Court convicts drunk driver of traffic violation and imposes administrative arrest, fine, and license revocation.

Lieta Nr.P131029714

Nr.1-0297-14

SPRIEDUMS

Rīgā 2014.gada 9.jūlijā

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas

tiesnesis E.Ernstsons,

ar tiesas sēžu sekretāru I.Eglīti, tulci M.Liniņu,

piedaloties /pers. A/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Kodekss) 149.15panta ceturtās daļas, un

konstatēja

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes ceļu policijas bataljona inspektors V.Ļedņovs 2014.

gada 3.jūlijā sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA960210 par to, ka 2014. gada 3.jūlijā pulksten 23.02 Rīgā, vadītājs /pers. A/

(turpmāk – pie administratīvās atbildības saucamā persona) vadīja transportlīdzekli /TL marka/, reģistrācijas numurs /TL numurs/, Rīgā, pa J.Endzelīna,

no Gramzdas ielas puses Rostokas ielas virzienā, atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpotā gaisā 2,1896

promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Protokols sastādīts uz dienesta ziņojuma pamata.

Pārkāpts Ceļu satiksmes noteikumu 39.1.2.punkts un atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā.

Atbilstoši Kodeksa 289.16panta pirmajai daļai Kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā, taisot

spriedumu Kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti Kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot divdesmit

trešajā „a” nodaļā noteikto regulējumu.

Saskaņā ar Kodeksa 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Pie administratīvās atbildības saucamā persona tiesas sēdē paskaidroja, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā vadīja

transportlīdzekli alkohola reibumā un savu vainu atzīst pilnībā, kā arī vaļsirdīgi nožēlo izdarīto.

Izvērtējusi ziņas, kas izriet no administratīvā pārkāpuma protokola NR. PA960210, pārkāpēja paskaidrojumiem un pārējiem administratīvā

pārkāpuma lietas materiāliem to kopumā un saistībā, tiesa atzīst, ka ir pamats pie administratīvās atbildības saucamās personas vainas konstatācijai,

saukšanai pie administratīvās atbildības un sodīšanai pēc Kodeksa 149.15panta piektās daļas.

Kodeksa 149.15panta ceturtā daļa noteic, ka par transportlīdzekļa vadīšanu (..), ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola

koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, — uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam simt septiņdesmit euro apmērā, bet cita

transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš

četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Tādējādi, lai personu varētu saukt pie administratīvās atbildības pēc minētās normas, nepieciešams konstatēt, ka pie administratīvās atbildības

saucamā persona administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā vadīja transportlīdzekli alkohola reibumā ar alkohola koncentrāciju, kas

pārsniedz 1,5 promiles.

Atbilstoši Kodeksa 243.panta pirmajai daļai, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Savukārt

Kodeksa 243.panta piektā daļa noteic, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas,

attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem.

Saskaņā ar Kodeksa 243.panta astoto daļu, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā

pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Kodeksa 243.1pants nosaka šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu liecības; 3)

eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie pierādījumi;

7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.

Atbilstoši Kodeksa 244.pantam Institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Pie administratīvās atbildības saucamās personas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta pilnībā ar tiesas sēdē sniegtajiem

paskaidrojumiem, ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA960210 (lietas 3.lapa), ar transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu Nr.NB

323785 (lietas 6.lapa) un alkometra izdrukām (lietas 15. un 16.lapa), ar inspektora J.Fabrika ziņojumu (lietas 5.lapa) un pārējiem lietas materiāliem,

kas atbilst Kodeksa prasībām un tiesai nav pamata tos apšaubīt.

Ņemot vērā minēto, lietā ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts

administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Atbilstoši Kodeksa 32.panta pirmajai un otrajai daļai sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, tiesa

ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Pie administratīvās atbildības saucamās personas izdarītais pārkāpums apdraud drošību ceļu satiksmē. Par pie administratīvās atbildības saucamās

personas personību noskaidrots, ka viņa deklarētā dzīvesvieta ir/adrese/, agrāk administratīvi sodīts, ģimenes stāvoklis - precējies, ir viens pilngadīgs

bērns, piešķirta 3 (trešās grupas) invaliditāte.

Saskaņā ar Kodeksa 33.pantu par atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīt to, ka pie administratīvās atbildības saucamā persona atzina savu vainu

un vaļsirdīgi nožēloja izdarīto. Atbilstoši Kodeksa 34.pantam atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatēja. Tāpat arī tiesa nekonstatēja Kodeksa

31.panta otrajā daļā paredzētos apstākļus (administratīvo arestu nevar piemērot personai, kura nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, pirmās vai

otrās grupas invalīdam, grūtniecei, kā arī personai, kura ir vienīgais aizbildnis bērnam), kas liegtu pie administratīvās atbildības saucamajai personai

piemērot administratīvo arestu.

Ņemot vērā minēto, administratīvā soda mērķi un ievērojot apstākli, ka pie administratīvās atbildības saucamā persona agrāk nav sodīta par

analoģiska rakstura administratīvo pārkāpumu, tiesa uzskata, ka pie administratīvās atbildības saucamai personai nosakāms Kodeksa 149.15panta

ceturtās daļas sankcijā paredzētais minimālais sods.

Kodeksa 312.panta pirmā daļa noteic, ka transportlīdzekļu (..) vadītāji, uzskatāmi par sodītiem ar speciālo tiesību atņemšanu no dienas, kad

pieņemts lēmums par šo tiesību atņemšanu.

Saskaņā ar Kodeksa 317.pantu lēmumu par administratīvo arestu izpilda, kad termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā ir beidzies un lēmums nav

pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā apelācijas instances tiesas nolēmums

Atbilstoši Kodeksa 299.1pantam pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.

