Appeal court reversed first instance verdict, acquitting defendant on one charge and reducing sentence on another.

Krimināllieta Nr.11903029214

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2014.gada 3.novembrī

Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs – A.Strauts,

tiesneši – I.Raciņš un J.Vasiļkovskis,

ar tiesas sēžu sekretāri – L.Arbidāni un tulci – E.Pipari,

piedaloties prokurorei – S.Lazovskai, apsūdzētajam - /pers. G/ un apsūdzētā aizstāvei - zvērinātai advokātei J.Vaivodei,

atklātā apelācijas instances tiesas sēdē, izskatot /pers. G/ apsūdzības krimināllietu sakarā ar apsūdzētā iesniegto apelācijas

sūdzību par Rēzeknes tiesas 2014.gada 26.augusta spriedumu, ar kuru /pers. G/, personas kods /personas kods/, atzīts par

vainīgu un sodīts par Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu (par zādzības mēģinājumu no glabātavas) ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, 1.1 daļas 1. un 2.punktu, noteiktajam sodam daļēji pievienots

papildsods – policijas kontrole, kas nav izciests un tika piespriests ar Rēzeknes tiesas 2012.gada 7.maija spriedumu un Latgales

apgabaltiesas 2013.gada 4.septembra spriedumu. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 3.punktu, neizciesto policijas

kontroli aizstājot ar brīvības atņemšanu, galīgais sods /pers. G/ noteikts - brīvības atņemšana uz 1 (vienu) gadu, bez mantas

konfiskācijas.

/pers. G/ atzīts par nevainīgu apsūdzībā par Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 175.panta trešajā daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, - daļā par košļājamās gumijas „Orbit” zādzības mēģinājumu no transportlīdzekļa, un

attaisnots.

/pers. G/ piemērots drošības līdzeklis- apcietinājumā turēšana.

Soda laikā /pers. G/ ieskaitīts aizturēšanā un apcietinājumā atrašanās laiks no 2014.gada 13.jūnija līdz pilna sprieduma

sastādīšanas dienai – 2014.gada 9.septembrim.

Noklausoties tiesneša – referenta ziņojumu, pārbaudot krimināllietas materiālus un iesniegto apelācijas sūdzību, Latgales

apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

konstatē

Ar Rēzeknes tiesas spriedumu /pers. G/ atzīts par vainīgu un sodīts par to, ka mēģināja izdarīt svešas kustamas mantas

slepenu nolaupīšanu (zādzību) no glabātavas šādos apstākļos: 2014.gada 13.jūnijā ap plkst.03.00 /pers. G/, atrodoties Rēzeknē,

Dārzu ielā, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas zādzību, iekļuva mājas Nr. /numurs/ nožogotajā teritorijā, kur uz nakti

glabāšanā bija novietots /pers. H/ piederošais transportlīdzeklis – automašīna /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL

numurs/. Turpinot savu noziedzīgo nodomu, /pers. G/ izsita automašīnas priekšējo pasažiera durvju loga stiklu un pa to iekļuva

transportlīdzeklī, un, mantkārīgu tieksmju vadīts, mēģināja slepeni nolaupīt /pers. H/ piederošo DVD automagnetolu „IN-DASH 7”

EUR 110 vērtībā, bet noziegumu neizdarīja līdz galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo policijas darbinieki viņu

pārsteidza notikuma vietā un aizturēja.

Šādas /pers. G/ darbības pirmās instances tiesa kvalificēja kā noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma

15.panta ceturtajā daļā un 175.panta trešajā daļā, par kvalificējošo pazīmi atzīstot, ka zādzību mēģināts izdarīt no glabātavas, un

sankcijas robežās piesprieda sodu.

Turklāt, Rēzeknes tiesa pieņēma attaisnojošu spriedumu, atzīstot /pers. G/ par nevainīgu par viņam apsūdzībā

inkriminētajām darbībām, kuras tiesa kvalificēja kā atsevišķu noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta

ceturtajā daļā un 175.panta trešajā daļā, kura sastāva kvalificējošā pazīme - zādzību mēģināts izdarīt no glabātavas un no

transportlīdzekļa. Un konkrēti, /pers. G/ tika apsūdzēts par to, ka, izdarot iepriekš minētās zādzības mēģinājumu no automašīnas

/TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, no automašīnas salona mēģināja slepeni nolaupīt /pers. H/ piederošo lielo

paciņu košļājamās gumijas „Orbit” EUR 0,95 vērtībā, bet noziegumu neizdarīja līdz galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ,

jo policijas darbinieki viņu pārsteidza notikuma vietā un aizturēja.

Apsūdzētais/pers. G/ Rēzeknes tiesas 2014.gada 26.augusta spriedumu pārsūdz pilnā apjomā. Lūdz atcelt spriedumu un

viņu attaisnot. Sūdzības iesniedzēja ieskatā, krimināllietā nav nekādu faktu, kuri pierādītu viņa vainu. Pie viņa netika atrastas

nozagtās mantas un priekšmeti, ar kuriem varētu tikt izsists automašīnas stikls. Turklāt, sūdzībā izteikts lūgums ieskaitīt viņam

piespriestā soda termiņā 9 mēnešus, kuri netika ieskaitīti soda termiņā, kāds tika piespriests ar 2013.gada 24.septembra

spriedumu (iespējams Latgales apgabaltiesas 2013.gada 4.septembra spriedums).

Apsūdzētais /pers. G/ apelācijas instances tiesā iesniegto apelācijas sūdzību uzturēja, atkārtoja sūdzība izteikto lūgumu.

Papildus apelācijas sūdzībā norādītajam, apsūdzētais paskaidroja, ka viņam nebija ne motīva, ne nodoma, ne vajadzības izdarīt

zādzību. Tikai ziņkārības vadīts piegāja pie automašīnas apskatīties, ieraudzīja, ka izsists logs, ieliecās pa logu iekšā, lai

apskatītos, un ieraudzīja, ka magnetola, izrauta no paneļa, karājās vados. Sadzirdēja, ka aizmugurē apstājas automašīna. Tā bija

policijas automašīna, tāpēc noslēpās krūmos. Krūmos noslēpās tikai tāpēc, ka reāli saprata, ka, ņemot vērā viņa pagātni, policija

viņu aizturēs notikuma vietā, un neviens viņam neticēs, ka viņš neizdarīja zādzību. Viņš uztur pirmās instances tiesā sniegtās

liecības. Visi fakti, kas, it kā, norāda uz viņa vainu, ir izmeklētāja pieņēmumi, pamatojoties uz viņa pagātni, tāpēc viņu vajag

attaisnot.

Apsūdzētā aizstāve zvērināta advokāte J.Vaivode atbalstīja apsūdzētā apelācijas sūdzību un norādīja, ka aizstāvamā vaina

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā izvirzītajā apsūdzība, par kuru viņš notiesāts, nav pierādīta. Izvirzītajā apsūdzībā un pirmās

instances tiesas spriedumā norādīts, ka /pers. G/ policijas darbinieki pārsteiguši noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietā, bet

pierādījumi liecina, ka viņš nav pārsteigts noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietā, bet atrasts teritorijā, kurā atradās automašīna.

