Court orders debt collection for unpaid building management fees and interest against absent defendant.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of the building management company, ordering the defendant to pay over €6,700 in unpaid fees and interest. The defendant failed to appear at the hearing and did not challenge the debt or provide evidence of payment. Consequently, the court applied default judgment rules to enforce the claim based on the plaintiff's submitted documents.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 56. panta 5. daļa; Civilprocesa likuma 93. panta 1. daļa: When a defendant fails to appear and contest a claim, the court may rule on the plaintiff's evidence to establish liability for building management fees and statutory interest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C20159615
Lietas arhīva Nr. C-1596-15/5
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2015.gada 15.jūlijā
Liepājas tiesa
tiesnese Inta Pūce
tiesas sēžu sekretāre Inese Bruže
piedaloties SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Tiesas sēdē tiesa
k o ns t a t ē j a
2015.gada 26.martā prasītājas SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” pārstāvis iesniedzis prasības pieteikumu pret atbildētāju /pers. B/ par parāda
6714,80 EUR un tiesas izdevumu piedziņu, kā arī noteikt tiesību saņemt likumiskos procentus no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājai pieder dzīvoklis Nr./adrese/. Minētajā dzīvoklī atbildētāja ir deklarējusies. 2008.gada 10.jūnijā atbildētāja ir
noslēgusi dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu. Atbildētāja, kā dzīvokļa īpašniece, maksu par mājas apsaimniekošanu un komunāliem
pakalpojumiem veic neregulāri. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas
apsaimniekošanā un segt nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu. Parāds uz
2015.gada 28.februāri ir 6714,80,EUR ko veido pamatparāds 5863,25 EUR un likumiskie procenti 851,55 EUR. Tas izveidojies laika periodā no
2008.gada 1.augustaa līdz 2015.gada 28.februārim.
Prasība pamatota uz Civillikuma 863.,1432., 1587., 1759., 1760.,1765.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.,13.pantu, likuma „Par dzīvokļa
īpašumu” 8., 12.pantu un Civilprocesa likuma 1., 41., 44.,127., 195.pantu.
Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotais pārstāvis /pers. A/ prasību uzturēja, lūdzot piedzīt parādu 6714,80 EUR. Paskaidroja, ka uz doto brīdi parāda
apmērs ir palielinājies. Atbildētāja dzīvoklī dzīvo neregulāri. Atbildētājas dzīvoklis ir ieķīlāts bankā. Lūdza prasību apmierināt.
Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, lūgums atlikt lietas izskatīšanu nav saņemts. Pavēstes par tiesas sēdi nosūtīti uz atbildētājas deklarēto
dzīvesvietas adresi (lietas 41.,46.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc deklarētās dzīves vietas adreses, bet
gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīves vietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs
personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Civilprocesa likuma 56 1 .panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,
deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta
izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumciju, ka dokumenti ir
izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no dokumentu nosūtīšanas dienas, ja dokumenti
nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli
dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.
Atbildētāja par neierašanās iemesliem tiesu nav informējusi un nav lūgusi lietas izskatīšanu atlikt.
Tiesa uzskata, ka nav konstatēti Civilprocesa likuma 209.un 210. pantā minētie lietas izskatīšanas atlikšanas juridiskie iemesli. Tiesa atzīst
atbildētājas neierašanos par neattaisnojošu, un ka lietu var izskatīt bez viņas klātbūtnes, izvērtējot lietā esošos pierādījumus.
Ievērojot Civilprocesa likuma 208.1panta noteikumus, tiesai, saskaņā ar panta pirmo daļu, lietā jātaisa aizmugurisks spriedums, jo atbildētāji nav
snieguši paskaidrojumu par prasību un nav ieradušies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu. Tiesa nekonstatē, panta trešās daļas
punktos noteiktos šķēršļus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.
Tiesa, uzklausījusi prasītājas pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus, iepazinusies ar lietas materiāliem, tos novērtējusi atrod, ka prasība ir pamatota un
apmierināma.
No lietas materiāliem konstatēts, ka 2006.gada 27.decembrī īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/, ir nostiprinātas Liepājas pilsētas
zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, atbildētājai (lietas 27.,28.lapa).
Atbilstoši Civillikuma 3.pantam, katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies
vai izbeigusies.
