma objektu paši par sevi neapliecina īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu.

Tāpēc pieteicējam vispirms ir jāatrisina jautājums par būves ierakstīšanu zemesgrāmatā, un tas nav panākams ar kadastra datu aktualizāciju. Tieši

ierakstot būvi zemesgrāmatā, nevis aktualizējot kadastra datus, pieteicējs var papildināt nekustamā īpašuma, kas reģistrēts Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, sastāvu (lietas 1.sējuma 135.-139.lapa).

[13] Prasībā lūgts būvi ierakstīt Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr./numurs/ pamatojoties uz Zemesgrāmatu likuma 29. un

37.pantu.

Zemesgrāmatu likuma 29.pants noteic, ka zemesgrāmatā katram patstāvīgam nekustamam īpašumam atklāj atsevišķu nodalījumu,

savukārt 37.pants noteic, ka vairākus viena un tā paša īpašnieka nekustamus īpašumus, kuriem zemesgrāmatā atklāti atsevišķi

nodalījumi, var savienot vienā nodalījumā: 1) kad savienojamie īpašumi sastāda vienu saimniecisku vienību un 2) kad tikai viens no

savienojamiem īpašumiem apgrūtināts kādām tiesībām, vai kad visi savienojamie īpašumi apgrūtināti vienām un tām pašām tiesībām,

vai kad personas, kam tiesības pieder, vienojušās par pirmtiesībām vai 3) kad tāda savienošana nerunā pretim likumam.

Tiesa atzīst, ka nav pamata piemērot prasītāja norādītās tiesību normas - Zemesgrāmatu likuma 29.pantu, ņemot vērā, ka būve nav atzīstama

par patstāvīgu īpašuma objektu, kā arī nav konstatējama 37.pantā noteikto apstākļu iestāšanās.

[14] Papildus tam, vērtējot prasījumu - noteikt, ka nekustamais īpašums angārs-noliktava, kadastra apzīmējums /numurs/, kas atrodas

/adrese/, ir ierakstāms Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, secināms, ka šādam prasījumam nav tiesiska pamata.

[14.1] No lietas materiālos esošā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/ noraksta redzams, ka būvju īpašums /adrese/,

kadastra Nr./numurs/, kas atdalīts no nekustamā īpašuma /adrese/, zemesgrāmatas nodalījums Nr. /numurs/, sastāv no nedzīvojamām ēkām;

sešām noliktavām un viena angāra (kadastra apzīmējums /numuri/); īpašnieks –

SIA “BALTKORTS” (lietas 1.sējuma 63.-66.lapa).

Lietas materiāliem pievienota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/

izdruka, kadastra Nr./numurs/, no kuras izriet, ka nekustamais īpašums /adrese/, reģistrēts zemesgrāmatā 2009.gada 3.novembrī uz /pers. A/

vārda (lietas 1.sējuma 42.-45. lapa).

No informatīvās izdrukas no Kadastra informācijas sistēmas izriet, ka zemesgrāmatu nodalījumā ar Nr./numurs/, /adrese/, kadastra

Nr./numurs/, reģistrēts īpašuma sastāvs, proti, reģistrētas būves ar kadastra apzīmējumu /numuri/ (lietas 1.sējuma 34.lapa).

[14.2] Prasības pieteikumā, kā pamatojums prasītāja īpašuma tiesību atzīšanai un būves ierakstīšanai nodalījumā Nr. /numurs/ norādīts

pirkuma līgums un apstākļi, ka prasītājam pieder būvju īpašums /adrese/, kadastra Nr./numurs/, kas ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./numurs/, sastāv no vairākām būvēm, prasītājs lūdzis minēto angāru - noliktavu pievienot citiem prasītājam piederošiem īpašumiem,

kas arī atrodas uz zemesgabala un ierakstīt būvi Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodalījumā Nr./numurs/.

Kā izriet no lietas materiāliem pievienotā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas zemesgrāmatas nodalījuma

Nr./numurs/ izdrukas, kopš 2016.gada 6.aprīļa prasītājs /pers. A/ nav nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs/, kas ierakstīts Rīgas

pilsētas Zemesgrāmatu nodalījumā Nr./numurs/, īpašnieks. Kā izriet no zemesgrāmatas nodalījuma izraksta, īpašumtiesību izbeigšanās pamats ir

2010.gada 27.janvāra pirkuma līgums, saskaņā ar kuru īpašumtiesības zemesgrāmatā 2016.gada 6.aprīlī nostiprinātas SIA “Būvinvest” (lietas

2.sējuma 116.-118.lapa).

[14.3] Ņemot vērā minēto, secināms, ka celtajā prasībā /pers. A/ lūdzis tiesu nolēmumā strīdus būvi nostiprināt zemesgrāmatā uz SIA

“Būvinvest”, proti, trešās personas vārda.

Tiesa secina, ka šāds prasījums vērsts trešās personas tiesisko interešu aizsardzībai, atzīstot ka prasītājam nav subjektīvu tiesību lūgt būvi

ierakstīt zemesgrāmatā citas personas labā un šāds lūgums nav pamatots ar tiesību normām, no kurām izrietētu šāds prasījums.

[15] Atbilstoši Civilprocesa likuma 10.panta pirmajai daļai puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas noteikumiem katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Izvērtējot lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus un lietas izskatīšanas gaitā noskaidroto, tiesa atzīst, ka prasītājs nav pierādījis

prasības pieteikumā izteiktos argumentus, līdz ar to tiesa nekonstatē priekšnosacījumus prasības apmierināšanai.

Tiesa, ņemot vērā visus minētos apstākļus, atzīst, ka /pers. A/ prasība par īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu – angāru-

noliktavu, kadastra apzīmējums /numurs/, kas atrodas /adrese/, atzīšanu un minētās būves ierakstīšanu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā

Nr./numurs/, kā arī atzīt, ka minētais īpašums nav ieķīlāts par labu atbildētājai AS “SEB banka” ir nepamatota un noraidāma.

[16] No lietas materiāliem un tiesu informatīvās sistēmas izriet, ka lietā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 38,46 apmērā,

līdz ar to ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu starpība EUR 30,63 saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5. punktu ir piedzenama

no prasītāja valsts ienākumos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un

mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad

spriedums izpildāms nekavējoties

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 190., 193., 195. un 204.1pantu, tiesa

nosprieda

Noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, prasību pret SIA „BALTKORTS”, reģistrācijas Nr.40003559740, un AS „SEB

banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, par īpašuma tiesību atzīšanu un nekustamā īpašuma atsvabināšanu no ķīlas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 30,63 (trīsdesmit eiro, 63

centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR

90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā

C29554715.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna tiesas sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilna tiesas sprieduma sastādīšanas datums noteikts 2017.gada 21.novembrī.

Pilna tiesas sprieduma faktiskais sastādīšanas datums - 2017.gada 27.novembris. (paraksts) I.Lūciņa-Linka