Neviens netika pārbaudījis /pers. G/ apgalvojumu, ka pie automašīnas atradās vēl cita persona, kura bija ielīdusi automašīnā

pirms /pers. G/ piegāja pie automašīnas. Automašīnā atrasti asins traipi. Ar eksperta atzinumu konstatēta asiņu piederība /pers.

G/. Par viņa asiņu atrašanu automašīnā /pers. G/ izskaidroja, ka viņš ir otrās grupas invalīds, viņam ir veselības problēmas un ļoti

bieži notiek asiņošana no deguna. Izlienot no automašīnas, pats konstatēja, ka rokas ir asinīs, jo bija asiņojis deguns. Kas attiecas

uz miesas bojājumiem, tad, aizturot /pers. G/, miesas bojājumi viņam netika konstatēti, kas arī apstiprinās ar aizturēšanas

protokolā norādīto atzīmi, ka aizturēšanas laikā /pers. G/ nav konstatēti miesas bojājumi. Tāpat tiesu – medicīnas eksperts

atzinumā norāda, ka /pers. G/ miesas bojājumi nav svaigi un tie ir agrāk iegūti. Tāpēc nav pamata neticēt /pers. G/, ka viņa asinis

automašīnā varēja nokļūt, kad asiņoja deguns un viņš salonā iebāza galvu. Aizstāvības ieskatā, tiesai iesniegtie pierādījumi rada

saprātīgas šaubas, ka /pers. G/ ir tā persona, kura mēģināja izdarīt automagnetolas zādzību no automašīnas. Tāpēc, saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 19.pantu, visas šaubas ir jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, un /pers. G/ izvirzītajā

apsūdzībā jāatzīst par nevainīgu.

Valsts apsūdzības uzturētāja prokurore S.Lazovska apsūdzētā apelācijas sūdzību lūdza noraidīt, jo uzskata, ka pirmās

instances tiesas spriedums ir likumīgs un pamatots. /pers. G/ vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un 15.panta ceturtajā daļā, pierādīta ar visiem krimināllietas materiāliem kopumā. Tiesas

sēdē pārbaudītie pierādījumi apstiprina, ka /pers. G/ bija nodoms izdarīt zādzību, bet policijas darbinieku modrība un

profesionalitāte šo nodomu liedza realizēt līdz galam. Automašīna tika atstāta glabāšanā nožogotā teritorijā, kas nav pieejama

jebkurai personai. Tāpēc arī apsūdzētā darbības tika kvalificētas atbilstoši Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētajai

kvalificējošai pazīmei, jo Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 2001.gada 14.decembra lēmuma Nr.3 9.punkta trešajā

apakšpunktā norādīts, ka par glabātavu jāuzskata no apkārtējās vides norobežota vieta vai teritorija, kas paredzēta materiālo

vērtību patstāvīgai vai pagaidu glabāšanai, piemēram, nožogotas transportlīdzekļu stāvvietas, nožogots mājas pagalms. ņemot

vērā minēto, valsts apsūdzība un pirmās instances tiesa secināja, ka /pers. G/ mēģināja izdarīt zādzību no glabātavas, kurā

atradās transporta līdzeklis. Policijas darbinieku liecības par /pers. G/ rīcību un aizturēšanas apstākļiem ir konsekventas

pirmstiesas izmeklēšanas procesā un tiesas sēdē. Policijas darbinieki norāda uz /pers. G/ un viņa apģērbu - tumšais apģērbs un

baltās kurpes jeb botas, kas sakrīt ar 2014.gada 13.jūnija /pers. G/ aizturēšanas protokolā norādīto apģērbu. Abi policijas

darbinieki pārsteidza /pers. G/ nozieguma vietā, tāpēc liecināja, ka /pers. G/ atradās automašīnā, ieliecies dziļi salonā. Šī

ieliekšanās automašīnas salonā apstiprinās ar eksperta atzinumu par komisijas bioloģisko DNS ekspertīzes veikšanu, kurā

norādīts, ka automašīnas salonā atrastajos asiņu traipos ir tieši /pers. G/ asinis. Tāpēc nav šaubu, ka tieši /pers. G/ bija tā

persona, ko ieraudzīja policijas darbinieki un pārsteidza nozieguma izdarīšanas brīdī. /pers. G/ izvirzītais apgalvojums, ka viņu

nevar vainot zādzībā, jo pie viņa netika atrastas mantas, kuras mēģinātas nozagt, tiek izvirzīts, lai aizstāvētos. Meklēt mantas

nebija vajadzības, jo tika izdarīts mēģinājums nozagt šādas mantas. Apsūdzētais apelācijas sūdzībā norādījis, ka netika atrasti

priekšmeti, ar ko viņš izsita logu. Šajā gadījumā tika atrasts šis skrūvgriezis, kura piederību viņam apsūdzētais nenoliedz. Tieši

skrūvgriezis bija rīks, ar kura palīdzību /pers. G/ iekļuva transporta līdzeklī. Svaigu miesas bojājumu nekonstatēšana /pers. G/

nebūt nenozīmē, ka viņam tādi nebija iegūti iepriekš, jo, noplēšot kreveli, sāk tecēt asinis, kas tika atrastas automašīnas salonā.

Aizturēšanas laikā /pers. G/ nenorādīja uz viņam esošajiem miesas bojājumiem, bet policijas darbinieks nav mediķis vai liels

speciālists, kurš spēj noteikt, vai personai ir miesas bojājumi vai nav. /pers. G/ nebija norauta roka, kāja vai galva, tāpēc policijas

darbinieks redzamus miesas bojājumus protokolā nefiksēja, bet nobrāzumus uz rokām neuztvēra nopietni.

Ņemot vērā minēto, valsts apsūdzības ieskatā, /pers. G/ vaina ir pierādīta, sods noteikts atbilstoši nozieguma kaitīgumam,

tāpēc pirmās instances spriedums jāatstāj negrozīts.

Noklausoties apsūdzētā paskaidrojumus, viņa aizstāves viedokli, pārbaudot apelācijas sūdzībā norādītos argumentus

attiecināmībā iesniegtajiem un pirmās instances tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem, noklausoties prokurores viedokli,

apelācijas instances tiesa nonāk pie slēdziena, ka apsūdzētā apelācijas sūdzība jānoraida, bet pirmās instances tiesas spriedums kā

nelikumīgs atceļams pilnā apjomā juridisku iemeslu dēļ.

Pārbaudot pirmās instances tiesas sprieduma likumību un pamatotību, apelācijas instances tiesa secina, ka, pieņemot

notiesājošu un attaisnojošu spriedumu par vienu un to pašu /pers. G/ izvirzīto apsūdzību un noziedzīgu nodarījumu, pirmās

instances tiesa pieļāva Kriminālprocesa likuma 575.panta trešajā daļā paredzēto būtisko pārkāpumu, kas noveda pie nelikumīga

nolēmuma. Tāpēc pirmās instances tiesas spriedums atceļams un krimināllietā jāpieņem jauns notiesājošs spriedums.