Prasītāja lūgusi piedzīt parādu laika periodā no 2008.gada 1.augusta līdz 2015.gada 28.februārim, tātad piemērojams likums „Par dzīvokļa
īpašumu”, Dzīvokļa īpašuma likums, kā arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kas noteic dzīvojamās mājas pārvaldīšanas kārtību prasītājai.
Likuma (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) „Par dzīvokļa īpašumu” 8.pants nosaka, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties
daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu, dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās
komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī
norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un
apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.
Dzīvokļa īpašuma likuma 8.pants paredz, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi
zemesgrāmatā.
Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā noteiktam, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus,
norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram apkure, aukstais ūdens, kanalizācija u.tml.).
Ieraksts zemesgrāmatā apliecina, ka atbildētājai pieder īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./adrese/, un viņai ir pienākums norēķināties par
īpašuma apsaimniekošanu.
2008.gada 10.jūnijā atbildētāja ir parakstījusi dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanas un pilnvarojuma līgumu (lietas 18. - 20.lapa).
2011.gada 1.janvārī Liepājas pilsētas dome pilnvarojusi prasītāju veikt atbildētājas dzīvojamās mājas pārvaldīšanu (lietas 51 -67.lapa).
Lietā nav iegūti pierādījumi, ka strīdus periodā no 2008.gada 1.augusta līdz 2015.gada 28.februārim, atbildētājas dzīvoklim būtu pārtraukta siltuma
un ūdens piegāde, līdz ar to, par piegādāto pakalpojumu nepieciešams norēķināties.
Tiesa ņem vērā Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra
puse. Atbildētāja nav apstrīdējusi savu pienākumu maksāt prasītājai par īpašuma apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem.
Līdz ar to, tiesa atzīst, ka ir pamats apmierināt prasību, piedzenot no atbildētājas parādu 5863,25 euro apmērā laika periodā no 2008.gada
1.augusta līdz 2015.gada 28.februārim, kā to aprēķinājusi prasītāja (lietas 29.- 34.lapa).
Civillikuma 1765.pants noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt
likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Prasītāja aprēķinājusi likumiskos procentus 85,551 EUR laika periodā no 2008.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 1.februārim par maksājumu
kavējumu (lietas 35.,36.lapa). Tiesa uzskata, ka ir pamats piedzīt no atbildētājas aprēķinātos likumiskos procentus.
Civilprocesa likuma 10.pantā noteikts, ka puses savas civilprocesuālās tiesības realizē sacīkstes formā, bet tas nozīmē, ka pašas sniedz tiesai
pierādījumus tiem apgalvojumiem, kurus izsaka. Savukārt Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa uzliek par pienākumu katrai no pusēm pierādīt tos
apstākļus, kuri ir nozīmīgi strīda izšķiršanā. Atbildētāja nav prasību apstrīdējusi vai cēlusi iebildumus, ka viņas nav nodrošināti pakalpojumi, kā arī nav
iesniegusi pierādījumus, ka parāds ir samaksāts.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu, apmierināms prasītājas lūgums atzīt tai tiesības saņemt likumiskos 6% gadā
no nesamaksātā parāda pamatsummas par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz tā izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Par labu prasītājai no atbildētājas piedzenama nomaksātā valsts nodeva 503,33 (lietas 4.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4.70 EUR (lietas
5.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētājas par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,32 EUR.
Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 187., 195.pantu, tiesa
no s p r ie d a
apmierināt prasību.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, laika
periodā no 2008.gada 1.augusta līdz 2015.gada 28.februārim parādu 5863,25 EUR (piecus tūkstošus astoņus simtus sešdesmit trīs euro divdesmit
piecus centus) un likumiskos procentus 851,55 EUR (astoņus simtus piecdesmit vienu euro piecdesmit piecus centus) laika periodā no 2008.gada
1.oktobra līdz 2015.gada 1.februārim; kā arī tiesas izdevumus 508,03 EUR (piecus simtus astoņus euro trīs centus).
Atzīt SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” tiesību saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātā parāda pamatsummas par laiku no sprieduma
spēkā stāšanās dienas līdz tā izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,32 EUR (četrus euro trīsdesmit divus
centus), no katra.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami:
Saņēmējs: Tiesu administrācija reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, konta Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods
TRELLV22.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas daļā par maksājumu veikšanu, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no tā pasludināšanas Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību
iesniedzot Liepājas tiesā.
/pers. B/ nav tiesīga aizmugurisko spriedumu pārsūdzēt apelācijas kārtībā, bet ir tiesīga 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas
dienas iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese I.Pūce