Kodeksa 258.panta trešā daļa noteic, ka persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sedz izdevumus, kas

saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.

Atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumu Nr.394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes

kārtība” 14.pantam, ja izelpotajā gaisā konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 0,5 promiles (ieskaitot), pārbaudes izdevumus 15,65 euro apmērā

sedz pārbaudāmā persona.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumu Nr.915 „Noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola

koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm” 5.punktu, ja iestāde, kuras darbinieks veica personas

pārbaudi ar portatīvo mērierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā vai nosūtīja personu uz medicīnisko pārbaudi (turpmāk - iestāde),

nosūta institūcijai (amatpersonai) izskatīšanai lietas materiālus par administratīvo pārkāpumu, materiāliem pievieno šo noteikumu 3.punktā minētos

izdevumus apliecinošos dokumentus un informāciju par iestādes budžeta kontu, kurā personai jāiemaksā izdevumiem atbilstošā summa. Saskaņā ar

noteikumu 6.punktu institūcija, kas pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, informē personu par pienākumu 30 dienu laikā no dienas, kad

lēmums stājies spēkā, labprātīgi segt lēmumā norādītos izdevumus; iestādes budžeta kontu, kurā ir veicama iemaksa; kā arī, ja labprātīgi netiks segti

lēmumā norādītie izdevumi, lēmums tiks nodots piespiedu izpildei.

No lietas materiāliem redzams, ka pie administratīvās atbildības saucamajai personai alkohola koncentrācijas konstatēšanai veikti divi mērījumi un

attiecīgi konstatēta alkohola koncentrācija 2,46 un 2,38 promiles izelpotajā gaisā (lietas 15.un 16. lapa), līdz ar to no viņa piedzenami par labu Valsts

policijai izdevumi 15,65 euro apmērā par pārbaudi alkohola koncentrācijas konstatēšanai.

Kodeksa 257.panta pirmā daļa nosaka, ka [..] izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma

lietā [ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.4panta septītajā daļā, 149.5panta piektajā daļā vai 149.15pantā (izņemot

sestajā daļā paredzēto pārkāpumu) līdz piemērotā naudas soda izpildei], institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izņemt mantas un dokumentus,

nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Kā redzams no lietas materiāliem, saskaņā ar Kodeksa 257.panta pirmo un trešo daļu izņemts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīks

(transportlīdzeklis) – /TL Marka/, reģistrācijas numurs /TL numurs/ (lietas 12.lapa). Tiesas sēdē un lietā noskaidrots, ka pie administratīvās atbildības

saucamā persona ir izņemtā transportlīdzekļa īpašnieks.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Kodeksa 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 22.pantu, 32.panta pirmo un otro daļu, 33.pantu, 149.15panta ceturto

daļu, 238.pantu, 243.pantu, 243.1pantu, 244.pantu, 257.panta pirmo daļu, 258.panta trešo daļu, 272.pantu, 274.pantu, 289.6panta piekto un sesto daļu,

289.13panta pirmo un otro daļu, 289.16panta pirmo un ceturto daļu, 289.17panta pirmo un otro daļu, 289.18panta pirmo daļu, 299.1pantu, 312.panta

pirmo un otro daļu, 317.pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Kodeksa 149.15panta ceturtajā

daļā un sodīt ar administratīvo arestu uz 10 (desmit) diennaktīm, naudas sodu 1200 EUR (viens tūkstotis divi simti euro) apmērā un atņemot

transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.

Spriedumu daļā par administratīvo arestu izpilda pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un tas nav pārsūdzēts, bet, ja

pārsūdzēts, tad pēc tam, kad stājies spēkā apelācijas instances tiesas nolēmums.

Naudas sodu nomaksāt ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad izsniegts sprieduma noraksts, bet, ja spriedums pārsūdzēts, ne vēlāk kā 30 dienu

laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts. Naudas sods nomaksājams – saņēmējam Valsts kasei, reģistrācijas Nr.90000050138,

saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, kontā LV34TREL1060191011100. Pēc naudas soda samaksas, samaksu ap liecinošais

dokuments jāiesniedz Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā, Baložu ielā 14, Rīgā, LV – 1048.

Izņemto transportlīdzekli /TL marka/, reģistrācijas numurs /TL numurs/, kas nodots glabāšanā „Nodrošinājuma valsts aģentūrai”, uzglabāt līdz

piemērotā naudas soda izpildei. Pēc naudas soda izpildes transportlīdzekli atgriezt tā īpašniekam, vēršoties ar iesniegumu Nodrošinājuma valsts aģentūrā

Tērbatas ielā 76, Rīga (ofiss Piedrujas iela 5, Rīga).

Uzlikt par pienākumu /pers. A/, personas kods /personas kods/, segt alkohola ietekmes pārbaudes izdevumus15,65 EUR (piecpadsmit euro, 65

centi) Valsts policijai, nosakot labprātīgi segt izdevumus 30 dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Iemaksas rekvizīti: Saņēmējs - Valsts

policija, reģistrācijas Nr.90000099040, konta Nr.LV96TREL2140091033000, maksājuma mērķis - alkohola ietekmes pārbaude, /pers. A/,

2014.gada 3.jūlija administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA960210. Pēc pārbaudes izdevumu nomaksas, nekavējoties iesniegt maksājuma apliecinošu

dokumtu Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā, Baložu ielā 14, Rīgā, LV – 1048. Ja labprātīgi minētie izdevumi netiek segti, spriedums

par tā izpildi tiek nodots tiesu izpildītājam piespiedu piedziņai.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams 2014.gada 10.jūlijā.

Tiesnesis E.Ernstsons