Konkrētajā krimināllietā, konstatējot būtisku Kriminālprocesa likuma pārkāpumu, apelācijas instances tiesa pārkāpj

Kriminālprocesa likuma 562.panta pirmajā daļā noteiktās robežas, jo, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 455.panta trešo daļu un

564.panta piekto daļu, ir tiesīga atzīt atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā

stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību, sniedzot jaunu noziedzīgā nodarījuma aprakstu. Ņemot vērā, ka

konkrētajā krimināllietā apelācijas instances tiesa pati var novērst pirmās instances tiesas pieļauto būtisko Kriminālprocesa likuma

pārkāpumu, krimināllieta netiek nosūtīta jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, bet tiek pieņemts jauns /pers. G/ notiesājošs

spriedums.

Un konkrēti, pirmās instances tiesa, pieņemot spriedumu, neievēroja Kriminālprocesa likuma 7.panta pirmās daļas,

17.panta, 20.panta, 23.panta, 455.panta trešās daļas, 525.panta, 527.panta pirmās daļas prasības, tāpēc pirmās instances tiesas

spriedums neatbilst Kriminālprocesa likuma 512.panta pirmās daļas prasībām.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 7.pantu un 402.pantu, prokurore pārliecinājusies, ka pirmstiesas kriminālprocesā

iegūtie pierādījumi apstiprina /pers. G/ vainīgumu mēģinājumā izdarīt noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma

175.panta trešajā daļā un 15.panta ceturtajā daļā, 2014.gada 31.jūlijā /pers. G/ izvirzīja apsūdzību (72.-73.lietas lapa) par to, ka

/pers. G/ mēģināja izdarīt svešas kustamas mantas slepenu zādzību no glabātavas un no transporta līdzekļa. Proti: 2014.gada

13.jūnijā, ap plkst.03.00, /pers. G/, atrodoties Rēzeknē, Dārzu ielā, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas zādzību, iekļuva mājas

Nr./numurs/ nožogotajā teritorijā, kur uz nakti glabāšanā bija novietots /pers. H/ piederošais transportlīdzeklis – automašīna /TL

marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/. Turpinot savu noziedzīgo nodomu, /pers. G/ izsita automašīnas priekšējo

pasažiera durvju loga stiklu un pa to iekļuva transportlīdzeklī, un, mantkārīgu tieksmju vadīts, mēģināja slepeni nolaupīt /pers. H/

piederošās mantas: DVD auto magnetolu „IN-DASH 7” EUR 110 vērtībā un košļājamo gumiju „Orbit” lielo paciņu 0,95 euro

vērtībā, bet noziegumu neizdarīja līdz galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo policijas darbinieki viņu pārsteidza

notikuma vietā un aizturēja.

Par iepriekšminēto apsūdzību /pers. G/ 2014.gada 7.augustā nodots tiesai (81.lietas lapa) un šādu apsūdzību /pers. G/

valsts apsūdzības uzturētāja uzturēja arī pirmās instances tiesas sēdē (102., 105.-107.lietas lapa), lūdzot atzīt /pers. G/ par

vainīgu un bargi sodīt.

Toties, pirmā instances tiesa, novērtējot tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus, atzīstot par pierādītām /pers. G/ noziedzīgās

darbības par /pers. H/ piederošās DVD auto magnetolas „IN-DASH 7” EUR 110 vērtībā zādzības mēģinājumu no viņai piederošās

automašīnas /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, naktī uz 2014.gada 13.jūniju, pieņēma notiesājošu spriedumu,

bet atzīstot par nepierādītām /pers. G/ noziedzīgās darbības par /pers. H/ piederošās košļājamās gumijas „Orbit” lielās paciņas

0,95 euro vērtībā zādzības mēģinājumu no viņai piederošās automašīnas /TL marka/, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma

519.panta pirmo daļu, pieņēma attaisnojošu spriedumu. Turklāt, pieņemot /pers. G/ attaisnojošu spriedumu par /pers. H/

piederošās košļājamās gumijas „Orbit” lielās paciņas 0,95 euro vērtībā zādzības mēģinājumu, pirmās instances tiesa spriedumā

sniegusi jaunu noziedzīgo darbību aprakstu un noteikusi jaunu noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju.

Apelācijas instances tiesa konstatē, ka, pieņemot vienlaicīgi notiesājošu un attaisnojošu spriedumu par vienu un to pašu

apsūdzību, kādu /pers. G/ 2014.gada 31.jūlijā izvirzīja prokurore (72.-73.lietas lapa), pirmās instances tiesa rīkojās pretrunā ar

Kriminālprocesa likuma 7.panta pirmās daļas, 17.panta, 20.panta, 23.panta, 455.panta trešās daļas, 525.panta, 527.panta pirmās

daļas prasībām, jo ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. G/ tika atzīts par nevainīgu noziedzīgā nodarījumā, kas viņam

netika inkriminēts.

Pirmās instances tiesas rīcība, sniedzot spriedumā jaunu noziedzīgo darbību aprakstu un nosakot jaunu noziedzīgā

nodarījuma kvalifikāciju, pārkāpj un paplašina /pers. G/ izvirzītās apsūdzības apjomu, tādējādi pasliktina apsūdzētā stāvokli, un

pārkāpj Kriminālprocesa likuma 20.pantā paredzētās apsūdzētā tiesības uz aizstāvību, neskatoties uz to, ka tiek pieņemts /pers. G/

attaisnojošs spriedums. Kriminālprocesa likuma 527.panta pirmajā daļā noteikts, ka notiesājoš a sprieduma aprakstošajā daļā

norāda izvirzītās un uzturētās apsūdzības būtību un noziedzīgo darbību juridisko kvalifikāciju. Konkrētajā krimināllietā prokurore

/pers. G/ atsevišķi neizvirzīja, neuzturēja, nelūdza /pers. G/ atzīt par vainīgu un viņu bargi sodīt par /pers. H/ piederošās

košļājamās gumijas „Orbit” lielās paciņas 0,95 euro vērtībā zādzības mēģinājumu no /pers. H/ piederošās automašīnas.

Sniedzot spriedumā jaunu noziedzīgo darbību aprakstu un nosakot jaunu noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, kas nav

norādīti izvirzītajā apsūdzībā, tiesa uzņēmās valsts apsūdzības funkcijas. Šāda tiesas rīcība ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma

7., 17., 23.pantu. Kriminālprocesa likuma 7.panta pirmajā daļā noteikts, ka apsūdzības funkciju valsts vārdā īsteno prokurors.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 17.pantā noteikts, ka cilvēka tiesību ierobežojumu kontroles funkcija pirmstiesas procesā un

apsūdzības, aizstāvības un tiesas spriešanas funkcijas kriminālprocesā ir nodalītas. Kriminālprocesa likuma 23.pantā noteikts, ka

krimināllietās tiesu spriež tiesa, tiesas sēdēs izskatot un izlemjot pret personu celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgas

personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tāpēc, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

23.pantu, pirmās instances tiesai attiecībā par /pers. G/ izvirzīto apsūdzību par viena noziedzīga nodarījuma izdarīšanu bija

jāpieņem notiesājošs vai attaisnojošs spriedums, nevis divi pretēji spriedumi (par vienu un to pašu noziedzīgu nodarījumu).

Apelācijas instances tiesa norāda, ka pirmās instances tiesai, pamatojoties uz tiesas sēdē pārbaudītiem un novērtētiem

pierādījumiem atzīstot par nepierādītiem apsūdzībā norādītos faktiskos noziedzīgā nodarījuma apstākļus, saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 455.panta trešo daļu, ir pienākums izslēgt no apsūdzības nepierādītos noziedzīgā nodarījuma faktiskos

apstākļus, ja šādu apstākļu izslēgšanas rezultātā nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību.

Konkrētajā lietā pirmās instances tiesai, konstatējot, ka tiesas izmeklēšanas laikā netika iegūti pārliecinoši pierādījumi, kas

apstiprina, ka /pers. G/, izdarot /pers. H/ piederošās DVD auto magnetolas „IN-DASH 7” EUR 110 vērtībā zādzības mēģinājumu

n o /pers. H/ piederošās automašīnas /TL marka/, naktī uz 2014.gada 13.jūnijā, vēl mēģināja nozagt /pers. H/ piederošo

košļājamo gumiju „Orbit” lielo paciņu 0,95 euro vērtībā, no /pers. G/ izvirzītās apsūdzības bija jāizslēdz /pers. H/ piederošās

košļājamās gumijas „Orbit” 0,95 euro vērtībā zādzības mēģinājums, nevis jāsniedz atsevišķs noziedzīgā nodarījuma apstākļu

apraksts, jānosaka noziedzīgo darbību juridiskā kvalifikācija, un pēc tam jākonstatē, ka /pers. G/ darbībās nav Krimināllikuma

15.panta ceturtajā daļā un 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva.

Šajā sakarā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 2014.gada 30.janvāra lēmumā lietā Nr.SKK –

4/2014 (krimināllieta Nr.11370003509) norādījis, ka Kriminālprocesa likuma 455.panta trešajā daļā ietvertais nosacījums par

tiesas tiesībām atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus ietver sevī ne tikai tiesas

tiesības aizstāt, tās ieskatā, nepierādītos noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus ar pierādītajiem, bet arī izslēgt no apsūdzības

nepierādītos faktiskos apstākļus, un, ja tam ir tiesisks pamats, arī pārkvalificēt inkriminētās noziedzīgās darbības, ja ar to

nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību.

Iepriekš minēto Kriminālprocesa likuma prasību neievērošana noveda pie nelikumīga nolēmuma, tāpēc pirmās instances

tiesas spriedums atceļams. Apelācijas instances tiesai jāpieņem krimināllietā jauns notiesājoš s spriedums, jo krimināllietas

materiālos atrodošies pierādījumi, pirmās un apelācijas instances tiesas sēdēs pārbaudītie pierādījumi apstiprina, ka /pers. G/

mēģināja izdarīt svešas kustamas mantas slepenu zādzību no glabātavas, un proti: 2014.gada 13.jūnijā, ap plkst.03.00, /pers. G/,

atrodoties Rēzeknē, Dārzu ielā, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas zādzību, iekļuva mājas Nr. /numurs/ nožogotajā teritorijā,

kur uz nakti glabāšanā bija novietots /pers. H/ piederošais transportlīdzeklis – automašīna /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs

/TL numurs/. Turpinot savu noziedzīgo nodomu, /pers. G/ izsita automašīnas priekšējo pasažiera durvju loga stiklu un iekļuva

transportlīdzeklī, un, mantkārīgu tieksmju vadīts, mēģināja slepeni nolaupīt /pers. H/ piederošās mantas: DVD auto magnetolu

„IN-DASH 7” EUR 110 vērtībā, bet noziegumu neizdarīja līdz galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo policijas darbinieki

viņu pārsteidza notikuma vietā un aizturēja.

Tādējādi /pers. G/ ar savām darbībām izdarīja noziedzīgā nodarījuma mēģinājumu, atbildība, par kuru paredzēta

Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 175.panta trešajā daļā, kura kvalificējošā pazīme ir: mēģinājums izdarīt zādzību no

glabātuves.

Apsūdzētais/pers. G/ vainīgumu uzturētajā apsūdzībā neatzina un par celtās apsūdzības būtību, kā apelācijas, tā pirmās

instances tiesas sēdē, sniedza analoģiskas liecības (104.-105.lietas lapa). Apsūdzētais paskaidroja, ka 2014.gada 13.jūnija naktī

viņš ar velosipēdu brauca pa Dārzu ielu no nakts veikala. Viņš ieraudzīja, ka mājas Dārzu ielā Nr. /numurs/ pagalmā kaut kas

notiek, jo automašīnai, kura stāvēja pagalmā, mirgoja avārijas gaismas. Pie automašīnas redzēja cilvēku. Kad piebrauca tuvāk,

cilvēks aizbēga. Ziņkārības pēc viņš nolēma paskatīties, kas ir noticis. Vārti uz mājas pagalmu bija vaļā. Redzēja, ka mašīnai bija

izsists stikls. Viņš ieskatījās automašīnas salonā, ieraudzīja, ka no paneļa izrauta automagnetola, uz sēdekļiem bija stikla lauskas.

Automašīnā neko neaiztika. No uztraukuma viņam sāka asiņot deguns, tāpēc automašīnas salonā tika atrastas viņa asiņu pēdas.

Arī uz rokām bija asinis, jo viņš slaucīja degunu. Tad piebrauca policijas automašīna, no kuras izkāpa policisti. Lai policijai nebūtu

problēmu, viņš paslēpās krūmos, jo viņam ir iedzīvināti instinkti pret policiju. Nenoliedz, ka skrūvgriezis, kuru krūmos atrada

policijas darbinieki, pieder viņam. Tas izkrita no kabatas, kad viņš gulēja krūmos. Nenoliedz, ka tajā naktī bija ģērbies melnā

apģērbā un kājās bija balti apavi. Policijā un prokuratūrā liecības nesniedza, jo izmantoja savas procesuālās tiesības.

Apelācijas instances tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. G/ nevainīgums uzturētajā apsūdzībā tiek atspēkots ar pirmās

instances tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem, t.i., nopratināto personu: cietušās un liecinieku liecībām un citiem

krimināllietas materiālos atrodošies pierādījumiem.

Cietusī /pers. H/ pirmās instances tiesas sēdē liecinājusi (102.lietas lapa), ka 2014.gada 13.jūnijā ap plkst.04.00 no rīta

viņai piezvanīja /pers. P/ un paziņoja, ka viņas mašīnai /TL marka/, kura tika novietota /pers. P/ mājas pagalmā /adrese/, ir

izsists loga stikls. Viņa atnāca uz notikuma vietu, kur atradās divi policijas darbinieki, /pers. P/ un aizturētā persona. Apskatot

automašīnu, redzēja, ka salons izdemolēts, magnetola izrauta, uz sēdekļiem un uz grīdas stikla šķembas. Automašīnas sēdekļi

bija asinīs. No automašīnas salona nekas nebija nozagts, tikai bija izrauta automagnetola, kura karājās uz vadiem. Daļa vadu bija

atdalīta. Automagnetolas vērtība ir EUR 110. Kad iepriekšējā dienā automašīnu atstāja privātmājas teritorijā, ar automašīnu viss

bija kārtībā. Košļājamās gumijas „Orbit” lielā sarkanā paciņa EUR 0,95 vērtībā, kura atradās nodalījumā pie ātrumkārbas

pārslēdzēja, pēc iekļūšanas automašīnā atradās uz sēdekļa. Viņa uzskata, ka kāds vēlējās nozagt automašīnu vai automagnetolu,

kā arī gribēja nozagt košļājamo gumiju „Orbit”. Pēc notikušā bija nepieciešama automašīnas ķīmiskā tīrīšana un mazgāšana, jo

salonā bija stikla lauskas un asins traipi. Bija jānomaina stikls pasažieru pusē.

Lieciniece/pers. P/ pirmās instances tiesas sēdē liecinājusi (102.- 103.lietas lapa), ka viņa dzīvo /adrese /. Privātmāja no

visām pusēm ir nožogota ar metāla tīklu. No Dārzu ielas puses ir vārti, bet no Kr.Valdemāra ielas puses ir vārtiņi. 2014.gada

13.jūnijā, ap plkst.04.00 naktī, durvīs pieklauvēja policijas darbinieks un pateica, ka pagalmā stāvošai automašīnai ir izsists stikls.

Jautāja, kam pieder automašīna. Viņa paskaidroja, ka automašīna pieder /pers. H/. /pers. H/ nesen nopirka automašīnu un lūdza

atļauju turēt to viņas mājas pagalmā. Iepriekšējā vakarā mašīna tika atstāta mājas pagalmā, un ar to viss bija kārtībā. Ieejas

pagalmā vārtiņi slēdzas ar āķīti. No ārpuses tos varēja atvērt un brīvi iekļūt teritorijā. Vakarā pirms notikuma viņa pati aizvēra

vārtiņus. Kad viņa izgāja ārā, redzēja, ka pagalmā atradās divi policijas darbinieki un apsūdzētais. Apsūdzētais bija ģērbts melnās

drēbēs, aiz vārtiem stāvēja velosipēds. Apsūdzēto viņa nepazīst. Kāds iemesls apsūdzētajam bija atrasties mājas pagalmā, nezina.

Ko apsūdzētais meklēja viņas mājas teritorijā, apsūdzētais neskaidroja, toties policijas darbinieki paskaidroja, ka viņi aizturēja šo

vīrieti viņas pagalmā. Vīrietis bija paslēpies krūmos pie garāžas. Automašīnai mirgoja signāllukturi. Priekšējām durvīm no

pasažiera puses bija izsists stikls. Salonā bija stikla lauskas. No paneļa bija izrauta automagnetola, kas atradās uz sēdekļa.

Policijas darbinieki, braucot garām, bija ievērojuši, ka mirgoja automašīnas lukturi un ka kāds skrēja pagalma iekšpusē. Policijas

darbinieki krūmos atrada skrūvgriezi, kurš nepieder viņai. Viņa ievēroja, ka aizturētajam uz rokas bija asinis. Arī /pers. H/

automašīnā uz stikla lauskām, kas bija uz sēdekļa, bija redzami asins traipi.

Liecinieks/pers. T/ pirmās instances tiesas sēdē liecinājis (103.-104.lietas lapa), ka strādā Valsts policijas Latgales reģiona

pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Reģionālās konvoja rotas kārtībnieka amatā. 2014.gada 13.jūnijā viņš,

pildot dienesta pienākumus, kopā ar iecirkņa inspektoru /pers. V/ ar dienesta automašīnu pēc plkst.03.00 naktī patrulēja pa

Rēzeknes pilsētu. Izbraucot no Kr.Valdemāra ielas uz Dārzu ielu un braucot Stacijas ielas virzienā, Dārzu un Kr.Valdemāra ielu

krustojumā, pa kreisi, privātmājas Nr. /numurs/ pagalmā redzēja automašīnu /TL marka/ tumšā krāsā, kurai mirgoja avārijas

gaismas. Tas pievērsa viņu uzmanību. Privātmājas pagalms bija nožogots ar metāla tīklu, bet vārti bija atvērti. Pretī vārtiem pie

koka bija novietots velosipēds, čipsu paciņa un kaut kāda sporta soma, bet neviena cilvēka tuvumā nebija. Viņi apturēja

automašīnu un ieraudzīja, ka privātmājas pagalmā atrodošās automašīnai labās puses pasažiera durvīm izsists stikls un pa durvīm

ar ķermeņa augšdaļu līdz pusei bija ielīdis kāds cilvēks melnā. Cilvēks atradās pret viņu (/pers. T/) ar muguru. Cilvēks bija melnā

apģērbā, bet kājās bija balti apavi. /pers. V/ palika stāvēt pie žoga vārtiem, bet viņš devās pagalmā pārbaudīt aizdomīgo personu,

kura bija ielīdusi automašīnā. Kad viņš piegāja pie automašīnas, cilvēka tur vairs nebija. Apsekojot pagalma teritoriju, izdzirdēja

troksni. 3-4 soļu attālumā no automašīnas pamanīja krūmos gulošu personu, kurš rokā turēja spīdīgu priekšmetu. Viņš atpazina,

ka krūmos gulošais vīrietis ir /pers. G/, kurš vairākas reizes tika aizturēts par zādzībām un citiem likumpārkāpumiem. /pers. G/

bija ģērbies melnā apģērbā un baltos apavos. Nevienas citas personas mājas pagalmā un tuvumā nebija. Viņš uzprasīja /pers. G/,

ko viņš šeit dara, uz ko /pers. G/ atbildēja, ka gaida viņus – policistus. /pers. G/ uz zāles izmeta priekšmetu, kuru turēja rokā. Tas

bija skrūvgriezis. /pers. G/ noliedza, ka atrastais skrūvgriezis pieder viņam. Uzliekot /pers. G/ roku dzelžus, pamanīja, ka /pers.

G/ rokas bija asinīs. /pers. G/ tika aizturēts. Par notikušo un aizturēšanu paziņoja policijas dežūrdaļai, tad pamodināja mājas

īpašnieci, kura par notikušo paziņoja automašīnas īpašniecei. Apskatot automašīnu /TL marka/, salonā bija redzamas stikla

lauskas. No paneļa bija izrauta automagnetola, kura karājās uz viena vada. Automašīnas salonā bija redzami asins traipi.

Pirmās instances tiesas sēdē nopratinātais liecinieks /pers. V/ sniedza tādas pašas liecības kā liecinieks /pers. T/ (104.lietas

lapa).

Pirmās instances tiesas sēdē nopratināto personu: cietušās un liecinieku liecības apstiprinās ar krimināllietas materiālos

atrodošies rakstveida pierādījumiem, kas pārbaudīti pirmās instances tiesas sēdē.

No 2014.gada 13.jūnija /pers. G/ aizturēšanas protokola (20.-21.lietas lapa) redzams, ka /pers. G/ tika aizturēts, būdams

pārsteigts nozieguma izdarīšanas vietā. Aizturētais ģērbies melnās biksēs, melnā jakā un baltās krosa kurpēs. Pēc aizturēšanas

acīmredzamu miesas bojājumu nav, bet sūdzas par sliktu pašsajūtu. Atzīts par aizdomās turēto un nopratināts kā aizdomās

turētais, /pers. G/, izmantojot savas procesuālās tiesības, paskaidrojumus sniegt atteicies (21.-25.lietas lapa).

No tiesu medicīnas eksperta /pers. A0/ 2014.gada 25.jūnija eksperta atzinuma Nr.135 – R (27.-28. lietas lapa) redzams,

k a /pers. G/ konstatēti šādi miesas bojājumi: ādas nobrāzumi labā apakšdelma vidējā trešdaļā; kreisās plaukstas ārējā virsmā

3.delnas kaula līmenī proksimālā daļā; kreisā apakšdelma mugurējā virsmā augšējā trešdaļā; kreisā elkoņa locītavas līmenī.

Minētie miesas bojājumi varēja būt iegūti cietu-trulu priekšmetu iedarbības rezultātā. Miesas bojājumi pēc sava rakstura atbilst

maznozīmīgiem miesas bojājumiem. Maz ticams, ka miesas bojājumi varēja būt iegūti 2014.gada 13.jūnijā, iespējams tie tika

iegūti agrāk.

/pers. G/ vēl tika konstatēti šādi miesas bojājumi: iecirknis, kas līdzīgs tulznai, labās plaukstas ārējā virsmā 3.-4.pirksta un

delnas kaula savienojuma līmenī; labās plaukstas 4.delnas kaula rajonā ārējā virsmā rēta; rētas (2) kakla sānu virsmā augšējā

daļā labajā pusē. Minētie miesas bojājumi tika iegūti pirms 2014.gada 13.jūnija.

N o 2014.gada 13.jūnija automašīnas /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, apskates protokola ar

fototabulu (5.-14. lietas lapa) redzams, ka automašīnai, kura atrodas mājas pagalmā /adrese/, izsists pasažieru durvju priekšējais

stikls. Zālē pie automašīnas un automašīnas salonā atrodas stikla lauskas. Mašīnas salonā izrauta automagnetola. Automagnetola

bez priekšējā paneļa ar piestiprinātiem vadiem. Automagnetolas panelis ar ekrānu, dekoratīvā plastmasas uzlika ar 3 apļveida

caurumiem, un košļājamās gumijas „Orbit” paciņa atrodas uz pasažieru sēdekļa. Uz sēdekļiem, uz grīdas atrodas izsistā stikla

lauskas. Uz automašīnas pasažieru sēdekļa un uz priekšēja paneļa virs cimdu nodalījuma atrodas asinīm līdzīgas pēdas. Asinīm

līdzīgā viela tiek izņemta no notikuma vietā atrodošies priekšmetiem. Apmēram 2 metru attālumā no ķieģeļu garāžas un 0,5 m

attālumā no žoga tika atrasts skrūvgriezis ar dzeltenu plastmasas rokturi. Aiz mājas /adrese/ nožogojuma atrasts velosipēds

/Nosaukums D/.

No 2014.gada 9.jūlija Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes ekspertu atzinuma Nr.14 10993 par komisijas bioloģiskās

DNS ekspertīzes veikšanu (66.lietas lapa) redzams, ka nomazgājumos, kuri tika izņemti 2014.gada 13.jūnijā, automašīnas /TL

marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, apskates laikā, un, kuri tika iesniegti izpētei, konstatētas aizdomās turētā /pers.

G/ asinis; kā arī uz skrūvgrieža konstatēts /pers. G/ bioloģiskais materiāls.

Apelācijas instances tiesā pārbaudītie pierādījumi apstiprina /pers. G/ inkriminēto darbību juridisko kvalifikāciju un

kvalificējošo apstākli, ka mēģinājums izdarīt zādzību izdarīts no glabātuves. Pierādījumi apstiprina, ka /pers. H/ piederošā

automašīna /TL marka/ tika novietota privātīpašuma teritorijā, kas no brīvas piekļuves ir norobežots ar metāla sietu. Turklāt,

nakts laikā ieeja un iebrauktuve privātīpašumā tiek norobežota ar vārtiem, kas tiek aizkrampēti. /pers. H/ šādu norobežotu

teritoriju uzskatīja par drošu glabātuvi viņai piederošajai automašīnai.

Glabātava ir no apkārtējās vides norobežota vieta vai teritorija, kas paredzēta materiālo vērtību pastāvīgai vai pagaidu

glabāšanai. Konkrētajā gadījumā tas ir nožogots mājas pagalms jeb privātīpašums. Tāpēc valsts apsūdzība pamatoti un pareizi

/pers. G/ izvirzīja apsūdzību par Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanu, - kā mēģinājumu izdarīt zādzību no glabātuves.

Turklāt, zādzības izdarīšanas laikā, lai arī apsūdzētais bija vēlējies iegūt automagnetolu savā valdījumā, noziegumu izdarīt

līdz galam neizdevās, jo noziedzīgās gribas īstenošanas laikā ieradās policijas darbinieki un iesāktā noziedzīgā darbība bija

jāpārtrauc. Tāpēc pirmstiesas kriminālprocesā laikā /pers. G/ pamatoti izvirzīta apsūdzība kā mēģinājums izdarīt zādzību no

glabātuves jeb noziedzīgu nodarījumu, atbildība, par kuru paredzēta Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 175.panta trešajā

daļā.

Novērtējot apsūdzētā rīcību pirmstiesas kriminālprocesā un izvērtējot viņa liecības pirmās instances un apelācijas instances

tiesas sēdē, apelācijas instances tiesa secina, ka apsūdzētais sniedz nepatiesas liecības, ar mērķi izvairīties no atbildības un soda.

Apsūdzētā /pers. G/ izvirzīto versiju, ka viņš 2014.gada 13.jūnija naktī iekļuva mājas Nr./adrese/, pagalmā pa atvērtiem

vārtiem, zinātkāru tieksmju vadīts un ziņkārības pēc, un pa automašīnai izsisto durvju logu ielīda automašīnā, lai apskatītu, kā

izdarīta automagnetolas zādzība, apelācijas instances tiesa uzskata par savdabīgu apsūdzētā aizstāvības pozīciju, kas atbilst viņa

intelektam un iegūtajai dzīves pieredzei. Tāpat apelācijas instances tiesa par nepatiesu atzīst apsūdzētā apgalvojumu, ka pagalmā

stāvošajai automašīnai durvju loga stiklu izsita un mēģināja nozagt automagnetolu cita persona, kura zādzības izdarīšanas vietā

ieradās pirms viņa.

Šādas abas apsūdzētā versijas tiek atspēkotas ar liecinieku /pers. T/ un /pers. V/ liecībām, no kurām redzams, ka notikuma

vietā viņi redzēja tikai vienu personu. Mājas pagalms visu laiku atradās viņu redzeslokā, kā arī pagalmā nebija vietas, kur bēgt.

Turklāt, /pers. V/ sargāja pagalma vārtus, bet /pers. T/ devās apskatīt pagalmā novietoto automašīnu un tajā līdz pusei ielīdušo

personu. Abi policijas darbinieki redzēja, ka melnās drēbēs ģērbts vīrietis pa automašīnas logu līdz pusei bija ieliecies

automašīnas salonā un kaut ko darīja. Apskatot notikuma vietu, /pers. T/ blakus automašīnai atrada un aizturēja /pers. G/, kurš

bija ģērbts līdzīgi tai personai, kuru viņi redzēja ieliekušos pa automašīnas durvju logu. Pēc aizturēšanas /pers. G/ atteicās

policijas darbiniekiem paskaidrot, ko viņš meklējis svešā privātīpašumā, turklāt, stāvošajā automašīnā. Turklāt, abi policijas

darbinieki /pers. G/ atpazina kā personu, kura vairākas reizes nonākusi policijas redzeslokā sakarā ar analoģisku noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanu.

Apelācijas tiesai nav pamata neticēt liecinieku /pers. T/ un /pers. V/ liecībām, jo abu liecinieku liecības, daļēji apstiprinās ar

paša apsūdzētā liecībām, aizturēšanas protokolu, apskates protokolu un ekspertu atzinumu Nr.14 10993 par komisijas bioloģiskās

DNS ekspertīzes veikšanu.

Tāpat apelācijas instances tiesa par nepatiesu atzīst apsūdzētā apgalvojumu, ka nozieguma izdarīšanas vietā netika atrasts

priekšmets, ar kura palīdzību tika izsists automašīnas durvju loga stikls, jo notikuma vietas apskates laikā tika atrasts skrūvgriezis,

kura piederība /pers. G/ pierādīta. Turklāt, skrūvgrieža piederību /pers. G/ vairāk neapstrīd, un kā pirmās, tā apelācijas instances

tiesā paskaidroja, ka skrūvgriezis bija vajadzīgs velosipēdam, ar kuru viņš atbrauca, bet krūmos skrūvgriezis nejauši izkrita viņam

no kabatas. Savukārt aizturēšanas laikā /pers. G/ noliedza, ka skrūvgriezis pieder viņam.

Izvērtējot /pers. G/ paskaidrojumus savstarpējā saistībā ar apskates protokolu un ekspertu atzinumu Nr.14 10993 par

komisijas bioloģiskās DNS ekspertīzes veikšanu, apelācijas instances tiesa secina, ka ar pie /pers. G/ atrodošos skrūvgriezi var

izsist ne tikai automašīnas stiklus un izvilkt no paneļa automagnetolu, bet var nozagt visu automašīnu. Tāpēc ir pamats uzskatīt,

ka /pers. G/ automašīnas durvju loga stiklu izsita ar pie viņa atrodošos skrūvgriezi un ar skrūvgrieža palīdzību izvilka no paneļa

automagnetolu, bet paņemt automagnetolu neizdevās, jo nelaikā ieradās policijas darbinieki. Turklāt, apskates laikā konstatētais

automašīnā atrodošos stikla šķembu un lausku daudzums un birums liecina, ka automašīnas durvju loga stikls tiks izsists no

ārpuses uz iekšu.

Ar automašīnas apskates protokolu un 2014.gada 9.jūlija eksperta atzinumu par komisijas bioloģiskās DNS ekspertīzes

veikšanu apstiprinās, ka automašīnas salonā atrastās asinis pieder apsūdzētajam /pers. G/. Turklāt, no automašīnas apskates

protokola var secināt, ka /pers. G/ asinis atrastas vietās, kas neliecina, ka apsūdzētais pa izsisto automašīnas durvju logu iebāzis

asiņojošu degunu, lai paskatītos, kas atrodas automašīnas salonā. Turklāt, lai apskatītu automašīnas salonu, /pers. G/ nebija

nepieciešamības līdz viduklim ieliekties automašīnas salonā, jo salonā atrodošais izkārtojums un nekārtība bija redzama no

ārpuses. Turklāt, asinis atrastas vietās, kas norāda, ka /pers. G/ aktīvi darbojies automašīnas salonā, jo asinis konstatētas

smērējumu veidā.

Novērtējot tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus kopumā un savstarpējā saistībā, apelācijas instances tiesa secina, ka

kriminālprocesa gaitā iegūtie pierādījumi izslēdz saprātīgas šaubas par to, ka /pers. G/ ir tā persona, kura 2014.gada 13.jūnija

naktī mēģināja izdarīt /pers. H/ piederošās automagnetolas „IN-DASH 7” EUR 110 vērtībā zādzību no automašīnas /TL marka/,

valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, kas bija novietota mājas Nr./adrese/.

Apelācijas instances tiesa, izvērtējot iesniegtos pierādījumus, secina, ka ne pirmstiesas kriminālprocesa gaitā, ne tiesu

izmeklēšanas laikā netika iegūti pārliecinoši pierādījumi, ka /pers. G/ 2014.gada 13.jūnijā naktī, izdarot /pers. H/ piederošās DVD

auto magnetolas „IN-DASH 7” EUR 110 vērtībā zādzības mēģinājumu no automašīnas /TL marka/, vēl no automašīnas mēģināja

nolaupīt /pers. H/ piederošo košļājamo gumiju „Orbit” lielo paciņu EUR 0,95 vērtībā.

Ne pirmstiesas kriminālprocesa laikā, ne pirmās, ne apelācijas instances tiesā /pers. G/ nekad nav sniedzis liecības par to,

ka vēlējies nozagt košļājamās gumijas vai vispār būtu redzējis tās automašīnas salonā.

Apsūdzības pieņēmums, ka /pers. G/, izdarot automagnetolas zādzības mēģinājumu, vēl vēlējies izdarīt košļājamās

gumijas zādzības mēģinājumu, pamatojas tikai uz cietušās liecībām, ka košļājamo gumiju paciņa, kura atradās paliktnī pie ātrumu

pārslēga, apskates laikā tika atrasta uz pasažiera sēdekļa, t.i., paciņa novietota citā vietā.

Apelācijas instances tiesa uzskata, ka cietušās apgalvojuma un prokurores pārliecības, ka /pers. G/ vēlējies izdarīt

košļājamo gumiju paciņas zādzību, ir par maz, lai izslēgtu saprātīgas šaubas par apsūdzības pieņēmuma pamatotību. Citu

pierādījumu, kas apstiprinātu valsts apsūdzības izdarīto pieņēmumu, krimināllietas materiālos nav un pierādījumus iegūt vairāk

nav iespējams. Tāpēc, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19.panta trešo daļu, visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav

iespējams novērst, tiesa vērtē par labu /pers. G/ un izslēdz no viņam izvirzītās apsūdzības, kā nepierādītu pieņēmumu, ka /pers.

G/ 2014.gada 13.jūnija naktī, izdarot /pers. H/ piederošās DVD auto magnetolas „IN-DASH 7” EUR 110 vērtībā zādzības

mēģinājumu no automašīnas /TL marka/, vēl no automašīnas mēģināja nolaupīt /pers. H/ piederošo košļājamo gumiju „Orbit”

lielo paciņu EUR 0,95 vērtībā. Tāpēc, pamatojoties uz iepriekš minētajiem argumentiem, no /pers. G/ inkriminētā noziedzīgā

nodarījuma tiek izslēgta kvalificējošā pazīmē – mēģinājums izdarīt zādzību no transporta līdzekļa.

Pārējā daļā /pers. G/ valsts izvirzītā un uzturētā apsūdzība ir pamatota un tiesā pierādīta, tāpēc viņš jāatzīst par vainīgu

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, atbildība, par kuru paredzēta Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 175.panta trešajā daļā.

Nosakot sodu /pers. G/, apelācijas instances tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, nodarīto kaitējumu,

apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

/pers. G/ izdarīja smaga noziedzīga nodarījuma mēģinājumu, ar nolūku radīt materiālos zaudējumus cilvēkiem. Turklāt,

noziedzīgās darbības izdarīja laikā, kad izcieš papildsodu - policijas kontroli. Lai arī ar noziedzīgajām darbībām nodarītais

kaitējums nav liels, tomēr tas rada nevajadzīgas problēmas, izdevumus, neērtības un negatīvus iespaidus cietušajai, jo tika

apdraudēts un bojāts privātīpašums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu, /pers. G/ atbildību mīkstinošie apstākļi netiek konstatēti, bet, saskaņā ar

Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, par /pers. G/ atbildību pastiprinošo apstākli tiesa atzīst, ka izdarītais noziedzīgais

nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

/pers. G/ vairākas reizes kriminālsodīts, sodāmības nav dzēstas. Inkriminēto noziegumu izdarīja papildsoda izciešanas

laikā; ir 2.grupas invalīds sakarā ar smagām slimībām un saņem invaliditātes pensiju; ģimenes nav; apgādībā personu nav;

2014.gada 1.aprīlī piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss; algotu darbu nestrādā, reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā

kā bezdarbnieks.

/pers. G/ likumpārkāpumu vēsture un izciestie sodi liecina par apsūdzētā stabilām asociālām nostādnēm, negatīvu attieksmi

pret Krimināllikumā noteiktajiem aizliegumiem, vienaldzīgu attieksmi pret cilvēku tiesībām, brīvībām un īpašumu. /pers. G/ nav

pozitīvi motivēts mainīt savu uzvedību un dzīvesveidu. /pers. G/ kriminogēnā motivācija, kam raksturīga rupja sociālu noteikumu

un pienākumu neievērošana, liecina, ka viņš ir sociāli bīstama persona. Tāpēc, lai līdzcilvēkus pasargātu no /pers. G/

noziedzīgajām darbībām un lai izpildītu Krimināllikuma 35.pantā deklarēto sodīšanas funkciju, /pers. G/ ir jāpiemēro sods, kas

saistīts ar reālu fizisku izolāciju no sabiedrības. Lai arī tiesas piespriestais sods nesasniegs sodīšanas mērķi, tomēr tas attālinās

recidīvu uz zināmu laiku, kamēr /pers. G/ atradīsies ieslodzījumā. Lai arī /pers. G/ veselības stāvoklis neatturēja apsūdzēto no

noziedzīgu darbību atkārtotas izdarīšanas, tomēr, kopā ar Krimināllikuma 46.pantā paredzētajiem soda mēra noteikšanas

kritērijiem, viņa veselības stāvoklis tiek ņemts vērā, nosakot soda mēru.

/pers. G/ noziedzīgu nodarījumu izdarīja laikā, kad izcieta papildsodu – policijas kontroli, kas tika noteikta ar Rēzeknes

tiesas 2012.gada 7.maija spriedumu un Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2013.gada 4.septembra spriedumu.

Aizturēšanas brīdī /pers. G/ no piespriestā soda nav izcietis 1 gadu 7 mēnešus 17 dienas. Tāpēc, ievērojot Krimināllikuma

51.panta1.1 daļas 1. un 2.punkta prasības, 45.panta ceturtās daļas prasības un Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 3.punkta

prasības, /pers. G/ pie piespriestā soda daļēji jāpievieno neizciestā soda daļa, kura nedrīkst būt mazāka par vienu trešdaļu no

neizciestā soda.

Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sankcijā paredzēto papildsodu - mantas konfiskāciju – /pers. G/ piemērot nav

lietderīgi, jo mantas, kuru varētu konfiscēt, viņam nav.

Sakarā ar /pers. G/ iesniegto apelācijas sūdzību, apsūdzētā intereses pārstāvēt apelācijas instances tiesā uzņēmās zvērināta

advokāte J.Vaivode, kurai, pārstāvot un atbalstot apsūdzētā apelācijas sūdzību, saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada

22.decembra noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru,

atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”, pienākas samaksa par juridisko palīdzību 29,17 euro apmērā no valsts

līdzekļiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu, samaksa advokātam, kad izdevumus par juridisko

palīdzību sedz no valsts līdzekļiem, ir attiecināma uz procesuāliem izdevumiem. Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmajā daļā

noteikts, ka procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem.

Konkrētajā krimināllietā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas 1.punktu, 368.panta ceturto un piekto

daļu, /pers. G/ no procesuālo izdevumu samaksas par advokāta darbu apelācijas instances tiesā atbrīvojams, jo viņam noteikts

trūcīgas ģimenes (personas) statuss un nekādu citu ienākumu, izņemot invaliditātes pensiju, nav.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 2.punktu un 565.panta pirmās daļas 3.punktu, Latgales

apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

nosprieda

Atcelt Rēzeknes tiesas 2014.gada 26.augusta spriedumu, ar kuru /pers. G/, personas kods /personas kods/, atzīts par

vainīgu un sodīts par Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu, soda noteikšanu un galīgā soda noteikšanu, pamatojoties uz Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, 1.1 daļas 1. un

2.punktu, 52.panta pirmās daļas 3.punktu, kā arī par /pers. G/ atzīšanu par nevainīgu un attaisnošanu apsūdzībā par

Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu daļā - par

košļājamās gumijas „Orbit” zādzības mēģinājumu no transportlīdzekļa.

Pieņemot jaunu spriedumu, /pers. G/, personas kods 230175 – 10624, atzīt par vainīgu un sodīt par Krimināllikuma

15.panta ceturtajā daļā un 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu – ar brīvības atņemšanu uz 5

(pieciem) mēnešiem.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, 1.1 daļas 1. un 2.punktu, 52.panta pirmās daļas 3.punktu,

piespriestajam sodam daļēji pievienot sodu, kas nav izciests un tika piespriests ar Rēzeknes tiesas 2012.gada 7.maija spriedumu

un Latgales apgabaltiesas 2013.gada 4.septembra spriedumu, un galīgo sodu /pers. G/ noteikt – brīvības atņemšana uz

11(vienpadsmit) mēnešiem.

/pers. G/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumā turēšanu – atstāt negrozītu līdz brīdim, kamēr spriedums stājas

spēkā.

/pers. G/ soda izciešanas termiņā ieskaitīt laiku, kādu viņš pirmstiesas un tiesas apcietinājumā tika turēts – no 2014.gada

13.jūnija līdz 2014.gada 3.novembrim.

/pers. G/ no procesuālo izdevumu piedziņas valsts labā, t.i., no samaksas par advokāta darbu kriminālprocesā – atbrīvot.

Lietiskos pierādījumus: nomazgājumu no asinīm (paketē Nr.1 ar drošības uzlīmi Nr.J130270332), nomazgājumu no asinīm

(paketē Nr.2 ar drošības uzlīmi Nr.J130270333), skrūvgriezi (paketē Nr.3 ar Nr.106943), kas glabājas Valsts policijas Latgales

reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa lietisko pierādījumu glabātavā – iznīcināt.

Apelācijas instances tiesas nolēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Augstākajā tiesā par kasācijas iemesliem, kas norādīti

Kriminālprocesa likuma 574. un 575.pantā, iesniedzot kasācijas sūdzību vai protestu Latgales apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs A. Strauts

Tiesneši I.Raciņš

J.Vasiļkovskis